Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan pārraide “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Sēžu zāles, un nākamajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un arī citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā tika skatīts viens ļoti būtisks jautājums – likumprojekts “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, tā sauktā reģionālā reforma. Bet, pirms par to runāt, es vēlētos pievērsties un pateikt lielu paldies visiem tiem, kas šodien pie Saeimas piedalījās piketos – gan mediķu piketā, gan arī piketā par administratīvi teritoriālo reformu. Šodien kā lēmuma projektu no opozīcijas iesniedzām jaunu uzdevumu Ministru kabinetam – tomēr nākt un labot šo kļūdu, labot likuma neizpildi un nodrošināt tās prasības, par kurām mediķi iestājas. Mēs dzirdējām daudz ko, mēs dzirdējām dažādas atvainošanās, bet mediķiem nevajag atvainošanos. Viņiem vajag pienācīgu atalgojumu, kas vēl joprojām likumprojektā nav iestrādāts, un mēs par to turpināsim iestāties visā turpmākajā budžeta izskatīšanas laikā.

Tāpat paldies visiem tiem, kas šodien atbrauca un ar savu klātbūtni atbalstīja administratīvi teritoriālās reformas piketu, kas galvenokārt bija vērsts pret to, ka ministrs Pūce nav ieklausījies. Diemžēl šī vienaldzība, šī augstprātība, kas ir valdījusi... no ministra Pūces... tālāk sekos mums līdzi Saeimā. Arī šodien Saeimā ministrs Pūce nepagodināja deputātus ar savām atbildēm, tikai pasēdēja un noklausījās. Un tas man liek atgādināt... liek atcerēties to, kā tad notika konsultācijas ar iedzīvotājiem. Tieši tāpat kā šodien Saeimā. Ministrs atnāk, norunā, noklausās un aizbrauc. Tieši tas pats notika šodien šeit. Ministrs norunāja, visu dienu Saeimas deputāti debatēja, bet ministrs neuzskatīja par vajadzīgu uzkāpt... un atbildēt debatētājiem uz viņu pārmetumiem, kritiku, kas būtu tikai loģiski. Pretējā gadījumā... es nesaprotu, kāda jēga no tāda ministra, kurš vienkārši pasēž un paklausās.

Es domāju, šo likumprojektu pavadīs ļoti daudzas debates. Manuprāt, tas ir ļoti nekvalitatīvi sagatavots, viņš balstās uz Vecrīgā izstrādātas kartes un nepavisam nav balstīts uz iedzīvotājiem, tas nav Latvijas iedzīvotāju interesēs izstrādāts kartējums. Vēl vairāk – šim likumprojektam, lai tiešām mēs kvalitatīvi varētu Saeimā debatēt, pietrūkst ļoti būtisku sastāvdaļu. Šīs būtiskās sastāvdaļas ir arī pārējie likumi, piemēram, likums “Par pašvaldībām”, kur mēs varētu runāt par funkcijām, kur mēs varētu runāt par līmeņiem. Šodien daudzi no Saeimas tribīnes runāja par otro līmeni, bet šīs debates bija pilnīgi tukšas un bezjēdzīgas, ja nav šo citu likumu – mēs nevaram Saeimā debatēt par pārējām lietām, par to, ko mēs sagaidām un kādas ir pašvaldību funkcijas, ko mēs tām uzliekam un kas turpmāk tām būtu jādara.

Tāpat pilnīgi nesaprotami... un šodien arī īsti nebija argumentācijas no koalīcijas puses par jaunas komisijas izveidi šī jautājuma tālākai skatīšanai, kaut gan, manuprāt, komisijā jau šobrīd darbojas ļoti zinoši... kā kolēģus es viņus ļoti augstu vērtēju... tieši viņu zināšanas pašvaldību jautājumos, ko viņi gada laikā jau ir demonstrējuši, ka spēj iedziļināties... un arī visas vasaras garumā, zinu, vairāki no deputātiem ļoti aktīvi piedalījās šajās diskusijās. Šobrīd iespēja turpmāk darboties šī jautājuma izskatīšanā viņiem būs liegta, jo tikai viens frakcijas pārstāvis piedalīsies šajās diskusijās, turklāt izslēdzot daļu no Saeimas.

Izslēdzot neatkarīgos deputātus, mēs radām jaunu institūciju, mēs radīsim jaunas piemaksas, kas ir pilnīgi pretēji tam, ko paši solījām pirms vēlēšanām – samazināt institūcijas. Bet šis ir kārtējais gadījums, kā par partiju finansējumu sākam ar sevi, palielinām finansējumu paši sev un jau tagad... tāpat arī Saeima nodemonstrē – sākam ar sevi, izveidojam vēl vienu komisiju, vēl vienu amatu, kas, manuprāt, ir pilnīgi nevajadzīgi, tā ir lieka naudas un resursu tērēšana. To visu lieliski varēja darīt arī līdzšinējā atbildīgā komisija, kura jau ir demonstrējusi savu spēju izlēmīgi lemt un tiešām pēc būtības diskutēt par šiem visnotaļ svarīgajiem jautājumiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Viktoram Valainim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien frakcijas vārdā vēlos informēt par SASKAŅAS iesniegtajiem priekšlikumiem 2020. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara pilnveidošanai.

Frakcija SASKAŅA kopā ir iesniegusi 73 priekšlikumus, tai skaitā priekšlikumus ar fiskālo ietekmi izglītības un zinātnes, veselības un labklājības, kultūras un iekšējās drošības stiprināšanas programmās.

Parasti gan žurnālisti, gan sabiedrības pārstāvji uzdod jautājumus par to, kur jūs ņemsiet finansējumu, naudas līdzekļus. Šoreiz mūsu piedāvātie un, mūsuprāt, izmantojamie finanšu avoti ir ekonomikas izaugsme, ko vēl aizvien... joprojām prognozē ekonomisti, ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu rezultāti, jaunais politisko organizāciju partiju finansēšanas modelis (jo mēs uzskatām, ka šim modelim jādarbojas... jāsāk darboties 14. Saeimā), resursu pārdale resora ietvaros un līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Kopumā sociālo politiku mūsu valstī valdība veido negribīgi, kā mēs redzam it īpaši pēdējā gada laikā. Ministru kabineta normatīvajos aktos gandrīz neatspoguļojas priekšvēlēšanu solījumi un pat Saeimas uzdevumi. Rezultātā daudziem cilvēkiem Latvijā tagad ir rūgta piegarša mutē. Un tiešām – kāda var būt ticība politiķiem, kuri pirms vēlēšanām runāja vienu, bet tagad par to pat negrib atcerēties kā par kaut kādu nelāgu pārpratumu. Rodas vairāki jautājumi – ne tikai par plānu “3 × 500”, kas ir folklorizējies un par kuru vairs nav vērts runāt, bet, piemēram, par to, kāpēc ir pārkāpts solījums samazināt ministriju skaitu, ko solīja Jaunā konservatīvā partija un partija “KPV LV”.

Bet SASKAŅAS vīzija par valsts budžetu atspoguļojas mūsu konkrētajos priekšlikumos. Daži no šiem priekšlikumiem, kurus mēs šodien, rīt, nākamnedēļ aizstāvēsim Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, ir šādi:

mediķu un pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšana;

pakāpeniska pensiju piemaksu atgriešana cilvēkiem, kuriem tika pārtraukta piemaksu piešķiršana;

valsts apmaksātu zobārstniecības pakalpojumu nodrošināšana un pieejamība bērniem vecumā līdz 18 gadiem, jo atsevišķās pilsētās bērnu zobārstniecība ir milzīga problēma;

kompensācijas apmēru atgriešana medikamentiem, kas tika noteikta pirms krīzes;

ikgadējā finansējuma pieauguma nodrošināšana zinātniskajai darbībai – ne mazāk par 0,15 procentiem no IKP –, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz vienu procentu no IKP. Tās ir Zinātniskās darbības likuma prasības, ko valdība neievēro.

Un vēl. Runājot par drošību, mēs pamatoti aicināsim atjaunot Latvijas Policijas akadēmiju.

Šos visus priekšlikumus aizstāvēsim Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un cerēsim uz panākumiem, pozitīvu rezultātu.

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamajam vārds – Jauno konservatīvo frakcijas deputātam Jānim Cielēnam. Lūdzu!

J. Cielēns (JK).

Labdien, radioklausītāji! Šodien Jauno konservatīvo frakcijas vārdā es runāšu par likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”.

Novērtēju VARAM ministra darbu, bet tagad darba process pie administratīvi teritoriālās reformas pārcelsies uz Latvijas Republikas likumdevēju, tas ir, uz Saeimu. Tieši Saeima, nevis Ministru kabinets vai kāda atsevišķa ministrija ir tā, kura pieņem galīgos lēmumus un no likumprojektiem izloba un attīsta pilnvērtīgu un izsvērtu likumu.

Es uzskatu, ka tik svarīgā jautājumā kā sabalansēta Latvijas reģionu attīstība būtu nepieļaujami palaist garām pamatotus un argumentētus viedokļus, kā rezultātā riskējam pieļaut likuma brāķi. Ir jautājumi, kurus uzdod deputāti, ir jautājumi, kurus uzdod pašvaldības, ir jautājumi, kurus uzdod iedzīvotāji, un Saeimas uzdevums ir redzēt un ievērot visu šo spektru.

Kā vienu no jautājumiem var minēt Rūjienas un Naukšēnu novada pievienošanu Valkai. Es kā Vidzemes reģiona deputāts pats personīgi kopā ar kolēģiem no Jaunās konservatīvās partijas bijām aizbraukuši uz tikšanos ar Rūjienas novada pašvaldību. Uzklausot pašvaldību vadītāju visnotaļ pamatotos argumentos, mēs sliecamies viņiem piekrist, jo patlaban nesaredzam jebkādu loģiku vai apsvērumus, kāpēc Rūjienas un Naukšēnu novads būtu pievienojams Valkas, nevis Valmieras novadam, kur gan vēsturiski, gan pēc loģikas, tēlaini izsakoties, visi ceļi ved uz Valmieru. Šis Rūjienas un vēl vairāki citi signāli rada sajūtu, ka reformas sagatavošanā nav bijušas pietiekami iesaistītas pašvaldības, kurām reforma būs jāveic.

Tāpat jāatzīmē, ka, manuprāt, vēl ir kāds būtisks nosacījums, lai atbalstītu reformas īstenošanu, proti, jau šajā likumā ir jāparedz otrais pārvaldības līmenis jeb administratīvie reģioni, tas ir, Vidzeme, Zemgale, Kurzeme, Latgale, Rīga. Tai skaitā (bet ne tikai) arī topošajā Latvijas Nacionālajā attīstības plānā ir jānodala atsevišķas funkcijas un jāparedz konkrēts finansējums tieši reģionu attīstībai un tiem deleģēto funkciju izpildei. Tad reforma iegūtu pavisam citu skatījumu.

Gribam panākt, lai valsts attīstība nākotnē balstītos tieši uz reģioniem. Katram reģionam jābūt savai attīstības programmai, kurā detalizēti izvirzīti mērķi, kas jāveic attiecīgajā plānošanas reģionā.

Jaunā konservatīvā partija šobrīd ir panākusi to, ka paralēli sākotnējam VARAM variantam, kurā reģioni pavīdēja tikai pēdējā punktā, tā teikt, tiks veikta izpēte, vai reģioni ir vajadzīgi... pēc uzstājīgām sarunām ir panākts, ka šis punkts ne tikai aktualizējas, bet VARAM ministrs ir vairākkārt apsolījis virzīt jautājumu par otrā līmeņa administratīvo pārvaldību, tai skaitā (bet ne tikai) par deleģētajām funkcijām un finanšu avotu piesaisti.

Bet ir skaidrs, ka mums jāvirzās uz spēcīgu novadu izveidošanu, lai sniegtu labus pakalpojumus iedzīvotājiem, efektīvi izmantotu visus pieejamos līdzekļus – gan valsts budžetu, gan Eiropas Savienības struktūrfondus – un daudz straujāk nekā līdz šim virzītos uz Latvijas reģionu attīstību.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Cielēnam no Jauno konservatīvo frakcijas.

“Frakciju viedokļus” turpina Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Edmunds Teirumnieks. Lūdzu!

E. Teirumnieks (NA).

Labdien! Šīsdienas sarunu gribētu iesākt ar to, ka Nacionālās apvienības vārdā gribu sveikt visus robežsargus Robežsargu dienā un arī Valsts robežsardzes dibināšanas 100. gadadienā! 

Attiecībā uz Nacionālās apvienības priekšlikumiem, kuri ir iekļauti Saeimas darba kārtībā, faktiski runa ir par piedāvātajiem grozījumiem likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Mēs piedāvājam 11. novembri, Lāčplēša dienu, noteikt kā svētku dienu. Savukārt 1. maiju jeb Darba svētkus un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu attiecīgi noteikt par atceres un atzīmējamu dienu.

Šo divu piedāvāto priekšlikumu kopsakarā varu teikt, ka, ja tie tiek atbalstīti, kopējais brīvdienu skaits nemainās, līdz ar to nav nekādas negatīvas ietekmes uz valsts budžetu.

Nākamais. Šodien ļoti daudz un tiešām aktīvas diskusijas bija par likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”. Nacionālā apvienība redz vairākas problēmas, kuras ir gan skartas, gan arī, jāsaka tā, iesāktas risināt, bet prasa padziļinātākas diskusijas. Tas attiecas gan uz iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmas risināšanu, gan skolu tīkla jautājumu, bezdarbu un, protams, iedzīvotāju blīvumu, kas varētu būt kā viens no tiem jautājumiem, kurš kā kritērijs tiktu vairāk vai mazāk saistīts ar lielākajām apdzīvotajām vietām un ar depopulācijas tālāko attīstību reģionā.

Nu un, protams, ja runa ir par priekšlikumu klāstu, kas būtu virzāms paralēli, tad skaidrs, ka viens ir šis piedāvātais likumprojekts, otrs ir tam paralēli ejošie likumprojekti, kā likums par vēlēšanām vai arī par pašvaldībām, kam, mūsu uzskatā, jābūt paralēli ejošiem pavadošajiem likumiem.

Kas vēl būtiski Saeimas šodienas darba kārtībā... pēc būtības ir iekļauts arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju stiprināšanas jautājums, kurš iekļauj vairākus likumprojektus. Un pirmais ir “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, tāpat arī likumprojekts “E‑pārvaldības likums”. Mēs ceram, ka caur šiem likumiem stiprināsies elektronisko jeb informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kā risinājumu izmantošana kopējā valsts pārvaldes sistēmā un arvien aktīvāka kļūs dažādu jaunievedumu ienākšana, tai skaitā arī tas, kas saistās ar pārrobežu pieejamību un arī pārrobežu sadarbību.

No aktivitātēm, kuras ir notikušas šonedēļ Latgales apakškomisijā... es gribētu teikt, ka Latgales apakškomisija ir aktīvi strādājusi. Tā kā šī bija pēdējā nedēļa, kad varēja iesniegt priekšlikumus Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam pirmās redakcijas izvērtējumam, apakškomisijas deputāti visi aktīvi iesaistījās un sagatavoja priekšlikumu paketi kopā ar Latgales plānošanas reģionu, Latvijas kūdras asociāciju un arī ar pašvaldībām... Latgales pašvaldībām. Galvenais uzstādījums ir tas, ka mums ir jārunā par jaunu papildu stratēģisko mērķi – reģionu attīstību un attiecīgi ar to saistītām funkcijām, kuras tad varētu iekļaut šī mērķa izpildē.

Runu beidzot, gribētu sveikt visus 11. novembra svētkos, Lāčplēša dienā. Tā ka Nacionālās apvienības vārdā sveicu visus Latvijas iedzīvotājus šajos nozīmīgajos valsts svētkos.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Edmundam Teirumniekam no Nacionālās apvienības.

Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Atis Lejiņš. Lūdzu!

A. Lejiņš (JV).

Labdien, klausītāji! Nu šodien bija liela diena Saeimā. Jūs jau zināt, ka ārpusē bija liela demonstrācija, mediķi demonstrēja, un Saeimas... iekšpus Saeimas sienām mēs nodevām komisijai likumprojektu par administratīvi teritoriālo reformu. Tā ir ļoti nozīmīga reforma, bet, protams, kā jau te agrāk tika minēts, mēs, likumdevēji, veiksim tajā arī savas korekcijas.

Bet es gribētu varbūt tā mazliet... drusku personīgi no savas puses (es esmu bijis Saeimā no 2010. gada) pateikt to, ko gribēju pateikt mediķiem, bet man nedeva mikrofonu ārpusē pie Saeimas. Man absolūti nav baiļu iet pie tautas runāt, es to esmu vienmēr darījis. Tos pārmetumus, ko es dzirdēju... gribētu jums, klausītāji, pateikt, ka nu tā īsti nav pareizi, ka mēs, politiķi, esam atsvešināti no tautas. Kā es varu būt atsvešināts no tautas, ja esmu daļa no tautas, ja tauta par mani vēlē? Un pats esmu pirms 10 gadiem bijis slimnīcā – bija endoprotezēšana, es redzēju, kādi apstākļi bija slimnīcā. Vēl šovasar aizgāju uz Stradiņiem pārbaudīt, vai viss ir kārtībā. Un galu galā mana sieva ir ārste. Piketā bija dīvaini klausīties, ka esmu atsvešinājies no tautas.

Es gribētu pateikt, par ko īstenībā ir runa. Jau no 2010. gada vienmēr es kopā ar citiem esmu atbalstījis algu paaugstinājumu. Pat 2010. gadā, iedomājieties, krīzes laikā 2009. gadā, kad Dombrovskis bija premjers, mēs nobalsojām gada vidū par algu paaugstinājumu, par papildu līdzekļu piešķiršanu Veselības ministrijai. Protams, tā nauda neaizgāja algām. Un mēs katru gadu esam to darījuši. Bet kaut kādīgi dīvainā kārtā medicīniskais personāls to nav jutis. Jā, drīz jau sāka arī paaugstināt, bet ļoti maz. Es dzirdēju “Panorāmā”, es dzirdēju “TV3”, ka visu slimnīcu personāls to algu paaugstinājumu nav redzējis. Nu īsts mans barometrs jau ir mana sieva. “Es neko,” viņa saka, “Lejiņa kungs, neesmu redzējusi.” Bet beidzot mēs panācām to, ka visi dabūn. Un tas bija 2018. gads, un pamatīgi. Tad pirmo reizi nebija jādzird pārmetums man mājās, ka nav bijis algas paaugstinājuma. Tas bija krietns paaugstinājums, un šogad atkal bija paaugstinājums.

Bet kas ir par lietu? Nelaime tā, ka mēs pieņēmām likumu pagājušā gada decembrī... es tieši tad Saeimā nestrādāju, es tikai janvārī nonācu Saeimā... ka paaugstināsim par 20 procentiem. Nu to īstenībā nevar darīt, bet es gribu jums pateikt, ka pie tā likuma bija arī maza piebilde, ka vajadzīgas reformas. Un es jau izstāstīju – kāpēc. Mēs varam balsot par mediķu algu paaugstināšanu, bet viņi to nedabū. Kā tā nauda tiek sadalīta – mēs arī nezinām. Tur īstenībā nav mūsu teikšana. Tāpēc reforma prasīja caurskatāmību, strukturālas izmaiņas, lai var redzēt, ka tā nauda tiešām mediķiem aiziet, nevis kaut kur citur. Nevis, piemēram... uzminiet paši, kur tā nauda aiziet.

Un otrais, ko mēs gribam darīt. Mēs gribam pacelt algas tieši, kā es saku, vienkārši mirstīgiem ārstiem. Tiem, kas strādā stacionārā. Jo tie dabūn vismazāk. Es esmu redzējis to grafiku. Mums tiešām... man nav nekādu pārmetumu, ka ārsti pelna Eiropas līmenī. Pilnīgi nav! Es vēlu viņiem vēl vairāk! Bet es domāju, ka tiem, kas strādā melno darbu stacionārā, vajadzēja dabūt vairāk nekā tiem, kas jau ir Eiropas Savienības līmenī. Tāpēc es biju ļoti bēdīgs, ka man nedeva mikrofonu, neļāva runāt, bija jādzird pārmetumi, ka es esmu nezin kāds briesmīgais politiķis. Tas vienkārši nav godīgi. Tā mēs gremdējam ne tikai mūsu demokrātiju, mūsu Saeimu, bet faktiski mūsu drošību gremdējam, jo populistiski var ļoti viegli visu solīt, kā mums te iekšpusē Saeimā dažs labs populists to ir teicis. Bet kas nāks pēc tam? Kas nāks pēc tam? Mēs zinām, kas nāca pēc tam, kad Ļeņins kāpa uz kastes 1917. gadā, un mēs zinām, kas notika Padomju Savienībā vēlāk, un mēs zinām arī, kā tas notika citās Eiropas Savienības valdībās, kur populisti pārņēma varu. Ir jāmeklē kompromiss... un mēs šodien runājām ar mediķu pārstāvjiem šeit, Saeimā... ar Ināras Mūrnieces kundzi priekšgalā. Mēs varam panākt kompromisu, un mēs to arī darām. Lūdzu, ieklausieties!

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Atim Lejiņam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Nākamais runās frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāts Andris Skride. Lūdzu!

A. Skride (AP!).

Labdien, cienījamais radioklausītāj! Šodien Saeimā faktiski tādi divi nozīmīgi notikumi. Sākšu ar administratīvi teritoriālo reformu. Pirmajā lasījumā atbalstījām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izveidoto plānu novadu skaita optimizēšanai Latvijā. Ir skaidrs, ka, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, mūsu vietējo pašvaldību pārvaldība ir pārāk sadrumstalota. Jau sen bija nepieciešams veikt šo reformu, nu Jurim Pūcem un “Attīstībai/Par!” ir drosme to virzīt, un veiksmīgi to Saeimā atbalstīja arī lielākā daļa mūsu partneru. Protams, Saeimas pusē vēl būs daudz diskusiju. Bet skaidrs ir viens – mums būs labāka vietējā pārvaldība, būs mazāk vietējo deputātu. Līdz ar to mēs arī varēsim iet līdzi gan izglītības, gan veselības reformai, kas ir tik ļoti nepieciešama 2020. gadā. Tā ka būs lielāki novadi un to būs mazāk.

Un otrs. Šodien pie Saeimas notika visas Latvijas mediķu pikets. Iesaistījās gan ārsti, gan medmāsas, gan māsu palīgi. Man pašam kā ārstam kardiologam, arī medicīnas zinātņu doktoram, faktiski šis ir ļoti nozīmīgs notikums. Divdesmit gadu laikā, kopš strādāju medicīnā, šis ir pirmais gadījums, kad mediķi tiešām vienuviet pulcējas un izsaka savas prasības. Un ir arī pirmā reize, kad esam sadzirdēti no Valsts prezidenta puses, no valdības puses, tagad arī no Saeimas puses. Pārdalot līdzekļus, ir atrasts papildu finansējums tieši mediķu algām jaunajā gadā... uz 2020. gadu.

Es pats Saeimā vadu Sociālo un darba lietu komisiju. Šī komisija veido likumprojektus un nodrošina parlamentāro kontroli pār labklājības un veselības jomu. Un es... vienīgais tātad... viens no darbiem, ko es vēl varu no savas puses darīt, ir stingra kontrole, kā šie līdzekļi – papildu līdzekļi – medicīnā tiks izmantoti, lai tos tiešām saņemtu tie mediķi, kuriem šobrīd algas ir viszemākās, un arī lai tie medikamenti, kas netiek apmaksāti pietiekamā daudzumā, tiktu apmaksāti. Tā ka arī medikamentiem papildu līdzekļi nākamajā gadā būs.

Un, protams, novēlu jums visiem jaukas brīvdienas! Spraudīsim sev pie mēteļiem, pie jakām sarkanbaltsarkano karodziņu, jo novembris ir mūsu valsts svētku mēnesis.

Paldies, ka uzklausījāt!

Vadītāja. Paldies Andrim Skridem no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

“Frakciju viedokļu” noslēgumā šodien runās frakcijas KPV LV deputāte Janīna Kursīte. Lūdzu!

J. Kursīte (KPV LV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē pirmajā lasījumā tika izskatīts likumprojekts “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”.

Bija karstas debates. Bet es šodien pieskaršos ļoti būtiskam priekšlikumam, ko sagatavojusi Latgales apakškomisija sadarbībā ar Latgales plānošanas reģiona attīstības padomi, proti, iekļaut Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam stratēģisko mērķi – reģionu attīstība – un finansējuma sadalījumu atbilstoši VARAM izstrādātajam pašvaldību un reģionālo programmu modelim. Un tas sevī ietver... jo tajā kontekstā tiek lietots termins “Latvijas lielās pilsētas”, sevišķi Rīga. Tomēr, ņemot vērā izteikto nevienlīdzību starp Rīgu un pārējiem Latvijas reģioniem, ir būtiski diferencēt nepieciešamos rīcības uzdevumus starp Latvijas galvaspilsētu un lielajām pilsētām reģionos, tai skaitā Daugavpili un Rēzekni. Ir jāatbalsta integrētās reģionālās attīstības programmas.

Galvenie rīcības virzieni, ko esam kopīgi izstrādājuši uzņēmējdarbības sekmīgai norisei, ir šādi: visu veidu satiksmes un infrastruktūras uzlabošana, maģistrāļu būvniecība katrā reģionā līdz... sevišķi līdz valsts ārējai robežai savienot dzelzceļu plus autotransportu, plus lidostu pārvadājumu maršrutus, izveidot multimodālās asis un nodrošināt nokļūšanu līdz tām, attīstīt reģionālās lidostas, uzlabot un modernizēt Eiropas Savienības ārējās robežas infrastruktūru, attīstīt industriālās zonas un loģistikas parkus pierobežā, attīstīt uzņēmējdarbības prasmes kopš pirmsskolas posma, prasmi pelnīt, radošās domāšanas prasmes, prasmes novecojot piedalīties darba tirgū, ieviest diferencētu fiskālo politiku reģionos ar zemākiem attīstības rādītājiem un paredzēt grantu iespējas uzņēmējdarbības attīstībai, izveidot gudru pārvaldību un daudzfunkcionālas iestādes – vietējo pārvaldi, skolu, bibliotēku, pastu, sociālo dienestu –, uzņēmējdarbības atbalsta dienestus un tā tālāk, radīt investoriem un tūristam pievilcīgu vidi un saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu, veidot inovatīvus uzņēmējdarbības veidus un uz vietējiem resursiem balstītus kompleksus ražošanas klasterus un atbalstu sinerģijai ar zinātni. 

Telpiskās attīstības perspektīvā kā nacionālo interešu telpu iezīmēt lauku attīstības telpu, lauku teritoriju, kur atrodas valsts ekonomikai nozīmīgi dabas resursi – lauksaimniecības meži, meži, ūdeņi, derīgo izrakteņu atradnes.

Nosakot attīstības centru, attīstību paredzēt mazajām pilsētām, bet atsevišķos gadījumos lielākajām lauku apdzīvotām vietām ir jāpilda nozīmīga attīstības centra loma, sniedzot apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem pakalpojumus un nodrošinot darbavietas.

Novadu nozīmes attīstības centriem ir jāiekļaujas kopējā nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru funkcionālajā tīklā. Tāpēc novadu nozīmes attīstības centros ir jākoncentrē pakalpojumi, kas nodrošina pievilcīgu dzīves vidi un priekšnoteikumus ekonomikas attīstībai.

Vēl ir ļoti daudz priekšlikumu, kurus mēs šodien visus nevaram nosaukt, bet ko es gribētu nobeigumā... tā kā tiešām ir tāda pirmssvētku nedēļa un dienas, šodien ir mūsu robežsardzes dibināšanas 100. gadadiena, īpaši gribu pateikt paldies Latgales robežsardzei par ieguldīto darbu, un visiem paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies Janīnai Kursītei no frakcijas KPV LV, un līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!