Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies 12.Saeimas pēdējā sēde, un par tās darba kārtības jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem pārraidē “Frakciju viedokļi” jums pastāstīs Saeimas frakciju deputāti.

Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J.Vucāns (ZZS).

Labdien, cienītās radioklausītājas un godātie radioklausītāji! Šodien tiešām norisinājās 12.Saeimas pēdējā sēde ar visai piepildītu darba kārtību. Deputāti izskatīja 59 darba kārtības jautājumus, un liela daļa no tiem bija dažādu likumprojektu izskatīšana trešajā, galīgajā, lasījumā, lai pabeigtu 12.Saeimas sasaukumā uzsāktos darbus.

Vairāki no šiem likumprojektiem bija saistīti ar finanšu un nodokļu jomu, un šos likumprojektus skatīšanai šodienas sēdē gatavoja manis vadītā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, tāpēc par dažiem no šiem likumprojektiem pastāstīšu nedaudz detalizētāk.

Šodien galīgajā lasījumā tika apstiprināts no jauna izstrādātais Čeku spēles likums. Tas ir kā papildu līdzeklis ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšanai tautsaimniecībā. Likums paredz, ka, lai veicinātu to, ka pircēji un pakalpojuma saņēmēji pieprasa kases čekus vai tiem līdzvērtīgus dokumentus, tā nodrošinot atbilstošo patēriņa nodokļu nomaksu, katru mēnesi tiks organizētas šo čeku loterijas ar pietiekami lieliem naudas laimestiem. Papildus tiks organizētas arī gada loterijas, kurās varēs piedalīties ikmēneša loterijās īpaši izlozēti un šajās ikmēneša loterijās nelaimējušie čeki. Lielākais laimests ikmēneša izlozēs būs 10 000 eiro, bet gada izlozē – 20 000 eiro.

Tāpat šodien galīgajā lasījumā tika apstiprināti grozījumi Kredītiestāžu likumā, paredzot stingrāku regulējumu attiecībā uz to cilvēku loku, kuri var ieņemt amatus kredītiestādēs, tai skaitā bankās. Ar grozījumiem noteikts, ka kredītiestādes finanšu pakalpojumu sniegšanā nedrīkstēs tieši iesaistīt personas, kas sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, protams, kamēr sodāmība nav dzēsta vai nav noņemta, vai arī tādas personas, kurām ir aktīvs maksātnespējas process. Ar šiem Kredītiestāžu likuma grozījumiem arī tiek noteikts ierobežojums kredītiestāžu akcionāriem būt par valdes locekļiem kredītiestādēs un ieņemt amatus kredītiestāžu augstākajā vadībā. Vienlaikus šie grozījumi paredz lielākas informācijas iegūšanas iespējas no kredītiestādēm Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, kā arī kriminālprocesa virzītājiem. Lai stiprinātu ēnu ekonomikas apkarošanu, šī likuma izmaiņas ļaus pilnveidot kredītiestāžu sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu, tai skaitā padziļinātas sadarbības programmas ietvaros, operatīvāk identificējot aizdomīgus finanšu darījumus un ar tiem saistītos riskus finanšu sistēmai.

Šodien pirmajā lasījumā tika izskatīti arī grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, ar kuru Satversmes tiesas uzdevumā tiek mēģināts risināt valstī samilzušo problēmu saistībā ar tiesībsargājošo iestāžu darbinieku nepietiekamo atalgojumu. Bet šis likumprojekts un viss ar to saistīto problēmu komplekss gan līdz galam būs jāatrisina nu jau jaunievēlētajai 13.Saeimai, kura uz savu pirmo sēdi sanāks nākamajā otrdienā. Lai tai veicas!

Paldies par uzmanību. Tiksimies pārraidēs no 13.Saeimas!

Vadītāja. Paldies Vucāna kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie, godājamie radioklausītāji! Šodien Saeimā bija īpašs noskaņojums, jo šis ir 12.Saeimas “izlaidums”, noslēdzošā šī sasaukuma Saeimas sēde. Te nu gan jāpiebilst, ka tehniski tā ir noslēdzošā, juridiski – vēl ne, jo, kas zina, varbūt izdomās sasaukt ārkārtas sēdi. Bet ceru, ka ne.

Ir prieks un gandarījums par to, ka iniciatīva par Diasporas likuma nepieciešamību (par to esmu iestājies vēl pirms ievēlēšanas 12.Saeimā un pie šā likuma koncepta strādāju kopš 2015.gada) rezultējusies tajā, ka šodien, 12.Saeimas noslēdzošajā sēdē, Diasporas likums tika pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā.

No otras puses, ir rūgta pēcgarša, ka lielākā daļa Saeimas izvēlējās neuzklausīt Juridiskā biroja, Iekšlietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un pat diasporas organizāciju viedokli un kvalitatīvi izstrādātajā likumā iebalsoja Ārlietu komisijas atbalstīto juridiski nekorekto jēdziena “diaspora” definīciju. Protams, iespējams, ka gribēja kā labāk, tomēr tas neattaisno apzinātu juridiska brāķa iestrādāšanu jaunajā likumā.

Ir skaidrs, ka šāda definīcija likumā palikt nevar. Tā rada pārāk daudz juridisku risku un, visticamāk, paralizēs darbu tiem, kuriem būs praksē jāīsteno Diasporas likumā paredzētās aktivitātes, – valsts un pašvaldību iestādēm. Tāpēc jau uzreiz varam teikt, ka viens no Nacionālās apvienības pirmajiem darbiem 13.Saeimā būs likuma atvēršana, lai labotu šo juridisko brāķi.

Zināmus panākumus Nacionālā apvienība šodien guva arī Darba likuma kontekstā.

Latvijas darbaspēka tirgū arvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas, visbiežāk krievu valodas, zināšanas arī gadījumos, kad komersantu darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem.

Vēl biedējošāki ir statistikas dati: septiņās lielākajās Latvijas pilsētās, kur dzīvo puse no Latvijas iedzīvotājiem, tikai 40 procenti ir latvieši. Tas rada krievu valodas pašpietiekamību – īpaši privātuzņēmumos –, un nu ir radusies situācija, ka darba devēji, pieņemot darbiniekus darbā, kā obligātu pieprasa krievu valodas prasmi.

Lai labotu šo nepieņemamo situāciju, Nacionālā apvienība iesniedza Darba likumā grozījumus, kuri paredz, ka darbiniekam ir tiesības ar Latvijas vietējiem iedzīvotājiem sazināties valsts valodā, kā arī darba devējiem liedz nepamatoti pieprasīt no darbiniekiem svešvalodas zināšanas.

Likumprojekta mērķis ir novērst latviešu lingvistisko diskrimināciju darbā, kā arī veicināt latviešu palikšanu Latvijā un repatriāciju.

Nacionālā apvienība jau gadiem strādā pie tā, lai panāktu Saeimā kolēģu izpratni par šī jautājuma nozīmību. 2012.gadā izdevās novērst krievu valodas zināšanu nepamatotu pieprasīšanu darba sludinājumos.

Tomēr būtiskākie Nacionālās apvienības piedāvātie ierosinājumi netika atbalstīti uzņēmēju organizāciju un koalīcijas partneru spiediena dēļ. Nacionālā apvienība līdzšinējo panākumu attiecībā uz darba sludinājumiem uzskata tikai par kosmētisku samilzušas problēmas risinājumu. Tas, ka darba devējs darbiniekam aizliedz būt pilsoniski atbildīgam un runāt ar iedzīvotājiem valsts valodā, ir pazemojoši. Lai gan joprojām nav sasniegts pilnīgs ierobežojumu tvērums, tomēr šis ir solis pareizajā virzienā.

Darba likumā izdevās iestrādāt arī izmaiņas par atalgojuma atklātību darba sludinājumos. Iespējams, jau tuvākajā laikā darba meklētājiem intervijās vairs nebūs jāmokās ar atbildi uz šo āķīgo jautājumu: “Un cik lielu algu jūs vēlētos saņemt?” Uzņēmumiem un iestādēm, kas meklē darbiniekus, darba sludinājumos būs jānorāda attiecīgajam amatam paredzētās darba algas apjoms – stundas tarifa likmes vai arī mēneša vai gada algas amplitūda.

Kāpēc? Jo – būsim godīgi! – situācija, kad algas netiek izpaustas darba sludinājumos, ir izdevīga tikai un vienīgi darba devējiem. Skaidrs, ka darba devējs iegūst no informācijas asimetrijas, jo aiz vārdiem “konkurētspējīgs atalgojums” var slēpties gan patiešām labs, gan arī patiesībā konkurētnespējīgs atalgojums.

Atalgojuma nenorādīšana, tāpat arī neprecīzs un nekorekts sludinājums ievērojami palielina nepiemēroto kandidātu skaitu darba devējiem, vienlaikus atgrūžot kvalificētākos un spēcīgākos kandidātus. Norādot atalgojuma diapazonu darba sludinājumā, tiek nodrošināta atgriezeniskā saite ar potenciālajiem darba ņēmējiem, uzņēmums savām vakancēm iegūst kvalificētus un piemērotākus kandidātus.

Patiesi priecājos, ka Saeimā pārstāvētās partijas turējās pie saviem solījumiem un principiem un nu šī caurskatāmība tiks praksē iedzīvināta mūsu ikdienā un, es esmu pārliecināts, nesīs labumu lielākajai daļai darba meklētāju.

Noslēgumā es vēlētos Nacionālās apvienības vārdā pateikties jums, klausītāji, par iedziļināšanos un sekošanu norisēm un pateikties tiem vēlētājiem, kas atbalstīja mūs. Nu varēs sekot notikumiem un mūsu darbiem jau 13.Saeimā.

Tāpat paldies kolēģiem parlamentā par ražīgu, spraigu un dinamisku darbu.

Uz tikšanos! Visu labu!

Vadītāja. Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Un nākamais “Frakciju viedokļos” runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Juris Viļums. Lūdzu!

J.Viļums (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Patiešām prieks jūs uzrunāt. Tiesa gan, kā jau iepriekš dzirdējāt, pēdējo reizi vismaz 12.Saeimas ietvaros. Šodien Saeimā pieņēmām un, tā teikt, pabeidzām daudzus likumprojektus, tai skaitā jau pieminēto Diasporas likumu, Čeku loterijas likumu... sākotnēji tas tika nosaukts par Čeku spēles likumu, starp citu, manuprāt, tas nebija pareizs... nebija precīzs nosaukums, tāpēc man prieks, ka vismaz tagad mēs šo kļūdu esam labojuši, – tā būs loterija. Tā ka jau no nākamā gada 1.jūlija, ja nemaldos, varēsiet patiešām krāt čekus, kas lielāki par pieciem eiro, gan par veiktajiem pirkumiem veikalos, gan par saņemtajiem pakalpojumiem, attiecīgi tos reģistrējot... no tā diemžēl mēs nevaram izvairīties, tie būs jāreģistrē. Es ceru, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem aktīvi jaunieši palīdzēs šos čekus piereģistrēt vai attiecīgi pagastā bibliotekāre palīdzēs, un jums būs iespēja tikt arī pie, jāsaka, gana jūtamiem naudas... apbalvojumiem.

Šodien mēs esam pieņēmuši ļoti daudzus likumprojektus tikai pirmajā lasījumā, kas nozīmē, ka tā ir ceļamaize nākamajai Saeimai, un nākamā Saeima visus likumprojektus, kas ir izskatīti pirmajā un otrajā lasījumā, vēlreiz caurskatīs un mēģinās saprast, kurus turpināt skatīt un kurus ne.

Jāteic, ka jaunajai Saeimai, tā teikt, ceļamaizei ir jāatgādina daudzu partiju priekšvēlēšanu laikā izteiktie bagātīgie solījumi, kurus piepildīt partijas solīja jau 2019.gadā. Līdz 1.janvārim ir palikušas 60 dienas. Tas nozīmē, ka pavisam drīz šie solījumi būs arī jāpilda. Es aicinu gan sabiedrības aktīvo daļu, gan arī politiskās un sabiedriskās organizācijas sekot līdzi tam, kā darbojas nākamā Saeima, kā darbojas nākamā valdība, vai šie solījumi tiek pildīti. Ja ne – tad kādas ir atrunas, kādi ir argumenti un kad konkrēti tomēr šie solījumi tiks īstenoti.

Latvijas Reģionu apvienība nostrādāja 12.Saeimā, tā teikt, no zvana līdz zvanam, nākamajā Saeimā nebūsim pārstāvēti, tomēr Latvijas Reģionu apvienība turpinās darbu. Mēs esam otrais visplašāk pārstāvētais politiskais spēks Latvijas pašvaldībās – triju partiju apvienība un triju nevalstisko organizāciju apvienība. Jau šo sestdien, starp citu, vienai no partijām būs arī kongress, kur runāsim par turpmāk darāmajiem darbiem, un katrā ziņā mēs nekur nepazudīsim.

Uz tikšanos reģionos! Pavisam drīz mēs tiksimies, izrunāsim jums svarīgos jautājumus, un es Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vārdā gribu pateikties jums gan par atbalstu līdz šim, gan par atbalstu, kas būs arī turpmāk! Lai veicas!

Vadītāja. Paldies Jurim Viļumam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Un frakcijas VIENOTĪBA vārdā runās priekšsēdētājs Hosams Abu Meri. Lūdzu!

H.Abu Meri (VIENOTĪBA).

Labdien, mīļie klausītāji! Tiešām šodien bija pēdējā 12.Saeimas sēde. Un tā ir, kā kolēģi teica, ka ir “izlaidums”, dažu deputātu vairs nebūs, daži deputāti turpinās darbu. Tāpēc es novēlu, lai nākamā, 13., Saeima būtu solidārāka, strādātu kā viena komanda, jo, redzot, kā šobrīd notiek sarunas par nākamās valdības veidošanu... tik sarežģīti un komplicēti... tas nedaudz mūs biedē, ka nākamais periods būs grūtāks. Bet jebkurā gadījumā es gribu novēlēt nākamajai Saeimai labi strādāt Latvijas labā.

Šodien Saeimā mēs pieņēmām daudz, daudz likumprojektu un likumu grozījumu. Kolēģi runāja par dažādiem likumprojektiem, kas pieņemti pēdējā lasījumā, es gribētu runāt par trim likumprojektiem.

Viens no tiem ir likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kas tika pieņemts šodien Saeimas sēdē trešajā, galīgajā, lasījumā. Tas ir izstrādāts, lai veicinātu darbinieku tiesību un interešu aizsardzību un ēnu ekonomikā dominējošo aplokšņu algu ierobežošanu.

Likumprojekts paredz tiesības nozares pārstāvjiem noslēgt ģenerālvienošanos par mazāku piemaksu par virsstundu darbu, nekā Darba likumā noteikts, ja vienošanās ietver būtisku minimālā atalgojuma palielinājumu nozarē. Ģenerālvienošanās ir efektīvs instruments ēnu ekonomikas ierobežošanai un cīņai ar aplokšņu algu fenomenu. Šie grozījumi veicinās iespēju abām pusēm vienoties par līdzsvarotu, efektīvu un jēgpilnu regulējumu attiecībā uz piemaksas noteikšanu par virsstundu darbu.

Demokrātiskās valstīs tā ir ierasta prakse, ka valsts nosaka ģenerālvienošanās robežas, bet uzņēmēji paši lemj, vai parakstīt šādas vienošanās.

Šobrīd ģenerālvienošanās tiek ieviesta būvniecības nozarē, to apspriež viesmīlības nozarē, un interesi izrādījusi arī tirdzniecības nozare. Ir ļoti svarīgi, ka būvniecības nozares darbiniekiem būs konkrēta minimālā alga, no kā maksāt nodokli, un tātad būs arī ļoti labas sociālās garantijas – gan pensijas nākotnē, gan slimības lapas, gan arī, piemēram, invaliditātes pabalsts un citi pabalsti.

Otrais, manuprāt, nozīmīgais panākums. Šajā Saeimas sēdē tika pieņemts jauns ļoti svarīgs likums – Diasporas likums. Aptuveni 370 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo mūsu valsts simtgadi sagaidīs ārpus Latvijas. Citās valstīs dzīvo gan tie, kuri no mūsu valsts aizbraukuši, personīgās dzīves un karjeras izaugsmes mudināti, gan tie, kuri devušies prom ekonomisku apsvērumu dēļ, gan arī tie, kuru dzimtas saknes citās valstīs stiepjas jau gadu desmitiem. Ir zināms, ka arvien vairāk cilvēku atgriežas vai pārceļas uz dzīvi Latvijā. Valsts pienākums ir atbalstīt un uzturēt ciešu saikni ar tautiešiem ārzemēs un iesaistīt viņus valsts attīstībā. Vienlaikus atbalstam jābūt rūpīgi pārdomātam, lai neradītu pretrunas sabiedrībā, lai Latvijā un ārvalstīs dzīvojošie netiktu pretnostatīti.

Diasporas likums ietver skaidri definētus praktiskus atbalsta pasākumus. Tas ir apliecinājums Latvijas simtgadē, ka Latvijā kā modernā valstī ir visi tās valstspiederīgie kopā – gan Latvijā, gan šobrīd ārpus mūsu valsts dzīvojošie.

Un trešais likums, kuru frakcija VIENOTĪBA virzīja un pie kura aktīvi strādāja, lai to pieņemtu. Šodien galīgajā lasījumā ir pieņemts Rīgas Juridiskās augstskolas likums. Šis likums izstrādāts, lai precizētu Rīgas Juridiskās augstskolas vietu Latvijas augstākās izglītības sistēmā, ņemot vērā tās darbības specifiku.

Gribu atgādināt, ka Rīgas Juridiskā augstskola ir izveidota atbilstoši līgumam starp Latvijas Republiku un Zviedrijas Karalisti 1994.gadā. Šajā augstskolā mācības notiek tikai angļu valodā, tajā strādā ārvalstu pasniedzēji, un tā dibināta ar ievērojamu Zviedrijas atbalstu. Šī augstskola daudzu gadu garumā var lepoties ar nemainīgi augstu izglītības kvalitāti, ienesot Rietumu augstākās izglītības vēsmas un standartus Latvijas augstākās izglītības vidē un sagatavojot neskaitāmus jaunos profesionāļus, kas jau vairākus gadus veiksmīgi sevi apliecina dažādos vadošos amatos.

Likumprojektā tika piedāvāts situācijas risinājums saistībā ar rektora amatu. Uz ārvalstu profesionāļiem šajā augstskolā valsts valodas prasmes vispārējās prasības netiks attiecinātas, un viņi varēs ieņemt ne tikai akadēmiskos amatus, bet arī pat augstākos administratīvos amatus, to skaitā rektora amatu. Saziņā un sadarbībā ar privātpersonām un iestādēm joprojām tiks nodrošināta valsts valoda.

Pieņemot šos grozījumus, ieguvēja būs gan Latvijas sabiedrība kopumā, gan arī augstskola, jo tai būs iespēja turpināt pilnvērtīgu darbu, sagatavot globālā tirgū konkurētspējīgus augsta līmeņa juristus.

Es gribu pateikt visiem frakcijas VIENOTĪBA vārdā paldies par atbalstu. Mēs četrus gadus ļoti aktīvi strādājām Latvijas labā. Un nākamajā Saeimā, 13.Saeimā, mūsu darbu turpinās “Jaunās VIENOTĪBAS” frakcija, un mēs turpināsim strādāt Latvijas labā.

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētājam Hosamam Abu Meri.

“Frakciju viedokļos” pēdējais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Artūrs Rubiks. Lūdzu!

A.Rubiks (SASKAŅA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien, kā jau minēja mani kolēģi, notika pēdējā 12.Saeimas sēde, kurā galīgajā lasījumā tika izskatīti daudzi svarīgi likumprojekti. Taču ir tādi likumprojekti, par kuriem lems nu jau 13.Saeima. Vēlos atzīmēt dažus no šodien izskatītajiem jautājumiem.

Kā pirmo svarīgo vēlos atzīmēt mūsu deputātu kārtējo pieprasījumu ekonomikas ministram par viņa nespēju sniegt atbildes uz jautājumiem saistībā ar subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas likumību. Kaut gan Ekonomikas ministrija ir solījusi pārtraukt OIK darbību, pilsoņu pausto viedokli par šo jautājumu, kas izpaudies kolektīvā iesniegumā par maksas... tikai par patērēto elektroenerģiju... un mūsu ilggadējo cīņu pret šīm nelikumībām un iedzīvotājus krāpjošām darbībām, tas viss turpina darboties... un mēs nevaram saņemt atbildes uz elementāriem jautājumiem, kas atklātu patiesību par šīs krāpšanas vaininiekiem. Tomēr tas viss joprojām tiek apturēts un kavēts. Par to liecina arī šīsdienas balsojums par šo pieprasījumu, kas parādīja, ka lielākā daļa deputātu nevēlas, lai patiesība tiktu atklāta. Bet tas savukārt neliecina, ka mēs pārtrauksim cīnīties. Arī nākamajā Saeimā mēs turpināsim uzsākto.

Vēl viens svarīgs likumprojekts, kas šodien tika izskatīts pēdējā lasījumā, ir Diasporas likums. Likuma mērķis ir vērsts uz diasporas piederības stiprināšanu un remigrācijas uzlabošanu. Taču šī likuma sākotnējais mērķis tiek izsvītrots ar pirmajiem diviem izvirzītajiem priekšlikumiem, kuru mērķis ir sašaurināt diasporai piederīgo locekļu skaitu un šķirot viņus pēc pilsonības. Mēs neatbalstām nedz Latvijas iedzīvotāju šķirošanu, nedz arī ar Latviju saistītu cilvēku šķirošanu. Vēl jāsaprot, ka ar mērķu sasniegšanu mums tiešām jārada labvēlīgāki apstākļi Latvijā, nevis vēl lielāka neapmierinātība cilvēkos, kuri tiek šķiroti pēc pilsonības. Saeima neatbalstīja minētos priekšlikumus, bet atbalstīja likumprojektu kopumā.

Vēlētājiem es gribu pateikt paldies par uzticību un novēlēt visu to labāko un gaišāko. Paldies.

Vadītāja. Paldies Artūram Rubikam no frakcijas SASKAŅA.

Līdz ar to 12.Saeimas noslēguma sēdes “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamajās pārraidēs no Saeimas nama jau 13.Saeimas sasaukumā.

Lai jums jauka nedēļas nogale!