Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Deputāti tūlīt tiešraidē pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Harijam Rokpelnim. Lūdzu!

H. Rokpelnis (ZZS).

Labdien, dāmas un kungi! Tātad šodien bija spraiga sēde, jautājumi bija ļoti plašā spektrā. Es vairāk pieskaršos tādām praktiskām lietām.

Pirmkārt, Zaļo un Zemnieku savienības frakcija sadarbībā ar PROGRESĪVO frakciju un JAUNĀS VIENOTĪBAS frakciju, kā arī sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju ir iesniegusi trīs likumprojektu paketi, ko varētu definēt kā tarifu reformu ar mērķi izlīdzināt un padarīt paredzamāku un saprotamāku regulēto tarifu izmaiņas, kā, piemēram, elektrības sadales tarifus, gāzes pārvades tarifus, siltumpārvades tarifus un tā tālāk. Šī likumprojektu pakete ietver punktus, kas paredz, ka šie tarifi nevarēs tik strauji mainīties – kā tas notika šogad – un ka viss šis process būs pārskatāmāks, saprotamāks, remdenāks, vārdu sakot, stabilāks.

Otra lielā tēma, kas šodien nāca no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, kur arī bija visgarākās debates... par to noteikti kolēģis Reira kungs sīkāk vēl pastāstīs... vienkārši gribēju atzinīgi uzteikt visas komisijas darbu un īpaši komisijas vadītāja Reira kunga darbu un piebilst , ka jautājumā par atlaidēm hipotekāro kredītu ņēmējiem un banku patvaļas ierobežošanu – tā to varētu nosaukt ... šajā procesā tiešām ir laba virzība. Es domāju, ka jau šī gada laikā mēs nonāksim pie saprātīga risinājuma, lai atvieglotu dzīvi tām Latvijas ģimenēm, kuras ir ņēmušas hipotekāro kredītu mājokļa iegādei.

Tālāk jau tur... vārdu apmaiņa, asumi un laipnības, kā jau katrā Saeimas sēdē.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Harijam Rokpelnim.

Nākamais runās frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Jānis Grasbergs. Lūdzu!

J. Grasbergs (NA).

Labdien, cienījamie klausītāji! No manas puses un noteikti no Nacionālās apvienības puses svarīga tēma bija kolektīvais iesniegums “Nekavējoties palielināt bērna piedzimšanas pabalstu un kopšanas pabalstu”, kas ir būtiska problēma, un noteikti būtisks ir pārāk mazais finansējums ģimenēm ar bērniem šajā pirmajā periodā – pusotra gada, divu gadu periodā –, kur, es domāju, mums būtu jādomā... par šo jautājumu plašāk. Šis pabalsts būtu jāpiesien klāt vai nu minimālajai algai, vai kādā citā veidā, ko mēs noteikti vēl diskutēsim, jo šo likumprojektu... nodevām tālāk Sociālo un darba lietu komisijai, lai par to spriestu, lai sekotu līdzi finansiālajam stāvoklim un finansiālajai situācijai valstī.

Mums ir ļoti nopietni jādomā par tautas ataudzi, kā mēs stiprinām ģimenes ar bērniem, jo šībrīža politika neveicina un pietiekami nenovērtē ģimenes ar bērniem – kādu pienesumu tās dod un kādu labu darbu tās dara visai mūsu sabiedrībai kopumā, lai mēs ilgtermiņā būtu un attīstītos.

Tāpat bija jautājums par zemes privatizāciju lauku apvidos – grozījumi likumā, kuri paredz izņemt ārā... dzīvošanu šeit uz vietas un valodas zināšanas, kas, manuprāt, ir vitāli nepieciešami, lai saimniekotu laukos, jo mēs nedrīkstam pieļaut to, ka mūsu lauksaimniecības zemes aizaug ar krūmājiem vai arī ir strīdi starp saimniekiem, kuri nemāk sarunāties. Tādēļ būs jādomā, kā uzlabot šo likumu.

Un, protams, Stambulas konvencija... kur es aicināju kolēģus darīt darbus, nevis pieņemt tikai nosaukumus... un tas, kā šobrīd ir iegājies, ka mērķis visu ir ratificēt... ne visu, bet koalīcijas mērķis ir ratificēt Stambulas konvenciju, nevis nodarboties ar patiesajām lietām, kas būtu jādara... ka būtu jāaizsargā sievietes, meitenes, ka būtu jāaizsargā cilvēki, kas ir cietuši no vardarbības, un jāievieš konkrēti risinājumi, kas prasa finansējumu... Neviens no šiem risinājumiem nav ieviests, tikai runas par to, kā ratificēt, un ideoloģiskās lietas...

Šīs, manuprāt, bija tādas svarīgākās lietas, ko mēs šodien izlaidām cauri, pārrunājām un apstiprinājām.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Grasbergam.

Vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Česlavam Batņam. Lūdzu!

Č. Batņa (AS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kolēģi jau daudz pateica par darba kārtību, bet es gribu pieminēt arī APVIENOTĀ SARAKSTA divus virzītos likumu grozījumus: viens ir Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kur mēs iesniedzām priekšlikumu turpmāk izglītības iestādēm ļaut pārmeklēt izglītojamo jeb skolēnu skolas somas, lai izglītības iestādē mazinātu gan vardarbības, gan dažādus veselības draudus. Tas saistās ar to, ka bieži vien skolēni skolā ienes dažādas apreibinošas vielas, tās tiek tirgotas, un diemžēl skolām nav leģitīma resursa, lai to pārbaudītu. Ir izstrādāta procedūra, bet vecāki bieži vien šo procedūru apstrīd, un arī starp valsts iestādēm attiecībā uz šo procedūru īsti nav vienprātības. Līdz ar to mēs vēlamies nostiprināt šo procesuālo darbību Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

Otrs priekšlikums ir iesniegts Izglītības likumā – par mobilo telefonu un viedierīču lietošanas ierobežošanu. Mēs uzskatām, ka skolās viedierīces ir jāizmanto, bet tās jāizmanto jēgpilni, taču šobrīd... Atsaucoties arī uz UNESCO ziņojumu, ka – it sevišķi sākumskolas posmā – mobilo ierīču lietošana bērniem var mazināt lasītprasmi, kā arī ir vērojama emocionālā uzbudinātība, mūsu ierosinājums ir dot pilnvaras izglītības iestādēm ar saviem iekšējiem noteikumiem vai nu ierobežot to lietošanu, vai pilnīgi neļaut tās izmantot skolās. Mūsuprāt, tie ir ļoti būtiski grozījumi, kas izglītības iestādēm ļaus strādāt pilnvērtīgāk un jēgpilnāk.

Un pēdējais. Gribu aizstāvēt viedokli, ka Saeima ir parlamentāra un demokrātiska iestāde un jebkuri lēmumi, kas neatbilst Saeimas kārtības rullim, no APVIENOTĀ SARAKSTA puses tiks identificēti un par tiem mēs aizrādīsim koalīcijas partneriem, kā tas bija šodien Saeimas sēdes sākumā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Česlavam Batņam.

Nākamais runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāts Edmunds Zivtiņš. Lūdzu!

E. Zivtiņš (LPV).

Paldies.

Labdien, radioklausītāji! Neraugoties uz to, ka bija diezgan īsa sēde, paspējām izskatīt diezgan sarežģītus jautājumus. Jāsaka tā, ka LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ vienmēr būs pret Stambulas konvenciju, jo tā pēc savas būtības nerisina problēmas, kas tiek identificētas Latvijā. Tas īsumā par Stambulas konvenciju.

Ko tad vēl... LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ? LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ šodien gribēja padarīt mūsu parlamentu, tā teikt, darbspējīgāku – lai parlaments vairāk un labāk strādātu un efektīvāk strādātu. Proti, par ko ir runa? Par tautas nobalsošanu. Kā zināms, šobrīd tautai it kā ir dota iespēja atlaist Saeimu par bezdarbību vai par kaut ko citu, vārdu sakot, ja tauta nav apmierināta, tā var atlaist Saeimu. Tai ir jāsavāc 155 tūkstoši parakstu, un pēc tam vēl divām trešdaļām no balsstiesīgajiem jānobalso, kas faktiski nozīmē, ka tādu tiesību tautai nav. Šodien LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ iesniedza priekšlikumus, kur bija skaidri spēles noteikumi par to, ka tautai ir tiesības atlaist Saeimu, un šis slieksnis bija stipri samazināts – tātad no tiem pilsoņiem, kuri ir piedalījušies vēlēšanās... 10 procentiem vajadzētu savākt parakstus, kas ir apmēram 90 tūkstoši parakstu.

Mēs uzskatām, ka tas ir godīgi attiecībā pret vēlētājiem, jo savādāk sanāk tā, ka Saeimu ievēlē uz četriem gadiem un visi te baigi feini sēž, saņem lielas algas un ne par ko nav jārūpējas, tautai dotie solījumi nav jāpilda. Tātad arī LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ uzturēs šo jautājumu par tautas nobalsošanu, un no 1. novembra mēs uzsāksim parakstu vākšanu, lai šo, 14., Saeimu atlaistu.

Otrs, kam gribu pieskarties, ir banku jautājumi. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ uzskata, ka Latvija šobrīd ir “okupēta” finansiālā ziņā un šie “finansiālie okupanti” ir skandināvu bankas. Šodien pirmajā lasījumā tika atbalstīts tas, ka... mēs atbalstījām uz gadu samazināt procentu likmi par 50 procentiem hipotekāro kredītu ņēmējiem, bet mēs redzam to, ka ir jāiet tālāk, ir jāveido sava nacionālā banka uz Altum bāzes un jāpieņem arī antimonopola likums, kur skaidri un gaiši noteiktu, ka ārzemju bankām nav nekādu tiesību kā vienīgi uz 20... ne vairāk kā uz 20 procentiem no tirgus, jo, kā zināms, šobrīd šīs četras bankas aizņem vairāk nekā 50 procentus no Latvijas tirgus, bet, ja no hipotekārā tirgus, tad vēl vairāk.

Un beidzamais, kam es gribu pieskarties, ir bērnu pabalsti. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ attiecībā uz šo ir skaidri un gaiši definējusi savā
programmā – bērnu pabalsti ir jāpalielina, un mūsu programmā ir ierakstīts, ka bērnu pabalstam ir jābūt pieciem tūkstošiem eiro. Lai šo sasniegtu, ir jāatgriežas atpakaļ pie tā, ko mēs esam deklarējuši par naudas pelnīšanu.

Liels paldies par uzmanību, un visiem jauku dienu!

Vadītāja. Paldies deputātam Edmundam Zivtiņam.

Vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Jānim Reiram. Lūdzu!

J. Reirs (JV).

Labdien! Šodien ceļu pie hipotekāro kredītu turētājiem ir uzsācis likums “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kas paredz nozīmīgi samazināt procentu maksājumu. Šis likums ir terminēts uz diviem gadiem, likme tiek noteikta uz gadu, un tad mēs vērtēsim šīs likmes un sistēmas strādāšanu un, ņemot vērā izvērtēšanas rezultātus, varēsim arī lemt par turpmāko darbu, bet pašreizējā situācijā... tātad uz gadu – no likuma pieņemšanas – būs samazinātā likme. Protams, būs arī ierobežojumi. Kā viens no ierobežojumiem ir kredīta... atlikusī summa ne vairāk kā 250 eiro, tad ir ierobežojums, kas pilnībā neattieksies uz tiem kredītņēmējiem, kas ņēmuši kredītus jau pie paaugstinātiem Euribor procentiem. Tur mēs atradīsim formulu, kā noteikt taisnīgu samazinājumu. Tālāk... tas ir likumā ierakstīts, ka tas ir vienīgais patēriņa kredīts... nevis patēriņa, bet hipotekārais kredīts, bet šeit mēs labosim, jo ir gadījumi, kad ir divi hipotekārie kredīti, piemēram, viens ir mājai, viens – mašīnai, bet abi tiek izmantoti savu funkciju – dzīves funkciju – veikšanai. Līdz ar to mums ir jāatrod formulējums, kā izslēgt tikai tos hipotekāro kredītu turētājus, kuri nodarbojas ar biznesu – izīrē dzīvokļus.

Kas tad būs jādara cilvēkam, lai saņemtu šādu atbalstu? Likums paredz, ka ir jāiesniedz pieteikums kredītiestādē, un vienlaicīgi... jābūt piekrišanai. Kredītdevējs var pārbaudīt ziņas par ienākumiem un kredītsaistībām – tās ir tās ziņas, kuras jau ir pieejamas kredītiestādēm, bet formāli šīs pārbaudes tām būs jāveic. Likumā ir paredzēta arī brīvprātība. Tātad tām finanšu iestādēm, kuras brīvprātīgi sniegs nozīmīgu atbalstu kredītņēmējiem, nebūs šie likumi jāpilda.

Mēs turpināsim pilnveidot šo likumprojektu uz otro lasījumu, atrodot pareizākos formulējumus un kalibrējot atbalstu, jo, protams, lielāka atalgojuma saņēmējiem... un konkrētu procentu attiecībā pret kredītu atalgojums... tātad mēs meklēsim formulu, kā nodrošināt, lai šis atbalsts nonāktu tiešām pie tiem cilvēkiem, kuriem tas ir vajadzīgs. Un tā situācija tiešām ir nopietna. Tad, kad mēs uzsākām darbu pie šī likumprojekta, tas ir, septembra sākumā, mums ziņoja, ka ir 10 procenti kredītu, kuru īpatsvars pret algu ir vairāk nekā 40 procentu (kas ir normatīvajos aktos apstiprināts), bet jau septembra beigās tika ziņots, ka šādu cilvēku ir piektā daļa. Tātad visiem šiem cilvēkiem ir nepieciešams atbalsts. Daudzi cilvēki atsakās no ierastām lietām, nerunājot par to, ka bērnus nesūta pulciņos, neiet uz teātriem, nepērk grāmatas.

Līdz ar to mēs ļoti intensīvi strādājām, mēs esam izvērtējuši vairākas alternatīvas, kādas varētu būt. Mēs esam izvērtējuši piedāvājumus gan no komercbanku puses, gan no Latvijas Bankas puses un par pieņemamāku atzinuši to redakciju, kuru šodien mēs esam arī apstiprinājuši. Tā kā patērētāju atbalsts ir nepieciešams steidzami, atbalsta mehānisms ir terminēts un tiek ieviests sarežģītos ekonomiskos un ģeopolitiskos apstākļos... atbalsta mehānismu iedarbības laikā... iedarbināšanas laika noteikšanā... komisijasprāt, starp kredītdevēju interesēm un sabiedrības labklājības interesēm ir panākts taisnīgs līdzsvars.

Vēlreiz atgādināšu, ka mēs esam izvērtējuši arī alternatīvos priekšlikumus, protams, gaidām priekšlikumus uz otro lasījumu, kas uzlabotu šo situāciju un padarītu skaidrāku un vienkāršāku samazināto procentu došanu. Un, protams, arī šis likums ir terminēts.

Komisija turpinās strādāt, un cerams, ka līdz gada beigām šis likums tiks pieņemts un izsludināts.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Reiram.

Nākamā runās frakcijas “Stabilitātei!” deputāte Viktorija Pleškāne. Lūdzu!

V. Pleškāne (ST!).

Labdien, radioklausītāji! Šodien mēs – no frakcijas “Stabilitātei!” – iesniedzām priekšlikumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Viens no tiem bija, lai pārtikas produktiem atstātu piecu procentu PVN likmi – tādiem produktiem kā svaigie augļi, ogas, dārzeņi; tāpat pārtikas produktiem, kas attiecas uz maizi; svaigai gaļai; svaigām vai atdzesētām zivīm; pienam, sieram, biezpienam –, tiem produktiem, kuri ir pamata un galvenie produkti, uztura produkti, ko mēs lietojam ikdienā... lai atstātu tos piecus procentus pie PVN likmes... bet neizdevās. Vairākums nobalsoja “pret”, bet mēs ceram uz to, ka mēs varēsim to vairākumu pārliecināt nākošreiz. Un nākošreiz mēģināsim paskaidrot, kāpēc tas ir nepieciešams mūsu sabiedrībai.

Otrais priekšlikums bija par 12 procentiem PVN, lai saglabātu mūsu ēdināšanas un tūrisma pakalpojumu sniedzējus un atbalstītu viņus... lai samazinātu PVN likmi līdz 12 procentiem ēdināšanas, izmitināšanas un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, jo viņiem tiešām tagad ir grūtības ar uzņēmējdarbības uzturēšanu un nodokļu slogs ir ne visai patīkams uzņēmējdarbībai. Mēs būtu priecīgi, ka vairākums atbalstītu, bet šoreiz arī neizdevās, bet frakcija “Stabilitātei!” cer, ka mēs arī pārliecināsim.

Tālāk. Kas mums šodien vēl notika? Mūsu balsojums “pret” priekšlikumiem par to, lai izņemtu normu no zemes privatizācijas likuma, jo šī norma mūsu lauksaimniekiem palīdz saglabāt zemi šeit un ierobežo zemes pārdošanu ārzemniekiem. Mēs uzskatām, ka šī norma ir pareiza, jo... par to pašu Latgali – 80 vai 70 procenti no lauksaimniecības zemes pieder ārzemniekiem, un tagad mūsu lauksaimnieki īrē zemi no citiem īpašniekiem, kas pieder citām valstīm. Mūsu balsojums bija “pret”, jo mūsu redzējums ir tāds, ka Nacionālās apvienības deputāti tagad piedāvās... lai izlīdzinātu to diskrimināciju, nākošreiz piedāvās priekšlikumus, lai visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri gribēs nopirkt lauksaimniecības zemi, būtu jānodod eksāmens A vai citā līmenī. Tas vispār nav pieļaujams. Labāk tad – ne visiem, bet ierobežot zemes iepirkumu... cilvēkiem no citām valstīm.

Kas mums vēl šodien bija, par ko bija neliels strīds Saeimā, – par Skultes termināļa... sašķidrinātās dabasgāzes termināļa likuma atzīšanu par spēku zaudējušu. Mūsu frakcija nebalsoja sakarā ar to, ka vispirms mums jātiek galā... kas mums notika, kāpēc sacēlās tādi strīdi... mēs to noskaidrosim, apspriedīsim. Kopumā frakcija ir par to, lai izbeigtu šo likumu un... jo Latvijai pietiek ar pārējiem mūsu resursiem... izdzīvot un tālāk turpināt nodrošināt iedzīvotājus ar gāzi.

Tas gan viss, par ko gribējās jums paskaidrot. Visu labu!

Vadītāja. Paldies deputātei Viktorijai Pleškānei.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēdz frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Skaidrīte Ābrama. Lūdzu!

S. Ābrama (PRO).

Labdien, radioklausītāji! Sen neesmu runājusi un stāstījusi, kas ir bijis aktuāls, un tagad, kamēr kolēģi runāja, ilgi domāju, kas ir tas aktuālākais. Vai es drīkstu atkārtoties? Vai es drīkstu vēl tomēr akcentēt to, kas tika pieminēts?

Un tomēr es atļaušos vēlreiz akcentēt, ka, manuprāt, šodien pirmajā lasījumā ir skatīts ļoti, ļoti būtisks likumprojekts, kas ietekmēs ļoti daudzas mājsaimniecības, ģimenes, kas ir ņēmušas hipotekāro kredītu (to Latvijā ir apmēram 130 tūkstoši).

Mēs zinām, ka maksa, aizņēmumu maksa... tātad šie procenti sakarā ar Euribor likmju kāpumu, dramatisko kāpumu kopš pavasara, ir ļoti sadārdzinājuši aizņēmumu maksu, kredītprocentu maksu. Un šodien mēs jau pirmajā lasījumā lēmām, ka ir pamats samazināt aizņēmumu maksu par 50 procentiem. Uz otro lasījumu, es saprotu, būs vēl priekšlikumi, bet katrā ziņā tā ir ļoti pozitīva ziņa, ļoti pozitīva vēsts. Protams, žēl, ka tas notiek novēloti, jo dzīves dārdzība jau pagājušajā gadā bija ļoti izteikta, un pavasarī, it sevišķi, kad Euribor sāka dramatiski celties, droši vien lielu daļu iedzīvotāju ir pārņēmis izmisums, jo pirmā lieta, kas ir jānomaksā, lai nezaudētu savu mājokli, ir visi kredīti un aizņēmuma maksājumi, un tad – pārējais... kas paliek pāri. Tā ka ļoti pozitīva ziņa, un cerēsim, ka likums tiks pieņemts maksimāli ātri un tajā būs vēl uzlabojumi.

Otrs, ko es varētu pieminēt, – ka ir skatīti divi interesanti Latvijas pilsoņu kolektīvie iesniegumi, un tie ir tālāk aizvirzīti uz Sociālo un darba lietu komisiju. Viens – par slimības lapu simtprocentīga apmēra apmaksu no sociālā budžeta un simtprocentīga apmēra arī no neto algas... nu, droši vien komisija skatīs. Otrs – par to, ka ir nepieciešams palielināt bērna piedzimšanas pabalstu un kopšanas pabalstu. Es domāju – ļoti, ļoti aktuālas iedzīvotāju iniciatīvas, un paldies pilsoņiem, kas šos kolektīvos iesniegumus rosina un vāc parakstus. Tā ka Sociālo un darba lietu komisija ar to darbosies.

Trešais, es domāju, ir ļoti aktuāls joprojām – šodien skatītais lēmuma projekts “Par atbalstu Izraēlas Valstij”. Man pašai, kas ir gan parlamentāriešu sadarbības grupā ar Izraēlu, gan arī sadarbības grupā palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam un kam ir ļoti svarīgi, lai tiešām šis konflikts tiktu risināts miermīlīgā ceļā, lai necieš civiliedzīvotāji, lai nenotiek šis ārkārtīgi brutālais, vardarbīgais karš, lai tas neieilgst, ir ļoti svarīgi, ka valstis, parlamenti tagad pauž savu atbalstu. Es ļoti ceru, ka arī Eiropas Savienībā un Latvijas ārpolitikā tiks meklēti kaut kādi risinājumi miermīlīgam konflikta atrisinājumam.

Es domāju, ka ir ļoti svarīgi, lai arī šī... mūsu sadraudzības grupa ir izveidota atbalstam palestīniešu autonomijai un Nacionālajai padomei, kas nav Gazas un “Hamas” ietekmes zonā... bet lai tur tas nepārsviežas un lai neeskalējas pilnīgi uz visu Palestīnu, un palestīnieši arī necieš no tā visa. Tā ka ļoti, ļoti nosodām to visu, gaidām risinājumus, pasaules, sabiedrības iejaukšanos, lai šis konflikts tiek deeskalēts . Tas jau laikam tiešām vairs nav konflikts, bet vardarbīgs uzbrukums ar kara elementiem.

Un ceturtais. Jā, šeit jau tika pieminēts – tas ir par Skultes termināli. Otrdien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pēc PROGRESĪVO un Zaļo un Zemnieku savienības ierosinājuma lēma par likumprojektu – atzīt par spēku zaudējušu likumu “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli”.

Atgādināšu, ka likums par Skultes termināli tika pieņemts pirms gada, nedaudz vairāk nekā gada, kad aktīvi tika virzīta un zināmā mērā arī lobēta ideja, ka Skultē noteikti jābūvē terminālis sašķidrinātajai dabasgāzei, tas būs ļoti lēts, ļoti nepieciešams, izdevīgs un tā tālāk, un tā joprojām. Pa šo gadu ir bijušas diskusijas, bet mēs laika gaitā esam redzējuši, ka nekādas vajadzības pēc Skultes termināļa nav. Otrkārt, tas, kā tas tika plānots, – tas pārkāpj jebkurus labas pārvaldības principus, jebkurus izvērtējuma principus. Ņemot vērā, ka mums dabasgāzes pietiekamība ir jau nodrošināta, jo Inčukalna krātuvē ir vairāk nekā 80 procentu piepildījums, “Latvenergo” ir sadarbība ar Klaipēdas dabasgāzes piegādātāju, arī tur iepērk, un arī bijām saņēmuši pirms sēdes atzinumu no Valsts drošības dienesta, ka nav nekādu drošības risku un nav nepieciešamības veidot šo Skultes termināli, jo Latvija, būdama arī sadarbībā ar Baltijas valstīm, šobrīd jau absolūti nosedz pieprasījumu pēc dabasgāzes, otrdien tika lemts šo virzīt uz ceturtdienas sēdi. Bet otrdienas pēcpusdienā mēs uzzinājām par to, ka ir noticis “Balticconnector” sprādziens... vēl nav identificēts, vai tas bijis sprādziens, vai tas ir bijis negadījums, kaut kāds bojājums. Un šobrīd dabasgāzes padeve no Somijas uz Igauniju ir apstādināta, bet katrā ziņā tas neietekmē mūsu apgādi ar dabasgāzi, jo, kā es jau teicu, mums ir pietiekami šobrīd.

Bet, paredzot, ka būs diskusija par to, ka, nu, šobrīd jau mēs skatām pirmajā lasījumā, bet kas tad ir ar tiem drošības aspektiem... kas ir noticis “Balticconnector” gāzes vadā, es vakar rosināju deputātiem komisijas sēdes nobeigumā, vai nav iebildumu, ka mēs neskatām šo ceturtdien, bet pēc kādas nedēļas, līdz tam uzklausām arī kādus viedokļus, kas tad ir noticis šajā gāzes vadā starp Inko un Paldiskiem. APVIENOTĀ SARAKSTA deputāti uzskatīja, ka process nav bijis pareizs, jo nepietiek ar to, ka pēc sēdes deputātiem bija pajautāts, vai viņiem nav iebildumu, ka pārceļam par nedēļu. Izrādījās, kāds deputāts to nav dzirdējis, kaut gan es saņēmu arī sēdes nobeigumā... pareizāk sakot, sēde jau bija pasludināta par pabeigtu, bet es atcerējos un teicu: kolēģi, kamēr jūs neesat izklīduši, vai jums nav iebildumu pārcelt šo jautājumu mazliet vēlāk? Un bija acīmredzot kāds deputāts no APVIENOTĀ SARAKSTA, kas nebija klāt vai arī nebija dzirdējis, vai nebija sapratis, un tad APVIENOTAIS SARAKSTS, protams, šodien atļāvās apmelot... izteikt man ļoti, ļoti smagus pārmetumus, kas jau principā robežojas ar ļoti pamatīgiem ētikas pārkāpumiem.

Tā ka šodien arī bija tāda politiska mācība, kā ir ar frakcijām, kas kādreiz ir bijušas vadībā... un tad to ir zaudējušas, un kā notiek šī norādīšana, kur ir bijusi varbūt kāda nebūtiska kļūda, bet tas tiek padarīts par ārkārtīgi smagu pārkāpumu, tiek draudēts pat ar kriminālatbildību. Tā ka nu... tas ir par to.

Bet ko es gribu pateikt klausītājiem nobeigumā? Skultes dabasgāzes termināļa aktualitāte tiešām vairs nepastāv, mēs to noteikti skatīsim kādā no Saeimas sēdēm. Līdz tam es labprāt aicināšu uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, ja būs iespējams, arī uzklausīt, kas tad īsti ir noticis šajā “Balticconnector”, cik nu plaša informācija būs iespējama, bet šodien tas jautājums netika skatīts, jo arī šeit, sēdē balsojot, vairākums teica, ka nav nekāda pamata tiešām to tālāk likt sēdes darba kārtībā.

Tā ka tas laikam būtu pats galvenais, ko es gribēju akcentēt.

Paldies par jūsu uzmanību, un tad – uz sadzirdēšanos!

Vadītāja. Paldies deputātei Skaidrītei Ābramai.

Līdz ar to šodienas pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!