Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un 13. Saeimas pirmajā “Frakciju viedokļu” pārraidē, kas skan no Saeimas nama Sēžu zāles, deputāti jums pastāstīs par šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam.

Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Frakcijas SASKAŅA vārdā vēlos informēt par aktualitātēm Saeimā. Latvijas vēlētājs ir nobalsojis par pārmaiņām un pret veco politiku. Vairāk nekā divas trešdaļas no parlamentā jaunievēlētajiem deputātiem vēl nekad iepriekš nav piedalījušies valdības veidošanā. Jaunajām partijām ir ļoti dažādi uzstādījumi un uzskati par to, kas jādara un kā jāvada valsts, taču nopietnie izaicinājumi Latvijas valstij nekur nav zuduši.

Mēs joprojām dzīvojam vienā no nabadzīgākajām Eiropas Savienības valstīm. Mēs turpinām zaudēt darbspējīgus cilvēkus, īpaši jauniešus. Mūsu demogrāfiskā situācija turpina pasliktināties. Mūsu pensionāri cīnās par izdzīvošanu, saņemot niecīgas pensijas. Pieaug apātija un atsvešinātība. Jāapzinās, ka diskusijas par lielām reformām prasa ļoti daudz laika. Tāpēc mums visiem ir svarīgi saprast, kurus reālos lielos darbus spēsim paveikt jau nākamajā gadā, kas steidzamā kārtā ir vajadzīgi, lai izveidotu taisnīgāku un saliedētāku sabiedrību.

Trešdaļa sabiedrības strādā par minimālo algu. Jebkurai valdībai kā pirmais uzdevums būtu jāizvirza tieši šīs problēmas risināšana. Bet mums pat izveidot valdību pagaidām ir nepaveicams uzdevums, jo Saeimā iezīmējas veco spēku bloks un jauno spēku bloks. Valdības izveidei balsu nepietiek abiem. Sanāk, ka tagad šiem cilvēkiem ir jāizlemj, kas viņiem ir svarīgāk – solījumu pildīšana vai sarkanās līnijas. Izskatās, ka jauno gadu sagaidīsim bez valdības un bez budžeta, toties ar sarkanajām līnijām. Ko tas nozīmē? Pašvaldības netiks nodrošinātas ar mērķdotācijām skolotāju algu paaugstināšanai, nebūs arī iespējams pildīt Satversmes tiesas lēmumu par tiesnešu un prokuroru atalgojumu un par tā dēvētā pagarinātā normālā darba laika atcelšanu medicīnas personālam. Lūk, tā ir sarkano līniju scēna!

Bez SASKAŅAS pārmaiņas nav gaidāmas, tāpēc tagad īsi un kodolīgi informēšu par SASKAŅAS idejām un likumdošanas iniciatīvām.

Mēs varam būtiski uzlabot dzīvi simtiem tūkstošu pensionāru, un jau no nākamā gada 1. jūlija mēs varam paaugstināt minimālo pensiju līdz 400 eiro mēnesī, palielinot atskaitījumus pensiju sistēmas 1. līmenim līdz 20 procentiem no bruto algas. Šis solis neskars tagadējās pensiju sistēmas 2. līmeņa uzkrājumus, neradīs budžeta deficītu un neapdraudēs pensiju sistēmas stabilitāti. Mēs varam palielināt minimālo algu līdz 500 eiro mēnesī un neaplikt to ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. To visvairāk jutīs ģimenes ar zemiem ienākumiem.

Mums ir jālikvidē tā saucamā OIK afēra, samazinot elektroenerģijas cenu ne tikai ģimenēm, bet arī uzņēmumiem, tādējādi paaugstinot to starptautisko konkurētspēju un rūpniecības nozares pievilcību ārzemju investoru acīs. Bet pats galvenais – mums beidzot ir skaidri jānosaka svarīgākie ekonomikas attīstības virzieni. 

Un visbeidzot. Frakcijas SASKAŅA deputāte Regīna Ločmele-Luņova kopā ar biedrību “Zolitūde 21.11.” ir ierosinājusi 21. novembri noteikt par Katastrofas upuru atceres dienu. Šodien Saeimā tika iesniegts frakcijas SASKAŅA likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, un mēs ceram uz parlamenta atbalstu nākamceturtdien.

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Un nākamais “Frakciju viedokļos” šodien runās frakcijas KPV LV priekšsēdētājs Atis Zakatistovs. Lūdzu!

A. Zakatistovs (KPV LV).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Es labprāt ar jums runātu par vairākām lietām. Viena no tām ir frakcijas darbs komisijās. Otra – kādā veidā šis darbs varētu nākotnē ietekmēt darbību frakcijās un Saeimā kopumā.

Un, treškārt, es vēlētos ar jums parunāt arī par to, kādā možā garā ir mūsu frakcijas deputāti šobrīd. Kā jūs, iespējams, esat jau dzirdējuši no sabiedriskajiem medijiem, Saeima ir ievēlējusi visas komisijas. Tas nozīmē, ka komisijas sāk savu darbību.

Mēs, politiskā partija “KPV LV”, jau kopš paša sākuma esam iestājušies par to, lai Saeima būtu daudz demokrātiskāka, nekā tā bija iepriekš. Un ar to es saprotu, ka Saeimā vairs nebūs spiediena no Koalīcijas sadarbības padomes. Iepriekšējā Saeimā pamatlēmumi tika pieņemti Koalīcijas sadarbības padomē, līdz ar to Saeimas deputātu brīvība bija būtiski ierobežota. Šobrīd tā tas nav. Ko tas nozīmē jums? Tas nozīmē jums daudz interesantu brīžu. Tas nozīmē deputātiem daudz vairāk brīvības.

Kā piemēru es minēšu vienu no komisijām. Tā ir Publisko izdevumu un revīzijas komisija, kuras vadībā ir ievēlēts KPV LV deputāts Kaspars Ģirģens. Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadībā būs gan Kaspars Ģirģens, gan Juta Strīķe. Manuprāt, šīs komisijas darbība nākotnē būs liels atbalsts Valsts kontroles darbam, jo Valsts kontrole atklāj nelietderīgus izdevumus gan pašvaldībās, gan arī citur valsts pārvaldē.

Es ticu, ka šīs komisijas darbs, kuru mēs plānojam, nākamā gada garumā nesīs jaunus atklājumus un pārmaiņas, kas sabiedrībai būs ļoti noderīgas.

Mūsu deputāte Linda Liepiņa vadīs Pieprasījumu komisiju. Pagājušās Saeimas laikā jūs saviem deputātiem, iespējams, prasījāt – kāpēc nekas nenotiek? Un tas iemesls, kāpēc nekas nenotika, bija tas, ka iepriekšējā Saeimā Pieprasījumu komisija bija slāpētājkomisija. Ja kādam no deputātiem radās jautājums par valdības darbu, tad šis jautājums tika pabāzts zem tepiķa. Brigmaņa kungs bez ievērības bija atstājis vairāk nekā 30 deputātu pieprasījumus. Tagad tas viss mainīsies: ja kādam no deputātiem būs interese par atsevišķu valdības politiku, viņš varēs caur Pieprasījumu komisiju uzdot šādu jautājumu valdībai, un tas noteikti nonāks sabiedrības un mediju intereses lokā.

Artuss Kaimiņš no mūsu partijas vadīs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija sadarbojas ar medijiem un mēģina saprast, kādā veidā mediju politika nākotnē varētu kļūt daudz brīvāka. Viena no prioritātēm šajā ziņā būs jautājums par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmu tirgus. Tātad, ja darbs veiksies, sabiedrībai pavisam drīz būs iespēja saņemt saturu, kurš būs neatkarīgs no reklāmu ietekmes.

Mīļš paldies! Turpinām darbu.

Vadītāja. Paldies frakcijas KPV LV priekšsēdētājam Atim Zakatistovam.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam Raivim Dzintaram. Lūdzu!

R. Dzintars (NA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Jaunie parlamentārieši šīs dienas ir pavadījuši, aktīvi veidojot komisijas un dalot pienākumus. Un šodien ir notikusi pirmā kārtējā jaunās Saeimas – 13. Saeimas – sēde.

Gribu teikt, ka jaunā Saeima savu darbu ir sākusi ļoti simboliskā laikā. Proti, ir pagājuši 100 gadi kopš Latvijas valsts dibināšanas. Un, ja atskatāmies 100 gadus senā pagātnē, tad redzam, ka arī tolaik pieņemt ļoti svarīgus lēmumus nebija vienkārši. Šie procesi bija smagi, sarežģīti, daudzšķautņaini. Un līdzīgi arī šodien – mēs varam prognozēt un arī šobrīd izjust, ka situācija Latvijas politiskajā telpā nav vienkārša. Ir ievēlēta ļoti sadrumstalota Saeima – ir plaši pārstāvētas partijas ar dažādām ideoloģiskām pārliecībām, ar atšķirīgu pieredzi politikā un atšķirīgu pieredzi parlamenta darbā. Līdz ar to, kā mēs jau pašlaik to redzam, turpinās ļoti smagas sarunas – valdības veidošanas sarunas –, un daudzi procesi nenoritēs viegli. Un mēs varam droši prognozēt, ka nevienam nebūs iespējas pieņemt lēmumus un strādāt ar spēku, bet izdošanās būs atkarīga no spējas sadarboties un vienoties.

Šodien bija jaunās Saeimas pirmā sēde, un tajā vēl nebija daudz tādu kontroversiālu jautājumu, par kuriem būtu ļoti atšķirīgi viedokļi. Es vēlētos izmantot iespēju un novēlēt veiksmi mums visiem – veiksmi jaunievēlētajiem deputātiem no katras frakcijas, no katras partijas, un veiksmi visai Latvijas tautai. Jo, lai kādi būtu mūsu uzskati, lai ko mēs pārstāvētu, politiskā izpratnē mēs visi dzīvojam vienā valstī, mēs visi esam vienā laivā, un šobrīd vairāk nekā citkārt mēs jutīsim, ka no sadarbības, mūsu spējas sadarboties, būs atkarīgs, vai izdosies sasniegt rezultātu.

Un noslēgumā es vēlos apsveikt visus ar to, ka mums, latviešiem, ir sava valsts. Mēs esam viena no tām nedaudzajām tautām pasaulē, kurām šāda privilēģija ir dota. Es vēlos apsveikt visus un novēlēt, lai nākamos 100 gadus... lai mūsu bērni un mazbērni piedzīvotu labāku, skaistāku, drošāku simtgadi, nekā ir bijusi iepriekšējā.

Saules mūžu Latvijai!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam Raivim Dzintaram.

Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Arvils Ašeradens. Lūdzu!

A. Ašeradens (JV).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Jāteic, ka Saeima savu pirmo pēcsvētku sēdi, darba sēdi, sāka ļoti darbīgi. Ir izdevies sastādīt komisijas un ievēlēt komisiju vadību, un Saeima pilntiesīgi var sākt strādāt.

Par apliecinājumu tam kalpo arī tas, ka šodien Saeima nodeva komisijām izskatīt tālāk 26 valdības iesniegtus likumprojektus. Mēs tiešām pārejam tādā normālā Saeimas darba ritmā.

Es pieminēšu dažus likumprojektus.

Ir nodots komisijām izskatīšanai likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””, lai skatītu iespēju, ko darīt ar tādiem likumpārkāpējiem, kuri atrodas narkotisko, psihotropo vielu ietekmē. Saeima skatīs likumprojektā arī jautājumus, kā preventīvi... kā novērst vardarbību ģimenē.

Tāpat Saeimā ir nodots skatīšanai likumprojekts “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”, kur tiks regulēti jautājumi par elektroniskajām cigaretēm.

Tāpat ir svarīgi jautājumi, kas saistīti ar miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību. Šeit tiek skatīta arī atsevišķa Eiropas Padomes konvencija, tāpat arī grozījumi likumā par šādu orgānu aizsardzību... un daudzi precizējumi šeit...

Saeimai ir nodots arī būtisks likumprojekts “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”. Kā mēs šodien zinām, ir izveidojusies smaga situācija ar nevalstiskā sektora organizāciju atbalstu un finansēšanu, un šis ir labs signāls nevalstiskajam sektoram, ka Sabiedrības integrācijas fonda likums tiek grozīts un situācija tiks uzlabota.

Šodien Saeima nodeva otrreizējai caurlūkošanai Valsts prezidenta atgriezto likumu “Grozījums Darba likumā”. Manuprāt, arī šis ir īpašs likums. Likumprojektu jau iepriekšējā Saeima bija pilnībā, trijos lasījumos, akceptējusi. Savukārt prezidents uzskatīja, ka likums ir vēlreiz jācaurskata. Šī likuma galvenā jēga ir dot paplašinātas tiesības tām nozarēm, kuras ir noslēgušas ģenerālvienošanos, un tas paredz iespēju nozarēm noteikt augstāku minimālo darba samaksu. Un, ja tāda ir noteikta, tas dod arī iespējas noteikt mazāku virsstundu apmaksu. Manuprāt, tas ir milzīgs ieguvums tādam demokrātijas procesam, kas ļauj nevis... tā vietā, lai valsts noteiktu visu, kā mums būs dzīvot, tas dod lielāku iespēju sabiedrībai pašai vienoties par spēles noteikumiem vienā vai otrā tautsaimniecības nozarē. Un, manuprāt, tas būtu ieguvums visai sabiedrībai, ja šis likums tomēr vēlreiz tiktu caurskatīts un tiktu virzīts vēlreiz trešajam lasījumam un ja Saeima to akceptētu tādā pašā izskatā, kādā tas ir šobrīd. Bet skaidrs, ka jaunajai Saeimai arī tas ir jāizvērtē un, protams, jāakceptē.

Tā ka kopumā es gribu teikt, ka ir darbīgi iesākta jaunās simtgades pirmā darba diena... Saeimas pirmā darba diena... pirmā darba nedēļa. Un, es domāju, tā tas arī turpināsies.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam.

Raidījumā “Frakciju viedokļi” nākamajam vārds frakcijas “Attīstībai/Par!” priekšsēdētājam Danielam Pavļutam. Lūdzu!

D. Pavļuts (AP!).

Labrīt, cienījamās klausītājas un godātie klausītāji! Man šī ir pirmā reize, kad es uzrunāju radioklausītājus šādā veidā – no Saeimas Sēžu zāles. Un šos vārdus “pirmā reize” es droši vien varētu attiecināt uz diezgan daudziem no mums.

Mūsu frakcijā, kurā ir 13 deputāti, ir 11 cilvēki, kuri nekad Saeimā nav līdz šim darbojušies un nav bijuši vēlētos amatos, tā ka mēs gandrīz katru dienu iemācāmies kaut ko jaunu. Un man gribētos cerēt, ka mēs arī jau šajās divās nedēļās, kopš šī Saeima ir sākusi darbu, esam kaut ko iemācījušies. Un, man par lielu prieku, jau trīs no maniem kolēģiem kāpa tribīnē, lai izmantotu iespēju piedalīties debatēs par likumprojektiem, kas ir nododami izskatīšanai komisijās.

Mārtiņš Staķis šodien izteicās par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””, un arī kolēģis Arvils Ašeradens pieminēja šo likumprojektu. Tur ir runa par to, ka Valsts policijai būtu dodamas tiesības nogādāt attiecīgās iestādēs cilvēkus, kuri ir tiktāl apreibinājušies, ka traucē sabiedrisko kārtību un nespēj paši ar sevi tikt galā.

Mana kolēģe Vita Anda Tērauda, kura, starp citu, tika ievēlēta Eiropas lietu komisijas vadībā, šodien runāja par Sabiedrības integrācijas fondu, par likumprojektu, kurš paredz uzlabot fonda darbību, sakārtot tā pārvaldes struktūru. To patiešām ļoti gaida daudzas nevalstiskās organizācijas.

Un visbeidzot jāpiemin, ka mūsu kolēģe Marija Golubeva šodien izteicās par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, kas savukārt paredz atvieglot un uzlabot procesu, kādā ārvalstīs iegūta izglītība ir atzīstama Latvijas Republikā.

Šis ir tikai neliels ieskats tajā plašajā jautājumu lokā, ar kuriem mums, jaunajiem deputātiem, 13. Saeimā būs iespēja darboties – visdažādākajās jomās, par kurām esam pirms vēlēšanām runājuši mūsu programmā. Par to, ka Latvijai nepieciešama patiešām moderna, visiem pieejama izglītība, par to, ka ir tiešām nepieciešama veselības aprūpes jautājumu risināšana, sakārtošana vissteidzamākajā kārtā. Es ļoti ceru, ka jau vistuvākajā laikā tie nonāks Saeimas darba kārtībā.

Šodien bija patiešām pirmā īstā Saeimas sēde. Nu šī Saeima ir sākusi darbu. Jo šajās divās nedēļās... būtībā mums ir bijušas tikai ārkārtas sēdes par komisiju sastāva izveidošanu, mums ir bijusi svētku sēde mūsu simtgadē, 18. novembrī, Latvijas Nacionālajā teātrī, bet šodien bija pirmā īstā darba sēde, kurā skatījām likumprojektus, kas nododami tālākam darbam komisijās.

Redziet, mēs šo sēdi nevarētu noturēt tad, ja nebūtu izdarīts viens darbiņš. Un tas darbiņš bija komisiju izveidošana. Par to arī runāts iepriekšējās nedēļās. Bija zināmi pārmetumi par to, ka ātrāk netika izveidotas šīs komisijas. Man jāatzīst, ka grūtības valdības veidošanas darbā traucēja arī Saeimā partiju vadībai pievērsties komisiju izveidošanai, bet ar to mēs esam tikuši galā. Gan jaunās, gan vecās partijas ir spējušas sanākt kopā un vienoties par demokrātiskiem, iekļaujošiem principiem... par to, kādā veidā komisiju vadību iecelt. Visām Latvijas Republikas 13. Saeimā pārstāvēto partiju frakcijām tika dota iespēja izvirzīt komisiju vadītāju kandidatūras. Tika panākta vienošanās, kas bija pieņemama faktiski visiem. Un tāpēc arī komisiju vadītāju, vadītāju biedru un sekretāru iecelšanas process pēdējās divās dienās aizritēja patiešām gludi. Par to es esmu pateicīgs visiem kolēģiem Saeimā, frakciju vadītājiem, ar kuriem kopā mēs esam strādājuši, risinot šos jautājumus.

Tas liek pamatu tam, lai pat tik daudzveidīgā Saeimā, kurā ir pārstāvētas septiņas partijas, kurā ir pārstāvēti varbūt ideoloģiski ļoti atšķirīgu viedokļu cilvēki, būtu iespējams koleģiāli sadarboties un, risinot domstarpības, tomēr nonākt pie rezultāta, kas ir vajadzīgs Latvijas sabiedrībai un Latvijas valstij. 

Tagad, kad Saeimas darbs ir praktiski uzsākts un ievirzīts sliedēs, protams, visa mūsu uzmanība būs vērsta uz to galveno jautājumu – valdošās koalīcijas un valdības izveidošanu. Šobrīd mums Valsts prezidents ir devis papildu laiku, saprotot, ka no tiem diviem kandidātiem, kas bija iepriekš izvirzīti no Valsts prezidenta puses (vismaz uz aizvakardienu), nevienam nebija skaidra vairākuma Saeimā. Tagad partijas sēdīsies pie sarunu galda; mums notiek konsultācijas, lai vienotos par vienu tādu kandidātu, kuram tiešām ir iespējams Saeimas vairākuma atbalsts. Es esmu drošs, ka šādu risinājumu mēs atradīsim. Šis panākums – Saeimas komisiju izveidošana – mums liek domāt, ka mēs protam sadarboties, ka ir iespējams pārvarēt gan iepriekš novilktās līnijas, gan... teiksim, pārvarēt varbūt kaut kādas personiskās ambīcijas un nonākt pie risinājumiem, kas ir visas Latvijas sabiedrības interesēs.

Tā ka turēsim īkšķi, darīsim visu labāko, iespējamo! Un līdz nākamajai reizei!

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas “Attīstībai/Par!” priekšsēdētājam Danielam Pavļutam.

Un “Frakciju viedokļu” noslēgumā šodien runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Anda Čakša. Lūdzu!

A. Čakša (ZZS).

Labrīt, mīļie radioklausītāji! Man tiešām šodien ir gods pirmoreiz jūs uzrunāt kā Saeimas deputātei. Man jāsaka, tas ir tāds ļoti interesants un ļoti svarīgs process, kas notiek te, Saeimā. Šodien bija pirmā Saeimas sēde... pirmā normālā, es teiktu, Saeimas sēde. Tā bija ar daudzām labām aktivitātēm, ņemot vērā, ka no iepriekšējās Saeimas ir pārņemti likumprojekti, kurus bija iesniedzis Ministru kabinets un kuri tālāk jau tiks izskatīti komisijās šajā Saeimā. Tas tikai norāda uz to, ka Saeima ir uzsākusi normāli savu darbu. Arī man, skatoties no malas, reizēm likās... Kas ir tie darbi, ko Saeimā dara? Un šodien, redzot tos likumprojektus, mēs katrs varam atrast kādu likumprojektu, kas kādā brīdī var attiekties tieši uz mums vai ietekmēt mūsu ikdienas dzīvi. Kaut vai Pavļuta kunga un Ašeradena kunga pieminētais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. Kāpēc es to pieminu? Jo neviena nozare vai sfēra nav pilnībā atdalīta cita no citas un ir vajadzīgs liels integrācijas darbs, lai savienotu kopā... lai strādātu kopā gan policija, gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, gan krīzes dienesti, kas palīdz cilvēkiem dažādās situācijās, arī vardarbībā cietušiem cilvēkiem... lai zinātu, kur nogādāt šos cilvēkus. Un tādēļ šis likumprojekts ir ļoti būtisks.

Manā skatījumā, arī likumprojektam, kas saistīts ar šķēršļu noņemšanu augstākās izglītības akceptēšanai, ja tā ir iegūta ārpus Latvijas, ir ļoti liela nozīme un tādēļ svarīgi, ka tas tiek virzīts tālāk un tiks skatīts komisijā.

Jāatzīmē vēl pāris lietu. Es noteikti gribu pieminēt arī divus likumprojektus, kas mūsu izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos paredz paplašināt ar vēl divām dalībvalstīm. Viens ir saistīts ar Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju, un otrs – ar Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu. Tas tātad vēl papildina mūsu drošības jautājumu.

Viens no būtiskākajiem šodienas jautājumiem, manā skatījumā, ir likums, ko Valsts prezidents ir atdevis atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai, – “Grozījums Darba likumā”. Kādēļ? Mēs runājam par virsstundām, mēs runājam par ģenerālvienošanos nozarēs, mēs runājam par to, kādā veidā panākt, lai cilvēki, kas strādā virsstundas, saņemtu par to arī atalgojumu – atalgojumu, kas ir lielāks par pamatslodzes algu, un lai šis virsstundu darbs netiktu noslēpts. Jo šobrīd, skatoties uzskaitē, mēs redzam, ka tikai publiskajā sektorā skaidri parādās šis virsstundu darbs. Tādēļ šī likuma grozījuma pieņemšana ir ļoti būtiska. Man liekas, īpaši svarīgi bija tas, ka mēs kopīgi vienojāmies, ka šī likuma “Grozījums Darba likumā” papildu priekšlikumi tiks iesniegti jau līdz šī gada beigām. Tātad līdz šī gada beigām – decembrī – likumam “Grozījums Darba likumā” ir jābūt apstiprinātam. Tas par likumiem.

Otra lieta. Ja mēs runājam par aktualitātēm, kas šobrīd ir saistītas ar veselības aprūpi, tad viens no maniem svarīgākajiem uzdevumiem, protams, ir organizēt un strādāt pie tā, lai jau šajā valdībā noteiktās prioritātes... bija mediķu atalgojuma pieaugums. Šajā gadā tas bija par 30 procentiem. Svarīga būtu arī politiska pēctecība un tas, ka šis atalgojuma pieaugums tiktu turpināts nākamajā gadā.

Mēs redzam, ka valdības veidošanas process ir lēns, un to var saprast – tas ir sadrumstalotās Saeimas dēļ, bet tādēļ nedrīkst ciest mediķi, nedrīkst ciest pacienti, kuriem ir jāsaņem palīdzība. Un te ir ļoti būtiski, ka arī no Saeimas... strādājot komisijā... es pati strādāju Sociālo un darba lietu komisijā... mēs ceram veidot likumprojektus, kas palīdzēs veidot iniciatīvas, lai mediķi tiktu pie sava atalgojuma.

Ja runājam par situāciju Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, būtiska ir politiskā iniciatīva, ka nākamajā gadā mediķiem būs gan atalgojuma pieaugums, gan virsstundu samaksa, kā tas ir noteikts gan veselības reformā, gan arī – nākamajā nedēļā tiks skatīts Ministru kabineta sēdē – informatīvajā ziņojumā par atalgojuma pieaugumu.

Jāsaka – daudz un intensīvi ir sācies darbs Saeimā. Šī bija pirmā reize, kad jums stāstu par šiem notikumiem. Es domāju, ka mēs tiksimies vēl.

Paldies. Un lai jums jauka diena!

Vadītāja. Paldies Andai Čakšai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Un vēl šodien raidījumā “Frakciju viedokļi” runās Jauno konservatīvo frakcijas deputāts Gatis Eglītis. Lūdzu!

G. Eglītis (JK).

Labdien! Paldies par iespēju. No Saeimas šīsdienas darba kārtības es gribētu izcelt, manuprāt, noteikti vissvarīgāko, tas ir, “Grozījumu Darba likumā”. To ir atsūtījusi Valsts prezidenta kanceleja otrreizējai caurlūkošanai. Un ir ļoti svarīgi to pēc iespējas ātrāk... nu, teiksim tā, salabot vai labot, lai pēc iespējas ātrāk tas varētu stāties spēkā. Kaut vai tāpēc vien, ka citādi nav iespējama ģenerālvienošanos stāšanās spēkā, kas... piemēram, būvniecības sektors ir veicis lielu darbu, lai panāktu šo vienošanos savu biedru vidū. Un tāpēc nevajadzētu kavēt likuma stāšanos spēkā.

Tāpat ir vairāki likumprojekti.... Jā, noteikti jāatzīmē likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, kas ir ļoti svarīgs cīņai pret ēnu ekonomiku tieši apsardzes pakalpojumu nozarē, kur ēnu ekonomikas īpatsvars ir īpaši augsts. Tātad šie likuma grozījumi nosaka to, ka apsardzes pakalpojumu pasūtītājam tiktu uzlikti jauni pienākumi, lai pārliecinātos, ka apsardzes pakalpojumu sniedzējam nav kādas saistības pret valsti – nodokļu parādi vai kas cits.

Publisko iepirkumu likuma grozījumi palīdzēs arī realizēt augstākās izglītības studiju virzienu akreditācijas procesu, kas sāksies 2019. gadā, nākamgad, un turpināsies 2020. gadā, tātad būs fundamentāla izvērtēšana mūsu augstākās izglītības un studiju virzieniem. Cerams, ar starptautisku pieskaņu un ekspertiem. Šie grozījumi ir nepieciešami, lai noteiktu izņēmumus attiecībā uz iepirkumiem, kas nepieciešami, lai piesaistītu starptautiskus ekspertus.

Iepriekšējā runātāja Čakšas kundze pieminēja mediķu algas. Tā ir prioritāte. Jāsaka godīgi – vecā, aizejošā valdība ir atstājusi tādu kā mantojumu. Tie kopumā ir 104 miljoni eiro, kas nav ielikti 2019. gada budžeta bāzē. Līdz ar to tas būs viens no pirmajiem valdības lēmumiem, visticamāk... ko mēs darām ar šo solījumu, kā mēs to pildīsim attiecībā uz šo 20 procentu algu pieaugumu mediķiem un attiecībā arī uz pagarināto darba dienu.

Gribētos uzsvērt, ka, mūsuprāt, ir ļoti svarīgi, lai naudas līdzekļi, kas nonāk veselības nozarē, primāri tiktu novirzīti algu palielināšanai tieši ārstiem un medmāsām. Tātad mazāk ierēdņiem un birokrātiem, kas ir šajā nozarē, bet tieši darba darītājiem. Jo algu līmeņi joprojām ir pārāk zemi, joprojām notiek emigrācija, medmāsas daudz vairāk spēj nopelnīt citās valstīs. Tā ka ir steidzami jāpārskata algu jautājums.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jauno konservatīvo frakcijas deputātam Gatim Eglītim.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties. Un uz sadzirdēšanos nākamceturtdien!