Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Skan pārraide “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Sēžu zāles, un tuvākajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un arī citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Armandam Krauzem. Lūdzu!

A. Krauze (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es pievērsīšos vienam, mūsuprāt, svarīgam notikumam Saeimas sēdē, tas ir, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātu rosinātajam demisijas pieprasījumam izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai. Šuplinskas kundze ar savu darbību ir parādījusi, ka viņa nepilda ministres pienākumus pēc labākās apziņas un atbilstoši nozares interesēm. Un ne tikai nozares interesēm, protams, arī visas Latvijas iedzīvotāju interesēm. Te mēs varam uzskaitīt vairākus punktus, kas arī ir par pamatu šim demisijas pieprasījumam.

Pirmkārt, jau attiecībā uz izglītības nozarē strādājošajiem netiek pildīti iepriekšējie plāni par pedagogu atalgojuma palielināšanu. Ir pilnīgi nepieņemami, ka pirmsskolās un arī citās izglītības iestādēs pedagogi saņem atalgojumu, kas ir zem minimālā. Tajā pašā laikā jāteic, ka valdošā koalīcija plāno astoņas reizes palielināt finansējumu politiskajām partijām, lai tās varētu, tā teikt, nodrošināt savu pamatdarbību. Te arī es gribētu uzsvērt vēl citus... Piemēram, brīvpusdienas. Līdz šim brīvpusdienas nodrošināja Latvijas valsts par budžeta līdzekļiem 1. līdz 4. klases skolēniem. Šī kārtība tika ieviesta vēsturiski pēdējo 10 gadu laikā, par ko arī iestājušies daudzi premjeri un arī šobrīd Saeimā esošie deputāti. Tas ir liels papildu balsts daudzām ģimenēm, kurām ir grūti ar līdzekļiem. Šobrīd faktiski valdība ziņo, ka valsts finansējums tiks noņemts. Ja pašvaldības varēs atrast, ja tās atradīs... un šī arī ir ministres Šuplinskas atbildība... kur faktiski ir bezatbildība visu iedzīvotāju priekšā.

Un arī ļoti svarīgs moments ir tiesiskums, kas saistīts ar Latvijas Universitātes rektora vēlēšanām. Faktiski te varētu runāt par beztiesiskumu vai pat par prettiesisku rīcību, jo ir pavisam skaidrs, ka likums noteic, ka rektors ir jāievēlē atbilstoši likumam un Universitātes Satversmei. Satversmē ir pavisam vienkārši pateikts, ka rektoru ievēlē atklātā konkursā Satversmes sapulce uz četriem gadiem ne vairāk kā divas reizes. Savukārt likums noteic, ka rektoru ievēlē, specifiski nenorādot, kā viņš tiek ievēlēts. Likums ļoti skaidri pasaka, ka Ministru kabinets viņu var neapstiprināt rektora amatā, ja viņš ievēlēts, pārkāpjot šā likuma un augstskolas Satversmes noteikumus. Šinī gadījumā augstskolas Satversme, likums nav pārkāpti. Ir bijis procesuāls pārkāpums pašā Universitātē iekšienē, bet tas nedod tiesības politiski iejaukties no malas Ministru kabinetam vai Ministru kabineta locekļiem. Šis vairāk izskatās pēc izrēķināšanās ar nozari, vienkārši nevēlamas personas nostumšanu malā, lai gan te jāatceras, ka par rektoru ir balsojuši simtiem Latvijas Universitātes sapulces dalībnieku, tai skaitā studenti, tai skaitā profesori, lektori, mācībspēki, darbinieki, un faktiski tā ir politiska spiediena izdarīšana uz mācību iestādēm, kurām ir savas autonomās tiesības. Tas ir uzbrukums visai universitāšu neatkarībai. Šajā sakarā arī mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, uzskatījām, ka Šuplinskas kundzei ir jāatkāpjas, un mēs arī pie šādas prasības paliekam un uzskatām, ka viņa nevar būt ministre. Vēl jo vairāk, ka ministre Šuplinska arī nav skaidri atvainojusies visai latviešu tautai par savu dalību Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas komjaunatnes organizācijā šīs organizācijas sekretāres amatā Dagdas vidusskolā un par tiem paziņojumiem, kurus viņa izteica par tolaik, 1987. gada 23. augustā, protestējošiem neatkarības cīnītājiem pie Brīvības pieminekļa. Es domāju, ka tas ir pilnībā nepieņemami, ka šodienas skatījumā 2019. gada rudenī mums Latvijas valdībā ir ministre, kas faktiski tajā laikā, kad citi cīnījās par neatkarību, slavēja komunismu un popularizēja komunisma idejas.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Armandam Krauzem no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Ritvars Jansons. Lūdzu!

R. Jansons (NA).

Labdien! Turpinot iesākto tēmu, jāatzīmē, ka Saeimas vairākums neatbalstīja Izglītības ministrijas... izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas demisiju. Bet par to sīkāk noteikti... vairāk mani kolēģi izteiksies.

Gribu atzīmēt, ka šodien bija tāda ļoti simboliska diena Latvijas parlamentam. Latvijas parlamentu uzrunāja Zviedrijas Karalistes parlamenta priekšsēdētājs Andreass Norlēns. Latvijas un Zviedrijas savstarpējās attiecības nav meklējamas tikai 17. gadsimtā, kad Rīga bija lielākā Zviedrijas pilsēta un viena no lielākajām kreditētājām Zviedrijai. Mēs kopā ar Zviedriju esam Eiropas Savienībā. Zviedrija piedalās arī atsevišķos NATO manevros. Un, kas mūs ļoti vieno, ir apmēram 100 gadu ilgās demokrātiskās tradīcijas, kas abām valstīm aizsākušās kopīgi. Nacionālā apvienība, būdama demokrātiska un eiropeiska, arī atbalsta šo demokrātisko institūciju nostiprināšanu visā Eiropā un atbalsta gan Zviedrijas, gan Latvijas izvēli demokratizācijas virzienā.

Jāatzīmē, ka šajā Saeimas sēdē bija arī jautājums, kas saistīts ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītāja amatu. Respektīvi, Saeima pēc Daces Ķezberes iesnieguma atbrīvoja viņu no padomes priekšsēdētājas amata. Dace Ķezbere, aizejot no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājas amata, ir izvērtējusi savu darbību, un tas noderēs nākamajiem NEPLP locekļiem, jo tagad paveras iespēja demokrātiskās vēlēšanās ievēlēt divus NEPLP locekļus. Nacionālās apvienības frakcija ļoti rūpēsies par divām lietām. Tās ir Latvijas informatīvās telpas drošība, lai šie NEPLP locekļu amata kandidāti saprastu to... tāpat kā to Zviedrijā saprot, ka sava informatīvā telpa arī jāaizsargā, it sevišķi no Krievijas informatīvajiem uzbrukumiem. Un otra lieta – Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei attiecībā pret sabiedriskajiem medijiem jābūt skaidrai politikai par to, ka sabiedrības saliedētība nenotiek uz krievu valodas, bet uz Latvijas mazākumtautību valodu un latviešu valodas bāzes. Tātad, piemēram, arī “Latvijas Radio 4” būtu nepieciešami gan raidījumi citās mazākumtautību valodās, ne tikai krievu valodā, gan arī valsts valodā.

Vēl viens tāds zīmīgs notikums. Šodien bez visiem citiem... ekonomiskajām lietām... bija 10 deputātu parakstīts iesniegums, pieprasījums Saeimas lēmumam par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā pazīstamajam diriģentam Karelam Markam Šišonam. Un tas ir ne tikai par ieguldījumu Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vadīšanā no 2009. līdz 2012. gadam, bet arī par latviešu komponistu Emīla Dārziņa, Andra Dzenīša un Ērika Ešenvalda mūzikas popularizēšanu ārvalstīs. 

Pilsonības piešķiršanu viņam atbalsta visu frakciju deputāti, tā ka, izejot noteikti šo pilsonības piešķiršanas ceļu, kā to paredz noteiktā kārtība likumā, es gaidu šo te tiešām pozitīvo rezultātu, ka Karels Marks Šišons saņems pilsonību par nopelniem Latvijas labā.

Vadītāja. Paldies Ritvaram Jansonam no Nacionālās apvienības frakcijas.

 “Frakciju viedokļus” turpina frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, godātie radioklausītāji! Saeimas vairākums šodien nobalsoja pret neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai.

Par neuzticības izteikšanu balsoja 32 opozīcijas deputāti, arī frakcijas SASKAŅA pārstāvji.

Kāpēc tā? Redziet, neapmierinātība ar izglītības un zinātnes ministres uzvedību un aktivitātēm nozares darbinieku vidū strauji pieaug. Tāpēc ministres skaidrojumi vēl tiks gaidīti ne tikai Saeimā un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā, bet arī skolotāju cunftē un sabiedrībā kopumā.

Viena no problēmām ir pedagogu trūkums. Un mums ir zināms, ka daļa pedagogu palielināja savu slodzi šajā mācību gadā, bet tas nav pareizais risinājums, jo pēc kāda laika tas viss var negatīvi ietekmēt darba kvalitāti un pedagogu labsajūtu.

Pedagogu trūkums ir nacionāla problēma un valsts ilgtermiņa izglītības politikas sekas. Turklāt ministrei arī jāsaprot, ka pedagogam ir svarīga ne tikai darba samaksa, bet pedagogiem vienlīdz svarīgas ir arī citas kompetences – sabiedrības... citas komponentes – sabiedrības attieksme, pedagoga un bērnu tiesību sabalansētība, ministres publiskā retorika, profesionālais un metodiskais atbalsts. Nav jau tā, ka visi pedagogi ir absolūti konservatīvs sabiedrības slānis. Pedagogi ir atvērti pārmaiņām un diskusijām, bet gaida no ministrijas lielākus atbalsta mehānismus, jo nepietiekams atbalsts būtiski ietekmē izglītības kvalitāti.

Ja, piemēram, ministre uzskata, ka jaunās paaudzes pietiekama neienākšana skolās ir problēma, tad mums nav skaidrs, kur ir piedāvājums atbalsta mehānismam. Un, ja ministre turpinās liet dubļus uz pedagogu saimi, droši vien jaunie pedagogi vēl mazāk izvēlēsies strādāt šajā profesijā un strādāt skolā. Drīzāk jādomā, kā atbalstīt pedagogus, jo, piemēram, izdegšanas sindroms skolās ir reāla problēma.

Arī attiecībā uz pirmsskolas pedagogiem vajadzētu nevis nodalīt izglītošanu no pieskatīšanas, bet domāt, kā pārskatīt slodzes, kādus atbalsta mehānismus nodrošināt, jo pirmsskolas pedagogi ir pirmie, kuri uzsāka strādāt ar kompetencēs balstītu saturu.

Pēdējo gadu laikā, arī šī gada laikā, valstī un pašvaldībās ir pieņemti vairāki sāpīgi lēmumi par skolu slēgšanu un reorganizēšanu, bet tie līdz galam neatrisina nedz pedagogu trūkuma problēmu, nedz iedod papildu naudu darba samaksas grafika realizēšanai. Nereti, slēdzot skolu, pedagogam tiek piedāvāts darbs citā skolā, bet tur slodze ir mazāka, atalgojums arī, vairāk laika jāpavada ceļā, un, visu apsverot, cilvēks nereti izvēlas sevi realizēt citā jomā.

Pedagogi jāsaprot, un jāatceras, ka pēc zināma šaubu posma un diezgan negribīgi tika pieņemts lēmums par to, lai pedagogi saņemtu algas pielikumu no šā gada septembra no 110 eiro līdz 150 eiro par likmi. Bet vēl aizvien paliek bažas par pedagogu algu pieauguma grafika pildīšanu no 2020. gada septembra.

Un risinājums šai problemātikai ir. Vienkārši jāpilda spēkā esošie normatīvie akti: Izglītības likums un Ministru kabineta noteikumi. Un tad pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks tiks ievērots.

Un nobeigumā, ņemot vērā to, ka Saeimas vairākums tomēr nenobalsoja par ministres demisiju, mūsu frakcijas ieteikums ministres kundzei ir rūpēties par pedagogiem, savas jomas pārstāvjiem, nevis cīnīties pret viņiem, jo izglītības sistēmas darbinieki ir jāatbalsta, nevis jāapkaro.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamā runās frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāte Marija Golubeva. Lūdzu!

M. Golubeva (AP!).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien, apmeklējot Saeimu, Zviedrijas parlamenta Riksdāga spīkers Andreass Norlēns izteicās, ka spēcīga demokrātija ir ļoti liels ieguvums sabiedrībai un iedzīvotājiem. Un šajā kontekstā, protams, ir svarīgi atcerēties arī, ka viena liela daļa no spēcīgas demokrātijas ir atkarīga no medijiem.

Tāpēc kontekstā ar to, ka Saeima šodien pieņēma Ķezberes kundzes atlūgumu un atbrīvoja viņu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājas amata, es gribētu pieminēt to, ka diemžēl pēdējo gadu laikā šī padome ar savu rīcību un lēmumiem diezgan lielā mērā ir pazeminājusi uzticību šai regulējošajai iestādei un tādējādi... vājinājusi mediju nozari Latvijā.

Tuvākajā laikā Saeimai būs jāievēlē divi jauni locekļi šajā padomē. Un šeit ir svarīgi atzīmēt, ka NEPLP kā neatkarīgam regulatoram, kurš lielā mērā ir atbildīgs par mediju kvalitāti mūsu valstī, nepieciešams politiski neitrāls vadības skatījums, nepieciešamas politiski neitrālas amatpersonas un ir būtiska profesionalitāte, lai šī padome varētu strādāt mediju vides uzlabošanas labā. Jāņem vērā, ka mūsdienās cilvēki var izvēlēties ļoti daudzus informācijas avotus un ļoti bieži izvēlas internetā bāzētus informācijas avotus, kas ir globāli. Un mums jābūt spējīgiem Latvijā veidot tādu mediju vidi, kura ir labvēlīga arī Latvijas medijiem un kvalitatīvam saturam latviešu valodā un arī mazākumtautību valodās. Bet ir ļoti svarīgi, lai šis saturs tiešām ir kritisks, analītisks un pārbaudīts, jo diemžēl arī mediji ir tā joma, kur notiek hibrīdkarš, un informācijas avoti internetā mēdz būt dažādi.

Arī šonedēļ Saeima... divu komisiju kopsēdē deputāti apstiprināja grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas nonāks Saeimā uz pirmo lasījumu pēc nedēļas. Šos grozījumus iesniedza vairāku frakciju deputāti, lai uzlabotu agrīno izvērtējumu bērnu attīstībai, lai nodrošinātu, ka visiem bērniem ir piekļuve kvalitatīvai veselības aprūpei un izglītībai, un lai pēc iespējas ātrāk mēs varētu novērst šādu situāciju: ja bērnam ir attīstības traucējumi, nekas netiek darīts, līdz bērns nonāk izglītības iestādē. Cerams, ka Saeima atbalstīs šos grozījumus.

Vadītāja. Paldies Marijai Golubevai no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Nākamajam vārds Jauno konservatīvo frakcijas deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Labdien, dārgie klausītāji! Es esmu Krišjānis Feldmans no jaunajiem konservatīvajiem. Kas tad šodien notika Saeimas sēdē? Es gribētu izcelt divas pašas svarīgākās lietas.

Pirmkārt, šodien jaunajiem konservatīvajiem un arī visai valdībai bija nozīmīga diena, jo tika noraidīts nepamatotais, ZZS rosinātais izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas demisijas pieprasījums. Kā jau labi zināms, mūsu ministre argumentēti, pamatoti un profesionāli izklāstīja uzrunā Saeimas deputātiem nepilna gada laikā paveikto, kā arī turpmāk plānoto. Šī uzruna, kas ilga gandrīz pusstundu, ir noskatāma mūsu sociālā tīkla Facebook lapā.

Mēs ļoti uzticamies Ilgai Šuplinskai. Redzam, ka pārmaiņas nenāk viegli un pretestība ir liela, tomēr, kā zināms, parasti visvieglāk ir strādāt tiem, kuri netraucē iesīkstējušai sistēmai un kuri ir klusi un nemanāmi. Ne velti jauno konservatīvo darbus raksturo godīgums, drosme un gudrība, ko Ilga Šuplinska šodien arī pierādīja, kā arī nemitīgi pierāda savā darbā, cīnoties par sistēmas maiņu ne tikai valsts pārvaldē, bet arī tieši izglītības sistēmā.

Otrs jautājums, kam šodien ir vērts pievērst uzmanību: beidzot no amata ir atbrīvota Dace Ķezbere, kas ir Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītāja. Viņa gan darbu pametīs tikai decembra vidū, jo viņai ar viltīgu paņēmienu izdevies saglabāt savu statusu šajā padomē vēl uz pāris mēnešiem. Katrā ziņā viņa pati ir iesniegusi atlūgumu, un es ceru, ka nākamajiem NEPLP locekļiem izdosies tas, kas neizdevās priekšgājējiem, piemēram, cīņa ar Krievijas propagandu un dezinformāciju daudzu gadu garumā. Kā zināms, tā tiek izplatīta ar Krievijas televīzijas kanālu palīdzību Latvijā, nesastopoties ar nopietniem ierobežojumiem. Tāpat arī ir jāpiebilst, ka jau spēkā esošie Eiropas Savienības likumi dod iespēju īstenot sankcijas pret tiem medijiem, kuri izplata naida runu un kara propagandu, un runa ir tieši par finansiāliem sodiem un kanālu slēgšanu uz laiku. Atšķirībā no Lietuvas Latvija, konkrēti NEPLP Ķezberes, ZZS biedres, vadībā, nav izmantojusi pietiekami šo iespēju. Un kanāla slēgšana pie mums ir bijusi ar salīdzinoši īsu termiņu, kas ir jāsaskaņo ar Briseli. Jebkurā gadījumā šos laikus, uz kādiem kanāli tiek slēgti, izdomā pati NEPLP, un ir briesmīgi skatīties, ka netiek virzīts jautājums par televīzijas kanālu pakotņu sastāvu privātajos un pat valstij piederošajos kabeļtelevīzijas nodrošinātājos. Joprojām esam situācijā, ka kritizējam Kremļa informatīvos uzbrukumus, bet vienlaikus paši nodrošinām Krievijas propagandistiem iespēju skalot Latvijas iedzīvotāju smadzenes ar valstij piederošu uzņēmumu palīdzību. Manuprāt, tas ir diezgan liels absurds. Un vēl taču visas informatīvās telpas problēmas Latgalē. Un vai jau esam aizmirsuši par neveiksmīgo “Latvijas Televīzijas” valdes atlases konkursu, kas beidzās ar skandālu? Varbūt arī cilvēki vēl atceras Jāņa Jurkāna neveiksmīgo, faktiski pretvalstisko interviju Kremļa propagandas kanālā “Krievija šodien”, kas tika translēta no “Latvijas Televīzijas” studijas tiešraidē. Katrā gadījumā jautājumu ir daudz, un šie jautājumi tiks uzdoti katram nākamajam NEPLP locekļa amata kandidātam. Mums ir jāstiprina Latvijas informatīvā telpa un jāpretojas Krievijas propagandas ietekmei uz Latvijas iedzīvotāju prātiem. Nauda, kas tiek ieguldīta šīs propagandas izplatībā, ir milzīga. Es vēlu veiksmi un izturību nākamajiem NEPLP locekļiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Krišjānim Feldmanam no Jauno konservatīvo frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!

A. Judins (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es jau esmu sestais cilvēks, kas šodien informē par notikumiem Saeimā. Un, lai neatkārtotos, varbūt īsi par svarīgāko. Kā jau stāstīja kolēģi, šodien Saeimu uzrunāja Zviedrijas Karalistes parlamenta priekšsēdētājs Norlēna kungs, uzsverot sadarbības nozīmi ar Latviju, uzsverot, ka mēs esam sabiedrotie. Šodien arī atbalstīts iesniegums, ko iesniegusi Ķezberes kundze, NEPLP priekšsēdētāja, kura no 15. decembra vairs nestrādās šajā amatā, un jau pagājušajā mēnesī mēs izsludinājām konkursu, un divi cilvēki tiks ievēlēti un varēs pildīt šo svarīgo funkciju, strādāt Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē.

Šodien Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai izskatīšanai nodots iesniegums, kuru parakstīja visu frakciju deputāti, ar ierosinājumu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem pasaulslaveno diriģentu Karelu Marku Šišonu. Un nākamajā nedēļā komisija skatīs šo jautājumu. Un tad, ņemot vērā konkrētas... minētā cilvēka iepriekšējo darbu, darbu, kas saistīts ar Latvijas mūzikas popularizēšanu pasaulē, domāju, ka mēs sagaidīsim pozitīvu lēmumu.

Un vēl gribu arī pastāstīt par jautājumu, par kuru kolēģi iepriekš, teiksim, ziņojot nevarēja pastāstīt, jo tas ir vakardienas notikums. Tas notika Saeimas Juridiskajā komisijā. Ir pabeigts darbs ar grozījumiem Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā un likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, kas, mūsuprāt, varēs atrisināt atsevišķas problēmas un arī efektivizēt kriminālprocesu. Divas lietas, kas jau piesaistīja uzmanību. Lai saīsinātu tiesvedības laiku, lai nepieļautu, ka gadiem ilgi cilvēki tieši izmanto tiesvedību, lai novērstu sprieduma pasludināšanu, mēs ierosināsim grozījumus, kas paredz... kas dos iespēju tiesām ierobežot debašu laiku... nevis pārtraukt, bet ierobežot. Vakar mēs jau redzējām, ka bija liela pretestība un apgalvojumi, ka tas ir nedemokrātiski, ka katram stundām ilgi vai pat gadiem ilgi, jā... un tad jādebatē. Bet, nu, redzēsim, kā tas viss attīstīsies. Likumprojekts ir sagatavots, un nākamajā nedēļā tas tiks skatīts.

Tāpat bija ierosināts un atbalstīts priekšlikums noteikt, ka apsūdzētais un aizdomās turētais... nedrīkst melot. Tas ir pats par sevi skaidrs un saprotams. Bet mūsu valstī diemžēl kriminālprocess ļauj, neuztraucoties par atbildību, aizdomās turētajam, apsūdzētajam stāstīt nepatiesas lietas, izdomājumus, pēc tam procesa virzītāji nodarbojas ar to, ka pārbauda saņemto informāciju... sniegto, pierāda, ka tā ir nepatiesa. Un tad aizdomās turētais, apsūdzētais izvirza jaunu versiju un atkal tiek tērēts laiks, resursi, lai to pārbaudītu. Ja tāda situācija ir, svarīgi likumā noteikt, ka apsūdzētais, aizdomās turētais drīkst sniegt tikai patiesu informāciju. Savukārt par nepatiesu informāciju mums jau ir paredzēta kriminālatbildība. Un turpmāk paredzēts to attiecināt arī uz aizdomās turēto un apsūdzēto. Tas ir galvenais.

Paldies. Visu labu!

Vadītāja. Paldies Andrejam Judinam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

“Frakciju viedokļus” šodien noslēgs frakcijas KPV LV deputāte Ieva Krapāne. Lūdzu!

I. Krapāne (KPV LV).

Labdien, godājamie radioklausītāji! Šonedēļ 8. oktobrī bija sasaukta kārtējā Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde par OIK, kuru vadu es, tādēļ vēlos jums, klausītāji, šodien īsi pastāstīt tieši par šo komisiju un kā viss darbs virzās uz priekšu.

Komisijas darbs ir nonācis jau stadijā, kad iztaujājam konkrētas amatpersonas. Šobrīd jau droši varam izteikt pirmos secinājumus. Esam atklājuši, ka nav bijis nekāda kontroles mehānisma, kas, manuprāt, pati par sevi ir apzināta atbildīgās ministrijas nolaidība. Šajā gadījumā runa noteikti ir par kāda ministra nolaidību. Par iespējamo nelikumīgo afēru ir bijusi informācija, kurā norādītas nepilnības, bet atbildīgās institūcijas nav to ņēmušas vērā, principā neko nav darījušas un ignorējušas. Pašreizējā informācijas plūsmā ir jānonāk pie personām, kuras pieņēmušas lēmumus ignorēt šo informāciju un nereaģēt uz to. Un tad jau šīs personas ir ne tikai atbildīgas, bet atzīstamas par vainīgām, tās apzināti ar mērķi ir rīkojušās prettiesiski, kā rezultātā Latvijas Republikai nodarīti vairāku miljardu eiro zaudējumi.

Un vēl – Ministru kabinets noteikti nav izvērtējis obligātā iepirkuma mehānismu. Nav bijusi stratēģiskā komunikācija. Es šeit varētu daudz un dikti uzskaitīt šādas lietas, kas nav... darījušas... Lai jums, Latvijas tautai, varētu kliedēt domas, ka kādu mēs neiztaujāsim, varu teikt droši: ir personu saraksts, un man kā komisijas vadītājai ir jāiet cauri šim personu sarakstam. Un tas attiecas uz visiem, tas attiecas uz ikvienu. Un man ir jāuzklausa visi, jūs visi. Vienādi uz visiem un vienādi uz katru, nešķirojot politisko piederību un nešķirojot ieņemamos amatus, neko nešķirojot, visus pilnīgi vienādi. Un, protams, kādam tas sāpēs, bet kādam – ne.

Vadītāja. Paldies Ievai Krapānei no frakcijas KPV LV.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ.