Vadītāja. Labdien! Mēs varam sākt “Frakciju viedokļus” šodien. (Pauze.)

Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūs klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles. Turpmākajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Labdien! Labdien visiem klausītājiem! Šodien Saeimas sēde pagāja ļoti izteiktā Ukrainas atbalsta gaisotnē. Ļoti būtisks, manuprāt, būtiskākais... absolūti vienotais visu Saeimas frakciju atbalsts – šis kopīgais paziņojums, ka Latvijas parlaments atbalsta Ukrainas turpmākos soļus ceļā uz Eiropas Savienību.

Tāpat bija ļoti nozīmīgi balsojumi, kas vienoja visu parlamentu – pozīciju, opozīciju... Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kurus pieņēma. Pirms tam tika pieņemts pats Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums, kas ir ļoti būtisks Latvijai, pašvaldībām, iedzīvotājiem, visiem, kas sniedz atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ir spiesti karot un stāties pretim šim vājprātam, ar ko viņi saskaras savā zemē, ar šo Krievijas agresiju un sākto karu Ukrainā. Tāpēc arī daudzi... daudzi pavadošie likumprojekti bija vairāk vai mazāk saistīti ar to.

Kas vēl būtiski, vismaz manā ieskatā, – ka mēs viennozīmīgi spējam atšķirt priekšlikumus, kas tiešām atbalsta sabiedrību, no tiem priekšlikumiem, kas pamatā ir tendēti uz atsevišķu politisko spēku reitingu celšanu. Šeit Saeimas vairākumam ir absolūtais saprāts un vienprātība. Prieks par to, ka mēs šajā laikā... Lai gan relatīvi īss laiks līdz Saeimas vēlēšanām, tomēr absolūti lielākā daļa Latvijas parlamenta saglabā saprātu.

Tāpat šodien bija pieņemti vairāki citi būtiski likumi, kuri savu gaitu sāka vēl pirms Ukrainas traģiskajiem notikumiem, bet paši būtiskākie tiešām bija likumi, kas saistīti ar atbalstu Ukrainai, jo īpaši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums.

Manuprāt, šodien Latvijas parlaments demonstrēja vienotību. Un tas ir, ka... ir lietas, ka mēs visi varam sadoties rokās un sniegt atbalstu Ukrainas tautai, Ukrainas sabiedrībai un atbalstīt arī tos Latvijas valstspiederīgos, kuri tādu atbalstu sniedz. Piemēram, grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā paredz uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājumu tiem, kas sniedz atbalstu šīm organizācijām.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Edgaram Tavaram no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds – Jauno konservatīvo frakcijas deputātam Sandim Riekstiņam. Lūdzu!

S. Riekstiņš (JK).

Sveicināti, klausītāji! Esošajā situācijā laikam ir grūti simtprocentīgi pievērsties pašiem savām lietām... Bet tas, ko šodien Saeima izdarīja, lielākoties tiešām ir darbs pie tā, lai maksimāli atbalstītu Ukrainu.

Tas, ko es gribētu šoreiz vairāk uzsvērt... ne tik daudz Saeimas darbu, bet aicināt cilvēkus saglabāt mieru. Pie mums viss... Mēs esam drošībā, viss ir kārtībā, Saeima strādā, Ministru kabinets strādā. Un tomēr vadīties arī... informācijas avotiem... Kad mēs vācam informāciju par to, kas notiek, es aicinātu cilvēkus pievērsties dažādiem oficiālajiem formātiem, kur ir pieejama dažāda informācija, un maksimāli izvairīties no kādām nebūt provokācijām un tamlīdzīgām lietām. Latvija ir drošībā, un tā tas arī paliks.

Slava Ukrainai!

Vadītāja. Paldies Sandim Riekstiņam no Jauno konservatīvo frakcijas.

Nākamajam vārds – frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Aldim Adamovičam. Lūdzu!

A. Adamovičs (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tiešām, piekrītot kolēģiem, šodien galvenā tēma un jautājums bija par atbalstu Ukrainas tautai...

Es vēlreiz visu kolēģu vārdā kā Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ukrainas parlamentu vadītājs gribu izteikt līdzjūtību visu kritušo ģimenēm un izteikt atbalstu visiem, kas cīnās Ukrainā par savu brīvību.

Šodien mēs pieņēmām paziņojumu “Par Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai” un kolēģu pieminēto Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu.

Gribu teikt, ka šajā likumā ir paredzēti galvenie jautājumi, kā un kādā veidā sniegt atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem, kas bēg no kara. Sniedzamā atbalsta koordinācija tiek paredzēta... tāpat ilgtermiņa vīzu izsniegšana un tiesības uz nodarbinātību. Ja beidzies Ukrainā izsniegta ceļošanas dokumenta termiņš, tātad paredzēts pagarināt tā derīguma termiņu Latvijas teritorijā līdz 2023. gada 28. februārim.

Tāpat tiek paredzēta izmitināšanas kārtība, arī atbalsta sniegšanas apjoms, atbalsta sniegšanas finansēšana, publisko iepirkumu procedūra, ja nepieciešams pašvaldībām kaut ko iepirkt saistībā ar bēgļu uzņemšanu. Tāpat šai likumā paredzētas bezmaksas televīzijas programmu izplatīšanas tiesības, kā arī pašvaldību tiesības ziedot Ukrainas atbalstam. Paredzēta arī primārā atbalsta sniegšana līdz 90 dienām, tātad – ko valsts nodrošina izmitināšanai, ēdināšanai un arī pirmās nepieciešamības preces... pašvaldību kompetence atbalsta sniegšanā. Ukraiņu iedzīvotāju iespējamā nodarbinātība ārstniecības, izglītības jomā un arī tiesības strādāt dažādās profesijās bez valsts valodas zināšanām.

Mēs regulāri sazināmies ar Ukrainas vēstnieku Latvijā, kurš šobrīd atrodas bumbu patvertnē Kijevā, un, protams, viņu vajadzības katru dienu uzklausām. Tāpat sazināmies ar vairākiem Radas deputātiem, ar pāris pašvaldību vadītājiem. Tiešām stāvoklis ir nopietns, bet paldies visiem un katram, kas atbalsta, un mēs to darīsim arī turpmāk.

Slava Ukrainai! Slava varoņiem!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Aldim Adamovičam no JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcijas.

Frakciju viedokļus turpina Ralfs Nemiro no frakcijas “Neatkarīgie”. Lūdzu!

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamie klausītāji! Šodien tiešām ir izskatīti ļoti daudzi likumprojekti un būtiski ir, ka sēdes notikums bija saistīts vairāk ar Ukrainu. Es neatkārtošos, kolēģi par to jau ir daudz runājuši.

Bija vēl pāris būtiskas lietas, ko mēs izskatījām. Tātad pirmām kārtām mēs runājām par sadarbspējīgo sertifikātu pielietošanu, to iegūšanas veidu. Viens no iegūšanas veidiem tika minēts antigēnu tests, kurš nākotnē arī būs kā iespēja, lai šo sadarbspējīgo sertifikātu cilvēki varētu iegūt.

Mēs no frakcijas “Neatkarīgie” šādu iniciatīvu jau esam snieguši četras nedēļas pēc kārtas. Iepriekš tas tika noraidīts, bet šoreiz ir gūts atbalsts.

Tāpat kovidlikumprojekts turpināja savu gaitu... Mēs no frakcijas “Neatkarīgie” vēlējāmies šo likumprojektu sūtīt atpakaļ uz Ministru kabinetu pārstrādāšanai, jo ir bijuši jau neaktuāli tiesību normu aspekti šajā likumprojektā regulēti, kam mēs savukārt pievērsām uzmanību.

Saeima šodien pieņēma galīgajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, kurš paredz... tajā skaitā – arī kandidātu izslēgšanu no dalības iepirkumā (gadījumā, ja personām ir slikta reputācija vai arī konkurences pārkāpumi).

Frakcija “Neatkarīgie” bija iesniegusi savus priekšlikumus attiecībā... par to, ka tas būtu balstīts tikai uz tiesiskiem dokumentiem, kā, piemēram, kompetentu institūciju lēmuma un tiesas nolēmuma... Tas netika atbalstīts, bet kopumā likumprojekts ar balsu vairākumu tika virzīts uz priekšu.

Šobrīd ir jauns regulējums. Iespējams, ir pienācis laiks dot iespēju šādam regulējumam pierādīt sevi, bet gadījumā, ja tas nedos – un mūsu, frakcijas “Neatkarīgie”, prognoze ir, ka tas nedos – vēlamo rezultātu, nāksies likumprojektu, protams, mainīt.

Tāpat ļoti labi, ka atsevišķu deputātu iesniegtie likumprojekti, kas runāja... par tautas dalīšanu starp krieviem un citiem, netika atbalstīti. Ļoti būtiski, ka deputāti, kas bija dažus šos priekšlikumus iesnieguši, tomēr izvēlējās šādu likumprojektu atsaukt. Mēs to vērtējam atzinīgi un uzskatām, ka nākotnē par šādu jautājumu... ir vieta diskutēt, tomēr – nevis radikāli, jo mēs nevaram segregēt vēl vairāk mūsu sabiedrību...

Covid‑19 pārvaldības process ir bijis ārkārtīgi neprecīzs, Ministru prezidents ir vadījis šo procesu... diezgan slikta menedžmenta veidā. To ir konstatējusi parlamentārās izmeklēšanas komisija. Uz šīm kļūdām mēs esam norādījuši, un tāpēc cenšamies nepieļaut tās... citos likumprojektos tajā skaitā.

Tāpēc frakcija “Neatkarīgie” tagad strādās pie jauniem priekšlikumiem, kas ir saistīti ar likumprojektiem, kas jau ir nodoti komisijām, to skaitā – arī Covid‑19 likumprojektā... Mēs esam šos priekšlikumus snieguši arī iepriekš. Cerams, ka tos... mūs atbalstīs, jo redzam, ka sabiedrība ir nogurusi no Covid‑19 krīzes, tā nav bijusi pietiekoši objektīvi izvērtēta, un bieži vien mēs esam redzējuši nevis ekspertīzē balstītus lēmumus, bet gan vairāk politiskus.

Tāpēc šoreiz teikšu jums lielu paldies par uzklausīšanu.

Bet pats galvenais, ko mēs solidāri un praktiski vienbalsīgi Saeimā esam atbalstījuši, – tā ir Ukrainas dalība Eiropas Savienībā... kā kandidātvalstij sākumā... un virzību uz eiropeisku nostāju – pretstatā NVS. Un mēs redzam šos briesmīgos notikumus, kas šobrīd notiek Ukrainā.

Paldies jums liels par uzklausīšanu.

Vadītāja. Paldies frakcijas “Neatkarīgie” deputātam Ralfam Nemiro.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies. Labdien, godātie radioklausītāji! Pašlaik, kad Ukrainā risinās karš, kad līst asinis un mirst cilvēki, mēs vairāk nekā jebkad iepriekš saprotam, cik droši, pasargāti esam šeit, Latvijā. Taču šis miers var izrādīties tikai šķietams, ja nepratīsim to nosargāt un ja savos līdzpilsoņos mēģināsim saskatīt ienaidniekus, ja uzkurināsim pagātnes pretrunas. Nepieļausim to.

Saeima šodien ar balsu vairākumu noraidīja visas Nacionālās apvienības iniciatīvas, kuru mērķis bija atņemt uzturēšanās atļaujas Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, kā arī iniciatīvas, kas saistītas ar visu izglītības iestāžu pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā jau šogad, sākot ar 1. septembri.

Latvija vienmēr ir bijusi, ir un būs kopīga māja gan latviešiem, gan krieviem, gan ukraiņiem, gan baltkrieviem, ebrejiem, poļiem, lietuviešiem un citiem brīnišķīgiem cilvēkiem. Mūsu kopīgās mājas būs drošībā tik ilgi, kamēr netiks uzsāktas raganu medības un iekšējo ienaidnieku meklēšana. Ņemot vērā notikumus arī mūsu sabiedrībā, izglītības iestādēs, skolās, frakcija SASKAŅA kategoriski nosoda jebkādas starpetniska naida kurināšanas izpausmes. Domājam, ka vecākiem jārunā ar saviem bērniem.

Saeima šodien vienbalsīgi atbalstīja Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai. Parlamenta atbalstītajā paziņojumā pausts, ka Saeima atbalsta Ukrainas pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā arī nākotnē. Tāpat Saeima aicina visas Eiropas Savienības dalībvalstis atbalstīt Ukrainu tās centienos kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti un atbalstīt Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.

Pirms Ukrainas iestāšanās Eiropas Savienībā vēl priekšā dažādas sarunas un būtiskas likumdošanas izmaiņas. Pēc ekspertu domām, Ukraina dalībvalsts statusa iegūšanai potenciāli varētu būt gatava divu līdz piecu gadu laikā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam Raivim Dzintaram. Lūdzu!

R. Dzintars (NA).

Labdien, cienījamie klausītāji! Kā jau tas bieži mēdz būt, arī šodienas sēdē ir labas ziņas un sliktas ziņas.

Labā ziņa – ka attiecībā uz lēmumiem, kas ir vērsti uz atbalstu Ukrainai un vērsti uz atbalstu Ukrainas cilvēkiem, Ukrainas bēgļiem, tiešām bija vērojama ļoti liela vienprātība Saeimas deputātu vidū.

Divi būtiskākie jautājumi, par kuriem mēs šodien vienbalsīgi pieņēmām...

Pirmkārt, ir pieņemts Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums. Vienkāršiem vārdiem runājot, tas palīdzēs... būs vienkāršāk gan privātpersonām, gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām ziedot Ukrainas bēgļiem; tas palīdzēs viņiem iekārtoties darbā, saņemt izglītību, redzēt un dzirdēt televīzijas un radio programmas no Ukrainas. Tātad – maksimāls atbalsts tiem, kuriem šobrīd, sargājot savus bērnus un pašiem sargājoties no kara, no briesmīgas agresijas, šī palīdzība ir vajadzīga visvairāk.

Un, otrkārt, lielā vienprātībā tika pieņemts paziņojums “Par Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai”. Tātad – pilns Latvijas parlamenta, visu politisko organizāciju atbalsts.

Par sliktajām ziņām vai, pareizāk sakot, sliktām tendencēm mūsu izpratnē. Proti, jebkura nacionāli orientēta iniciatīva, ikviena, mūsu skatījumā, tāda stratēģiski... uz latviskas Latvijas veidošanu orientēta iniciatīva atkal, kā jau tas nereti šajos Latvijas... atjaunotās Latvijas laikā nereti ir piedzīvots, tiek saukta par etnisko šķelšanu, par citādi domājošo kaitināšanu.

Un šobrīd ļoti pašsaprotamās un būtiskās iniciatīvas, kāda ir, piemēram, Nacionālās apvienības rosinātā pāreja uz mācībām valsts valodā, sākot jau no pirmās klases, vai arī grozījumi Darba likumā, kuri paredz novērst latviešu jauniešu diskrimināciju darba tirgū – to jauniešu diskrimināciju, kuri nav dzīvojuši krieviskā vidē, nav skolā mācījušies krievu valodu... No viņiem krievu valoda tiek pieprasīta arī gadījumos, kad šīs zināšanas nav nepieciešamas darba pienākumu veikšanai.

Diemžēl šajos jautājumos... Nacionālā apvienība palika vienīgā, kas atbalstīja šos priekšlikumus.

Un vecie labie argumenti par sabiedrības nešķelšanu, par sabiedrības nekaitināšanu... Nacionālas un saliedētas sabiedrības veidošanai šķēršļi ir likti 30 gadu garumā. Diemžēl tas notiek arī šodien, un reizēm ir grūti kolēģus pārliecināt, ka, nu, ir daļa sabiedrības, kuru mēs varētu... šādos terminos izsakoties... kaitināt arī ar to vien, ka Latvija ir neatkarīga valsts.

Tas, ka Latvijā ir viena valsts valoda un izglītībai būtu jābūt latviski, – tas, mūsuprāt, ir tieši tāds pats neapstrīdams, neapspriežams Latvijas valstiskuma pamatjautājums kā pati Latvijas neatkarība.

Par laimi, koalīcijā ir panākta vienošanās, ka tomēr pakāpeniski sešu gadu laikā šī pāreja uz mācībām valsts valodā notiks. Diemžēl līdzšinējā pieredze liecina, ka uz šādiem solījumiem, šādu vienošanos nevar paļauties, tāpēc arī bija šis mūsu iesniegums. Katrā gadījumā mēs darīsim visu iespējamo, lai turētu pie vārda koalīcijas partnerus un lai pie vienotās izglītības sistēmas, pie skaidriem lēmumiem šī Saeimas sasaukuma laikā mēs nonāktu.

Lai Dievs palīdz visiem Ukrainas aizstāvjiem!

Īpaši es gribētu teikt: lai Dievs svētī, lai Dievs palīdz arī Gundaram Kalvem, Nacionālās apvienības biedram, kurš kā pirmais devās arī fiziski aizstāvēt Ukrainas neatkarību pret okupācijas spēkiem.

Slava Ukrainai! Dievs, svētī Latviju!

Vadītāja. Paldies Raivim Dzintaram, Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētājam.

Un “Frakciju viedokļu” noslēgumā šodien runās frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima šodien paziņojumā pauda atbalstu Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanai Ukrainai. Ar 83 balsīm šodien Saeima pieņēma šo paziņojumu. Tas ir nozīmīgs lēmums ne tikai mūsu nostājai Eiropas Savienībā un Ukrainas tālākajam ceļam kā Eiropas Savienības kandidātvalstij... dalībvalstij, bet arī Ukrainas diplomātiskās uzvaras ceļš.

Vienprātībā Saeima pieņēma arī Iekšlietu ministrijas un partneru izstrādāto Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kas ļaus sniegt plašu atbalstu bēgļiem no Ukrainas. Ukrainas cilvēkiem, kuri bēg no Putina kara, būs pieejams viss Latvijas atbalsts. Paredzētais atbalsts skar nodarbinātības, izglītības, sociālā atbalsta jomas, kā arī ikdienas dzīves atvieglošanai būs dažādi atbalsti un atvieglojumi.

Kopš 24. februāra, kad Krievija sāka militāru uzbrukumu Ukrainā, Latvijā ir ieceļojuši 1158 Ukrainas valstspiederīgie, kuriem tagad mēs sniedzam atbalstu.

Šodien pieņēmām pirmajā lasījumā arī likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” – par nomadu vīzu ieviešanu, kas būs iespēja mūsu uzņēmējiem. Šī attālinātā darba vīza paredzēs iespēju trešo valstu pilsoņiem veikt darbu pie darba devēja, kas nav reģistrēts valstī, kurā darba ņēmējs uzturas.

Šī Iekšlietu ministrijas iniciatīva tapusi, atsaucoties Diasporas konsultatīvās padomes, Ārlietu ministrijas un Rīgas domes ierosinājumiem. Un uz otro lasījumu... no Iekšlietu ministrijas virzīsim, ka no Krievijas un Baltkrievijas nebūs iespējas pieteikties šai vīzai.

Diemžēl Saeimas vairākums šodien noraidīja manis un kolēģu rosinātos grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, neļāva atzīmējamo dienu sarakstā iekļaut starptautisko NVO dienu.

Redzot pēdējās nedēļas notikumus Ukrainā, ir augsti jāgodina visas tās nevalstiskās organizācijas, kas īpaši šajās dienās organizē humāno palīdzību Ukrainai – cīņai ar Krievijas un Baltkrievijas īstenoto militāro iebrukumu valstī –, organizē ziedošanas kampaņas, atbalsta pasākumus un mītiņus, sadarbībā ar valsts iestādēm palīdz informācijas koordinēšanā, organizē brīvprātīgo iesaisti. Es gribu teikt lielu paldies visām nevalstiskajām organizācijām par darbošanos.

Brīvību Ukrainai! Turpinām atbalstīt Ukrainu ar ziedojumiem, dalību mītiņos un citos veidos.

Atgādinu, ka visi, kas vēlas sniegt savu atbalstu, var apmeklēt mājaslapu PalidziUkrainai.lv.

Arlabudienu visiem!

Vadītāja. Paldies Mārtiņam Šteinam no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!