Frakciju viedokļi
2024. gada 22. februārī
Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un jūs klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi”. Tajā deputāti pastāstīs jums par sēdē skatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un citām aktualitātēm.
Pirmajam šodien vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Artūram Butānam. Lūdzu!
A. Butāns (NA).
Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien bija divas Saeimas sēdes: ārkārtas sēde, pieminot pilna mēroga karadarbību Ukrainā, ko izraisījusi Krievija, un pēc tam arī kārtējā sēde.
Tā kā šī diena un tematika ir saistīta ar Ukrainu – mēs apliecinājām savu solidaritāti, uzklausījām Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētāja teikto un pateicības vārdus par Latvijas atbalstu Ukrainai –, vēlos iezīmēt divus likumprojektus, kurus skatījām un kuri, manuprāt, arī ir saistīti ar sadarbību ar Ukrainu un mūsu drošības stiprināšanu.
Pirmais likumprojekts, kas tika iesniegts no “Nacionālās apvienības”, tika atbalstīts un nodots komisijām, ir saistīts ar mūsu drošību un tiem, kas dodas dienēt valsts aizsardzības dienestā, proti, novērst nepilnību, lai daudzbērnu ģimenes un arī citas nezaudē šo apgādājamo statusu... bērni un studenti, kuri līdz 24 gadu vecumam dodas valsts aizsardzības dienestā. Līdz ar to novēršama netaisnība, ka viņi, vēloties apliecināt savu... valstiskumu un piederību... dodoties dienēt, faktiski nonāk nevienlīdzīgā situācijā. Tā ka tas virzās uz priekšu.
Otrais likumprojekts, kas aizņēma lielāko daļu no sēdes darba laika, bija likumprojekts, ko “Nacionālā apvienība” iesniedza, lai ierobežotu Krievijas graudu apjomu, kas ienāk Latvijā. Diskusijas bija par to, kā to darīt. “Nacionālās apvienības” likumprojekts paredzēja plašāku tvērumu un asāk vērsties pret Krievijas graudu importu. Tas tika noraidīts.
Tika atbalstīts alternatīvais likumprojekts, kurš vēršas tikai pret mazu importa daļu, pēc Zemkopības ministrijas datiem, faktiski pret 1,4 procentiem no graudu importa. “Nacionālā apvienība” uzskata, ka tas ir pareizs solis, taču nepietiekams. Mēs argumentējām un norādījām uz to, ka Latvijai... nedrīkstētu šādi imitēt... būtu skaidrāk jāpauž atbalsts mūsu lauksaimniekiem, kuri protestē pret Krievijas graudu ienākšanu, jo tas kropļo tirgu. Protams, arī morālais
aspekts – ja mēs tirgojamies ar asiņainu režīmu un tādējādi atbalstām šī kara ekonomiku.
Tā ka “Nacionālā apvienība” turpinās uzstāt, lai šim likumprojektam būtu lielāks svars, ne tikai deklaratīvs, ziņu virsrakstu līmenī, lai Latvijas pārstāvis eirokomisārs Dombrovskis, arī ministrija jau Eiropas līmenī vienotos kopīgi ar dalībvalstīm par tranzīta aizliegumu. Mēs paustu skaidru signālu ne tikai retorikā, bet arī rīcībā – pret Krievijas agresiju un tās ekonomiku.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Artūram Butānam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.
Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Jānis Skrastiņš. Lūdzu!
J. Skrastiņš (JV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mūsu uzskatā, protams, ikdienas notikumi ir svarīgi, bet tas datums, kas mums tuvojas – 24. februāris – un kas atzīmēts šobrīd kā Ukrainas kara otrā gadadiena, arī ir ļoti svarīgs, un es tam gribu veltīt laiku, kas man šeit ir atvēlēts.
Gatavojoties šim pasākumam, pārskatīju savu runu, ko gatavoju precīzi pirms gada, lai pieminētu kara pirmo gadadienu. Kas šī gada laikā ir mainījies Ukrainā, Latvijā, Eiropā un pasaulē kopumā? Ja frontes līnijā Ukrainā izmaiņas ir nelielas, tad politiskās frontes līnijās pasaulē izmaiņas ir būtiskas un ļoti satraucošas.
Aizvien biežāk dzirdam runas par nogurumu no šī kara un aicinājumu uz mieru ar jebkuriem noteikumiem. Pirms mēneša kopā ar kolēģiem bija iespēja dažas dienas būt Ukrainā, runāt ar politiķiem, ar iedzīvotājiem. Tur es guvu apliecinājumu, ka Ukrainas tauta ir gatava turpināt cīņu par savu zemi, par savu neatkarību un nākotni, tikai lūdz palīdzību un atbalstu šai cīņai. Ar šo atbalstu pēdējā laikā iet tā, kā iet.
Es to nesaku par mūsu Latviju. Mēs redzam, cik ļoti dziļas saknes šai laikā Krievijas putiniskā ideoloģija ir dzinusi tālu ārpus savām robežām, cik daudzās izteikti demokrātiskās valstīs joprojām diezgan pielaidīgi izturas pret noziedzīgo agresiju, paklusām turpinot gan ekonomisku, gan politisku sasaisti.
Šis karš nekad nav bijis tikai Ukrainas un Krievijas lieta. Tas ir kā lakmusa papīrs, kas parādīs, cik patiesībā stipra ir Eiropas Savienība, NATO, patiesa demokrātija un brīvība. Ir absolūti skaidrs – cik vienoti būsim Ukrainas atbrīvošanas atbalstā, tik vienoti mēs būsim arī Latvijas tālākā attīstībā un nākotnē.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jānim Skrastiņam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
Vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātei Jekaterinai Drelingai. Lūdzu!
J. Drelinga (ST!).
Labvakar, cienījamie klausītāji! Šodien bija aktīva darba kārtība, interesantas debates. Mūsu frakcija jau trešo reizi bija iesniegusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, kas ietver pabalstu paaugstināšanu bērna kopšanas periodā. Ņemot vērā, ka pēdējos gados dzimstība Latvijā strauji samazinās, mūsu mērķis ir motivēt jaunās ģimenes paplašināties. Šodien mums izdevās uzrunāt kolēģus, mūsu likumprojekts tika atbalstīts un nodots komisijai.
Jau noteiktu laika periodu notiek lauksaimnieku protesti, un, ziniet, ja tie notiek, tātad šī tēma mūsu zemniekiem ir sāpīga. Mēs zinām, ka intereses atšķiras: vieni liek uzsvaru uz Krievijas graudu importa aizliegumu un to, ka nevajag prasīt tik daudz atskaišu, citi – ka vajag mainīt nodokļu politiku lauksaimniecībā.
Mūsu kolēģi pieprasa pilnīgu atteikšanos no Krievijas importa, taču mēs runājam par to, lai atteiktos tikai no kāda Krievijas importa veida... lai tas nenāktu par sliktu Latvijas pilsoņiem. Ja tas neietekmētu dzīves sadārdzinājumu, mēs atbalstītu šīs idejas pilnībā. Pieņemot šādus likumus, mūsu iedzīvotājiem ienākumi paliek tādi paši, bet rēķini pieaug, produktu cenas arī paaugstinās. Mēs liekam saviem pilsoņiem Latvijā izdzīvot.
Mēs gribam rūpēties par mūsu nākotni un mūsu valsts iedzīvotājiem, lai dzīves kvalitāte Latvijas teritorijā tikai uzlabotos.
Paldies. Jaukas brīvdienas un ražīgu piektdienu!
Vadītāja. Paldies Jekaterinai Drelingai no frakcijas “Stabilitātei!”.
Vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātam Atim Švinkam. Lūdzu!
A. Švinka (PRO).
Labdien, radioklausītāji! Man liels prieks jūs šodien uzrunāt. Es gribu teikt, ka šodien Saeimā bija neparasta diena.
Pirms kārtējās Saeimas sēdes, kur mēs spriedām par daudziem jautājumiem, pieņēmām likumus, virzījām uz komisijām likumprojektus, bija ārkārtas sēde, veltīta Ukrainas karam, nežēlīgā Krievijas uzbrukuma otrajai gadadienai. Šodien ir 728. diena, kopš norisinās karš, katru dienu Ukrainā tiek nogalināti cilvēki. Mums ir jāsaprot, ka Latvijas brīvība un drošība šodien tiek izcīnīta Ukrainā. Ārkārtas sēdē piedalījās Latvijas prezidents, uzrunu teica gan Saeimas priekšsēdētāja, gan premjerministre, attālināti bija klātesošs Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks.
Ir ļoti nozīmīgi atcerēties, ka mēs nedrīkstam pagurt, mums ir jāpalīdz Ukrainai. Latvijai kopsolī ar Eiropu un sabiedrotajiem ir jāpalielina atbalsts. Latvija līdz šim palīdzībai Ukrainai ir devusi jau vienu procentu no iekšzemes kopprodukta, un Latvijai tas ir jāturpina tik ilgi, kamēr Ukraina pilnībā uzvar, atgūst visas savas teritorijas un Krievija tiek sakauta. Latvija ir veikusi daudzas izlēmīgas rīcības. Dronu koalīcijas izveidošana – tā ir bijusi Latvijas iniciatīva, kur ir iesaistījušās jau septiņas valstis.
Latvija stiprina savu militāro industriju, lai gan stiprinātu savu drošību, gan palīdzētu Ukrainai. Mēs attīstām savas militārās spējas, stiprinām robežu, kas ir ārkārtīgi svarīgi, un ir jau izskanējis – stiprinām Baltijas aizsardzības līniju, kur Latvijai ir jāizbūvē un jāstiprina sava daļa austrumu robežas, kas tiek jau darīts. Mēs izstrādājām valsts aizsardzības dienesta, valsts aizsardzības mācības un daudzas citas iniciatīvas. Arī šajā ārkārtas sēdē daudz runājām, ka palīdzība ir jāstiprina un jāpalielina.
Kārtējā sēdē, arī godinot Ukrainas aizstāvjus un iedzīvotājus par viņu drosmi un varonību un paužot atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai, mēs pieņēmām paziņojumu ar vienbalsīgu atbalstu. Es šodien gribu izcelt tikai un vienīgi šo notikumu, jo paiet divi gadi kopš šīs nežēlīgās cīņas sākuma.
Mēs būsim kopā ar Ukrainas tautu līdz tās pilnīgai uzvarai.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Atim Švinkam no frakcijas PROGRESĪVIE.
Nākamais runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāts Edmunds Zivtiņš. Lūdzu!
E. Zivtiņš (LPV).
Labdien, radioklausītāji! Šodien bija interesanta diena – divas sēdes: ārkārtas un kārtējā.
Ārkārtas sēdē uzstājās mūsu valsts pirmās amatpersonas. Es gribu atzīmēt vienu, proti, mūsu prezidenta uzrunu, kurā tika pieminēta drošība – drošība Eiropā, drošība Latvijā. Neapšaubāmi, Ukrainas drošība ir arī mūsu drošība, bet viņš pieminēja vēl smalkāku lietu – viņš pieminēja, ka drošības stūrakmens, kā es to izpratu, ir iekšējā drošība.
Šobrīd mūsu iekšējā drošība – kas skar policistus, ugunsdzēsējus un robežsargus – zināmā mērā ir palikusi novārtā. Prezidenta uzrunā es saklausīju vēstījumu par to, ka ministriem, kuri rūpējas par šīm nozarēm, ir ļoti nopietni jāpiedomā pie tā, lai nākamajā gadā iekšējās drošības prioritāte nebūtu kāda 34. prioritāte, bet būtu prioritāte numur viens. Es vēlreiz to atkārtoju – man tiešām liels prieks, ka prezidents savā uzrunā pieminēja šo problēmu.
Kārtējā sēdē, manā skatījumā, bija trīs interesanti un ļoti svarīgi jautājumi, kuriem es nedaudz pieskaršos. Pirmais ir graudu eksports un imports, otrais ir skolu jautājums, trešais – deklarēšanās jautājums. Tātad – sīkāk par katru, bet centīšos ātri.
Graudu jautājums, manā skatījumā, nebija īsti tas jautājums, kuru vajadzēja skatīt. Tas gan šobrīd būs mans personiskais viedoklis. Mēs nobalsojām par alternatīvo likumprojektu, kurā tika aizliegts graudu imports, kas ir apmēram 1,4 procenti un kas nav liels. Manā skatījumā, abi jautājumi bija tādi pielādētie jautājumi. Ziniet, tas ir tāpat kā, ja uzdodu jums jautājumu: vai joprojām sitat savu sievu? Vienalga, ko arī neatbildētu, atbilde nebūs jums pozitīva. Manā skatījumā, šim jautājumam vajadzēja pieiet nedaudz citādāk, no citas puses. Tas ir viens.
Partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ uzdeva jautājumus saistībā ar skolu slēgšanu, un tūlīt, droši vien pēc pusstundas, ministres kundze atbildēs. Mūsu bažas ir par mazo skolu slēgšanu un ne tikai. Faktiski šie jautājumi skar, manā skatījumā... ja mēs runājam, pieņemsim, par pierobežu, tad tas ir iekšējās drošības jautājums. Paskatīsimies, lai arī kā nebūtu... kā jau ir minēts, beidzamajos 10 gados ir slēgtas jau 400 skolas, un, ja mēs vēl kultivējam šo skolu slēgšanu, manā skatījumā, tas nekādā mērā nerosina un neveicina mūsu iekšējo drošību, apdzīvotību, ģimeņu labklājību – nevienu no jautājumiem. Tas, mūsu skatījumā, ir ļoti svarīgs, vitāli svarīgs jautājums Latvijai un latviešu tautai.
Beidzamais, kam es gribu pieskarties, ir deklarēšanās jautājums – pilsoņu iniciatīva. Paldies šiem aktīvajiem cilvēkiem, kuri iesniedza šo pilsonisko iniciatīvu. Proti, jautājums ir par to, lai nebūtu iespējams deklarēties īpašumā bez īpašnieka atļaujas, jo šādu gadījumu ir diezgan daudz. Cilvēkiem pēc tam ir ar to jānodarbojas, jāmokās, un tas ir tikai gadījumā, ja viņi uzzina, ka tāda deklarēšanās ir notikusi. Bieži vien cilvēki pat nemaz neuzzina to, ka viņu īpašumā kāds ir deklarējies.
Tā ka šie trīs jautājumi, manā skatījumā, ir tie būtiskākie, kas šodien tika izskatīti.
Vēlreiz paldies par iespēju jūs informēt, un visiem jaukas brīvdienas!
Paldies.
Vadītāja. Paldies frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam.
Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Andris Kulbergs. Lūdzu!
A. Kulbergs (AS).
Sveiki, klausītāji! Kā jau iepriekš minēja mani kolēģi, šodien bija arī īpaša sēde veltīta Ukrainas piemiņai un diemžēl briesmām, kas tur notiek. Mūs uzrunāja Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks, kā arī mūsu prezidents.
Kā jūs dzirdējāt, būtisks jautājums ir mūsu drošība, tas ir tas, ko mēs varam mācīties no Ukrainas. Kā Ukrainā šī drošība izpaudās... ir tas, ka dzelzceļa infrastruktūra ir viens no fundamentiem drošības... apgādē, tieši militārajā apgādē, tieši tāpēc arīdzan mūsu, Latvijas, drošība ir savietojamība ar Eiropu, NATO, ātrās reaģēšanas spējas... ja ir apdraudējums, tad spēt būt... klātbūtnē Latvijā, piegādāt arī militāro tehniku. Tieši tāpēc mēs šodien iesniedzām pieprasījumu Siliņas kundzei, jo tas, kas notiek šobrīd, tā neskaidrība, kas virmo ap “Rail Baltica”, ko jūs dzirdat pie tik grandioza projekta... tas vienkārši ir nepieņemami.
Gribu minēt, ka projekts jau cik reižu šobrīd ir pārsniedzis – un nav pat skaidrības – sākotnējos 1,98 miljardus eiro, ir aizgājis jau daudzkārt trakāk, bet nav arī skaidrs, kur ies līnija, kas tiks būvēts, kad tas tiks uzbūvēts, cik tas beigu beigās maksās, kā tas tiks finansēts un – būtiskākais – kā tas tiks pārvaldīts un uzraudzīts.
Tieši no drošības viedokļa šis projekts ir jāpārkvalificē par NATO līmeņa militārās infrastruktūras objektu, jo tā ir tā prioritāte... kas mūs šobrīd diemžēl šāda kaimiņa dēļ apdraud. Tieši tik nopietni arī ir jāpieiet šim projektam. Mēs gribam dzirdēt skaidrojumu no Siliņas kundzes, lai reizi par visām reizēm mūsu sabiedrībai, mums visiem, ir skaidrs, ko un par ko maksāsim.
Diemžēl, cik dzirdams, būves, ar ko ir sākta šī trases būvniecība... notiek Rīgā, stacijā, arī lidostā, bet šis vilciens, kā mēs esam dzirdējuši, var pat neienākt Rīgā un lidostā. Tātad mēs būvējam kaut ko tur, kur nemaz nebūs “Rail Baltica”. Tāpēc tika uzdots jautājums, gaidīsim atbildi, lai varētu jums detalizētāk paskaidrot un pievērst uzmanību, ka šis projekts ir fundamentāls.
Un otrs pieprasījums. Mēs uzdevām izglītības un zinātnes ministrei jautājumu par skolām. Vēl viens faktors ir uzpeldējis, un jautājums, vai tas ir izvērtēts. Skolās ir dažnedažādi pulciņi, tie ir deju, dziedāšanas pulciņi, kolektīvi, kas ir iesaistīti šajās skolās. Kas notiks, ja skolas tiks slēgtas? Vai ir izvērtētas iespējas šiem kolektīviem tālāk ko darīt? Mēs vienkārši gribam zināt, vai tas ir izvērtēts un kādā veidā tas ietekmēs visus šos iedzīvotājus.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Andrim Kulbergam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.
“Frakciju viedokļus” šodien noslēgs Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Ģirts Štekerhofs. Lūdzu!
Ģ. Štekerhofs (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mani kolēģi jau īsumā jums izstāstīja par visiem notikumiem, kas šodien bija Saeimas namā, bet es īsumā arī gribu bilst... savu tādu redzējumu.
Tātad šīs dienas... sākumā bija Saeimas ārkārtas sēde par godu... atmiņai par otro gadadienu karam Ukrainā. Sēde sākās ar himnas izpildīšanu... mūsu, deputātu, izpildījumā... un ar klusuma brīdi, veltītu kritušajiem ukraiņu karavīriem. Tad bija ļoti saturīgas un emocionālas valsts pirmo personu uzrunas, par kurām īsumā kolēģi jau jums atstāstīja, un mums pagodinoša bija Verhovnas Radas priekšsēdētāja Ruslana Stefančuka uzruna, kurā viņš izteica pateicību par mūsu... novērtēja mūsu ieguldījumu, atbalstu un palīdzību – gan valsts, gan pilsoņu individuālo palīdzību – Ukrainai šajā smagajā karā.
Tad otrā daļa... bija šīsdienas parastā sēde. Tā sākās ar daudzu likumprojektu izskatīšanu.
Viens likumprojekts, kas, man liekas, ir interesants un ko neviens nepieminēja (es domāju, tas varētu arī cilvēkus interesēt), – par jauniesaucamajiem obligātā karadienesta puišiem (pašreiz laikam jau arī meitām), ka viņi saņems... būs iespējas, teiksim... nodokļu atlaides... nemazināsies... un būs kā apgādājamais, viņš skaitīsies ģimenes budžetā un... nodokļos vecākiem.
Tad šis sasāpējušais jautājums par graudiem. Bija ļoti daudz emociju. Graudu epopeja mums ir tāda, ka nav morāli, ētiski pieņemami, ka Latvija atbalsta Krieviju, ekonomiski sadarbojoties, importējot tās lauksaimniecības produktus. Tas varētu būt pielīdzināms valsts drošības aspektiem. Līdz šim tā izvēle, kur pirkt, kur nepirkt, ētiski jau ir bijusi uzņēmēju un uzņēmumu ziņā. Ņemot vērā valsts drošības aspektus, rīcība, kas pamatojas uz morāliem apsvērumiem, ir jānosaka arī valsts līmenī, un to mēs šajā likumā mēģinājām izdarīt... likumā pieņemtajās... normu robežās.
Arī lauksaimnieku sabiedrība ir publiski izteikusi neapmierinātību par jebkādu Latvijas attiecību turpināšanu ar agresorvalsti, izteikusi vēlmi par jebkādu attiecību izbeigšanu ar agresorvalsti, tai skaitā attiecībā uz tās produktu izmantošanu cilvēku un dzīvnieku patēriņā. Tā kā lielākā daļa šo produktu tomēr ir graudi un lopbarība, kas tiek eksportēti caur mūsu valsti un atmuitoti pie mums, tad, pēc statistikas, mēs izrādāmies vieni no lielākajiem šo graudu patērētājiem, bet daļa, kas paliek pie mums, kas pašreiz ir fiksēta statistikā, ir
1,4 procenti no visa šī apjoma.
Ir saprotamas emocijas un vēlme, ka mēs varētu visu šo lielo plūsmu apstādināt, bet diemžēl... vai par laimi... mēs esam Eiropas Savienības ārējā robeža... un mēs esam pakļauti Eiropas Savienības likumiem, tādēļ pēc rūpīgas izspriešanas un rūpīgas likuma pārcilāšanas visos līmeņos, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija... kopā ar Zemkopības ministriju, konsultējoties gan ar Ārlietu ministriju, gan ar Ekonomikas ministriju, gan ar Tieslietu ministriju... pieņēma šādu pašreiz vienīgi likumīgi iespējamo... likumu, kas varētu nebūt pretrunā Eiropas Savienības prasībām.
Likums šodien tika pieņemts steidzamības kārtā divos lasījumos.
Tas šodien būtu tā kā viss.
Veiksmīgu jums nedēļas nogali un panākumus darbā! Turamies – par Latviju un Ukrainu!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Ģirtam Štekerhofam.
Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!