Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un pārraidē “Frakciju viedokļi” deputāti jums pastāstīs par skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies. Labdien, godātie radioklausītāji! Pateicoties labējām partijām, pēdējos gados sociālajā politikā mūsu valstī nav paveikts daudz darbu, kas būtiski palīdzētu mazināt pensionāru nabadzību un ienākumu nevienlīdzību. Tāpēc pavasara sesijas laikā Sociālo un darba lietu komisijas deputāti kopā ar pensionāru organizāciju pārstāvjiem izskatīja frakcijas SASKAŅA un mūsu deputāta Andreja Klementjeva priekšlikumus par izmaiņām pensiju jomā.

Viens no tiem paredz ieviest piemaksas pie pensijām arī tiem pensionāriem, kuri pensionējušies pēc 2012. gada. Ikmēneša piemaksas apmērs tika plānots viens eiro par katru darba stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1996. gadam. Mūsu priekšlikums ir sagatavots atbildīgi, ar visiem aprēķiniem un avotiem.

Pašlaik piemaksas saņem tie pensionāri, kuri ir pensionējušies līdz 2012. gadam. Piemaksas apmērs ir viens eiro. Bet pensionāriem, kuri pensionējušies līdz 1996. gadam, piemaksa ir 1,53 eiro par vienu darba stāža gadu. Seniori, kuri pensionējušies pēc 2012. gada, pensiju piemaksu par darba stāžu diemžēl nesaņem, lai arī daļa padomju laikos nostrādājusi pat 20 un vairāk gadu. Runa ir par 86 740 vecuma pensijām un 29 261 invaliditātes pensiju. Turklāt vidējā invaliditātes pensija pašlaik ir tikai 160,44 eiro.

Šie grozījumi, kas likvidētu netaisnību pret lielu daļu pensionāru un atjaunotu pensiju piemaksu piešķiršanu, marinējas Saeimā jau gandrīz gadu, tomēr Sociālo un darba lietu komisija diemžēl konceptuāli vēl nelēma par kādu no variantiem. Lai arī pensionāru biedrības atbalstīja grozījumus, tomēr negatīvi uz šīm pensiju likuma izmaiņām raudzījās komisijā pārstāvētie deputāti no Jaunās konservatīvās partijas. Frakcija SASKAŅA un mūsu deputāts Andrejs Klementjevs, kas strādājis pie šiem grozījumiem, uzskata šādu Jaunās konservatīvās partijas pārstāvju rīcību par nekompetenci un risinājuma ļaunprātīgu novilcināšanu. Nopietnu pretargumentu Jaunās konservatīvās partijas pārstāvjiem nav, ir tikai politiskā greizsirdība.

Šo jautājumu nedrīkst atlikt, jo tas ir saistīts ar nākamā gada budžeta veidošanu. Likumprojekts jāvirza tieši tagad – jūnijā. Pensiju piemaksas lielākajai daļai pensionāru nodrošinātu papildu ienākumus, savukārt jautājuma atlikšana var būtiski to kavēt.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamajam vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Aldim Adamovičam. Lūdzu!

A. Adamovičs (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima sēdē lēma par vairāk nekā 30 likumprojektiem un lēmuma projektiem. Gribu pakavēties pie trim no tiem.

Saeima šodien ir tiešām pozitīvi lēmusi par finanšu sektora tā sauktā kapitālā remonta likumprojektiem. Būtībā Latvija būs izpildījusi visas Eiropas Padomes ekspertu komitejas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanai jeb, kā mēs saucam, Moneyval rekomendācijas. Moneyval pērn noteica Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu. Tās ziņojumā par Latviju skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu atbilstoši vairākiem efektivitātes kritērijiem. Moneyval Latvijas rīcību atzina par mazefektīvu divās jomās – patiesā labuma guvēja noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

Šodien Saeima galīgajā lasījumā izskatīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā, kā arī grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas ir daļa no Ministru kabineta izsludinātā finanšu nozares kapitālā remonta un paredz nozīmīgas pārmaiņas finanšu sektoru uzraugošajās iestādēs. Līdz ar to Latvija būs izdarījusi visu, lai sakārtotu savas finanšu sistēmas likumisko bāzi un ne tikai izpildītu Moneyval rekomendācijas, bet arī mainītu banku uzraudzības sistēmu.

Pirms 20 gadiem neviens nevarēja iedomāties, ka Eiropas finanšu sistēmas galvenā problēma būs finanšu noziegumi. Tolaik galvenokārt uztraucās par banku likviditāti. Bet tas tagad ir pagātnē. Galvenās rūpes patlaban ir banku sistēmas izmantošana noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai. Mums likumos bija jāparedz, ka šis jautājums ir vienlīdz svarīgs ar banku likviditātes jautājumu. Viss būs atkarīgs no Moneyval vērtējuma, kas gaidāms šā gada rudenī, taču vienmēr pastāv iespēja, ka tiksim iekļauti pelēkajā sarakstā. Mēs šobrīd esam darījuši visu, lai Latvija šajā sarakstā nenonāktu, jo tas būtu liels trieciens jebkuram Latvijas iedzīvotājam, uzņēmējam un valstij kopumā.

Otrais jautājums. Īsi gribu pieminēt – šodien Saeimas sēdē bija arī ziņojums par 10 822 Latvijas iedzīvotāju... pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Uzvaras pieminekļa demontāža”. Saeima šodien nolēma, ka šo jautājumu tālāk skatīs Ārlietu komisija un arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija... par iespējamo tālāko pārvietošanu vai izmantošanu kā okupāciju apliecinošu tādu... objektu izmantošanu.

Trešais jautājums šodien bija pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai, ko pirms tam bija noraidījusi Pieprasījumu komisija, un arī Saeima to noraidīja, jo šī pieprasījuma būtība ir saistīta ar pedagogu algas palielinājumu no šī gada septembra.

Gribu šodien ar veiksmīgi nokārtotiem pārbaudes darbiem apsveikt visus absolventus... un tos, kuriem sākas izlaidumu laiks. Un šai sakarā gribu teikt, ka valdībā nākamnedēļ tiks pieņemts lēmums, lai... līdzekļi principā ir sameklēti, lai ar 1. septembri paaugstinātu algas skolotājiem, kā tas ir paredzēts pagājušajā gadā apstiprinātajā plānā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Aldim Adamovičam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Nākamais runās frakcijas KPV LV deputāts Jānis Vitenbergs. Lūdzu!

J. Vitenbergs (KPV LV).

Labdien, radioklausītāji! Šī nedēļa Saeimā bija ļoti vētraina, tāpat kā vētraina tā bija arī manā dzimtajā Tukuma pusē. Viss vētrainais rezultējās šīsdienas sēdē. Diskusiju bija ļoti daudz. Opozīcija aktīvi iesaistījās, un sēde bija ļoti spraiga. Vēlētos šodien sīkāk izklāstīt par diviem likumprojektiem, kas nāca no manis vadītās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas.

Saeima trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Ar tiem paredzēts veicināt lielāku atklātību publisko kapitālsabiedrību darbībā, precizējot arī valdes un padomes izveides un darbības kārtību. Likumprojekts noteic, ka par valdes vai padomes locekli nevarēs ievēlēt personu, kas pēdējo divu gadu laikā ir bijusi politiskās partijas amatpersona, respektīvi, deputāti pēc savas darbības beigām divus gadus nevarēs strādāt šajās kapitālsabiedrībās. Tas ir būtiski tādēļ, lai nākotnē vairs neatkārtotos gadījums, kāds bija ar “Rīgas satiksmes” pagaidu valdes iecelšanu un citām ļoti nesaimnieciskām darbībām. Rezultātā attapāmies, kad jau bija veikts ļoti daudz nelikumīgu darbību, tādēļ šie grozījumi ir tik nepieciešami. Grozījumi paredzēti arī tādēļ, lai izvairītos no tā, ka publisko kapitālsabiedrību valdēs vai padomēs tiek ievēlēti neprofesionāli kandidāti, lai neatkārtotos stāsts, ka vēsturiski ir valdē strādājis, piemēram, kāda politiķa šofera dēls. Lai nodrošinātu lielāku atklātību, likumprojekts paredz pienākumu valsts kapitālsabiedrībām savā mājaslapā publicēt plašāku informācijas apjomu, kas ir līdzvērtīgs biržā kotētiem uzņēmumiem.

Otrs likumprojekts, par kuru gribu runāt, ir “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, kas paredz ierobežojumus sniegt taksometru pakalpojumus publiskiem mērķiem starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektos – autoostās, dzelzceļa stacijās, lidostās un ostās. Likumprojekts paredz daudz stingrāku taksometru nozares uzraudzību, nepieļaujot nesamērīgu tarifu piemērojamību pakalpojumiem, kas veikti starptautiskas nozīmes objektos, tostarp lidostās.

Konceptuāli atbalstot grozījumus, ir sperts nozīmīgs solis taksometru nozares sakārtošanā, kā arī tādas saimniekošanas novēršanā, kas daudziem vēl joprojām atsauc atmiņā deviņdesmitos gadus. Nav pieņemami, ka bieži, ierodoties Latvijā, pirmais iespaids tiek sabojāts jau pirmajā stundā, atbraucot no lidostas līdz pilsētas centram. Cilvēki bieži tiek apkrāpti, nosakot milzīgu summu par šo braucienu, un viņi vairs nekad negrib atgriezties Latvijā. 

Savukārt attiecībā uz pasažieru tiesībām likumprojekts paredz, ka gadījumā, ja autopārvadātājs pārkāps likumā noteiktās prasības, kā arī taksometra skaitītājs nebūs ieslēgts, pasažierim būs pilnas tiesības pārtraukt pakalpojumu, izkāpt un nemaksāt par to.

Paldies. Tas no manas puses viss. Vēlu veiksmi darbos!

Vadītāja. Paldies Jānim Vitenbergam no frakcijas KPV LV.

Nākamajam vārds Jauno konservatīvo frakcijas deputātam Jānim Butānam. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Labdien, klausītāji! Turpinot par Saeimas sēdē izskatītajiem jautājumiem, vēlos detalizētāk pastāstīt par šodien pieņemto Autopārvadājumu likumu.

2017. gada septembra sākumā spēkā stājās tiesas spriedums, kurš lidostas “Rīga” taksometru joslu pie ielidošanas termināļiem lika atvērt jebkuram šī pakalpojuma sniedzējam. Vairākus mēnešus pēc tam lidosta “Rīga” atzina, ka nav apmierināta ar jauno kārtību, norādot gan uz iespējamiem drošības riskiem, gan kvalitātes kritumu. Arī pašvaldības vairs nevarēja noteikt maksimālos taksometru tarifu griestus, un katrs uzņēmums cenas varēja noteikt brīvi – pēc pašu ieskatiem. Ar jauno kārtību neapmierināti bija gan pasažieri, gan ārvalstnieki, kuriem tika pieprasīta nesamērīga maksa par braucienu, gan vietējie, kuri piefiksēja taksometru šoferu negodprātīgo rīcību.

Tāpēc Jaunā konservatīvā partija ar satiksmes ministru priekšgalā ķērās pie šīs problēmas risināšanas un pēc valdības apstiprināšanas uzsāka darbu pie grozījumiem Autopārvadājumu likumā.

Ko paredz grozījumi Autopārvadājumu likumā? Viens no galvenajiem nosaka jaunas kvalitātes prasības. Līdz šim taksometri bija dažāda vecuma un kvalitātes, bet pašlaik ir noteikts, ka tie nevarēs būt vecāki par pieciem gadiem, būs jābūt pieejamiem taksometriem ar bērnu sēdeklīšiem, taksometriem jābūt atbilstošiem personām ar kustību traucējumiem, kā arī stratēģiskajos infrastruktūras objektos – lidostās, ostās un stacijās – šiem pakalpojumiem būs jābūt pieejamiem cauru diennakti. Tas būtu viens.

Nākamais – ir plānots ieviest tā saucamo vaučeru sistēmu. Lai nevarētu pasažierim prasīt nezināma lieluma maksu par braucienu, pasažieris vaučeru iegādāsies jau pirms brauciena par noteiktu summu noteiktam attālumam, un, uzrādot vaučeru taksometra vadītājam, par attiecīgo summu nokļūs noteiktā vietā.

Izskatot šo punktu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā bija nelielas nesaskaņas. Grozījums tika noraidīts, tomēr šodien, argumentējot šī risinājuma nepieciešamību, Saeimas deputāti izlēma, ka vaučeru sistēma ir vajadzīga, un tā tika Saeimā atbalstīta.

Vienlaikus ir paredzēts, ka tiks ierobežota arī mobilo lietotņu darbība, un drošības nolūkos ir paredzēts, ka šīs mobilās lietotnes būs jāreģistrē NATO dalībvalstīs. Serveriem būs jāatrodas NATO dalībvalstu teritorijās. Mums jau labi zināmā Yandex, kas neatrodas šajās dalībvalstīs un arī nemaksā nodokļus Latvijas budžetā, darbība tiks ierobežota, bloķējot lietotnes darbību Latvijas teritorijā.

Kā vēl būtisku varētu pateikt, ka... jā, tas arī varētu būt tas svarīgākais. Protams, atsevišķs bloks ir nodokļu nomaksas jautājums, kurš šajos grozījumos daļēji tiek risināts, uzraugot vaučeru sistēmas darbību, tomēr nākotnē skatīsimies, vai šie nodokļi tiek nomaksāti godprātīgi un par darbiniekiem – taksometru vadītājiem – tiek samaksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Pēc likuma pieņemšanas būs jāizstrādā vēl Ministru kabineta noteikumi. Plānots, ka to izstrāde varētu ilgt līdz 1. septembrim un jaunā kārtība varētu stāties spēkā šā gada septembrī. Tad arī novērtēsim sasniegtos rezultātus un to, kādi uzlabojumi ir nepieciešami.

Paldies, ka klausījāties. Veiksmīgu dienu jums!

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Butānam no Jauno konservatīvo frakcijas.

Nākamajai vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Andai Čakšai. Lūdzu!

A. Čakša (ZZS).

Labdien, cienījamie klausītāji! Mēs šodien ziņās lasām, ka gaisa temperatūra Latvijā pārsniedz visus rekordus. Droši vien zināmā mērā šī rekordu “sišana” gaisa temperatūrā atainojas arī Saeimas šīsdienas darbā.

No rīta ar mērenas temperatūras jautājumiem mēs pakāpeniski virzījāmies uz to, ka bija jautājumi, kas sita ļoti karstu vilni. Varbūt uz to var norakstīt dažu pozīcijas deputātu izteikumus par skolotājiem, kas nebija īpaši patīkami, tomēr, kā dzirdējāt iepriekš, tiek runāts par to, ka skolotājiem atalgojums tiks atrasts jau no 1. septembra.

Otrs jautājums, ko es īpaši gribētu atzīmēt, ir šodien uz Sociālo un darba lietu komisiju nosūtītais likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Kādēļ šo likumu gribu atzīmēt? Tieši šobrīd Sociālo un darba lietu komisija ir izveidojusi darba grupu, lai radītu sistēmu, kas bērniem ar fiziskās un psihiskās veselības traucējumiem laikus ļautu saņemt rehabilitācijas pakalpojumus un lai veidotu labu sadarbību gan starp Veselības ministriju un Labklājības ministriju, gan arī pašvaldībām, kas šobrīd daudzos normatīvajos aktos jau ir atzīmēts. Diemžēl vienota sadarbība, lai pacienti ar saviem vecākiem netiktu atstāti krīzes situācijā vieni paši, līdz galam nedarbojas. Šis ierosinājums grozījumos Bērnu tiesību aizsardzības likumā palīdzētu kopējo sistēmu labot.

Vēl būtisks likumprojekts, kas tiešām “sita” karstas diskusijas, bija saistībā ar grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Bija daudz nesaprašanos par to, ko tad grib panākt, apturot vai pārceļot termiņu par šī likuma normālu stāšanos spēkā. Jo, ja mēs skatāmies uz to, kā šobrīd ir pieejami veselības aprūpes pakalpojumi un kas tos var nodrošināt, tad galvenā problēma ir finansējuma trūkums veselības aprūpes sistēmā. Viena procenta sociālo iemaksu pieaugums jau no pagājušā gada nodrošina un šogad turpina nodrošināt ārstu un medmāsu atalgojuma pieaugumu.

Tas, ka tiek atlikts risinājums, kādā veidā tie iedzīvotāji, kas strādā citos nodokļu maksāšanas režīmos, var samaksāt un piedalīties veselības aprūpes sistēmā, man šķiet, ir tāds viltus viens grozs, kas diemžēl nerisina kopējās finanšu problēmas veselības aprūpes sistēmā. Pārceļot šo jautājumu uz 2021. gadu, skaļi tiek definēts, ka ir ieviests viens grozs, bet būtībā pilnā nodokļu maksāšanas režīmā esošie cilvēki maksās par veselības aprūpi arī tiem, kas ir citos nodokļu maksāšanas režīmos. Tātad šis ir tāds viltus... viena groza ieviešana. Bet es tiešām ceru, ka pozīcija strādās aktīvi, lai tomēr šie grozījumi... un labs risinājums tam, lai veselības aprūpei pietiktu finansējuma nākotnē, tiks atrasts.

Paldies. Ņemot vērā šo lielo karstumu, es jums vienkārši ieteiktu neatrasties tiešā saulē un lietot pietiekami daudz šķidrumu – ūdeni –, lai neviens no mums nepārkarstu un spētu pieņemt adekvātus un labus lēmumus. Lai jums laba veselība!

Vadītāja. Paldies Andai Čakšai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!

M. Bondars (AP!).

Labdien visiem visā Latvijā! Te Bondars. Mārtiņš Bondars no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Šodien ne tikai ārā ir karsta diena, bet, man liekas, arī Saeimā bija diezgan siltas debates par dažiem jautājumiem. Pat deputāti, bijušie draugi, spēj savā starpā papliķēt viens otram pa seju un būt tādi dusmīgi viens uz otru, bet... neba jau tas bija galvenais.

Kā jūs dzirdējāt, mani kolēģi dažiem citiem jautājumiem jau pieskārās, tāpēc es tos jautājumus vairs necilāšu.

Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kuri šodien tika skatīti Saeimas sēdē... svarīgs jautājumu bloks, kurš tika risināts Saeimas sēdē, bija saistīts ar finanšu sektora sakārtošanu Latvijā. Nav nevienam noslēpums, ka finanšu sektora problemātika ir pastāvējusi jau līdz šim. Ir aizslēgta Latvijā viena liela banka... un ne tikai viena liela banka; ir bijušas vēl arī citas bankas, kuras ir pagājušas zem ūdens jeb, precīzāk sakot, aizvērtas, un mūsu starptautiskie partneri ir izteikuši bažas, ka caur Latvijas finanšu sektoru diezgan daudz netīras naudas ieplūst pasaules finanšu sektorā. Un faktiski Latvija, tā teikt, stāv kraujas malā – varētu būt tā, ka Latvija tiek ievietota pelēkajā un melnajā sarakstā, ja Latvija neko nedara.

Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus likumā, kuri šodienas sēdē tika pieņemti galīgajā, trešajā, lasījumā... un grozījumi ne tikai šajā likumā, bet arī citos... faktiski dod mums cerību, ka mēs šajā šausmīgajā sarakstā neiekļūsim. Un faktiski... jā, ko tad šie grozījumi paredz? Šie grozījumi, pirmkārt, dod mums iespēju paplašināt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, proti, tās komisijas, kura atbild par banku uzraudzību, pilnvaras un, otrkārt, maina kārtību, kādā tiek iecelti komisijas padomes locekļi. Gan to, kā tiek iecelti, gan arī – cik locekļu tiek iecelts. Līdz šim Saeima iecēla tikai divus, taču tagad faktiski visa padome tiks iecelta trīs cilvēku sastāvā... no Saeimas puses. Tas, protams, pastiprina to cilvēku mandātu, kuri strādās šajā komisijā, un atbildību arī.

Tā ka šādas nopietnas reformas šodien Saeimā tika akceptētas jeb pieņemtas. Cerams, ka Valsts prezidents parakstīs, un cerams, ka šie likumi drīz stāsies spēkā. Cerams, ka Latvijai tas dos iespēju izvairīties no šī pelēkā saraksta, lai nevienam no jums nebūtu nekādu problēmu, nedz ceļojot uz ārzemēm, nedz veicot maksājumus uz ārzemēm... veikt norēķinus ar tiem, kuri sniedz jums preces vai pakalpojumus.

Lai jums laba šī diena! Lai jums laba šī nedēļas nogale! Visu to labāko vēlot, – Mārtiņš Bondars.

Vadītāja. Paldies Mārtiņam Bondaram no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Raidījuma “Frakciju viedokļi” noslēgumā šodien runās Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Labdien! Šodien tika skatīts ļoti daudz dažādu projektu, un viens no būtiskākajiem bija 10 822 Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums “Uzvaras pieminekļa demontāža” par tā sauktā Uzvaras pieminekļa demontāžu, jo oficiālais nosaukums ir “Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”. Ar 45 balsīm “par” un 30 – “pret” Saeima nobalsoja par šī iesnieguma tālāko virzību uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju un Ārlietu komisiju, lai izvērtētu visus “par” un “pret” viedokļus.

Gribu pateikt, ka vakardien biedrības “4. maija Deklarācijas klubs” valdes sēdē bijušie Augstākās padomes deputāti nobalsoja par to, ka šim piemineklim vajadzētu mainīt nosaukumu un pārdēvēt to par Uzvaras pieminekli... tas ir, par Okupācijas pieminekli, piedošanu, un izvietot pie šī okupācijas pieminekļa skaidrojošas... teiksim, vēsturiskās tēmas izvērstu skaidrojumu – par to, kādā veidā šeit ienāca Sarkanā armija, kas notika. Un šim skaidrojumam būtu jābūt dažādās valodās.

Uzraksts uz pieminekļa neatbilst patiesībai. Tur rakstīts: “1941–1945”, bet mēs zinām, ka Sarkanā armija jau iesaistījās karā kopā ar nacistisko Vāciju, ar vērmahtu, 1939. ... Un 1941. gadā... Tātad šie gadi tur nav pielikti.

Nesen bija arī SIA FACTUM aptauja... sabiedriskās domas pētīšanas aptauja, ko darīt ar šo pieminekli, un 51 procents uzskatīja, ka tas ir vai nu jānojauc, vai jāpārvieto uz citu vietu, pieliekot attiecīgas skaidrojošas plāksnes.

Otrs būtisks likumprojekts, manā izpratnē, bija “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā”, kur tika skatīts jautājums par to, ka pagaidām mēs nevaram, teiksim, cilvēku ienākumu dēļ turēties pie šiem diviem groziem. Veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu valsts pagaidām garantēs visiem – gan tiem, kas ir maksājuši šo vienu procentu atskaitījumos, nodokļos, gan arī tiem, kas varbūt strādā mikrouzņēmumu režīmā vai ir kaut kādi mājrūpnieki vai amatnieki. Jo jāņem vērā, ka šie cilvēki, kas varbūt arī nav iemaksājuši, nu, kaut kādā veidā nodokļos, tomēr ir maksājuši valstij gan PVN, gan apgrozījuma nodokli, no kā daļēji arī tiek finansēti veselības aprūpes pakalpojumi.

Diezgan būtisks bija, kā jau te minēja, arī likumprojekts “Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” un ar to saistītie pārējie likumprojekti par kontroles pastiprināšanu un cīņu ar naudas atmazgāšanu. Viens diezgan strīdīgs likumprojekts, kas izraisa sabiedrības neizpratni, ir par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts iekšējām robežām. Būtība ir tāda, ka Eiropas Savienības direktīva paredz tikai... ka, šķērsojot Eiropas Savienības robežu, ja skaidras naudas summa ir lielāka par 10 tūkstošiem eiro, ir jāaizpilda deklarācija... izbraucot un iebraucot Eiropas Savienībā, bet ne starp Eiropas Savienības valstīm. Tagad paredzēts, ka arī tad, ja ir aizdomas, jums muitnieks var, teiksim, ja braucat uz Lietuvu vai Igauniju, prasīt aizpildīt šādu deklarāciju, kurā jums ir jānorāda, kur jūs to naudu esat dabūjis, kam jūs to vedat un tā tālāk.

Mums arī Nacionālajā apvienībā bija ļoti liela diskusija par šīm tēmām. Es aizstāvēju viedokli, ka tomēr cilvēks ir brīvs un skaidras naudas esība nav noziegums. Bet Saeima tomēr neatbalstīja priekšlikumu, ka vajadzētu šādas deklarācijas pildīt tikai tad, ja summa ir virs 100 tūkstošiem. Tas ir, ja cilvēks pārdod nekustamo īpašumu un ved šo naudu, piemēram, kādam radiniekam un negrib maksāt bankai, viņam ir visas tiesības... nu tad viņš aizpilda šo deklarāciju... brauc, piemēram, no Spānijas vai Vācijas uz Spāniju vai Vāciju, uz Lielbritāniju un ved šo naudu, tad viņš šo deklarāciju aizpilda. Diemžēl tagad būs jāpilda, sākot no 10 tūkstošiem, ja kāds izskatīsies aizdomīgs.

Saeima noraidīja, neiekļāva darba kārtībā ļoti dīvainu frakcijas “Attīstībai/Par!” likumprojektu jeb priekšlikumu par 40 miljonu eiro piešķiršanu Latvijas ebreju kopienai kā kompensāciju par nacistiskās Vācijas un PSRS nodarītajiem nekustamo īpašumu zaudējumiem. Te būtu jāatgādina, ka nekustamos īpašumus, tādus kā ēkas vai rūpnīcas, atsavināja un nacionalizēja padomju sistēma, ne jau Latvijas valsts. Un ir ārkārtīgi interesanti, ka tie cilvēki, kas tomēr ir vairākumā šajā ebreju kopienā, kas ir ieradušies no Baltkrievijas (kā kopienas priekšsēdētājs) vai no Krievijas, neprasa Putinam un Krievijas valdībai, nedz Lukašenko un Baltkrievijas valdībai kompensāciju par īpašumiem, kas PSRS laikos tika atņemti bagātajiem ebreju rūpniekiem vai tirgotājiem. Tātad piecstāvu nami, lielie veikali vai rūpnīcas... Bet viņi nez kāpēc ierodas Latvijā un prasa, lai viņiem samaksā naudu par īpašumiem, kas viņiem nekad nav piederējuši. Priekšlikums ir ļoti cinisks, tas izceļ vienu etnisko grupu, ignorējot pārējās etniskās grupas un to pārstāvjus, kas dzīvo Latvijā, – teiksim, krievus, poļus, čigānus, kuri arī ir zaudējuši savus īpašumus. Un pieminēsim kaut vai latvieti Hiršu, kurš dienu pirms padomju okupācijas savu akciju sabiedrību... savu rūpnīcu “Rīgas audums” no ģimenes uzņēmuma pārreģistrēja kā akciju sabiedrību. Nu, akciju sabiedrību īpašniekiem mēs neko neatmaksājam, diemžēl tādi ir Latvijas likumi, un Hirša mantinieki nav neko saņēmuši. Tā vietā mēs rūpējamies par kaut kādiem no PSRS iebraukušiem cilvēkiem.

Arī tas ir interesanti, ka frakcija “Attīstībai/Par!” izskatījās kā no gaisa nokritusi, jo viņi neko nebija dzirdējusi par to, ka šie ebreju īpašumi... un valsts finansiālais atbalsts ebreju kopienai notika jau Augstākās padomes laikā; tad bija ebreju kultūras biedrība, ko vadīja Ruta Marjaša, un sarunu ceļā šai biedrībai tika savulaik atdota gan ebreju slimnīca, gan piešķirts īpašumā bijušais teātris Skolas ielā, vesela rinda māju gan Liepājā, gan Daugavpilī. Iepriekšējā Saeima savukārt atdeva sešus namīpašumus, valsts finansēja ebreju vidusskolu, Latvijas Universitātē tika atvērts Jūdaistikas studiju centrs. Un visu laiku jau kaut kādi līdzekļi... un finansiālā palīdzība notiek, bet te... visu laiku tiek pieprasīti jauni un jauni... kaut kādas kompensācijas... teiksim, prasījumi, kas ir absolūti nepamatoti. Kas ir nožēlojami – ka šiem cilvēkiem absolūti nav nekādas pašcieņas. Piemēram, Polijas prezidents Duda saviem sabiedrotajiem, amerikāņiem, pateica, ka Polijas likumos šādām restitūcijām nav vietas un visi īpašumi, kuriem nav mantinieku, pieder Polijas valsts kasei, tas ir, valstij. Polija gatavo likumprojektu, kas pasargās valsti pret jebkādām prasībām saistībā ar Otro pasaules karu. Mēs nevarētu teikt, ka Polijai būtu sliktas attiecības, teiksim, ar transatlantiskās sadarbības partneri – Amerikas Savienotajām Valstīm. Amerikāņi ciena to, ka poļi runā skaidru valodu, nelokās un viņiem ir savs mugurkauls, ko nevar teikt diemžēl par dažu labu deputātu Latvijas Saeimā.

Šis likumprojekts, protams, tika noraidīts, un man ir pamatots gandarījums, un es ceru, ka šādi muļķīgi priekšlikumi vairs netiks iesniegti.

Paldies par uzmanību. Novēlu visiem patīkamu nedēļas nogali un jauku peldēšanos šajā karstajā laikā. Uzmaniet sevi un savus bērnus! Uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies Aleksandram Kiršteinam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Līdz ar to “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!