Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Deputāti jums pastāstīs par šīsdienas sēdē skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.
Pirmajai šodien vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātei Antoņinai Ņenaševai. Lūdzu!
A. Ņenaševa (PRO).
Labdien, klausītāji! Šodien mums bija saspringta sēde – strādājām bez pārtraukuma, bet izskatījām visus darba kārtības jautājumus.
Mēs, frakcija PROGRESĪVIE, šodien arī... mēs nu jau trešo reizi iesniedzam paku ar priekšlikumiem, likumu grozījumiem, kas palīdzētu cilvēkiem tikt galā nedaudz veiksmīgāk ar joprojām aktuālo krīzi – energokrīzi. Bija iesniegti vairāki grozījumi – gan par energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājumu, gan par vienreizējiem atbalstiem, gan par sistēmiskām izmaiņām, gan arī par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma izmaiņām.
Un diemžēl nu jau trešo reizi mūsu ierosinājumi un grozījumi, kurus mēs aicinām novirzīt izskatīšanai komisijā, tika noraidīti. Daļa no tiem noteikti atkal būs aktuāli tad, kad tuvosies kārtējā apkures sezona, noslēdzoties... vēl nenoslēdzoties šai sezonai, un mēs esam diezgan pārliecināti, ka mēs pie tiem atgriezīsimies.
Diemžēl secinājums ir šāds: ja mēs nepārskatām šos atbalsta pasākumus, tad mēs pēc būtības pasakām, ka viss ir kārtībā, ka atbalsts ir pietiekams un ka mēs neredzam, ka ir vajadzīgas izmaiņas tajā, kas tika pieņemts pagājušā gada septembrī.
Protams, inflācija šobrīd ir tāda, ka mēs nevaram vienkārši atļauties pateikt, ka atbalsts ir pietiekams. Un netika analizēts arī, cik daudz ir nostrādājis valdības piešķirtais atbalsts pagājušogad.
Vēl viens svarīgs punkts noteikti būtu mūsu, frakcijas PROGRESĪVIE, iesniegtais lēmuma projekts “Par Ogres novada pašvaldības domes darbību izvērtējumu”, kuru diemžēl atkal nebija iespējams iekļaut sēdes darba kārtībā un skatīt pēc būtības. Bet mēs, protams, akcentējam, ka šis jautājums nav tikai par Ogres novada pašvaldību; šis jautājums šobrīd sniedzas tālāk – runa ir gan par demokrātiju, gan par labu pārvaldību, gan arī par to, ko komisijas sēdēs mēs dzirdējām no Ogres pašvaldības muzeja darbiniekiem; arī par drošības sajūtu, par bailēm, par trauksmes celšanu un vispār – par spēju demokrātiski veikt pārrunas.
Mūsuprāt, Saeimai nav jāstāv malā un ir jāiesaistās.
Kopumā izskatījām ļoti daudz priekšlikumu arī daudzos citos likumos.
Paldies par šodienas sēdi, kolēģi!
Vadītāja. Paldies Antoņinai Ņenaševai no frakcijas PROGRESĪVIE.
Vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Uģim Mitrevicam. Lūdzu!
U. Mitrevics (NA).
Labdien, ļoti cienījamie klausītāji! Nacionālās apvienības ieskatā, šodien bija vairāki nozīmīgi likumprojekti, kas tika apstiprināti.
Noteikti kā būtiskākais ir jāmin likumprojekts “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”, ko Nacionālā apvienība jau ir virzījusi iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā. Būtiski ir piebilst, ka tas tiešām ir sen lolots likumprojekts, un šodien tas guva atbalstu pirmajā lasījumā, vairākumam deputātu balsojot “par”.
Pamatbūtība, protams, ir tā, ka vēlēšanu aģitācija, tā, kas ir attiecināma uz vēlēšanu izdevumiem, ir veicama latviešu valodā, jo tas ir tikai loģiski, ka Latvijas valstī sacenšanās par to, kas būs tautas priekšstāvji pašvaldībā, Saeimā vai Eiroparlamentā, tiešām notiek latviešu valodā. Un šodien atbalsts likumprojektam pirmajā lasījumā tika gūts, un par to liels prieks.
Kā otru svarīgu likumprojektu noteikti gribu pieminēt likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”. Spēkā esošā Bāriņtiesu likuma redakcija nosaka, ka līdztekus saviem prioritārajiem uzdevumiem, kas ir bērna vai aizgādnībā esošas personas tiesību un tiesisko interešu aizstāvība, bāriņtiesa veic arī sekundāras funkcijas, tādas kā darījumu sastādīšana, parakstu uz nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai apliecināšana, testamentu lietas, kā arī citas lietas. Un te ir jāpiebilst, ka bāriņtiesu noslogojums ir liels, un šis mērķis – atslogot bāriņtiesas – ir labs.
Un tomēr... mēs, frakcija “Nacionālā apvienība”, saprotam, ka jebkurām izmaiņām ir jābūt ar pozitīvu pienesumu. Mēs uzskatām, ka likumprojekts, kuru pieņemam, nedrīkst pasliktināt situāciju vai radīt apstākļus, ka sabiedrība saņem nevis uzlabojumus, bet zaudējumus. Un konkrēti – mēs nevaram atbalstīt tādu redzējumu, kas likuma redakcijā varētu tikt iestrādāts, – ka rezultāts būs tas, ka būs jāmēro tālāks ceļš, būs jāstāv garākās rindās pie notāriem un sadārdzināsies šīs izmaksas (šobrīd ir atšķirības starp bāriņtiesu un notāru pakalpojumu izmaksām).
Mēs uzskatām, ka pirms šādu būtisku izmaiņu ieviešanas būtu jāveic vispusēja un padziļināta izpēte tieši no sabiedrības interešu aizstāvības puses, un tikai tad, kad tiktu gūta pārliecība, ka tiešām sabiedrība būs ieguvēja no šī lēmuma un bāriņtiesas tiešām iegūs atslogojumu, lai varētu vairāk veikt savas primārās funkcijas, – tikai tad mēs teiktu, ka šis likums būs labs.
Un tādēļ frakcija “Nacionālā apvienība” šodien atbalstīja likumprojekta virzīšanu, nodošanu komisijai, piebilstot, ka mēs diskutēsim un iestāsimies par principiem, ko es pieminēju. Un tad pirmajā lasījumā mēs vēl lemsim par šī likuma redakciju. Mēs tad vēl lemsim, kā mēs balsosim – “par” vai “pret” –, iestājoties par sabiedrības interesēm.
Paldies.
Vadītāja. Paldies frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Uģim Mitrevicam.
Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājs Edgars Tavars. Lūdzu!
E. Tavars (AS).
Labdien, godātie klausītāji! Šodien bija relatīvi īsa Saeimas sēde. Liela uzmanība tika veltīta, kā jau nupat kolēģis minēja, likumprojektam “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”, ko ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Pirmajā lasījumā likumprojekts guva pārliecinošu atbalstu: 79 deputāti balsoja “par”. Likumprojektu atbalstīja un nodeva komisijām.
Mēs esam pārliecināti, ka šis ir tas brīdis, kad mums skaidri un gaiši jāpasaka, ka visa šī priekšvēlēšanu aģitācija notiek valsts valodā, un mēs ceram uz tiešām raitu un konstruktīvu šī likumprojekta izskatīšanu turpmākajos lasījumos.
Ir jāpiemin arī likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”. Mēs atbalstījām likumprojekta tālāku virzību – ar vienu mērķi, ļoti līdzīgu tam, kādu jau minēja kolēģis no frakcijas “Nacionālā apvienība”: šo jautājumu kvalitatīvi izdiskutēt komisijās, jo daudzām bāriņtiesām šobrīd jāpilda notāru funkcijas. Bāriņtiesās šos pakalpojumus ir iespējams saņemt. Tie ir dažādi nekustamo īpašumu darījumi, paraksta apliecināšana, mantojuma lietas un citi. Daudzkur bāriņtiesas ir pieejamākas nekā notārs un cilvēkiem ir samaksājamāki šo pakalpojumu tarifi.
Bet ir arī medaļas otra puse. Medaļas otra puse ir tā, ka (bieži mēs dzirdam... tas, par ko arī tieslietu ministre mūs informēja)... ka ir bijuši negodprātīgi gadījumi, kad cilvēki izmanto, iespējams, to, ka šie bāriņtiesu speciālisti nav tādā līmenī apmācīti un ar tādu atbildību kā notāri; ka ir bijuši gadījumi, ka no cilvēkiem, iespējams, par ļoti mazām naudiņām... acīmredzami ir notikuši šaubīgi darījumi.
Tāpēc šai diskusijai ir jābūt, lai izslēgtu šos riskus, ka cilvēki tiek, iespējams, kādā veidā apkrāpti. Bet tajā pašā laikā ir ļoti svarīgi, lai šis pakalpojums reģionos cilvēkiem ir pieejams un lai tas ir samaksājams.
Tāpēc – bez steigas, kvalitatīvi, trīs lasījumos... Šis likumprojekts ir nodots Juridiskajai komisijai, kur pozīcijai un opozīcijai faktiski ir vienādas balsis, tāpēc šis lēmums tālāk būs kolektīvs visas Saeimas lēmums ar vienu mērķi – lai šie pakalpojumi tiktu uzlaboti, bet cilvēkiem to pieejamība nemazinātos vai vismaz nepasliktinātos.
Līdzīgi mēs balsojām arī par citiem svarīgiem likumprojektiem, ko ir iesniegusi Saeimas opozīcija. Tie skar dažādas izmaksas (jāuzsver – sabiedrībai būtiskas izmaksas). Bet no otras puses... mēs zinām, ka jau nākamnedēļ ir plānota valsts budžeta projekta apstiprināšana otrajā lasījumā. Un – vēl vienu reizi es atgādinu to – valdību veidojošās partijas paralēli šim procesam sāk nopietnu darbu pie nodokļu reformas strukturēšanas, lai valsts ieņēmumi kopumā kāptu; lai Latvijas ekonomika būtu spējīga konkurēt ar Lietuvu un Igauniju, un citām valstīm; lai ieņēmumi palielinātos. Un līdz ar to mums būs resursi daudzām ļoti svarīgām un būtiskām lietām, kas ir nepieciešamas mūsu sabiedrībai.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Edgaram Tavaram no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.
Nākamā runās frakcijas “Stabilitātei!” deputāte Viktorija Pleškāne. Lūdzu!
V. Pleškāne (ST!).
Labdien, godātie radioklausītāji! Frakcijas “Stabilitātei!” viedoklis ir, ka krīzes un augstās inflācijas laikā nedrīkst iekasēt no iedzīvotājiem nokavējuma procentus par siltumapgādes pakalpojumiem un citiem līdzīgiem komunālajiem pakalpojumiem, bet koalīcija jau vairākas reizes... atturas no šī jautājuma risināšanas. Bet frakcija “Stabilitātei!” balsoja “par”.
Frakcijas “Stabilitātei!” viedoklis ir, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksas jāpielīdzina valsts noteiktajai minimālajai summai, un tas ir: par bērniem līdz septiņu gadu vecumam – 25 procenti no minimālās algas, un 30 procenti no minimālās algas – par bērniem no septiņiem līdz 18 gadiem.
Frakcijas “Stabilitātei!” viedoklis ir, ka likums “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” zaudējis savu aktualitāti. Un izskatās, ka nākamā tāda liela lieta – par afēru... par iedzīvotāju naudas līdzekļiem.
Frakcijas “Stabilitātei!” viedoklis ir, ka, protams, latviešu valoda ir valsts valoda – to mēs nenoliedzam, to apstiprina arī Satversme –, bet ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā ir jāatstāj iespēja uzrunāt vēlētājus viņiem saprotamā valodā, ja aģitācijas materiālus apmaksā pats kandidāts par saviem personīgajiem līdzekļiem vai ziedojumiem, bet ne par nodokļu maksātāju naudu. Jo priekšvēlēšanu aģitācijas mērķis ir aicināt vēlētājus līdzdarboties politiskajos procesos, un tas ir svarīgi, jo dažos jautājumos jāuzrunā vēlētāji viņu dzimtajā valodā. Tāpēc frakcijas “Stabilitātei!” viedoklis ir, ka, jā, valsts valoda ir valsts valoda, bet ir arī izņēmumi... par to, ka jārunā arī ar tiem cilvēkiem... lai piesaistītu viņus pie politiskiem procesiem... par to, kas notiek mūsu Latvijā.
Un vēl. Ja mēs runājam par to pašu valodu, man ļoti gribas arī uzrunāt latgaliešus, jo... Nacionālā apvienība runā par vienu valsts valodu, bet priekšvēlēšanu kampaņā viņi uzrunāja Latgales iedzīvotājus Latgales valodā, un priekšvēlēšanu materiālā bija arī rakstīts: pastiprināt Latgales latviešu... latgaliešu valodu. Tāpēc šeit arī nav saprotams, vai mēs vienkārši tad attīstām tikai vienīgo valsts valodu vai runājam arī par tiem iedzīvotājiem, kuri lieto ne tikai valsts valodu. Tas ir mūsu, frakcijas “Stabilitātei!”, viedoklis.
Milzīgs paldies, un visu labu!
Vadītāja. Paldies frakcijas “Stabilitātei!” deputātei Viktorijai Pleškānei.
Vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!
A. Judins (JV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima izskatīja vairākus jautājumus, un starp tiem bija arī likumprojekts “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” pirmajā lasījumā. Mēs atbalstījām. Diezgan daudz bija debatēts, jo likumprojekts paredz, ka no valsts budžeta finansētai priekšvēlēšanu aģitācijai ir jābūt valsts valodā. Kaut gan visi saprot un neviens neiebilst pret to, ka valsts valoda ir latviešu valoda, ka mums ir jāstiprina valsts valoda, diemžēl diezgan daudz laika šodien Saeima veltīja debatēm par šo, manuprāt, pietiekami skaidro un saprotamo jautājumu.
Otrajā, galīgajā, lasījumā šodien tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā”. Šie grozījumi ir svarīgi, lai stiprinātu mūsu valsts iekšējo drošību, jo tiešām jau diezgan ilgu laiku ir runāts par problēmām, par to, ka diemžēl mūsu robeža... vēl nav tādā līmenī, ka varam garantēt, ka nevar iekļūt cilvēki no kaimiņzemēm. Protams, daudz kas jau ir paveikts, bet ir svarīgi, lai tiešām mūsu robeža nebūtu tāda... caurspīdīga; lai nebūtu iespējas nelegāli iekļūt Latvijā.
Trešajā, galīgajā, lasījumā šodien tika pieņemts likumprojekts “Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”, kas paredz iespēju apturēt būves ekspluatāciju, ja trīs reizes nebūs nodrošināta ugunsdrošības pārbaude.
Šodien sākām strādāt ar likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”. Par šo likumprojektu mums viedokļi dalās, ir dažādi. Pamatjautājums, par kuru šodien diskutējām, – vai bāriņtiesām ir jāpilda arī notariālās funkcijas. Jā, tā ir ierasta lieta – ilgu laiku tas tā arī bija: bāriņtiesa ne tikai pildīja savu pamatfunkciju, proti, rūpējās par bērniem, mēģināja novērst problēmas, reaģēja, teiksim, uz riskiem un mēģināja novērst problēmsituācijas ģimenēs, bet varēja arī apliecināt paraksta īstumu, noformēt pilnvarojumu, apstiprināt... nodrošināt iespēju veikt civiltiesiskos darījumus.
Vai tas ir labi, vai tas ir pareizi? No vienas puses, šķiet – jā, tas ir labi un ērti: cilvēkam nav jāmeklē notārs. Taču, no otras puses, ir vairāki aspekti, par kuriem noteikti mums būs jārunā komisijā. Proti, ja institūcija ir izveidota, lai sargātu bērnu, vai ir labi, ka daļu no tās resursiem tā tērē funkcijām, kas nav saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību? Tas ir viens aspekts. Otrs. Ja runājam par darījumiem ar īpašumu – vai bāriņtiesas darbinieki ir pietiekami labi sagatavoti, lai pildītu šīs funkcijas? Vai viņi spēj kvalitatīvi pārbaudīt...?
Es arī šodien stāstīju kolēģiem – ir gadījumi, ka cilvēki nāk un raud. Raud tāpēc, ka viņi pazaudē īpašumu. Tāpēc, ka viņi neredzēja... ne pat satiekoties ar notāru, viņi nevarēja... arī tas nevarēja garantēt, ka viss būs labi.
Kā ir ar bāriņtiesu? Vai bāriņtiesa ir spējīga pārbaudīt visu? Jo – pat juridiskā izglītība nav nepieciešama visiem bāriņtiesas darbiniekiem. Un, ja kāds nodarbojas vai mēģina nodarboties ar noziedzīgā ceļa legalizāciju... Vai bāriņtiesa ir spējīga to visu nodrošināt? Tātad – ir problēmas.
Taču tiem, kas kritizē šo likumprojektu, arī ir sava taisnība, jo cilvēkam tas bija ērti, tas bija lētāk, tas varbūt bija ātrāk. Tāpēc doma ir nevis ieslēgt ātrumu un pieņemt tos grozījumus tāpēc, ka tie ir iesniegti, bet organizēt diskusiju, apspriest jautājumus, uzklausīt gan vienu, gan otru pusi. Un, starp citu, mēs arī domājam, ka jāpaskatās, kādi ir tarifi notāriem, cik tie ir pieejami.
Protams, varbūt dažiem šķiet – kur vispār ir problēma? Tagad to attālināti var darīt. Ar notāru var strādāt attālināti, var pieslēgties un videokonferences formātā izdarīt darbus, parakstīt elektroniski. Tomēr ne katram ir tādas iemaņas, ne katram ir skaidrs, ko tas nozīmē. Tāpēc domāsim par visiem cilvēkiem, bet mēģināsim arī nodrošināt, lai bāriņtiesas strādātu.
Tas – par šīsdienas sēdes darba kārtību un jautājumiem.
Protams, mēs savās domās esam jau nākamajā nedēļā, jo trešdien ir paredzēta gara sēde – runāsim par mūsu valsts budžeta projektu. Parasti budžetu pieņemam novembrī (teiksim, pirms Jaunā gada); tā tam būtu jābūt, bet šoreiz ir citādāk. 14. Saeima tika ievēlēta pagājušajā gadā. Kamēr veidoja koalīciju, nebija iespējams pieņemt budžetu. Tagad martā mums ir jāpabeidz darbs pie budžeta. Budžeta projekts pirmajā lasījumā, protams, jau ir pieņemts, bet 8. martā varēsim balsot par tā pieņemšanu otrajā lasījumā un tādējādi nodrošināt finansējumu visām tām labajām lietām, kas bija iecerētas.
Paldies par uzmanību. Visu labu!
Vadītāja. Paldies Andrejam Judinam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
Nākamais runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāts Mārcis Jencītis. Lūdzu!
M. Jencītis (LPV).
Esiet sveicināti, dārgie radioklausītāji, dārgie skatītāji! Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ šodien atbalstīja opozīcijas priekšlikumus energoresursu un inflācijas krīzes risināšanai – atbalstam iedzīvotājiem.
Mūsu partija atbalstīja likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” darbības izbeigšanu. Mūsu skatījumā, tā ir afēra, un pret to mēs protestos iestājāmies jau pagājušā vasarā. Uzskatām, ka tauta šādā veidā tiek aplaupīta ar dzīves dārdzību. Un koalīcija plāno šo turpināt, nodrošinot investoriem garantētus ienākumus ar potenciāli dārgāku gāzes cenu iedzīvotājiem. Koalīcijas deputāti ar niecīgu balsu pārsvaru tomēr likumprojektu noraidīja.
Attiecībā uz Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma grozījumiem arī mēs uzskatām, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda un ka valsts piešķirtais finansējums var tikt izmantots aģitācijai vienīgi latviešu valodā. No mūsu puses tika uzsvērts, pieminēts, ka to nevajadzētu izmantot spekulatīviem mērķiem, kā arī jāuzmanās no diskriminējošas attieksmes šajā jautājumā.
Manā skatījumā, šodien tas tika maz šeit pieminēts, bet notika konservatīvo politiķu, kas ir demokrātiski ievēlēti un kas dominē Saeimā, ir vairākumā... tātad nacionāli konservatīvo politiķu triumfs. Jautājums bija par frakcijas PROGRESĪVIE iesniegto priekšlikumu izvērtēt konfliktu starp Ogres domi un Ogres muzeju. Manā skatījumā, šis gan nav jautājums par konkrētā konflikta detaļām, kā tas tika pasniegts, bet gan – kā pēdējā laikā tiek teikts sabiedrībā – par vērtību sadursmi. Kā to saprast? Es īsumā to pateikšu. Nevienam nav noslēpums, ka kultūra ir instruments, ar ko pārveido nacionālo jeb tautas apziņu. Un demokrātiski ievēlēta Saeima arī ir tie cilvēki, kuri uzdod... jeb arī sabiedriskie mediji atspoguļo tātad šī vairākuma viedokli un veido arī tautas pašapziņu.
Bet diemžēl ir vērojama tendence, ka Latvijā... ārpus Latvijas... jeb spēki, kas ir ārpus Saeimas, lietojot masu medijus... tai skaitā arī kultūru (šajā gadījumā – muzeju), integrē vērtības, kas nav tradicionālās vērtības... un notiek šo vērtību sadursme. Un uz šī fona notika arī šis konflikts. Līdzīgs konflikts bija arī Marka Rotko mākslas centrā, kad pašvaldība, kura arī vairāk vai mazāk ir konservatīva, tāpat kā Ogres pašvaldība ir konservatīva... Un uz šī fona notiek arī šīs sadursmes.
Bet šodien Saeima, faktiski vērtējot no šāda aspekta, neatbalstīja šo frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikumu – izvērtēt. Tas tika noraidīts, kas rāda, ka Saeima tomēr ir konservatīva. Un, vērojot pēdējo gadu kultūras... izpausmes mākslā, kultūrā, izglītībā, kļūst absolūti skaidrs, ka veiksmīgi tiek realizēts Overtona logs jeb sabiedrības apziņas pārveidošana – no reklāmas stabiem, no TV, no interneta mums iedveš šos vārdus “iekļaujoša sabiedrība”. Tas tiek darīts ar cēlu mērķi – lai aizsargātu mazāk aizsargātu cilvēku grupu –, bet realitātē viss ir citādi: liela mašinērija, mediju mašinērija, kas pretēji Saeimas konservatīvajam vairākumam tomēr cenšas pārveidot šo sabiedrības viedokli ar reklāmas, mediju, izglītības palīdzību.
Bet labā ziņa, mūsu skatījumā, ir tā, ka šobrīd Saeimas konservatīvais vairākums pateica, ka mūs nevajag nekur iekļaut. Mums ir tradicionālās vērtības, un pamatā tās ir ģimenes vērtības, kas šodien ir aktualizētas, tāpēc ka pēdējo pāris desmit gadu laikā mēs esam zaudējuši gandrīz pusmiljonu cilvēku. Ir svarīga tautas ataudzes stratēģija. Un šodien mēs vēlamies, lai izglītība, kultūra un mediji kalpo vērtību nostiprināšanai un motivācijas veicināšanai Latvijā.
Dievs, svētī Latviju!
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Mārcim Jencītim no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Harijam Rokpelnim. Lūdzu!
H. Rokpelnis (ZZS).
Labdien, cienījamie klausītāji! Grūti pateikt kaut ko jaunu, runājot pēdējam, taču ir iespēja salikt akcentus.
Jā, sēdes garākā daļa jeb garākā, lielākā diskusija bija tieši par likumprojektu “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”. Jāsaka godīgi, ZZS piekrīt Nacionālajai apvienībai – mēs uzskatām, ka visai priekšvēlēšanu aģitācijai, kuras izmaksas tiek segtas no valsts līdzekļiem, tātad no valsts finansējuma partijām, ir jābūt latviešu valodā (tāpat kā skolās, ja tās tiek finansētas no valsts, izglītībai ir jābūt latviešu valodā).
Mēs šoreiz neiesniedzām dzīves dārdzības mazināšanas paketi, jo, jāsaka godīgi, šobrīd ļoti daudz laika un darba veltām, strādājot pie budžeta un gatavojoties nākamās nedēļas debatēm par budžetu, bet – pavisam noteikti – par to neesam aizmirsuši, jo situācija nav uzlabojusies, un tuvākajā laikā mēs atgriezīsimies pie šī jautājuma.
Tajā pašā laikā jāuzteic PROGRESĪVIE, kuri turpina līdzīgu ceļu un arī runā par šīm problēmām, kas ir radušās saistībā ar augsto inflāciju, ar enerģētikas krīzi, un mēģina rosināt Saeimu sākt strādāt pie tā, lai aktīvāk palīdzētu sabiedrībai. Diemžēl, tāpat kā mūsu ierosinājumi līdz šim, šoreiz arī PROGRESĪVO ierosinājumi netika atbalstīti un Saeimas vairākums nav gatavs komisijās strādāt pie šiem risinājumiem.
Diemžēl tika noraidīts arī mūsu rosinājums izbeigt likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” darbību jeb atzīt šo likumu par spēku zaudējušu. Ir tāda sajūta, ka te kaut kur kāds spītīgi turas un nav gatavs atzīt savas kļūdas. Par laimi, šis potenciālais investors, par kuru bija runa, ka viņam varētu dot valsts garantijas, un kurš varētu it kā būvēt Skultes termināli... par laimi, valdība ir noraidījusi šo ideju, tomēr turpina iesākto ceļu, un tagad jaunā ministrija – Klimata un enerģētikas ministrija – tērē laiku un resursus, lai vērtētu, svērtu, rēķinātu un plānotu: varbūt tomēr būvēt par valsts līdzekļiem vai meklēt citu investoru.
Mūsu mērķis, ierosinot likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atcelšanu bija šāds: beidzam tērēt tam laiku, jo nozares speciālisti lieliski raksturo situāciju. Šobrīd Inčukalna dabasgāzes krātuvi var piepildīt gan ar Klaipēdas termināļa jaudām, gan ar igauņu... somu termināļa jaudām, un šis – trešais – terminālis principā nav vajadzīgs. Bažas par to, ka mums vajag lielāku neatkarību un ka ir riski, ja nu kāds no pievadiem tiktu bojāts, ir nepamatotas. Kad janvārī Lietuvas gāzesvads – no Klaipēdas – uzsprāga, darbību atjaunoja 12 stundu laikā, un triju darba dienu laikā problēmas tika pilnībā novērstas. Tā ka bažas par riskiem, ka gāzes piegādes var tikt pārtrauktas, ir nepamatotas. Mēs uzskatām, ka jāatzīst šī kļūda un jāiet tālāk.
Tagad mazliet pieskaršos jautājumam par Ogres pašvaldības un Ogres muzeja konfliktu. Nu, es gan līdz galam nepiekritīšu Jencīša kungam, ka šis bija vērtību konflikts un ka tādēļ balsojums bija tāds, kāds tas bija. ZZS neatbalstīja PROGRESĪVO rosinājumu šajā jautājumā, jo mēs uzskatām, ka mums jāciena demokrātija tāda, kāda tā ir, proti, demokrātija tās vistiešākajā izpratnē: pašvaldības ir neatkarīgas, pašvaldību domes ir neatkarīgas, vēlētas vietējās institūcijas. Jā, varbūt ir problēmas ar pārvaldību, varbūt ir problēmas ar to... vai nepatika pret vienu vai otru lēmumu, bet tas ir normāls demokrātisks process, kur, tikpat normāli kā pašvaldība rīkojas, tikpat normāli ir, ka sabiedrība iesaistās pretī. Un tāpēc – gaidiet nākamās pašvaldību vēlēšanas, rādiet, ko varat, un ejam uz priekšu!
Taču no visiem šodienas sēdes darba kārtības punktiem man personīgi lielākais un sāpīgākais jautājums bija likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, kas tika virzīts nodošanai komisijām. Un te gan es gribu norādīt uz kolēģu liekulību, stāstot, ka... jautājumā par bāriņtiesām – nu, vai tad deputāti negrib strādāt, mums taču komisijās ir jāvētī, jāpēta un jāstrādā, lai rastu labāko risinājumu...! Tajā brīdī, kad PROGRESĪVIE un mēs runājam par dzīves dārdzību, patiešām par palīdzību sabiedrībai, tad nedodam komisijām šos jautājumus skatīt, bet šeit, kur, manuprāt, ir acīmredzams notāru lobisms... nu, te gan deputātiem būs tagad jāstrādā! Vēl vairāk. Man radīja bažas Nacionālās apvienības un APVIENOTĀ SARAKSTA kolēģu teiktais: jā, nu, vērtēsim, skatīsimies, mēs jau īstenībā nepiekrītam, bet, nu, varbūt, tomēr...
Man ir bažas, ka šis viss aizies tādu nepatīkamu ceļu un ka tas mūsu sabiedrības mazākums, kas ir cilvēki, kuri dzīvo reģionos un kuri ne tikai izmanto, bet kuriem tiešām ir nepieciešami bāriņtiesu sniegtie notariālie pakalpojumi, – viņi atkal tiks atstāti pabērna lomā. Un tas, manuprāt, ir nepieņemami.
Jā, vēl par to pašu. Tie argumenti, kāpēc bāriņtiesas ir jāvētī: jo esot krāpšanas gadījumi. Nu es gribētu redzēt to statistiku, cik cilvēku ir apkrāpti ar bāriņtiesu starpniecību un cik – ar notāru starpniecību. Un galu galā – ja ir krāpšana, tad ir darbs tiesībsargājošajām struktūrām. Ne jau pakalpojumu ierobežošana būs risinājums.
Saulainu dienu, un uz tikšanos kādu citu reizi!
Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Harijam Rokpelnim.
Līdz ar to šodienas pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!