Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai pirmā 14. Saeimas frakciju viedokļu pārraide, un tiešraidē Latvijas Radio no Saeimas Sēžu zāles deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.
Pirmajam šodien vārds frakcijas PROGRESĪVIE priekšsēdētājam Kasparam Briškenam. Lūdzu!
K. Briškens (PRO).
Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Man patiešām ir liels gods jūs pirmo reizi uzrunāt kā frakcijas PROGRESĪVIE pārstāvim. Pirmo reizi esam ievēlēti Saeimā, un, protams, esam jau ļoti aktīvi iesaistījušies Saeimas darbā.
Saeimas šodienas sēdes darba kārtība bija ļoti apjomīga . Vēlos akcentēt, manuprāt, divus galvenos jautājumu blokus, ko mēs šodien skatījām.
Pirmām kārtām otrajā lasījumā skatījām likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” un likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. Tie, protams, ir saistīti ar plaši sabiedrībā diskutētajiem jautājumiem par ministra biedra posteņa izveidi un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidi.
Mēs, PROGRESĪVIE, protams, arī kampaņas laikā ļoti aktīvi runājām par šiem jautājumiem, to skaitā par nepieciešamību Latvijā uzlabot pārnozaru jautājumu koordināciju, un jebkurus risinājumus, kas ir vērsti uz to, lai Latvija pilnvērtīgi varētu realizēt šādas starpdisciplināras iniciatīvas (mūsu gadījumā mēs likām akcentu uz digitalizāciju, uz zaļo kursu, uz ilgtspējīgu attīst ību, kā arī uz Rail Baltica projektu), mēs būtu atbalstījuši.
Taču šajā gadījumā mēs šo piedāvāto projektu, ministra biedra posteņa izveidi, atbalstīt nevarējām, jo tas krietni attālinājās no tās sākotnējās loģikas, ko atbalstīja arī Valsts prezidenta kungs (ir runa par šo jautājumu horizontālo koordināciju).
Līdzīgi ir attiecībā uz Klimata un enerģētikas ministrijas izveidi. PROGRESĪVIE ilgu laiku bija iesaistīti arī koalīcijas veidošanas sarunās, un, protams, mēs kā zaļa partija, kā sociāldemokrātiska partija atbalstījām ideju par vides, klimata un enerģētikas jautājumu izvirzīšanu augstākā prioritātē. Līdz ar to konceptuāli mēs, protams, atbalstītu arī šādas ministrijas izveidi.
Iemesls, kāpēc mēs neatbalstījām minētos grozījumus likumā, ir tas, ka diemžēl koalīcijas sarunu ietvarā vides aspekts tika izņemts ārā no šīs ministrijas tvēruma. Mēs būtu atbalstījuši šādu ministriju... un, protams, mēs turpināsim idejiski atbalstīt arī tādā formā, kādā tā ir apstiprināta, bet mēs būtu vēlējušies redzēt to kā vides, klimata un enerģētikas ministriju, jo, pirmkārt, mēs uzskatām, ka vides un klimata jautājumi nav nošķirami, un, otrkārt, vienlaikus mēs redzam arī sinerģiju starp gaidāmajiem lielajiem enerģētikas projektiem, investīcijām infrastruktūrā un, protams, vides aizsardzības jautājumiem šajā konceptā. Un, protams, mēs paužam arī bažas. Un mēs uzmanīgi turpināsim sekot tam, lai veids, kā šie likuma grozījumi tika pieņemti, nemarginalizētu Saeimas komisiju darbu.
Otrs punkts, kurā, protams, Saeimā šobrīd ir ļoti, ļoti plaša vienprātība, ir jautājums par Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu. Protams, Latvija ir viena no tām Eiropas valstīm , kuras sniedz vislielāko civilo, militāro un finansiālo atbalstu mūsu brāļiem un māsām Ukrainā, kas cīnās pret šo neiedomājamo agresiju no Krievijas puses. Tas, ko mēs akcentējām sēdē, – un mēs sagatavosim attiecīgus grozījumus, grozījumu priekšlikumus tālākajā darbā – vienlīdz svarīgs kā šis militāri tehniskais atbalsts ir atbalsts arī Ukrainas bēgļiem.
Mēs redzam, ka Rīgas domē ir izveidots bēgļu atbalsta centrs, un mēs vēlamies redzēt arī konsekventu ilgtermiņa budžeta pieejamību šiem jautājumiem tā, lai mēs iedotu Ukrainas bēgļu kopienai pārliecību par to, ka šis bāzes atbalsts, tai skaitā atbalsts šo cilvēku integrācijai Latvijas sabiedrībā, būtu pieejams un lai nevienam nevajadzētu domāt, vai tas saglabāsies rīt, jo mēs zinām, ka Ukraina šo karu uzvarēs; mēs nezinām, kad tas notiks, un tāpēc mēs vēlamies arī šo atbalstu pagarināt vismaz līdz 2024. gadam.
Liels paldies.
Vadītāja. Paldies frakcijas PROGRESĪVIE priekšsēdētājam Kasparam Briškenam.
Nākamajam vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Jānim Patmalniekam. Lūdzu!
J. Patmalnieks (JV).
Labdien, cienījamās radioklausītājas un godājamie radioklausītāji! Šodien ir noslēgusies pirmā sēde 14. Saeimas sasaukumā. Mēs sākām to faktiski ar, es gribētu uzsvērt, diviem būtiskiem jautājumiem.
Pirmais. Tātad Saeima, arī šī Saeima, ir apliecinājusi to, ka atbalstīs Ukrainas civiliedzīvotājus, atbalstīs bēgļus, kas ierodas Latvijā. Bija vienbalsīgs balsojums par to, ka Saeima uzsāks darbu... Un faktiski arī gaidām priekšlikumus, kuri paredzēs to, ka Ukrainas bēgļiem tiks pagarināts atbalsts Latvijā vēl uz vismaz pusgadu.
Otrs jautājums, kas, protams, piesaistījis plašu sabiedrības uzmanību, ir tas, kādā veidā tiek organizēts Ministru kabineta darbs un kādi lēmumi šodien Saeimā tiek pieņemti saistībā ar ministra portfeļa izveidi – ministra, kurš būtu atbildīgs par klimata un enerģētikas politiku.
Ko es gribētu uzsvērt šajā sakarā? Klimata politika ir izveidojusies kā jauna politikas joma, kas aptver plašus sabiedrības dzīves aspektus. Mums tātad – siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rada globālo sasilšanu. Lielākie emisiju sektori ir enerģētika, transports, lauksaimniecība, rūpniecība, zemes izmantošana, atkritumu apsaimniekošana.
Līdzšinējā Latvijas valsts pārvaldes darba organizācija klimata politikas jomā ir parādījusies kā saskaldīta. Pašlaik šī joma ir noteikta vienam ministram, kas pašreiz ir atbildīgs arī par digitālo transformāciju, vides aizsardzību, reģionālo attīstību, pašvaldību attīstību un pārraudzību, teritorijas attīstības plānošanu, zemes pārvaldību. Savukārt enerģētikas politika pašlaik ir noteikta tāda ministra atbildības jomā, kurš bez šīs enerģētikas politikas pārrauga virkni citu jomu, kas saistītas ar ārējo ekonomisko politiku, būvniecības politiku, iekšējā tirgus politiku, inovāciju attīstības politiku, komercdarbības attīstību, mājokļiem, patērētāju tiesībām un citām, to skaitā arī tūrismu. Piekritīsiet, ka tūrismam ar enerģētiku kopumā ir diezgan maza saistība.
Līdz ar to šajā brīdī ir nepieciešams skaidrs uzdevums Ministru kabinetam: klimata politika un enerģētika ir prioritātes. Mēs pašlaik piedzīvojam lielāko enerģijas cenu šoku pēdējo 50 gadu laikā pasaulē, un mums ir jāspēj koncentrēt spēkus skaidri veicamiem uzdevumiem.
Pirmkārt, stabilizēt un samazināt enerģijas izmaksas iedzīvotājiem.
Otrkārt, jāraugās, kā mūsu energosistēma attīstīsies tuvākā un tālākā nākotnē, lai pēc iespējas novērstu šādu kataklizmu atkārtošanos.
Un, treškārt, samazināt SEG emisijas enerģētikas sektorā, kurš ir lielākais to avots Latvijā.
Šo uzdevumu izpildē būs jāiegulda daudz darba šīs Saeimas ciklā un arī nākotnē, tāpēc pašlaik Saeima ir spērusi pirmo soli – definējusi klimata un enerģētikas politiku par skaidru un prioritāru Ministru kabineta darba uzdevumu.
Tas, manuprāt, bija svarīgākais, kas šodien notika 14. Saeimas pirmajā sēdē.
Paldies jums.
Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Patmalniekam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
Un frakcijas “Stabilitātei!” vārdā... nākamajam vārds frakcijas “Stabilitātei!” priekšsēdētājam Aleksejam Rosļikovam. Lūdzu!
A. Rosļikovs (ST!).
Labdien! Paldies par iespēju izteikt savu viedokli arī ārpus parlamenta sēdēm.
Principā nebūšu tik pozitīvs tanī ziņā, ka man... šobrīd ir tikai... ne divi momenti, teiksim tā, par kuriem es varu runāt absolūti atklāti. Es uzskatu, ka mēģināt attaisnot parlamentā šodienas, manā skatījumā, prettiesisko darbību nu nebūtu īsti pareizi.
Pirmais un pats svarīgākais – ka šodien jau otro reizi parlaments ar savu vairākumu ir noraidījis zaļzemnieku piedāvājumu. Es esmu ļoti pateicīgs par šādu nostāju – rīkoties strauji, rīkoties pēc iespējas ātrāk, lai palīdzētu cilvēkiem pārdzīvot enerģētisko krīzi. Otro reizi mēs ignorējam ļoti labu, ļoti vajadzīgu un cilvēku gaidītu piedāvājumu. Manā skatījumā, tas nav pareizi.
Tas nav pareizi (un es piekritīšu lielākajai daļai kolēģu, kuri šodien uzstājās tribīnē) – mēģināt “stumt” papildu ministrijas un papildu ministrus (ārpus, teiksim tā, komisijas lēmuma, kurā jau otro reizi ir pateikts, ka, nē, šāds risinājums mūsu valstij nav vajadzīgs). Manā skatījumā, tas nav pieņemami. Jebkādas papildu izmaksas šodien, manā skatījumā, mūsu valstī nav akceptējamas.
Man liekas, ka mēs visu šo laiku varējām tērēt, centralizēti domājot par cilvēkiem, kuriem pašreizējā momentā ļoti grūti samaksāt komunālos maksājumus. Mēs varētu domāt par cilvēkiem, kuriem šobrīd pirktspēja ar katru dienu samazinās – un samazinās dramatiski. Mēs par šādām lietām cenšamies nerunāt.
Mēs šodien pat runājām par to, ka nepieciešams palīdzēt mūsu kaimiņvalstīm, mēs nobalsojām arī “par”, bet tanī pašā laikā palaidām, teiksim tā, garām to momentu, ka pirms divām dienām Bolderājā daudzdzīvokļu mājā sabruka jumts, cilvēki jau trīs diennaktis faktiski atrodas uz ielas. Neviens no šodienas pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem par to nav runājis, pat tie politiskie spēki, kuri pārstāvēti arī Rīgas domē – nu, principā tajā organizācijā, kurai ir pienākums šajā momentā rīkoties.
Manā skatījumā, vicināt karogus un sniegt deklaratīvus paziņojumus ir laba lieta, bet – ko mēs tiešām pirmajā sēdē esam izdarījuši Latvijas iedzīvotāju labā? Es domāju, ka šeit absolūti visas frakcijas nevarēs pateikt neko, vien to, ka mēs pieņēmām kaut kādas vīzijas, parādījām savu nostāju un apsolījām, ka būs labāk nekā šodien. Reālais sausais atlikums šodienas darbadienai ir pilnīga nulle.
Paldies.
Vadītāja. Paldies frakcijas “Stabilitātei!” priekšsēdētājam Aleksejam Rosļikovam.
Un “Frakciju viedokļus” turpina frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Artūrs Butāns. Lūdzu!
A. Butāns (NA).
Labdien, cienījamie klausītāji! Ir noslēgusies pirmā 14. Saeimas sēde, un man ir gods kā jaunievēlētam deputātam pirmoreiz jūs uzrunāt Nacionālās apvienības vārdā.
Īsumā – par to, kādas bija galvenās aktualitātes šodienas sēdē.
Viena ir saistīta ar kultūras nozari – svarīga lieta, ko bija virzījusi Finanšu ministrija un Kultūras ministrija. Proti, ir runa par tām personām, kuras šobrīd veic savu radošo darbību, izmantojot autoratlīdzības režīmu. Līdz šim nebija paredzēts to turpināt, taču kultūras nozarei tas ir ārkārtīgi būtisks. Un joprojām saglabājas diezgan liels skaits cilvēku, kuri nav reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji, tomēr dod pienesumu gan kultūras nozarei, gan arī paši ir ekonomiski aktīvi, izmantojot tieši šo – autoratlīdzības režīmu.
Šodien vienojāmies un atbalstījām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā lemto par apropriācijas pārdali. Proti, nemainot valsts budžeta ietekmi, pārdalot līdzekļus no Finanšu ministrijas uz Kultūras ministriju, tika atbalstīts arī atbalsts ēku energoefektivitātes pasākumiem Rīgas cirkā.
Tā ka uz kultūras nozari attiecas šie divi risinājumi – autoratlīdzības režīma saglabāšana un energoefektivitātes pasākumi un būvniecības notikumi Rīgas cirkā.
Vēl divas aktualitātes jautājumā par drošību.
Saeimas šodienas sēdē tika apstiprināti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Proti, tika pagarināts atbalsts, ko mēs kā valsts sniedzam Ukrainas bēgļiem, lai tiem palīdzētu ar izmitināšanu un ēdināšanu. Tā kā Latvija joprojām ir viena no valstīm, kuras visintensīvāk palīdz Ukrainai (arī – civiliedzīvotāju izmitināšanā!), ir būtiski, ka mēs dodam skaidru signālu, ka šis atbalsts tiks turpināts.
Vēršu jūsu uzmanību, ka tika veikti grozījumi arī esošajā kārtībā, kas paredz pašvaldību kapitālsabiedrībām lielākas tiesības atkārtoti dāvināt jeb ziedot kādas mantiskas lietas palīdzībai Ukrainai. Šajā gadījumā tas dod vēl līdz šī gada beigām iespēju “Rīgas satiksmes” lietotos autobusus nodot Ukrainas rīcībā, kā tas ir darīts arī iepriekš. Tas sniedz būtisku tehnisku palīdzību šobrīd esošajā... arī civilajā krīzē Ukrainā.
Un otrs ar drošību saistītais jautājums. Saeimas sēdē mēs apstiprinājām... faktiski, rūpēdamies par valsts ārējo drošību, pagarinājām ārkārtējās situācijas stāvokli uz Baltkrievijas robežas. Proti, tas tiek pagarināts līdz 2023. gada februārim. Vēršu uzmanību: līdzīgs statuss šobrīd ir arī uz Krievijas robežas.
Un tāpēc pastiprināti... lai būtu gatavība... vienmēr rūpēdamās par valsts nacionālo un ārējo drošību, “Nacionālā apvienība” konsekventi šādas lietas ir atbalstījusi un atbalstīs.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Artūram Butānam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.
Nākamajam vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Andrim Kulbergam. Lūdzu!
A. Kulbergs (AS).
Sveiki! Labdien! Prieks pirmo reizi deputāta ampluā uzrunāt jūs.
Šodien bija interesanta, dinamiska sēde. Domāju, ka tās bija arī tādas kā ugunskristības Saeimas priekšsēdētājam – šodien tikt galā ar nepaklausīgu, raibu “klasi” un “klasesbiedriem”. Un tas viņam izdevās labi, un mums ir koordinēta ikdienas darbība bez trakulībām.
Numur viens. Protams, svarīgs jautājums bija tas, ka no APVIENOTĀ SARAKSTA virzījām tieši šo likuma grozījumu – Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam. Ir skaidrs, ka Ukrainai ir vajadzīga tūlītēja palīdzība un tā nevar gaidīt pusgadu, gadu, kad mums... kad mēs sakārtojam savas formalitātes.
Konkrēti šinī gadījumā atbalsts ir šāds: ir runa par 10 autobusiem, kas ir norakstīti “Rīgas satiksmes” autobusi, kas ir pilnā kārtībā, darbojas, bet kas ir tik ļoti nepieciešami Ukrainas pilsētām šajā mirklī, pašlaik, tagad, lai varētu pārvietot savus iedzīvotājus.
Pastāvot problēmjautājumam, šis punkts to atrisina: organizācija var ziedot nevis tikai vienreiz gadā, bet arī divreiz gadā. Tas paātrina ātrumu atbalstam Ukrainai. Mēs jau esam tur aizveduši 11 autobusus, un tagad nekavējoties tiks aizvesti vēl 10.
Mēs atbalstījām arī kolēģu izstrādāto priekšlikumu par autoratlīdzībām. Tas paredz, ka esošais režīms, proti, režīms, kas ir patlaban ieviests, tiek pagarināts vēl uz gadu.
Šodienas sēdē tika skatīts arī jautājums par jaunas ministrijas – Klimata un enerģētikas ministrijas – apstiprināšanu. Mūsu sākotnējā nostāja nebija par jaunas ministrijas izveidi; to visu mēs vēlējāmies risināt citādāk, nevis organizēt jaunu ministriju, bet, ņemot vērā koalīcijas veidotāju spēku, interesi un koleģialitāti šinī jautājumā, mēs piekritām šādas ministrijas izveidei. Jo tas ir fakts, ka Latvijas prioritātes noteikti ir enerģētika un klimats; tie ir divi jautājumi, kuri būs ļoti aktuāli, prioritāri turpmākos 10 gadus, tāpēc uz tiem ir jāfokusē visi spēki. Vai to visu atrisinās tieši šādas jaunas ministrijas izveide – to mēs redzēsim. Esam savu uzticību tam devuši. Darbi parādīs.
Lūk, tas aptuveni būtu arī viss par šodienas sēdi.
Vadītāja. Paldies Andrim Kulbergam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.
Nākamajam vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Kristapam Krištopanam. Lūdzu!
K. Krištopans (LPV).
Sveicināti, dārgie radioklausītāji! Es varbūt izteikšos nedaudz īsāk. Un izteikties es gribu par diviem likumprojektiem, kas ir saistīti ar jaunās ministrijas izveidi un ministru biedriem.
Mēs nepārprotami paudām un paužam pozīciju, ka tas mums ir nepieņemami, jo mēs ideoloģiski iestājamies par to, lai valsts aparāts kļūtu mazāks, nevis lielāks.
Bet šajā situācijā vēl kas bija, teiksim, ļoti amizanti – tas, kādā veidā nonāca līdz balsojumam šie divi likumprojekti. Proti, Juridiskā komisija (es pats piedalos Juridiskajā komisijā) nobalsoja pret abiem šiem likumprojektiem. Tāpat viņi nobalsoja, lai neietu uz balsojumu Saeimas sēdē...
Mūsuprāt, tas ir ļoti slikts piemērs. Jāņem vērā, ka ir 75 jauni deputāti, un valdošā koalīcija jau pašā Saeimas darba sākumā izmanto tādus instrumentus, lai, mūsuprāt, bezkaunīgi realizētu savu politiku.
Kopumā par šodienas sēdi tas arī viss no mūsu frakcijas.
Vadītāja. Paldies Kristapam Krištopanam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēgs Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Gunārs Kūtris. Lūdzu!
G. Kūtris (ZZS).
Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien Saeimas sēdē mūsu frakcija atbalstīja – saprātīgi! – daudzus likumprojektus, daudzu likumprojektu tālāko virzību. Tas, protams, Latvijas valstij ir vajadzīgs, un saprātīgs likumdevējs to visu arī atbalsta.
No pieņemtajiem likumiem diemžēl rūgtumu izraisa divi likumi, ko šeit kolēģi jau pieminēja. Proti, ir runa gan par likumu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”, gan arī par likumu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”.
Viena lieta ir šo likumprojektu virzība, kuras gaitā, šķiet, tomēr tika pārkāpta likumā ierakstītā kārtība, un rezultāts ir tas, ka mēs šodien Saeimā pēc būtības pieņēmām likumu, kas ir likumdošanas brāķis, nekvalitatīvs likums. Tas – par procedurālo pusi, protams. Un arī par saturisko, jo skaidri redzams, ka, ja valdošā koalīcija ministra amatu var izveidot ar balsu vairākumu, tas ir politisks lēmums. Neskatoties uz to, ka valsts budžetā nav liekas naudas, ir gatavi veidot šādu ministru...
Diemžēl neatbalstīja mūsu priekšlikumu, ka ministram būtu jāsniedz gada laikā atskaite par sasniegto. Tas nozīmē, ka mēs šo atskaiti prasīsim no Ministru prezidenta, un, ja viņš nespēs parādīt, ka enerģētikas un klimata jomā ir jauni sasniegumi, tad pēc būtības tas būs Ministru prezidenta neizdarības jautājums. Jo mēs no sākuma gribējām to visu pārlikt konkrētā ministra atbildībā.
Savukārt attiecībā uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu valdošā koalīcija izdomāja, ka būs vajadzīgi ministriem biedri jeb vietnieki. Atkal ir naudas tēriņš! Kāds būs rezultāts? Diemžēl, no valsts pārvaldes iekārtas jeb valsts pārvaldes organizācijas viedokļa, nav nekādu pētījumu par pozitīvu pienesumu, kāds varētu būt no šādiem vietniekiem. Ir politiska griba izveidot šādus amatus, lai varētu kādam maksāt algu.
Mūsu priekšlikums netika atbalstīts, un šādi ministru biedri tagad ar likumu tiks veidoti. Es ļoti ceru, ka viņi dos pienesumu Latvijas valsts pārvaldē. Bet, ja šāda pienesuma nebūs, tad pēc kāda laika, protams, mēs varēsim runāt par valsts... Ministru kabineta veikto izšķērdību.
Un visbeidzot man jāpiemin arī viens lēmuma projekts, par ko šodien pašā sēdes sākumā tika diskutēts (tas gan bija arī iepriekšējā sēdē piedāvāts). Proti, Saeimas vairākums nobalsoja pret mūsu frakcijas, pret ZZS frakcijas, piedāvāto, ka Ministru kabinetam mēneša laikā ir jāizstrādā un jāiesniedz Saeimai konkrēti priekšlikumi, kādā veidā Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem sniegt papildu atbalstu energoresursu cenu kāpuma radītās krīzes pārvarēšanai. Vairākums teica: nevajag. Tas nozīmē, ka mūsu frakcijai ir pienākums pēc mēneša prasīt, kas ir sasniegts.
Es saprotu, ka vecā valdība šobrīd veido jauno valdību, bet cilvēku dzīve rit uz priekšu, un valdībai ir jāveic kaut kādi pasākumi arī, nevis tikai jāveido jaunā valdība. Mēs sekosim līdzi, kas tiek veikts šajā līnijā. Manuprāt, Saeimā opozīcijas frakcijas ir pietiekami spēcīgas, lai prasītu no valdošās koalīcijas kvalitatīvu, rezultatīvu darbu, nevis samierinātos ar likumu brāķiem un koalīcijas izvairīšanos no atbildības.
Paldies jums par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Gunāram Kūtrim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Līdz ar to šodienas pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.
Paldies, ka klausījāties. Uz sadzirdēšanos nākamreiz!