Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Skan raidījums “Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs, kā ik ceturtdienu pēc Saeimas sēdes, frakciju deputāti jums pastāstīs par šodien skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajai vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Danai Reizniecei-Ozolai. Lūdzu!

Labdien, godātie radioklausītāji! Ir kārtējā ceturtdiena, un neliels Zaļo un Zemnieku savienības ieskats tajā, kas, mūsuprāt, šodien notika un kas no tā ir svarīgs Saeimā.

Ir tāda mazu bērnu dziesmiņa par to, ka dzimšanas diena diemžēl ir tikai reizi gadā, jo, ja būtu biežāk, dāvanu būtu vairāk. Šo dziesmiņu varētu paplašināt un, mazliet pārfrāzējot, dziedāt par to, ka diemžēl vēlēšanas ir tikai reizi četros gados. Jo tas ir brīdis, kad visi sola dāvanas un dažkārt arī neiespējamas lietas... bet mēs šobrīd mēģinām turēt politiskos spēkus pie vārda un gatavojam priekšlikumus, kas tieši atbilst viņu programmām, solījumiem, jo tādēļ, es domāju, arī lielā mērā daļa no viņiem tika ievēlēta Saeimā un šobrīd strādā valdībā.

Mēs uz šīsdienas Saeimas sēdi bijām sagatavojuši trīs dažādus likumprojektus. Vienu, kas paredz minimālās algas palielināšanu līdz 500 eiro mēnesī, otru, kas paredz neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 500 eiro mēnesī, un trešo, kas būtiski palielinātu ģimenes valsts pabalstus, nosakot, ka par pirmo bērniņu tiktu maksāts 50, par otro – 100, par trešo – 150 eiro mēnesī. Es kā bijusī finanšu ministre ļoti labi apzinos, ka visi šie priekšlikumi ir fiskāli ietilpīgi. Tie prasa būtiskus budžeta līdzekļus, bet... vārds nav zvirbulis... vārds ir kā zvirbulis – ja palaidīsi, vairs to nenoķersi vai neapēdīsi. Mūsuprāt, vismaz jādiskutē par dotajiem solījumiem. Ir arī pārliecība – ja tiešām ir gribēšana, var izdarīt lielas lietas un rast finansējumu prioritātēm.

Tāpēc, šķiet, ka no visa šī klāsta, piemēram, ģimenes valsts pabalsta palielināšana ir tiešām vismaz apspriešanas vērta un šis likumprojekts noteikti būtu bijis jānodod atbildīgajai komisijai. Kāpēc? Mēs zinām, ka joprojām esam tauta, kuras skaits samazinās. Bez tā, ka 14 procentus no Latvijas iedzīvotājiem esam zaudējuši kopš iestāšanās Eiropas Savienībā, mēs joprojām neradām tik daudz bērniņu, lai sevi atražotu, – mums ir 1,7 bērni uz sievieti. Tas ir vairāk nekā vidēji Eiropā, bet joprojām pārāk maz. Un kas ir vēl sliktāk – mūsu daudzbērnu ģimenes šobrīd... no ģimenēm, kurās aug trīs un vairāk bērnu, piektā daļa ir uz nabadzības sliekšņa. Domājot par mērķtiecīgāko atbalsta formu, tādi varētu būt ģimenes valsts pabalsti, jo mēs zinām, ka ar nodokļu politiku vien pietiekamu atbalstu nevar sniegt. Ja ir vairāk bērnu un ne pārāk liela alga, tad, piemēram, neapliekamo minimumu pilnībā par apgādībā esošām personām ģimene nevar izmantot. Tāpēc, kaut gan visus priekšlikumus šodien kārtējo reizi Saeimā vairākums deputātu noraidīja, pat neatbalstīja ideju strādāt ar tiem, mēs vēlreiz gatavosim šos priekšlikumus, kad Saeimā nonāks šī un nākamo gadu sagatavotais budžets.

Otra būtiskā lieta, kam es vēlos pievērst uzmanību, ir tā, ka Zaļo un Zemnieku savienība ir sagatavojusi pieprasījumu jaunajam tieslietu ministram Bordāna kungam par ārvalstu vēstniecībām izsūtīto vēstuli, kurā tiek apšaubīta Latvijas tieslietu sistēmas kompetence un neatkarība. Tas, protams, tika darīts kontekstā ar Juraša kunga izdošanu kriminālvajāšanai, bet mums ir pamatoti jautājumi, kādēļ šāda vēstule tika sūtīta no nu jau ļoti augstas amatpersonas, šādi, iespējams, pat kopumā diskreditējot Latvijas tieslietu sistēmu, turklāt arī Latvijas valsts reputācija tādā veidā var tikt būtiski traumēta. Jautājums ir par to, cik vērti ir visi mūsu diplomātu, investīciju aģentūru, ministriju, valsts augstāko amatpersonu un arī privātpersonu darbi, mēģinot iestāstīt... un reklamēt Latviju kā investīcijām, dzīvei un mācībām pievilcīgu vidi, ja ar otru roku paši sevi mēģinām diskreditēt un apšaubīt to, ka esam demokrātiska, tiesiska valsts. Īpaši slikti, manuprāt, tas ir situācijā, kad esam Moneyval izvērtēšanas procesā un mums ir jāizdara ārkārtīgi daudz mājasdarbu, lai parādītu, ka spējam ieraudzīt noziegumus, tos izmeklēt un novest līdz notiesājošiem, taisnīgiem spriedumiem, jo mums ir bažas par mūsu tiesu sistēmas darbību... tieslietu sistēmas darbību. Ir nevis jāraksta vēstules un jābazūnē pa pasauli, bet, īpaši jau jaunajam ministram, jāpiedāvā konkrēti risinājumi un jāstrādā, lai šo sistēmu uzlabotu. Spēks ir darbos, nevis vārdos.

Visbeidzot es vēlos arī no ZZS frakcijas puses apsveikt jauno Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju Jaunzemes kundzi, kura tika apstiprināta amatā valdības sēdē. Es domāju, ka viņa būs laba ģenerāldirektore. Un priecājos, ka par vienu no savām prioritātēm viņa ir izvirzījusi ēnu ekonomikas apkarošanu, jo, ja mēs gribam atbalstīt nevienlīdzības mazināšanu, palielināt sociālo atbalstu un stiprināt konkurētspēju valstī, ēnu ekonomika ir jāsamazina. Tā joprojām ir pārlieku augsta. Un tādēļ dažkārt sanāk, ka godīgie nodokļu maksātāji ir spiesti maksāt vairāk nodokļu, nekā tas patiesībā būtu nepieciešams.

Ar to es beidzu savu uzstāšanos par šābrīža aktualitātēm. Vēlu jums produktīvas pēdējās šīsnedēļas darbdienas un jauku nedēļas nogali!

Vadītāja. Paldies Danai Reizniecei-Ozolai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Atis Lejiņš. Lūdzu!

A. Lejiņš (JV).

Paldies.

Godātie klausītāji! Es esmu atgriezies Saeimā ar tā saukto mīksto mandātu. Un es par to ļoti priecājos. Nu jūs jau zināt, ka es esmu Saeimā no 2010. gada. Es esmu tā saucamais lietussargu bērns... lietussargu revolūcijas bērns. Prieks redzēt, ka jaunie deputāti sāk apjēgt, ka daudz ko mēs esam panākuši, bet, protams, ne visu. Un mums jāturpina labie darbi.

Pirmais, kas mani uztrauc un kas ir ļoti liels izaicinājums, protams, ir budžeta pieņemšana. Tā ir pamatīgi aizkavējusies, tāpēc mēs 3. aprīlī gatavojamies budžetu pieņemt. Es to pieminu arī tāpēc, ka 29. martā notiks Anglijas izstāšanās no Eiropas Savienības. Un, ja tā izstāsies bez vienošanās ar Eiropas Savienību, tas var mūs smagi iedragāt arī ekonomiski, tāpēc mums budžeta pieņemšana ir ārkārtīgi svarīga.

Vēl es pieminu budžetu tāpēc, ka pār mūsu galvām karājas Dāmokla zobens. Tas ir Moneyval ziņojums, kas būs pavasarī. Un kāds sakarā ar mūsu banku nesakārtoto vidi... Mūsu bankas ilgus gadus atmazgāja naudu, kas plūda no austrumiem. Šķiet, ka ne visi to ņem nopietni. Bet man liekas, ka jūs, klausītāji, zināt, ko tas mums nozīmē. Tas var iedragāt mūsu budžetu, ieņēmumus, ja nonākam pelēkajā sarakstā. Un beigu beigās tas arī nozīmē, ka mēs savas kredītkartes ārzemēs izmantot nevarēsim.

Latvijā jau ir sākusies pretreakcija. Es to nedēļas laikā esmu pamanījis Saeimā. Diemžēl ne visi deputāti saprot, cik tas mums ir svarīgi, tāpēc es daru jums to zināmu tagad. Mēs esam atmazgājuši, piemēram, nozagto Moldovas naudu – pusotru miljardu, ja? Jūs varat iedomāties, ka tie mazie sodi, ko mēs esam uzlikuši (pusmiljons, četri miljoni), nav nekas pret to, kādu komisiju šīs bankas ir saņēmušas. Nu tur izdevīga komisija varētu būt 20, 30, 40 vai 50 miljoni. Vai jūs varat iedomāties, kā šī nauda tagad strādā pret Latviju, pret Latvijas interesēm... lai mēs varētu šogad augt un celt mūsu valsts labklājību!

Es arī priecājos, ka Valsts ieņēmumu dienestā tagad strādās Jaunzemes kundze. Es izsaku ļoti lielu cieņu nelaiķei Cīrules kundzei, kas tiešām uzlaboja Valsts ieņēmumu dienesta darbu. Un tas tagad turpināsies, padarot par draudzīgu uzņēmējiem, iedzīvotājiem... un skaidros visus tos noteikumus cilvēkiem saprotamā latviešu valodā.

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies Atim Lejiņam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Un nākamajai vārds frakcijas KPV LV deputātei Ivetai Benhenai‑Bēkenai. Lūdzu!

I. Benhena‑Bēkena (KPV LV).

Labdien, dārgie Latvijas iedzīvotāji! Šīsnedēļas aktualitātes Saeimā... frakcijas darbā ir bijušas nozīmīgas un veicinājušas daudzas dažādas diskusijas. Kā jau zinām, lielākais darbs notiek komisijas sēdēs... Skatoties šīsdienas balsojumus, mēs redzam, ka pēc būtības gan opozīcijas, gan koalīcijas partijas nodrošina to, ka tiek pilnveidoti sistemātiskie un procesuālie procesi, par ko arī paldies. Tāpat varam izvērtēt opozīcijas iesniegtos priekšlikumus un iniciatīvas un varam secināt, ka viss jau ir ļoti jauki, bet diemžēl realitāte ir tāda, ka, mainot likumā vienu teikumu, mēs nevaram pieņemt faktos un matemātiskos aprēķinos balstītus lēmumus. Līdz ar to diemžēl ir jāskatās daudz plašāk un jāvērtē padziļinātāk, jānāk ar daudz skaidrākiem un spēcīgākiem aprēķiniem, lai varētu tālāk vērtēt.

Kā mēs redzam... mūsu kopējā nostāja, kas saistās ar Moneyval ziņojumu... un lielākās bailes tiek... izteiktas bažas par to, ka mūsu iedzīvotāji nespēs izmantot kredītkartes. Es varu droši vien pieļaut, ka ļoti daudzi cilvēki labprāt to gribētu darīt, un mums ir jāskatās ne tikai uz to, vai viņi to spēj vai nespēj, bet lai viņiem būtu arī iespēja doties uz ārvalstīm un galu galā pieredzēt šo iespēju. Tā ka tā.

Vēlu visiem jaukas brīvdienas un ceru, ka būsiet arī nākamajā reizē! Paldies.

Vadītāja. Paldies Ivetai Benhenai-Bēkenai no frakcijas KPV LV.

Un “Frakciju viedokļos” nākamais runās Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R. Kols (NA).

Labdien, cienījamie, godātie radioklausītāji! Pastāstīšu par pāris šīsdienas Saeimas sēdes aktualitātēm Nacionālās apvienības frakcijas redzējumā un ieskatā.

Pirms pievērsties pārējiem likumprojektiem, ko šodien skatījām, vēlos pastāstīt par Ārlietu komisijas virzīto deklarāciju, ko Saeima šodien apstiprināja. Runa, protams, ir par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības jeb tā saukto Brexit. Kā jau zinām, Lielbritānijas parlaments lēma neatbalstīt izstāšanās līgumu, savukārt nedaudz vēlāk Lielbritānijas parlamenta deputātu vairākums nobalsoja par nepieciešamību pārskatīt panākto vienošanos. Vienlaikus Eiropas Savienības nostāja nav mainījusies, piedāvātā vienošanās par Lielbritānijas izstāšanās nosacījumiem no bloka ir labākā un vienīgā iespējamā vienošanās. Alternatīvi risinājumi šobrīd vienkārši nemaz nepastāv, un tādus neviens nav piedāvājis. Tas nozīmē – skaidrs ir tas, ka nekas nav skaidrs. Šī situācija rada neziņu, jo ne mūsu pilsoņiem, ne arī britu pilsoņiem nav skaidrs, kā rīkoties marta beigās, pēc 29. marta, kad Lielbritānija, visticamāk, pametīs Eiropas Savienību. Neatkarīgi no iznākuma mums ir jābūt gataviem vissmagākajam scenārijam – tā dēvētajam cietajam Brexit –, kad Lielbritānija izstājas no Eiropas Savienības bez vienošanās, lai, ja tas patiešām notiek, vismaz cilvēki būtu iespējami labi pasargāti no jebkādām neprognozējamām sekām.

Tieši gatavojoties smagākajam scenārijam, šodien pieņēmām Saeimas deklarāciju par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesībām Latvijā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības. Lielbritānijas valdība jau pērnā gada 6. decembrī pieņēma politisku dokumentu, kas apliecina un paredz, ka Eiropas Savienības pilsoņiem, tas ir, arī Latvijas pilsoņiem un viņu ģimenēm, kas dzīvo Lielbritānijā, tiesību apjoms nemainīsies pat tādā gadījumā, ja izstāšanās no Eiropas Savienības notiks bez vienošanās.

Saņemot garantijas par Latvijas valstspiederīgo tiesībām Apvienotajā Karalistē pēc Brexit, arī mums ir jānodrošina, lai tie aptuveni tūkstoš Lielbritānijas pilsoņu, kas dzīvo Latvijā, justos stabili un droši par savu nākotni šeit, Latvijā.

Attiecīgi ar deklarāciju apliecinām, ka britiem, kuri likumīgi uzturas Latvijā, tiks saglabātas sociālās garantijas, darba un mācīšanās iespējas un citas tiesības arī gadījumā, ja Lielbritānija pametīs Eiropas Savienību bez vienošanās.

Protams, šis arī... deklarācija arī politiski ir balstīta uz paritātes principa, un 6. decembrī pieņemtais politiskais dokuments... Lielbritānijas valdības līmenī mēs arī sagaidām, ka būs aktīva rīcība britu parlamentā jau tuvākajā laikā tieši attiecībā uz Eiropas Savienības pilsoņu tiesību nodrošināšanu un saglabāšanu tādā apmērā, kādā tas ir bijis līdz šim.

Un nu par likumprojektiem. Kolēģi jau no citām frakcijām ieskicēja, kādi bija darba kārtībā skatītie likumprojekti, bet es pievērsīšos tiem, kuri netika iztirzāti.

Galīgajā lasījumā šodien atbalstījām likumu, ar kuru ratificējam Eiropas Padomes 2015. gada 25. marta Konvenciju par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību, lai varētu novērst un apkarot cilvēku orgānu tirdzniecību, atzīstot par noziedzīgām noteiktas darbības, kā arī aizstāvēt to personu tiesības, kuras cietušas šādos noziedzīgos nodarījumos.

Šodien galīgajā lasījumā skatījām arī likuma grozījumus, kuri paredz no līdzšinējiem trim uz pieciem gadiem pagarināt Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes locekļu pilnvaru termiņu, kā arī paplašināt potenciālo pretendentu loku atklātā konkursā uz valdes locekļa amatu. Ar likumu tiek noteikts, ka saskaņā ar vienu no kritērijiem valdes loceklim jābūt darba pieredzei, kas nodrošina nepieciešamo iemaņu kopumu, lai profesionāli pildītu attiecīgos uzdevumus. Šī norma aizstās likumā pašlaik noteikto, ka valdes loceklim ir jābūt piecu gadu darba pieredzei vadošā amatā valsts vai pašvaldības iestādē vai vidējā vai lielā kapitālsabiedrībā un zināšanām un izpratnei par valsts kapitālsabiedrības darbību un vadību.

Tas šodien arī viss. Pateicos par jūsu uzmanību. Un uz tikšanos nākamajā reizē!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Nākamais runās frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāts Ilmārs Dūrītis. Lūdzu!

I. Dūrītis (AP!).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Man šodien ir patiess prieks frakcijas “Attīstībai/Par!” vārdā informēt jūs par galvenajām aktualitātēm šajā nedēļā mūsu frakcijas darbā un arī Saeimas šodienas darbā.

Ja jūs sekojat līdzi Saeimas darbam – un es pieļauju, ka ļoti daudzi no jums tā dara –, tad jūs noteikti būsiet pamanījuši, ka pēdējā laikā Saeimā tiek iesniegti diezgan daudzi likumprojekti no Zaļo un Zemnieku savienības un SASKAŅAS, tas ir, opozīcijas partiju, puses par it kā ļoti svarīgiem, sabiedrībai svarīgiem jautājumiem (piemēram, finansējuma palielināšanu zinātnei un tā tālāk). Protams, varētu šķist, ka šos priekšlikumus vajadzētu nekavējoties atbalstīt, tomēr katram priekšlikumam, kurš tiek virzīts uz balsojumu Saeimā, ir nepieciešams fiskāls izvērtējums, jo jāņem vērā arī budžeta iespējas segt šos potenciālos izdevumus.

Gribu uzsvērt, ka kopumā visiem šiem opozīcijas iesniegtajiem priekšlikumiem, kuri ir ar fiskālu ietekmi, tātad ar ietekmi uz valsts budžetu, diemžēl pašreizējā situācijā nav finansiāla seguma. Tādēļ mēs pašreiz šos priekšlikumus nevaram atbalstīt, kaut gan daļa no tiem ir arī ierakstīti mūsu partijas programmā. Mēs ļoti ceram un uzskatām, ka jau ar 2020. gada un 2021. gada budžetu būs iespējams arī mūsu, “Attīstībai/Par!”, frakcijai daudzus no šiem priekšlikumiem un solījumiem realizēt.

Tagad par, mūsuprāt, aktuālajiem notikumiem Saeimas šodienas sēdē. Šodien Saeimā tika sākts izskatīt... proti, izskatīja pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”. No Saeimas tribīnes par šo likumprojektu ziņoja mans kolēģis Daniels Pavļuts. Šī likumprojekta mērķis ir ieviest lielāku atklātību publisko personu kapitālsabiedrībās, tātad pašvaldību un valsts uzņēmumos. Tas nozīmē, ka šīm kapitālsabiedrībām, šiem uzņēmumiem turpmāk nāksies vairāk publicēt savu, teiksim, finanšu informāciju mājaslapās un padarīt to publiskāku, sabiedrībai pieejamu (piemēram, publiskot valdes locekļu atalgojuma apmērus, darbinieku atalgojuma noteikšanas principus un citus sabiedrībai svarīgus jautājumus). Tāpēc mūsu frakcija atbalstīja un arī turpmākajos lasījumos atbalstīs šo likumprojektu, šos likuma grozījumus.

Vēl. Gribētos uzsvērt, ka šajā nedēļā sabiedrībā diezgan aktīvi norit diskusija par to, ka finansējuma trūkums sabiedriskajiem medijiem... finansējuma trūkuma dēļ pašlaik ir apdraudēta Latvijas Radio 4, kā arī sabiedrisko mediju portāla LSM.lv angļu un krievu valodas versiju pastāvēšana. Šādu ziņojumu sabiedrībai pauž attiecīgo mediju vadība.

Tieši Latvijas Radio 4 un LSM.lv angļu un krievu valodas versiju finansējums nav iekļauts sabiedrisko mediju pamatbudžetā. Lēš, ka gadā tam ir nepieciešami apmēram 300 tūkstoši eiro. Līdz šim nauda šīm vajadzībām tika piešķirta no speciālām programmām. Mūsu frakcija uzskata, ka portāls LSM.lv angļu valodā, kā arī Latvijas Radio 4 un LSM.lv krieviski... ka tas ir svarīgi gan valsts starptautiskā tēla atpazīšanai un attīstīšanai, gan arī informatīvās telpas drošībai un aizsardzībai. Angļu valodā pieejamas Latvijas ziņas ļauj Latvijā dzīvojošiem ārzemju pilsoņiem ātrāk integrēties un arī iepazīties ar aktualitātēm Latvijā... saturiski svarīgi... un palīdz arī iegūt informāciju diplomātiem, vēstniekiem un tā tālāk. Uzskatām, ka arī krievu valodā raidošie mediji nodrošina, ka arvien lielāks Latvijas iedzīvotāju skaits, kuriem dzimtā valoda ir krievu valoda, iegūst objektīvas, kvalitatīvas, Latvijā izstrādātas ziņas, nevis ik dienu lasa ziņas no portāliem un TV kanāliem, kuru saturu mērķtiecīgi ietekmē Kremlis. Ir ļoti būtiski rast risinājumu šai problēmai, un mēs zinām, ka valdība pašreiz strādā un meklē risinājumus, lai nodrošinātu arī turpmāk šo attiecīgo manis pieminēto mediju darbību.

Vēl. Gribu uzsvērt, ka, manuprāt, ļoti svarīgs ir Saeimas šodien izteiktais atbalsts deklarācijai par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesībām Latvijā pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības. Respektīvi, deklarācija galvenokārt – tas, mūsuprāt, ir ļoti svarīgi – uzsver to, ka Latvijas... šo valstu pilsoņiem Latvijā pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības tiks nodrošināti pēc iespējas labvēlīgi uzturēšanās un darba nosacījumi pat tādā gadījumā, ja Apvienotā Karaliste pametīs Eiropas Savienību bez vienošanās.

Noslēgumā es gribu apsveikt šajā nedēļā Ministru kabineta apstiprināto jauno VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi un novēlēt viņai veiksmi darbā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Ilmāram Dūrītim no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Nākamais “Frakciju viedokļos” runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Frakcijas SASKAŅA vārdā vēlos informēt par aktualitātēm Saeimā, īpaši par diviem šodien Saeimā iesniegtiem likumprojektiem.

Pirmais no tiem – “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Ir jautājums par to, vai ministra amats ir savienojams ar Saeimas deputāta amatu. Latvijas Republikas Satversmē ir nostiprināts varas dalīšanas princips un varas līdzsvara un atsvara sistēma. Varas dalīšana likumdevējvarā, izpildvarā un tiesu varā ir tiesiskas valsts virsprincipa realizācijas būtiskais nosacījums. Un mūsu likumprojekts paredz konstitucionāli nostiprināt normu, ka Saeimas deputāta amats nav savienojams ar Ministru prezidenta un ministra amatu. Starp citu, šāds liegums veiksmīgi darbojas arī parlamentārajās republikās Eiropas Savienībā (piemēram, Slovākijā, Bulgārijā). Izpildvaras kompetence saistīta ar pienākumu nepārtraukti nodrošināt valsts pārvaldi. Tādējādi, ja Saeimas deputāts ieņem vienlaikus arī atbildīgo ministra amatu, viņam jābūt pastāvīgi noslogotam darbā ministrijā.

Ierosināto Satversmes grozījumu realizācija, mūsuprāt, nodrošinātu varas dalīšanas principa un varas līdzsvara un atsvara sistēmas tālāku stiprināšanu Latvijas kā demokrātiskas, tiesiskas valsts iekārtā un veicinātu sabiedrības uzticību parlamentam un valdībai, un, iespējams, mazinātu korupcijas riskus augstāko valsts amatpersonu rīcībā.

Vēl viens likumprojekts, kas tika iesniegts šodien, ir “Grozījums Zinātniskās darbības likumā”. Kur ir problēma? Problēma ir tajā, ka šobrīd valsts finansējums zinātnei ir tikai 0,5 procentu apmērā no IKP. Un šis fakts ierindojis Latviju priekšpēdējā vietā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm; nedaudz apsteidzam tikai Rumāniju.

Atbilstīgi Nacionālajam attīstības plānam Latvijas valsts solīja Eiropai, ka finansējuma pieaugums zinātnei būs – 2020. gadā būs sasniegti 1,5 procenti no IKP. Salīdzinājumam: Igaunija to jau ir nodrošinājusi. Zinātnes loma Latvijā politikas plānošanas dokumentos uzsvērta lielākoties ekonomikas kontekstā, un par to droši vien runās arī nākamais runātājs.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā “Latvija 2030” paredzēta pētniecības orientēšana uz tirgus pieprasījumu. Un tam ir nepieciešama arī ciešāka uzņēmējdarbības un zinātnes sasaiste.

Gatavojot šo likumprojektu, par pamatu ir ņemta šī gada 11. janvārī visiem Latvijas Republikas Saeimas frakciju vadītājiem nosūtītā Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Zinātnes padomes un Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas vadītāju parakstītā vēstule ar aicinājumu īstenot virkni priekšlikumu ar mērķi palielināt zinātnes un augstākās izglītības pētniecisko kapacitāti, nodrošināt zinātnes resursu efektīvu izmantošanu, nodrošināt prognozējamību un palielināt zinātnes atdevi ekonomikā. Ņemot vērā šo vēstuli, kā arī priekšvēlēšanu kampaņā publiski paustos solījumus stiprināt zinātnes finansējumu (šie solījumi dzirdēti arī šogad medijos), SASKAŅAS sagatavotais likumprojekts paredz zinātnei valsts piešķirtā finansējuma apjomu palielināt, nosakot to 1,5 procentu apjomā.

Diemžēl koalīcija noraidīja SASKAŅAS sagatavoto likumprojektu. Tas nozīmē, ka koalīcija nevēlas pildīt priekšvēlēšanu solījumus, tikai skaisti runā un bārstās ar kailiem saukļiem – vismaz pagaidām. Tas nozīmē arī to, ka frakcija SASKAŅA strādās parlamentā vēl aktīvāk.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Un “Frakciju viedokļu” noslēgumā šodien runās Jauno konservatīvo frakcijas deputāts Reinis Znotiņš. Lūdzu!

R. Znotiņš (JK).

Paldies.

Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Mēģināšu pastāstīt par Jauno konservatīvo frakcijas svarīgākajiem šīs nedēļas darbiem un arī par svarīgākajiem šodien Saeimā izskatītajiem jautājumiem.

Pirmais, ar ko gribu sākt. Kā jau te iepriekš kolēģi minēja, no opozīcijas partijām, proti, no SASKAŅAS un ZZS, pēdējās divās nedēļās ir nākuši ļoti daudzi priekšlikumi, it īpaši tādi, kas ir minēti arī koalīcijas partiju programmās. Bet jāteic, ka šie priekšlikumi... šis veids, kādā šie priekšlikumi tiek iesniegti, ir ļoti destruktīvs – ne tāds, kas ir vērsts uz rezultātu.

Koalīcijas partijas jau ir izskaidrojušas un stāstījušas to, ka principā šos priekšlikumus būs iespēja aktīvāk realizēt, sākot ar 2020. gadu, jo jāņem vērā, ka šobrīd jau ir februāris un milzīgas politiskās izmaiņas šī gada budžetā nebūs iespējams izdarīt. Svarīgi ir arī saprast, kāpēc to nebūs iespējams šobrīd izdarīt. Viens no iemesliem, protams, ir “melu čempionu” jeb ZZS iepriekš apsolītās lietas, kurām budžetā nebija paredzēti līdzekļi. Tātad ZZS... bija apsolījuši kaut kādas lietas, bet līdzekļus budžetā nebija paredzējuši. Tagad mēs, protams, mēģinām šīs lietas risināt, proti, pirmām kārtām izpildīt tos solījumus, kuri skar tādas vajadzīgas lietas kā, teiksim, algu pielikums mediķiem, ko diemžēl iepriekšējā valdība savā budžetā nebija paredzējusi, kaut gan bija to apsolījusi.

Tomēr jāteic, ka ļoti svarīga lieta, kas šodien arī parādījās... ļoti svarīgs jautājums ir finansējuma piešķiršana LSM.lv un Latvijas Radio 4, kā arī citiem medijiem. Šis ir fundamentāli svarīgs jautājums, kas jau tiek apspriests gan komisiju sēdēs, gan koalīcijā, un tam mēs noteikti arī finansējumu atradīsim. Šis nepieciešamais finansējums nav tik liels, bet ir vitāli nepieciešams, lai mēs nodrošinātu komunikāciju ar dažādām cilvēku grupām, arī ar cittautiešiem, kas dzīvo Latvijā.

Iepriekš kolēģi jau te minēja par zinātni, par inovācijām un attīstību. Tātad... es personīgi vairāk koncentrējos uz šo pusi, un, manuprāt, ļoti svarīgi būtu pievērst uzmanību ne tikai tam, kā pārdalīt jeb sadalīt esošo naudu valsts budžetā, bet arī tam, kā nopelnīt naudu. Un šajā sakarā šonedēļ Saeimā tika nodibinātas divas jaunas apakškomisijas. Viena no tām ir E-pārvaldības apakškomisija, kas darbojas ar valsts e-pārvaldes jautājumiem un pārskata šos jautājumus. Un otra – Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisija, ko vadīšu es, Reinis Znotiņš. Gribu pastāstīt jums nedaudz vairāk par to, ko paredzēts darīt šajā apakškomisijā.

Šajā apakškomisijā ir paredzēts strādāt, lai veidotu šeit, Latvijā, tādu vidi, kurā var augt uzņēmumi ar augstu pievienoto vērtību, uzņēmumi, kas var samērā īsā laikā nodrošināt ļoti daudz labi apmaksātu darba vietu un ļoti lielus ienākumus valsts budžetā. Kā uz paraugu varam skatīties uz mūsu kaimiņiem igauņiem. Igaunijā ļoti labi attīstās tādas kompānijas kā, piemēram, TransferWise, kura vēl pirms astoņiem gadiem nepastāvēja, bet šobrīd no nulles ir izaugusi līdz tūkstoš cilvēku lielai kompānijai, kuras vērtība ir virs viena miljarda dolāru. Tātad arī mums ir iespēja veidot vidi, kur šādi uzņēmumi var ātri attīstīties un kur mūsu jauniešiem un cilvēkiem ar pasaules pieredzi – un ne tikai – ir iespēja atrast ļoti labi apmaksātas darba vietas. Ir konkrēti priekšlikumi, ko šajā sakarā es kā apakškomisijas vadītājs jau esmu izvirzījis, lai mēs sāktu strādāt un veidot Latvijā tādu vidi, kurā šādām kompānijām būtu stipri vieglāk attīstīties, un daži no tiem priekšlikumiem ietver likumu izmaiņas. Sakārtojot likumisko vidi, ir pieņemts tā sauktais start‑up likums, kurš diemžēl esošajā formā nestrādā. Triju četru gadu laikā tā prasībām ir spējuši kvalificēties diemžēl tikai divi uzņēmumi. Tas ir tāpēc, ka šis likums nav izveidots pareizi – atbilstoši kompāniju un cilvēku interesēm. Tāpat es plānoju strādāt pie tā, ka varētu ieviest īpašas ekonomiskās zonas, kur būtu iespēja izmēģināt dažādas jaunas tehnoloģijas ar atvieglotiem juridiskajiem noteikumiem, un tas savukārt varētu palīdzēt gan vietējām kompānijām attīstīties, gan arī Latvijai piesaistīt ārvalstu kompānijas, kuras darbojas tehnoloģiju jomā un kuras šo iespēju gribētu izmantot, lai šeit, Latvijā, atvērtu gan savas attīstības daļas, gan varbūt arī nopietnas filiāles.

Tikāmies un digitalizācijas jautājumus pārrunājām arī ar VID jauno ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi (gribētos viņu apsveikt!), un šī tikšanās atstāja ļoti pozitīvu iespaidu. Jo, manuprāt, vispār būtu jāvirzās uz tādu valsts pārvaldi, kura būtu, pirmkārt, draudzīga cilvēkiem un, otrkārt, viegli saprotama un viegli pārraugāma – tāda, kur arī nodokļu nomaksa ir vienkārša un, vēlams, maksimāli arī digitalizēta; kur cilvēkiem nebūtu tālu jābrauc. Būtu iespējams, teiksim, uzlabot daudzas birokrātiskās lietas, kas šobrīd pastāv, arī nodokļu nomaksas procesā. Šīs lietas mēs arī pārrunājām, un man atstāja ļoti labu iespaidu Jaunzemes kundze, un ceram uz ļoti labu sadarbību.

Jā, tas īsumā viss. Tā ka gribu novēlēt visiem lielisku dienu. Un uz tikšanos nākamreiz!

Visu labu!

Vadītāja. Paldies deputātam Reinim Znotiņam no Jauno konservatīvo frakcijas.

Līdz ar to “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!