Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! No Saeimas nama Sēžu zāles skan “Frakciju viedokļi”, un raidījumā frakciju deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmā šodien runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāte Inga Bite. Lūdzu!

I.Bite (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Latvijas Reģionu apvienības frakcijai šī ir ļoti nozīmīga Saeimas sēde, jo otrajā lasījumā kolēģi atbalstīja mūsu piedāvāto priekšlikumu – grozījumu Satversmē par atklāti vēlētu Valsts prezidentu. Jāatzīst, ka bija dažādas bažas, bija dažādas indikācijas par to, ka šis balsojums varētu būt citādāks. Juridiskajā komisijā mums gāja diezgan grūti, jo vienā sēdē pietrūka kvoruma, taču šodien otrajā lasījumā šis likumprojekts tika atbalstīts. Un ceram, ka jau pēc divām nedēļām – 4.oktobrī – tas tiks atbalstīts trešajā lasījumā.

Otrā lieta, par ko Latvijas Reģionu apvienība iestājas un kas šodien tika Saeimā atbalstīta, ir izšķērdīgu iepirkumu ierobežošana. Jo diezgan parasta prakse valsts un pašvaldību iepirkumos ir, ka iepirkumam tiek aprēķināta viena summa, bet pēc tam izrādās, ka piedāvājumi tiek iesniegti par krietni lielāku summu vai citā veidā tiek būtiski paaugstināta šī summa. Beigās faktiski tiek izšķērdēts diezgan daudz valsts budžeta līdzekļu. Latvijas Reģionu apvienība šādus gadījumus ir atklājusi, un, tā kā mēs esam to parādījuši publiskajā telpā, ir apturēti vairāki iepirkumi, īpaši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Šobrīd tas būs ierakstīts arī likumā.

Un trešā lieta, kas šodien bija ļoti nozīmīga Saeimas sēdē, ir likumprojekts par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu jeb tā saucamo čekas maisu atvēršanu, un arī Latvijas Reģionu apvienība šo likumprojektu ir atbalstījusi. Tāpat gribu novērst visas tās spekulācijas, kas ir publiskajā telpā par to, ka Latvijas Reģionu apvienībā ir dažādi viedokļi. Nē, mēs atbalstām čekas maisu atvēršanu. Jā, mēs apzināmies un saprotam, ka šajos maisos nav pilnīga informācija, bet tajā pašā laikā uzticamies cilvēkiem, kuri ar šo informāciju iepazīsies. Mēs ticam, ka šādā veidā var uzsākt lustrācijas procesu, kaut gan Saeima līdz šim tā īsti nav atbalstījusi ieviešanu likumos. Un cilvēki, kuri ir sadarbojušies ar Valsts drošības komiteju, arī turpmāk, tā kā viņi to ir darījuši jau līdz šim, turpinās stāstīt par to, kā tas ir bijis, un tādā veidā mācīs mums, kas ir jaunāki un nav to piedzīvojuši paši savām acīm, kā tas bija, lai mēs apzinātos savu vēsturi un vairāk novērtētu to, kas mums šobrīd ir, – Latvijas neatkarību un iespēju pašiem izvēlēties savu nākotni, piemēram, jau pēc pāris nedēļām Saeimas vēlēšanās.

Vēl viena lieta, kas šodien tika skatīta Saeimā, ir ierosinājums par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Latvijas Reģionu apvienība, kā jau bija solījusi saviem vēlētājiem pirms 12.Saeimas vēlēšanām, šo iniciatīvu atbalstīja. Lai gan saprotam, ka šajā Saeimā to pieņemt fiziski nav iespējams, taču turpināsim strādāt arī nākamajā Saeimā. Esam pārliecināti, ka būsim koalīcijā un varēsim to turpināt virzīt.

Paldies jums par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Ingai Bitei no Latvijas Reģionu apvienības.

Nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Sergejam Potapkinam. Lūdzu!

S.Potapkins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šīsdienas sēdē tika izskatīti daudzi darba kārtības jautājumi. Vēlos pievērst jūsu uzmanību diviem no tiem. Abi likumprojekti būtiski skar pensiju jomu.

Kā pirmo es minēšu “Grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Atsaucoties uz kolektīvajā iesniegumā “Pensija bez nodokļa” pausto iniciatīvu, Saeima jau 2016.gadā nolēma uzticēt atbildīgajām komisijām izstrādāt labāko risinājumu situācijai, kura veidojās vairāku gadu garumā un ar kuru nebija apmierināta liela daļa Latvijas iedzīvotāju. Uzdevuma būtība bija vienkārša – īstenot principu, ka cilvēkiem, kuriem ir piešķirta valsts 1.līmeņa pensija, nav jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Atbildīgā komisija piedāvā pakāpeniski celt šo neapliekamo minimumu pensijām. Piemēram, pagājušajā gadā neapliekamais minimums bija 235 eiro, bet šogad tie ir 250 eiro, un tiek paredzēts, ka 2021.gadā neapliekamais minimums varētu būt 330 eiro mēnesī. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka senioriem ir būtiski un īpaši svarīgi izdevumi veselības aprūpes sfērā, tādēļ šādi grozījumi likumā ir veids, kā atbalstīt pensijas saņēmējus un palielināt senioru ienākumus.

Otri būtiskie grozījumi, kurus vēlos atzīmēt, ir grozījumi likumā “Par valsts pensijām”. Lai turpinātu pilnveidot pensiju indeksācijas procesu, uzlabotu un sakārtotu situāciju ar senioru nelielajām pensijām, tika piedāvāti vairāki priekšlikumi. Jāpiebilst, ka svarīgākais šajā jautājumā ir darba mūža ilgums jeb darba stāžs un veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Indeksācijas formulā šobrīd tiek ņemta vērā inflācija un darba algas palielinājuma procenti. Lai mazās pensijas varētu kaut nedaudz palielināt, ir izdarīti grozījumi, kas paredz, ka no 2019.gada personām, kurām apdrošināšanas stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem, piemēros 70 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem.

Savukārt tām personām, kurām apdrošināšanas stāžs ir 45 un vairāk gadu, piemēros 80 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Šī likuma pārejas noteikumos tiek paredzēta kārtība, kādā tiek rēķinātas piemaksas par darba stāžu, ņemot vērā nostrādāto laiku līdz 1995.gada 31.decembrim, kā arī piemaksu kārtību tiem pensionāriem, kuriem pensijas ir piešķirtas līdz 1996.gada 31.decembrim.

Frakcija SASKAŅA konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus un balsoja par to tālāko virzību. Mums ir prieks, ka viens no svarīgākajiem sociālās jomas jautājumiem – jautājums par pensijām –, kaut arī priekšvēlēšanu gaisotnes ietekmē, tomēr ir saņēmis nepieciešamo atbalstu to tālākai virzībai.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Sergejam Potapkinam no frakcijas SASKAŅA.

Un “Frakciju viedokļus” turpina frakcijas VIENOTĪBA deputāte Astrīda Harju. Lūdzu!

A.Harju (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! No frakcijas VIENOTĪBA viedokļa šīsdienas Saeimas sēdē tika izskatīti vairāki būtiski likumprojekti un priekšlikumi. Šodien runāšu par trīs tēmām.

Pirmā ir... par Satversmes grozījumiem saistībā ar Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību. Sākotnēji mēs atbalstījām Valsts prezidenta ievēlēšanu Saeimā, atklāti balsojot, konsekventi mēs par to arī iestājamies šobrīd un atzīstam, ka pašreizējā Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība neatbilst mūsdienu atklātības principiem un neveicina valsts tālāku attīstību. Bet, novirzot prezidenta ievēlēšanu uz tautas pleciem, deputāti vēlas mazināt savu atbildību tautas priekšā un nevēlas uzņemties atbildību. Tā vietā viņi ir gatavi paredzēt lielākus prezidenta vēlēšanu izdevumus un paplašināt prezidenta kanceleju, jo būs jārealizē varas dalīšana. Tādējādi, atbalstot Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikumu par tautas vēlētu prezidentu, mēs ņēmām vērā arī šābrīža vēlēšanu līdzdalības kvalitāti un baidāmies tikt pie īpaša “spožuma” prezidentiem, kā to parāda Amerikas Savienoto Valstu prezidenta ievēlēšana un tālākā viņa rīcība, kas satrauc visas pasaules valstis.

Arī Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks norāda, ka tas būtu pussolis pretī vadonības režīmam. Mēs uzskatām, ka nav kardinālo, bet gan pilnveidojošo risinājumu laiks, deputātiem ir jāiziet no savas komforta zonas un atbildīgi, tautas priekšā, atklāti, vismaz ar 51 balsi jāievēlē Valsts prezidents. Un visi Latvijas iedzīvotāji šādā balsojumā būtu mūsu augstākā sirdsapziņa un kontrole deputātu atklātai rīcībai.

Par otru ļoti būtisku mēs uzskatām likumprojektu “Trauksmes celšanas likums”, ko Saeima atbalstīja otrajā lasījumā un kas, pēc mūsu izpratnes, ir sabiedrības attieksmes maiņas likums, lai stiprinātu tādu procesu apturēšanu, kas ir pretlikumīgi un kaitē sabiedrībai un valstij kopumā. Ar šo likumprojektu valsts pirmo reizi iestājas arī par tiesisko aizsardzību trauksmes cēlējam un viņa radiniekiem, ja tas ir kļuvis nepieciešams. Šajā likumprojektā skaidri tiek definētas trauksmes cēlēja tiesības, atbildība un pienākumi, kā arī tās jomas, par kurām trauksme ceļama. Bet par apzināti nepatiesu trauksmes celšanu tiek noteikta atbildība nepatiesas trauksmes cēlējam.

Un trešais Saeimas šodienas sēdes darba kārtības punkts, kuram vēlamies pieskarties no frakcijas viedokļa, ir likumprojekts par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un publiskošanu. Saeima šo likumprojektu atbalstīja otrajā lasījumā. Tādējādi, pragmatiski pieejot šim jautājumam, mēs atbalstām to, ka visu esošo resoru rīcībā informācija, kas šobrīd ir pieejama... ka tiek nodota arhīvam un tātad ir pieejama mūsu tautai.

Paldies jums par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātei Astrīdai Harju.

Nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Nacionālā apvienība un – mums par gandarījumu – arī Saeimas vairākums otrajā lasījumā atbalstīja grozījumu Latvijas Republikas Satversmē, kurš paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā.

Jāatgādina, ka Nacionālā apvienība šādus grozījumus rosināja veikt jau 2015.gadā, taču tolaik šādam lēmumam vēl nepietika politiskās gribas. Uzskatām, ka vēlētājiem ir tiesības zināt savu pārstāvju balsojumus tik svarīgos jautājumos un deputātiem ir pienākums tos atklāti pamatot. Ar šo grozījumu beidzot tiks lauzta tā prakse, ka amatpersonas tiek iebalsotas slepenu un apšaubāmas motivācijas darījumu rezultātā. Esam pārliecināti, ka Valsts prezidents jāievēlē caurskatāmi un atklāti. Ikvienam vēlētājam ir tiesības zināt, kā Saeimas deputāti ir balsojuši, lai viņi nestu atbildību par savu pieņemto lēmumu un savu rīcību.

Valsts prezidents šobrīd ir valstī vienīgā augstā amatpersona, kas tiek ievēlēta aizklātā balsojumā, bet, kā redzams, nav pārliecinošu argumentu, kāpēc šādu kārtību saglabāt.

Šajā pašā kontekstā šodien atbalstījām vēl vienu Satversmes grozījumu nodošanu izskatīšanai komisijās, – tādu, kuri paredz, ka Valsts prezidentu ievēlē tauta. Nacionālā apvienība jau ilgstoši ir iestājusies par tautas vēlētu prezidentu. Uzskatām, ka tāds prezidents pārstāvētu tautu tiešākā veidā nekā pašlaik. Tas arī palīdzētu atjaunot sabiedrības uzticēšanos savām augstākajām amatpersonām. Uzskatām, ka sabiedrībai ir tiesības lemt par to, kas to reprezentē valstiskā un pasaules līmenī, un tautas balsojums būtu atklāta cīņa par valsts vadītāja amatu. Tautas vēlētam prezidentam varētu uzticēties daudz vairāk nekā tādam, kas ievēlēts kaut kur sarunātās vēlēšanās (prakse, ko diemžēl esam pieredzējuši ne tik senā vēsturē).

Galīgajā lasījumā atbalstījām “Grozījumus Publisko iepirkumu likumā”, kuri paredz, ka turpmāk būs jānoraida nepamatoti dārgi publisko iepirkumu piedāvājumi. Līdz šim izsludinātā publiskā iepirkumā pretendenti varēja iesniegt piedāvājumus, kuri nereti bija nepamatoti dārgi, un pasūtītājs varēja par uzvarētāju iepirkumā atzīt to pretendentu, kura piedāvājums bija vairākkārt dārgāks nekā sākotnējā iepirkuma līgumā noteiktā līgumcena. Ar šiem grozījumiem šo praksi pārtrauksim un nodrošināsim, ka šādā veidā netiek izniekoti valsts budžeta – visu nodokļu maksātāju! – līdzekļi.

Svarīgs mirklis arī izglītības nozarei – “Grozījumi Izglītības likumā”, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai, tas ir, pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu. Kompetenču pieeja ir 21.gadsimta sabiedrības pieprasījumam atbilstoša, jo paredz cilvēka dzīvi pastāvīgi mainīgos apstākļos. Kā zināms, vienīgā pastāvīgā lieta uz šīs pasaules ir pārmaiņas. Izglītošanās procesā iegūtajām kompetencēm ir jānodrošina spēja elastīgi reaģēt uz pārmaiņām un veiksmīgi darboties tālākajā dzīvē. Nacionālā apvienība, protams, atbalstīja šos grozījumus.

Nacionālā apvienība jau ilgstoši ir konsekventi strādājusi, lai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumenti jeb tā sauktie čekas maisi un Latvijas Komunistiskās partijas dokumenti tiktu publicēti tiešsaistē. Nacionālās apvienības deputātes Ineses Laizānes vadītā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un tās darba grupa deputāta Ritvara Jansona vadībā sagatavoja atbilstošu likumprojektu – “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””. Grozījumi paredz visu LPSR VDK dokumentu nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam mūžīgai glabāšanai. No Satversmes aizsardzības biroja arhīvā nonāks arī līdz šim publiski nepieejamie VDK dokumenti.

Sabiedrības interesēs LPSR VDK informatoru un ārštata darbinieku kartotēkas ar paskaidrojumiem jau šogad tiks publicētas interneta vietnē un būs ikvienam brīvi pieejamas arhīvā. Šogad un 2019.gadā tiks publicēti dokumenti par LPSR VDK darbiniekiem, Latvijas Komunistiskās partijas dokumenti, kas parāda VDK un Komunistiskās partijas mijiedarbību, kā arī citu LPSR VDK un Latvijas Komunistiskās partijas dokumentu klāsts.

Nacionālā apvienība jau 11.Saeimā iestājās par čekas maisu publicēšanu. 2017.gada decembrī  Nacionālā apvienība Saeimā izvirzīja iniciatīvu VDK un Komunistiskās partijas dokumentus  publicēt 2018.gadā. Ja tobrīd iniciatīvai būtu bijis Saeimas vairākuma atbalsts, dokumentu publicēšana būtu notikusi daudz ātrāk. Taču esam gandarīti, ka mūsu iniciatīvai un skaidrajam sabiedrības pieprasījumam pēc atklātības beidzot ir arī parlamenta atbalsts.

Tāpat šodien lēmām par grozījumiem Latvijas Republikas Zemessardzes likumā un Militārā dienesta likumā, kas paredz noteikt gadījumus, kad darba devējam attaisnojošu iemeslu dēļ no darba pienākumu veikšanas jāatbrīvo zemessargi un rezerves karavīri. Šis solis turpinās Latvijas Nacionālo bruņoto spēku, tajā skaitā Zemessardzes, attīstību, uzlabojot un paaugstinot zemessargu un rezerves karavīru sagatavotības līmeni.

Un noslēgumā – beidzot pie mums atkal nonācis likumprojekts “Trauksmes celšanas likums”, kas izstrādāts, lai veicinātu trauksmes celšanu par pārkāpumiem sabiedrības vai tās daļas interesēs, nodrošinot trauksmes celšanas mehānisma izveidi, darbību un pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību.

Kā norādīts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pētījumā, trauksmes celšanas mehānismiem ir jābūt skaidri noteiktiem, viegli pieejamiem un drošiem. Lai tiešām motivētu trauksmes cēlējus, nepieciešams vienots, tiesisks ietvars trauksmes celšanai un trauksmes cēlēju aizsardzībai, nodrošinot ziņošanas un aizsardzības sasaisti. Likumā tiktu vienuviet ietvertas visas galvenās trauksmes celšanas sistēmas sastāvdaļas – jēdzienu “trauksmes cēlēji” un “trauksmes celšana” skaidrs definējums, prasības veidot ziņošanas mehānismu (kanālus), skaidras... tātad aizsardzības garantijas un trauksmes cēlēju kontaktpunktu izveide. Ieguvēji būsim mēs visi, tiks veicināta pārkāpumu novēršana un, iespējams, zaudējumu novēršana publiskajā un privātajā sektorā, kā arī varēs novērst tādu pārkāpumu kā korupcija.

Uz šīs nots es no jums atvados. Lai patīkama nedēļas nogale! Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Un “Frakciju viedokļos” kā pēdējais šodien runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Armands Krauze. Lūdzu!

A.Krauze (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Zaļo un Zemnieku frakcijas vārdā es vēlētos uzsvērt divus likumprojektus, kas šodien tika izskatīti un pieņemti Saeimā.

Pirmais ir “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””, kas šodien Saeimā tika apstiprināts otrajā lasījumā. Es vēlos minēt, ka Zaļo un Zemnieku savienība ir vienmēr iestājusies par atklātību un par to, ka šie dokumenti jāpublicē. Tautai ir tiesības zināt vēsturi. Un jāsaka tā, ka šos dokumentus jau vajadzēja publicēt līdz Saeimas vēlēšanām, lai mēs ieietu jaunajā simtgadē un sagaidītu mūsu valsts nākamo simtgadi, atstājot pagātnē daudzus nepatīkamus faktus un saprotot, ka tā ir vēsture.

Otrais, ko es vēlos pieminēt, ir Satversmes grozījumi par tautas vēlētu prezidentu. Šodien Saeima nodeva komisijām šos grozījumus, ko bija sagatavojuši Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti. Tos atbalstīja 70 deputāti.

Es vēlos uzsvērt, ka tautas vēlēta prezidenta ideja Latvijā ir ļoti sena. Izstrādājot Satversmi un diskutējot par Satversmes grozījumiem, bija priekšlikumi jau 20.gadsimta divdesmitajos gados. 20.gadsimta trīsdesmitajos gados Saeima bija jau sasniegusi šo grozījumu otro lasījumu Saeimā, bet diemžēl sekoja 1934.gads, un tā arī šie grozījumi par tautas vēlētu prezidentu netika pieņemti.

Diskusijas par tautas vēlētu prezidentu ir bijušas arī deviņdesmitajos gados un ir joprojām. Sākot arī šo Saeimu, mēs kopā ar kolēģiem iesniedzām parakstītus grozījumus Satversmē par tautas vēlētu prezidentu, bet diemžēl arī tie nekur tālāk netika virzīti. Tautas vēlēts prezidents vienmēr ir bijusi mūsu kā zemnieku prioritāte, un mēs uzskatām, ka tautai ir jāuzticas, visai tautai ir prezidentam jādod šis mandāts, un tādējādi arī prezidenta institūcija būs daudz stiprāka, ar lielākām tautas vēlētām... tautas domām... pilnvarām. Nesaprotami ir tas, kāpēc citi baidās, kāpēc ir kolēģi, kas neatbalstīja šo, un ir pat dažādi eksperti, kuri norāda, ka tautas vēlēts prezidents ir kaut kāds Āzijas modelis. Diemžēl jāsaka tā, ka tas ir pilnīgi nesaprotami, jo arī Eiropā – tādās valstīs kā Francijā, Lietuvā un citās – ir tautas vēlēti prezidenti, kas ļoti labi reprezentē valsti un pilda savas funkcijas. Tādēļ mums uz to ir jāiet. Šinī Saeimā mums līdz galam šos grozījumus neizdosies pieņemt, bet nākamajā Saeimā noteikti ir jāpieņem grozījumi Satversmē par tautas vēlētu prezidentu un jāļauj tautai izvēlēties prezidentu tieši tāpat, kā tauta izvēlas savus priekšstāvjus Saeimā.

Paldies par uzmanību, un priecīgas brīvdienas!

Vadītāja. Paldies Armandam Krauzem no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties! Uz sadzirdēšanos nākamajā nedēļā!