Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai pārraide “Frakciju viedokļi”, kas skan katru ceturtdienu pēc Saeimas sēdes, un tuvākajās minūtēs deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimā tika skatīti un kādi lēmumi pieņemti.
Pirmajai šodien vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātei Viktorijai Pleškānei. Lūdzu!
V. Pleškāne (ST!).
Labdien, dārgie radioklausītāji! Šodien frakcija “Stabilitātei!” grib uzsvērt – kārtējo reizi redzam to, ka valdošā koalīcija neņem vērā dzīves dārdzības samazināšanas pasākumus un tie tiek ciniski ignorēti. Frakcija “Stabilitātei!” uzsver, ka tagad mums jāatbalsta cilvēki ne tikai ar tiem pabalstiem, kas tiek maksāti , bet arī ar ekonomiskiem paņēmieniem. Izskatās, ka koalīcija raiti atbalsta visus, bet neuzskata par svarīgu atbalstīt Latvijā dzīvojošos cilvēkus.
Šodien no frakcijas gribu arī apsveikt Igauniju viņu Neatkarības dienā. Lai veicas! Lai kopā varam aizsargāt savu neatkarību un suverenitāti!
Un, protams, milzīgs paldies par to, ka bija iespēja parunāt, uzrunāt jūs.
Visu labu!
Vadītāja. Paldies Viktorijai Pleškānei no frakcijas “Stabilitātei!”.
Nākamajam vārds deputātam Harijam Rokpelnim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Lūdzu!
H. Rokpelnis (ZZS).
Labdien, dārgie klausītāji! Tātad, jā, dzīves dārdzības mazināšanas plāns, ko ZZS nes uz Saeimu nu jau ceturto nedēļu pēc kārtas, atkal netika atbalstīts, sadzirdēts un tā tālāk, par to atsakās diskutēt komisijās. Mūsuprāt, tas ir aplami, jo – tieši tā! – šobrīd galvenais un svarīgākais punkts ir padomāt par to, kā pārlaist šos grūtos laikus un ka Latvijā ir visaugstākā inflācija visā Eiropas Savienībā. Mūsu rosinājumi bija samazināt PVN pārtikai, zālēm, elektrībai, malkai un gāzei, kā arī samazināt akcīzes nodokli. Līdzīga programma un plāns ir arī partijai PROGRESĪVIE. No koalīcijas partijām diemžēl ideju šajā jautājumā nav, arī budžetā tas neatspoguļojas, un mūs pagaidām vēl nesadzird.
Tāds interesants moments bija par potenciālajiem grozījumiem Bāriņtiesu likumā, kur bija paredzēts, ka bāriņtiesām atņem notariālās funkcijas. Bāriņtiesas šobrīd pamatā apkalpo cilvēkus reģionos, bet bija patīkams pavērsiens no koalīcijas puses – viņi šo priekšlikumu atsauca. Tiesa gan, jātur acis un ausis vaļā, vai šī ideja atkal neparādīsies citā formā, citā laikā.
Tad lielais notikums, kas ir, tā teikt, prožektoru gaismās, – šodien uz pirmo sēdi sanāca parlamentārās izmeklēšanas komisija. ZZS uzstādījums ir, ka šīs komisijas darba rezultātam jābūt “taustāmam”, lai neciestu šobrīd eksportējošie uzņēmumi, kuriem ir problēmas ar naudas plūsmām, saņemot finansējumu vai samaksu par saviem pakalpojumiem un precēm, kuras tie pārdod uz ārvalstīm; lai neciestu investori, kuri šobrīd nevar brīvi un vienkārši izmantot brīvo tirgu un investēt Latvijā un tādējādi potenciāli izvēlas mūsu kaimiņvalstis. Un beigu beigās ir arī, tā teikt, vienkāršie cilvēki – gana daudz ārvalstu studentu, mums ir bēgļi no Ukrainas, kuri arī nevar normālā procedūrā atvērt kontus Latvijā tieši tādēļ , ka pēc finanšu tirgus kapitālā remonta šobrīd mums ir tāda finanšu sistēma .
Bet patiesībā tie visi ir sīkumi, jo mēs šo nedēļu un šīs dienas aizvadām Krievijas uzsāktā kara Ukrainā gadadienas zīmē, un no rīta bija Saeimas ārkārtas sēde, kurā Saeima teju vienbalsīgi nosodīja šo karu. Turpinām par to runāt, esam aktīvi un ārpus visas praktiskās palīdzības joprojām nedrīkstam nogurt no šī , mums ir jāturpina skaļi stāstīt visiem par to, cik šis viss ir nepareizi.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Harijam Rokpelnim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Nākamaisrunās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājs Edgars Tavars. Lūdzu!
E. Tavars (AS).
Labdien, godātie klausītāji! Šodien mums bija vairākas Saeimas sēdes.
Pirmā mums bija ārkārtas sēde, kur tika uzklausīts... un arī debatēts par Ārlietu komisijas ziņojumu par Krievijas īstenoto agresijas karu pret Ukrainu, faktiski par šī kara gadadienu, un Saeima pauda nepārprotamu atbalstu Ukrainas centieniem iestāties par savu valsti, par savu brīvību un nosodījumam visām tām darbībām, kara šausmām, ko šobrīd dara Krievija.
Otrā mums bija kārtējā Saeimas sēdē, kurā bija vairāki jautājumi, kārtējo reizi mēs saņēmām arī opozīcijas priekšlikumus samazināt nodokļus, daudz un dažādus nodokļus. Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka šobrīd šis tehniskais budžets, kas nāk uz Saeimu... pēc šī tehniskā budžeta pieņemšanas mēs, koalīcija, esam vienojušies un arī valdībā tā izstrādes procesa laikā esam panākuši rakstisku vienošanos, ka mēs sāksim nopietnu darbu pie nodokļu sistēmas pārskatīšanas ar vienu mērķi – lai nodokļi ir samaksājamāki, lai mūsu konkurētspēja, Latvijas valsts konkurētspēja, Baltijas reģionā pieaug. Nav māksla šajā brīdī atlaist visiem nodokļus un nākt ar otru priekšlikumu palielināt visiem algas – gluži vienkārši fiziski tas nav iespējams. Tā ka pie nodokļiem mēs noteikti sāksim darbu uzreiz pēc šī budžeta pieņemšanas.
Tāpat šodien būtisks, manā ieskatā, bija skatījums, ka... situācija un lēmums, ka mēs visi atbalstījām Saeimas uzdevumu Ministru kabinetam par aizliegto vienošanos, karteli, iekšzemes pārvadājumu jomā. Tas ir ļoti būtiski. Nu ir dots uzdevums Ministru kabinetam nākt ar risinājumu, izvērtēt juridiski, tiesiski, lai šo iespējamo prettiesisko darbību pārtrauktu un kompensētu radušos zaudējumus Latvijas nodokļu maksātājiem. Vienlaikus (uzsveru – vienlaikus!) radot apstākļus, lai šis pakalpojums – iekšzemes pārvadājumi – mūsu cilvēkiem būtu pieejams.
Paldies.
Vadītāja. Paldies frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājam Edgaram Tavaram.
Nākamais runās frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Lūdzu!
R. Dzintars (NA).
Labdien, godātie radioklausītāji! Gads kopš Krievijas atklātā iebrukuma Ukrainā ir izmainījis pasauli. Kara gadadiena bija svarīgākais jautājums šodien, Saeimas sēžu dienā, tieši tāpat kā civilizētās pasaules dienaskārtībā kopumā karš un izaicinājums jaunajai pasaules kārtībai ir kļuvis par centrālo jautājumu. Taču naivi būtu uzskatīt, ka šis gads ir nesis kaut ko jaunu Krievijas impēriskajā politikā. Atcerēsimies karu pret Ičkērijas brīvības cīnītājiem, Gruzijas teritoriju okupāciju 2008. gadā, Ukrainas teritoriju sagrābšanu 2014. gadā. To, ka ļaunuma impērija ir ne tikai dzīva, bet mērķtiecīgi iet uz revanšistisku mērķu piepildījumu, mēs redzējām jau sen. Tas, ko ir mainījis šis gads, ir acu atvēršanās un rozā briļļu krišana gan plašākā Latvijas politiskajā spektrā, gan, kas īpaši nozīmīgi, Rietumu pasaulē kopumā. Impēriskā Krievija cerēja uz Rietumu un NATO pagurumu un sašķeltību, tā vietā Rietumi un NATO kļuva vienotāki un stiprāki.
Latvijas politikā, no vienas puses, valda samērā liela vienprātība par maksimālu atbalstu Ukrainai, par Latvijas militāro spēju stiprināšanu un drošību kā īsto prioritāti, kurai neatkarīgi no piederības pozīcijai vai opozīcijai esam gatavi veltīt tik daudz resursu un uzmanības, cik nepieciešams. Tomēr tas, ko es aicinu atcerēties, – tās šausmas, ko šodien piedzīvo Ukraina, ir piedzīvojusi arī Latvija. Ļaunuma impērijas šausmas lielākā vai mazākā mērā ir skārušas katru latviešu ģimeni. Ukraina šodien cīnās un sapņo par brīdi, kad okupācijas sekas viņu zemē būs izgaisušas kā ļauns murgs.
Jautājums, kas vairāk nekā 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas būtu jāuzdod mums, Latvijas pilsoņiem: vai mēs esam izdarījuši visu, lai okupācijas murgs, okupācijas sekas būtu pārvarētas mūsu valstī, lai Latvija būtu latviska, lai latviešu jaunieši nebūtu diskriminēti darba tirgū krievu valodas nezināšanas dēļ, lai šodien mēs nesvārstītos un spētu pieņemt likumus, kas reāli un dzīvē aizstāv latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, lai mēs spētu turēt godā un cienīt tos latviešu karavīrus, leģionārus, kas savulaik stājās pretī šai pašai ļaunuma impērijai? Ļaunuma impērijai ir jāpazūd, un ir jāpazūd tam nodarījumam, ko šī impērija ir paveikusi vēsturē un turpina darīt šodien.
Paldies.
Vadītāja. Paldies frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšsēdētājam Raivim Dzintaram.
Nākamā “Frakciju viedokļos” runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāte Ramona Petraviča. Lūdzu!
R. Petraviča (LPV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien tika atbalstīta Parlamentārās izmeklēšanas komisijas nolūkā stiprināt valsts uzraudzību veiktā finanšu sektora kapitālā remonta negatīvās ietekmes uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu izvērtēšanai, kā arī iespējamas AS “PNB Banka” novešanas līdz maksātnespējai, AS “ABLV Bank” novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai un “Baltic International Bank SE” darbības apturēšanas apstākļu izmeklēšanai izveide.
Kapitālais remonts situāciju ir novedis tik tālu, ka uzņēmēji – gan ārvalstu, gan vietējie – vairs nevar atvērt kontus bankās Latvijā, bet viņi to var izdarīt mūsu kaimiņvalstīs, piemēram, Lietuvā. Uzdevums ir tikt skaidrībā, kas notiek mūsu finanšu sektorā. Par izmeklēšanas komisijas vadītāju tika ievēlēts Vilis Krištopans no partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
Šodien tika iesniegts arī deputātu pieprasījums aizsardzības ministrei Mūrniecei par 220 miljonu iepirkumu ar iespēju nelielam uzņēmumam palielināt līgumcenu līdz 330 miljoniem. Tas rada virkni jautājumu. Šis pieprasījums tika rakstiski nodots Pieprasījumu komisijai.
Šodien koalīcijas partijas noraidīja visus priekšlikumus, kas tika iesniegti un paredzēja pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu malkai, koksnei, medikamentiem, pārtikas produktiem, gāzei un elektroenerģijai. Ir beidzies arī priekšlikumu iesniegšanas termiņš budžetam. Tā kā nekādi nodokļu samazinājuma priekšlikumi netika iesniegti, es esmu iesniegusi priekšlikumus, kas attiecas uz senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti: atjaunot piemaksas pie pensijām, paaugstināt minimālo pensiju un pabalstu lielumu līdz iepriekšējā gadā indeksētajai pensijai un šo minimālo ienākumu līmeni sākt piemērot nevis ar 1. jūliju, bet gan ar 1. janvāri.
Iesniedzu arī priekšlikumus, kas paredz papildu finansējumu medicīnai, jo veselības aprūpe ir katastrofālā situācijā – cenas aug, rindas kļūst garākas nevis īsākas, un cilvēki drīz būs spiesti paši apmaksāt visus pakalpojumus. Tas cilvēkus iedzen vēl lielākā nabadzībā. Un pievienotās vērtības samazināšana būtu tiešām svarīgs aspekts cilvēku dzīves kvalitātes nodrošināšanai un veselības saglabāšanai.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Ramonai Petravičai no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
Nākamajam vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Jānim Skrastiņam. Lūdzu!
J. Skrastiņš (JV).
Labdien! Nepievērsīšu īpaši daudz uzmanības opozīcijas populisma plūdiem, kas droši vien plūdīs līdz pat budžeta pieņemšanai vai vēl ilgāk. Uzskatu, ka pēdējā laika un arī šodienas galvenais jautājums mums bija atbalsts Ukrainai.
Šī gada sākumā man pašam bija iespēja Saeimas delegācijas sastāvā viesoties Ukrainā un pabūt tajās vietās, par kuru traģēdijām pirms tam bija iespēja sekot līdzi masu medijos. Borodjanka, Buča, Irpiņa un daudzas citas vietas nes liecību par neiedomājamu nelietību un noziegumiem, kas apzināti pastrādāti pret neapbruņotiem mierīgajiem iedzīvotājiem. Izmantoju iespēju ne tikai runāt ar Ukrainas amatpersonām, bet arī uz ielām ar pilsētu un ciematu iedzīvotājiem. Viņu liecības ir šokējošas. Būs jāpaiet daudzām paaudzēm, lai šīs rētas apdzītu un naids noplaktu. Taču līdz tam ir jānotiek uzvarai ar absolūti visu Krievijas okupēto teritoriju atbrīvošanu un starptautisko tribunālu.
Vizītes laikā Ukrainā dzirdēju daudz pateicības vārdu mūsu valstij par lielo atbalstu, jo īpaši kara pirmajās stundās. Bija patīkami dzirdēt, ka Latvijas sagādātās “Stinger” raķešu sistēmas ir bijušas ļoti nozīmīgs atbalsts tieši pirmajās kara dienās, kad izšķīrās, vai okupantu plāns par zibenskaru izdosies vai tomēr ne. Par prieku visai civilizētajai pasaulei šie ieroči kopā ar Ukrainas pašaizsardzības spēkiem bija labs tandēms.
Nu jau ir pagājis vesels gads, kad katru dienu sekojam līdzi notikumiem, priecājamies par uzvarām un skumstam par zaudējumiem. Šis gads ir mainījis daudzu valstu ārpolitiku un ierasto lietu kārtību, un ir absolūti skaidrs, ka pasaule vairs nekad nebūs tāda kā pirms gada. Nebūs un arī nevajag. Bija pēdējais laiks visiem ieraudzīt krievu pasaules patiesības bez grima un pūdera. Mēs labi apzināmies, ka frontes līnija Ukrainā ir arī mūsu frontes līnija, tādēļ būsim vienoti savas valsts iekšējās un ārējās drošības pilnveidošanā, kā arī atbalstā Ukrainai.
Paldies.
Vadītāja. Paldies frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Jānim Skrastiņam.
Šodienas “Frakciju viedokļus” noslēdz frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Leila Rasima. Lūdzu!
L. Rasima (PRO).
Labdien, radioklausītāji! Prieks otro reizi būt “Frakciju viedokļos”, radio ēterā. Jā, šodien galvenais jautājums vai tāds lielais jautājums bija par Ukrainu. Ir skaidrs, ka gads ir teju riņķī un šis ir bijis ļoti smags gads, bet tas ir bijis arī drosmes gads, tas ir bijis gads, kad daudzi beidzot paskatās patiesībai acīs, kad daudzi arī saņemas drosmi un runā ar saviem līdzcilvēkiem par to, kas notiek, un nebaidās, ka radi vai kādi citi viņus nosodīs. Uzslava viņiem par to!
Tai pašā laikā ir daudzi, kas joprojām ir izvairīgi un neitrāli. Tas arī šodien izskanēja šeit, no tribīnes, kad vienas frakcijas – frakcijas “Stabilitātei!” – pārstāvis tā arī nenosauca agresoru vārdā. Un tā viņa runa, es pieļauju, ir traktējama ļoti dažādi – atkarībā no tā, kuru pusi cilvēks, kas to klausās, atbalsta. Tāpēc, jā... tas bija tā kā vienbalsīgs balsojums, visi balsoja par šo mūsu atbalstu Ukrainai un par beznosacījuma nosodījumu Krievijai, taču frakcija “Stabilitātei!” atturējās... nevis atturējās, bet nepiedalījās balsošanā, lai gan zālē viņi atradās. Tas, manuprāt, ir nepieņemami.
Ja mēs vēl runājam par šīm debatēm un saistību ar Ukrainu, visām tām šausmām, kas tur notiek, tad bija arī citi viedokļi, kas izskanēja no tribīnes. Un viens no tiem bija... LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ pārstāvis, kurš teica... viņa doma bija par to, ka mēs šajā laikā nedrīkstam vērsties pret visu krievisko, pret krievu kultūru. Un viņš arī minēja, ka visi Putina vai agresijas fani ir aizbraukuši vai tūlīt, tūlīt jau aizbrauks projām. Nu tā nav patiesība, šie cilvēki joprojām ir Latvijā. Par to visu joprojām ir jārunā. Liela daļa no viņiem neaizbrauks un būs tepat, tādēļ mēs nedrīkstam nerisināt nedz valodas... mums Latvijā ir latviešu valoda, mēs nedrīkstam nerisināt šos jautājumus.
Noslēdzot jautājumu par Ukrainu, ir skaidrs, ka mums jābūt vienotiem arī turpmāk, mums jāpalīdz Ukrainai, mums jāiestājas par taisnību, par to, ka gaisma uzvar tumsu, un es ticu, ka lielākā daļa Latvijas parlamenta – Saeimas – to arī spēs darīt, un tie, kas nedarīs, – mēs tiksim galā arī bez tiem.
Jā, bet par tiem priekšlikumiem, kuri te izskanēja... un arī mums, PROGRESĪVAJIEM, bija vairāki priekšlikumi saistībā ar dzīves dārdzības jautājumiem, tās mazināšanu – arī šoreiz visi šie priekšlikumi, daudzi no kuriem bija iesniegti no citām opozīcijas partijām, nebija populistiski un bija pamatoti un ir nepieciešami. Tie tāpat agrāk vai vēlāk būs jāpieņem, jo šobrīd, krīzes laikā, iedzīvotājiem ir svarīgs arī ekonomiskās drošības jautājums, lai viņi var justies droši par rītdienu... diemžēl ir tā, ka mēs to īsti nedarām, mēs to atliekam uz vēlāku laiku, un cilvēkiem joprojām ir nedrošība par to, vai viņi spēs apmaksāt rēķinus, vai spēs tikt līdzi pārtikas cenu pieaugumam, vai nebūs spiesti ņemt kredītus, vai spēs atmaksāt jau paņemtos kredītus. Iedzīvotāji grib saprast, vai valdība viņus atbalstīs, vai tomēr pašiem būs jātiek galā un jāmeklē kādi citi veidi, kā šo krīzi pārvarēt. Un diemžēl daudzi arī izlems doties projām.
Tas, par ko PROGRESĪVIE iestājās arī šodien, – mums ir jāpastiepj šī palīdzīgā roka grūtībās nonākušajiem. 2021. gada dati ir tādi, ka nabadzības riskam bija pakļauti vairāk nekā 400 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Tas ir milzīgs skaits, tā ir piektā daļa Latvijas iedzīvotāju. Reģionos, piemēram, Vidzemē un Latgalē, tā ir pat vairāk nekā trešā daļa iedzīvotāju, kuri ir uz nabadzības riska sliekšņa, un tā ir lieta, par ko mēs šodien šeit runājām. Kā jau teicu, tāpat tie risinājumi un šī roka mums būs vēlāk jāpasniedz. Bet būtu jauki, ja mēs to darītu jau tagad un cilvēki zinātu, ka viņi var paļauties uz valdību.
Nobeigumā vēlos pateikt tikai to, ka mēs, PROGRESĪVIE, turpināsim iestāties par tām lietām, kas ir svarīgas. Mēs arī katrs individuāli un visi kopā turpināsim atbalstīt Ukrainu šajā smagajā laikā. Es personīgi ļoti ceru un ticu, ka šogad šis karš beigsies, Ukraina uzvarēs un Krievija tiks nolikta pie vietas un sapratīs, ka šādi nevar diktēt noteikumus pasaulē.
Jauku dienu visiem! Līdz nākamajai nedēļai!
Vadītāja. Paldies Leilai Rasimai no frakcijas PROGRESĪVIE.
Līdz ar to pārraide “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējusi.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!