Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un turpmākajās minūtēs raidījumā “Frakciju viedokļi” Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšsēdētājam Ainaram Latkovskim. Lūdzu!

A. Latkovskis (JV).

Sveicināti, dārgie radioklausītāji! Es izcelšu tikai divus no likumprojektiem, kurus šodien izskatīja Saeima. Viens no tiem – “Grozījumi Ieroču aprites likumā” , kas tika nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un ir ļoti būtisks, jo ierobežos ieroču apriti Krievijas, Baltkrievijas pilsoņiem, nepilsoņiem saistībā ar drošības situāciju un ģeopolitisko situāciju mūsu reģionā.

Bet pirmajā lasījumā šodien mēs jau izskatījām grozījumus Imigrācijas likumā. Pirms nedēļas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai tika nodoti divi likumprojekti – grozījumi Imigrācijas likumā. Viens bija deputātu iesniegts, otrs bija Iekšlietu ministrijas sagatavots un Ministru kabineta atbalstīts, uz Saeimu nosūtīts likumprojekts.

Saeima šonedēļ Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā šos abus likumprojektus izskatīja (atsevišķas domas sakrita, atsevišķas bija atšķirīgas) un nolēma izveidot alternatīvu komisijas likumprojektu, kā to paredz Saeimas kārtības rullis, un sagatavoja šādu iesniegšanai un izskatīšanai pirmajā lasījumā. Šodien tas tika atbalstīts. Arī tas ir saistīts ar ģeopolitisko situāciju un Krievijas agresiju Ukrainā un paredz ierobežojumus attiecībā uz termiņuzturēšanās atļaujām Latvijā Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Ceru, ka mani kolēģi izstāstīs arī par citiem likumprojektiem.

Visu labu vēlot... paldies.

Vadītāja. Paldies JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcijas priekšsēdētājam Ainaram Latkovskim.

Un nākamajam vārds frakcijas “Attīstībai/ Par!” priekšsēdētājam Jurim Pūcem. Lūdzu!

J. Pūce (AP!).

Cienījamie radioklausītāji! Šodien bija ļoti ražīga un pilna Saeimas darbadiena, daudz likumprojektu, daudz iniciatīvu. Gribētos izcelt dažus no tiem.

Pirmais – otrajā lasījumā tika atbalstīta pakete, kas saistīta ar mobilizācijas prasībām Zemessardzē, ievērojami paplašinot atbalstu zemessargiem dienesta laikā, kā arī dodot iespēju plašākam cilvēku lokam iesaistīties Zemessardzes darbā. Tam būs ilglaicīgi pozitīvs efekts uz Latvijas aizsardzības spējām.

Un otrajā lasījumā tika atbalstīti arī grozījumi Aizsargjoslu likumā, kas dod skaidrāku aizsardzību aizsargjoslām ap militārajām būvēm. Vienlaikus šodien otrajā lasījumā tika atbalstīts arī priekšlikums (ļoti labs priekšlikums), kas atsakās... no papildu aizsargjoslu noteikšanas ap vēja enerģijas objektiem, tādā veidā atvieglojot jaunu vēja enerģijas ražotņu izveidi Latvijā.

Papildus gribētu uzsvērt šodien galīgajā lasījumā atbalstīto Kultūras centru likumu, kas paredz skaidras prasības kultūras centru darbībai un palīdzēs veidot kultūras centru infrastruktūru Latvijā.

K opumā šajā ražīgajā dienā vēl bija daudz citu balsojumu, dažiem no tiem jau pieskārās iepriekšējais runātājs un droši vien arī nākamie par tiem runās, bet, kopumā ņemot Saeimas sēdes darba kārtību, dominēja, protams, arī politiskas debates, kā tas vienmēr ir pirms vēlēšanām.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas “Attīstībai/Par!” priekšsēdētājam Jurim Pūcem.

N ākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien viens no šīsdienas darba kārtības jautājumiem bija jautājums par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Tālim Linkaitam. SASKAŅA uzskata, ka satiksmes ministrs nav spējis sasniegt pozitīvu rezultātu nevienā no darbības virzieniem, un tāpēc situācija nozarē vērtējama kā ļoti kritiska un pat kliedzoša.

Mūsuprāt, šis ministrs neatbilst ieņemamam amatam no pašas pirmās amata pildīšanas dienas, jo tā nav normāla situācija, ka ilgstoši netika nodrošināta Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma mērķa izpilde – nodrošināt iedzīvotājiem pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus –, tāpēc... Un tāpat ilgstoši tika ignorēti nozares pārstāvošo organizāciju brīdinājumi par iespējamām problēmām nozarē un aicinājumi sakārtot sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālās nozīmes maršrutu tīklos. Un runa nav tikai par atsevišķiem gadījumiem, par atsevišķiem reisiem, kuru izpilde izjukusi, piemēram, autoavārijas vai citu neparedzamu apstākļu dēļ, bet par desmitiem reisu katru dienu vasarā. Sliktākais ir tas, ka par reisu neizpildi informācija bieži vien netika publiskota un cilvēki par to varēja uzzināt tikai no savas nelāgās pieredzes, velti gaidot autobusu. Patiesībā autobusu satiksme reģionos aizgājusi pašplūsmā, un neko tādu nozare nav piedzīvojusi.

Un tieši uz satiksmes ministru Tāli Linkaitu gulstas galvenā atbildība par visām nejēdzībām, kādas pēdējos gados notikušas autobusu pasažieru pārvadājumu nozarē. Mēs uzskatām, ka šajā situācijā prioritāte ir pasažieru tiesības un iedzīvotāju iespēja izmantot drošu, kvalitatīvu un uzticamu sabiedrisko transportu.

Šodien runa nav tikai par autobusiem, bet arī par dzelzceļa pārvadājumiem, par situāciju uzņēmumā “Latvijas dzelzceļš”, par simtiem atlaistu darbinieku, par ko ministrs vēl 2019. gadā, no Saeimas tribīnes atbildot uz mūsu jautājumiem, solīja, ka tas tā nebūs. Rezultātā simtiem darbinieku tika atlaisti gan 2019., gan 2020., gan 2021. gadā.

Mēs nespējam ministra darbībā saskatīt pārdomātu rīcību un uzskatām, ka šāda ministra rīcība un darbības stils ir jāpārtrauc, un domājam, ka viņš ir atceļams no amata – jo ātrāk, jo labāk.

Nu diemžēl ar Saeimas vairākumu mēs... acīmredzami ir dažādas domas, jo tomēr Saeimas vairākums noraidīja opozīcijas iesniegto likumprojektu: par neuzticību ministram nobalsoja 28 deputāti, pret – 51 deputāts. Bet nu katrā gadījumā pavisam drīz nozari vadīs cits cilvēks, un es personiski neapskaužu nākamo satiksmes ministru, kam būs jātiek galā gan ar sabiedrisko transportu, gan dzelzceļa infrastruktūru, gan airBaltic, gan neveiksmīgu ostu reformu un citām problēmām.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Un “Frakciju viedokļos” nākamais runās Konservatīvo frakcijas deputāts Normunds Žunna. Lūdzu!

N. Žunna (Konservatīvie).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es izcelšu vienu jautājumu, vienu dienaskārtības punktu, kas ir saistīts ar otrā pensiju līmeņa uzkrāto līdzekļu izmantošanu.

Šodien Saeimas sēdē tika atbalstīts Konservatīvo sagatavots likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, un šī likumprojekta mērķis bija paplašināt iespējas fondēto pensiju shēmas dalībniekiem izmantot uzkrāto pensijas kapitālu pēc saviem ieskatiem. Konservatīvie iesniedza divu veidu priekšlikumus. Viena grupa bija priekšlikumi par to, ka... pirmspensijas vecumā fondēto pensiju, otrā līmeņa pensiju, uzkrājumu varētu izmantot hipotekārā kredīta pirmajai iemaksai. Otrs punkts – hipotekārā kredīta dzēšanai vai samazināšanai. Un trešais – ārstniecības izdevumu segšanai.

Sīkāk par šo. Tātad, ja uzkrātais pensiju kapitāls tiek izmantots šiem mērķiem, mēs ilgtermiņā uzlabojam cilvēku labklājību un sadzīves apstākļus, kā arī netieši stimulējam valsts ekonomiku. Pašreizējā likuma redakcija neļauj otrajā līmenī uzkrāto pensijas kapitālu izmantot akūtu veselības problēmu risināšanai, tādā veidā neļaujot... iespējams, kādam neļaujot pat sasniegt pensijas vecumu, kas būtu iespējams, ja šos līdzekļus varētu izmantot un varētu, teiksim, veikt kādu operāciju.

Otra lieta, ko mēs iesniedzām, – sasniedzot pensijas vecumu, kapitāla turētājs drīkst izmantot... var saņemt uzkrājumu savā kontā un izmantot pēc saviem ieskatiem, kas ir tikai loģiski, jo tas ir viņa... tas ir šī cilvēka personīgais īpašums, un viņam jādod tiesības to izmantot. Un, kas vēl ir ļoti būtiski, izmantojot uzkrātos līdzekļus šodien, šis kapitāls netiks pakļauts šodienas milzīgajai inflācijai, kas pēc gada vai diviem novedīs pie tā, ka uzkrātais kapitāls, ļoti iespējams, nedos nekādu papildinājumu pirmā pensijas līmeņa izmaksām. Pie tam shēmu ienesīgums ne tuvu nav tāds, lai kompensētu inflācijas radītos zaudējumus.

Tas par šo punktu īsumā viss.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Normundam Žunnam no Konservatīvo frakcijas.

Līdz ar to “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!