Frakciju viedokļi

2024. gada 7. martā

 

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un jūs klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi”. Tajā deputāti pastāstīs jums par sēdē skatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Jurim Viļumam. Lūdzu!

 

J. Viļums (AS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēde nebija gara, bet lielākās un plašākās debates, gana asas, izraisījās par priekšlikumu veikt grozījumus attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli. To būtība ir tāda, ka tām personām, kurām ir noteiktas sankcijas, – Krievijas personām, viņu
īpašumiem – būs tiesības uzlikt 10 procentu nodokļa likmi, kas pēc būtības, manuprāt un Saeimasprāt, ir samērīga norma... ka šiem īpašumiem, kas, kā jau teicu, pieder sankcionētām personām, tiek uzlikts nodoklis 10 procenti. Iespējams, ar laiku arī tos varētu atsavināt pavisam un tādā veidā iegūt līdzekļus gan Ukrainas teritorijas renovācijai, gan arī, ja karš turpināsies, atbalstam militārajā laukā.

Debatēs gan tika mēģināts norādīt, ka tas neesot samērīgi, ka tas varot mums radīt kaut kādas briesmas. Teikšu savu personīgo viedokli – tas savā ziņā ir apkaunojums, ka Latvijas Republikas Saeimā ir deputāti, kas pēc būtības uzņemas Kremļa politikas advokātu lomu. Manuprāt, mums ir jādara viss, lai apturētu jebkādu ekonomisko sadarbību ar Krievijas Federāciju, jo katru dienu, kad Ukrainā ilgst karš, tās ir dzīvības – tās ir nevainīgu cilvēku, arī bērnu dzīvības. Mums kā valstij, kas savulaik ir izcietusi Padomju Savienības, teikšu tā, šausmas, ir jābūt pirmajās rindās un jāskaidro Eiropas Savienībai, cik svarīgi šādas darbības ir veikt.

Atgādināšu, ka 22. februārī Saeima pieņēma paziņojumu, kurā ir trīs galvenie punkti. Vienu es jau pieminēju: katra karadarbības diena – tās ir zaudētas cilvēku dzīvības. Otra lieta – tā sauktās prezidenta vēlēšanas, kas gaidāmas 17. martā, nav atzīstamas, vismaz tajās teritorijās, kuras ir anektētas un okupētas Ukrainas starptautiski noteiktajās robežās... kā arī, kā jau teicu, Eiropas Savienības līmenī jāveic visu veidu ekonomiskās sadarbības pārtraukšana ar Krieviju. No savas puses teikšu, ka šīs vēlēšanas, kas 17. martā... pēc 10 dienām gaidāmās tā sauktās vēlēšanas Krievijā... vispār nebūtu jāatzīst to rezultāti, un Putinu nevar citādāk saukt kā tikai par diktatoru, nevis... nekādā gadījumā nedrīkst izmantot demokrātiskajā pasaulē bieži izmantoto vārdu “prezidents”.

Un pēdējais punkts, ko es gribu pieminēt. Gribu pateikties Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas vakar burtiski piedāvāja savu viedokli un sniedza paziņojumu par to, ka Latvijas Nacionālie bruņotie spēki ir gatavi aizstāvēt Latviju. Domāju, ka arī valdībai, atbildīgajām ministrijām ir jābūt aktīvākām, lai skaidrotu arī sabiedrības lomu un sabiedrības iespējas būt gatavai dažādiem izaicinājumiem.

Sargājiet sevi, sargāsim mūsu valsti, un lai visiem izdodas!

Paldies. Visu labu!

 

Vadītāja. Paldies Jurim Viļumam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Nākamā runās frakcijas “Stabilitātei!” deputāte Jekaterina Drelinga. Lūdzu!

 

J. Drelinga (ST!).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien mēs strādājām aktīvi, bija interesantas debates.

Šodien mēs iesniedzām grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kuru mērķis ir atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa fiziskās personas, kuras ir deklarētas savā vienīgajā īpašumā ar nekustamajam īpašumam piekritīgo zemes platību pilsētās un ciematos līdz 1500 kvadrātmetriem, bet viensētās – līdz diviem hektāriem.

Nekustamā īpašuma nodokļa politika Eiropā ir dažāda, taču jāmin, ka lielākā daļā valstu vienīgais mājoklis netiek aplikts ar nodokli vai arī tas ir ļoti mazs. Piemēram, Igaunijā un Lietuvā par vienīgo mājokli un zemi netiek aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis. Diemžēl šodien šis likumprojekts netika nodots tālākai izskatīšanai komisijā, bet mēs uzskatām, ka arī mums ir jānonāk pie tā, lai šis nodoklis tiktu atcelts.

Tā kā mēs Saeimā aktīvi strādājam pie grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, paralēli tika iesniegts grozījums Veterinārmedicīnas likumā, kas paredz: pirmais... ierobežot klaiņojošo kaķu skaitu; Pārtikas un veterinārajam dienestam – kontrolēt un ierobežot trakumsērgas izplatību; Valsts policijai un pašvaldības policijai – nodrošināt sabiedrisko kārtību un sabiedrisko drošību, reaģēt uz cilvēku cietsirdību... cietsirdīgiem gadījumiem pret dzīvniekiem; īpašniekiem atvieglot sava dzīvnieka meklēšanu un atrašanu, ja tas ir pazudis. Šo likumprojektu mēs atbalstām daļēji un esam pret tā steidzamību. Taču mēs sadarbojamies ar patversmēm, un otrajam lasījumam iesniedzām priekšlikumus.

Paldies par jūsu uzmanību. Jaukus svētkus un saulainas brīvdienas!

 

Vadītāja. Paldies Jekaterinai Drelingai no frakcijas “Stabilitātei!”.

Vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!

 

E. Zivtiņš (LPV).

Paldies par doto vārdu. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es kā frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ pārstāvis akcentēšu tikai un vienīgi vienu jautājumu, proti, jautājumu par nekustamā īpašuma nodokli. Jāsaka tā, ka tas ir ierakstīts arī mūsu statūtos, mēs uzskatām nekustamā īpašuma nodokli par netaisnīgu – to, kas šobrīd tiek piemērots Latvijas iedzīvotājiem. Nav runa par pirmo, otro, desmito vai jebkuru citu. Tātad nekustamā īpašuma nodoklis – tas ir netaisnīgs pret mūsu valsts iedzīvotājiem. Mūsu skatījumā, nekustamā īpašuma nodoklis ir jāatceļ pilnībā, tas nemotivē, tas nekādā mērā neraisa to, lai cilvēki varētu attīstīties, būvēties un Latvija attīstītos.

Fiskālā ietekme kopumā valstī ir apmēram 200 miljoni, un mēs piedāvājam... lieta ir sekojoša... atcelt pilnībā nekustamā īpašuma nodokli, bet savukārt pusi no uzņēmumu ienākuma nodokļa novirzīt, lai motivētu pašvaldībās veidot uzņēmumus un veidot... uzņēmējdarbības, vairot mūsu iekšzemes kopproduktu, tādā veidā attīstoties.

Kā jau minēju, pašreizējais likums par nekustamajiem īpašumiem ir netaisnīgs, faktiski viens no netaisnīgākajiem – jo tu gribi labāk uzturēt savu īpašumu, jo tu gribi uzbūvēt labāku un skaistāku mitekli savai ģimenei, jo tev būs lielāks nekustamā īpašuma nodoklis. Tā ka tas ir netaisnīgi pret mums, pret Latvijas iedzīvotājiem. Šis nodoklis ir jāatceļ, draugi mīļie! LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ uz to pastāvēs tā, kā tas ir ierakstīts mūsu statūtos.

Ar to arī es gribu noslēgt uzstāšanos un novēlēt visiem jaukas brīvdienas. Un tiekamies rītdien Rēzeknē, kur notiks debates par iekšējo un ārējo drošību. Šīs debates būs ļoti interesantas.

Vēlreiz visiem jaukas brīvdienas, un tiekamies rītdien Rēzeknē!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

 

J. Dombrava (NA).

Labdien, radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē izskatīšanā bija trīs “Nacionālās apvienības” iniciatīvas.

Pirmā paredzēja palielināt summu, no kuras ir iespējams saņemt atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem, piemēram, par izglītību, par saņemtajiem medicīnas pakalpojumiem. “Nacionālās apvienības” deputāti rosināja šo summu kāpināt no 600 līdz 1000 eiro, kas atbilstu inflācijas datiem, kas ir... radušies aizvadīto gadu laikā... un kas ļautu iedzīvotājiem saņemt līdzīgu atmaksu faktiskajās cenās, kā tas ir bijis iepriekš. Diemžēl šo iniciatīvu valdības partijas noraidīja.

Nākamā iniciatīva bija saistīta ar ārvalstu studentiem, tieši ar trešo valstu studentiem. “Nacionālā apvienība” rosināja izveidot stingrāku kārtību attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem šie ārvalstu studenti uzturas Latvijā, paredzot noteikt maksimālo apjomu, maksimālo kvotu, cik drīkst ieceļot Latvijā, izmantojot studentu vīzas. Mēs esam konstatējuši pietiekami daudz gadījumu, kad šādi riski rodas. Diemžēl arī šī “Nacionālās apvienības” iniciatīva tika noraidīta.

Savukārt trešā “Nacionālās apvienības” iniciatīva tika atbalstīta – saistībā ar sankcionētajām personām, viņu nekustamajiem īpašumiem. Šie Krievijas oligarhi savulaik ir iegādājušies īpašumus Latvijā, tai skaitā stratēģiski nozīmīgās vietās. “Nacionālā apvienība” rosināja noteikt viņiem 10 procentu nodokļa likmi attiecībā uz nekustamo īpašumu, paredzēt, ka nav piemērojami nodokļa atvieglojumi attiecībā uz šiem nekustamajiem īpašumiem, un visbeidzot paredzēt straujāku kārtību, krietni straujāku kārtību, kā tiek virzīts īpašums uz atsavināšanu, ja netiek pildīts pienākums pret valsti. Man ir gandarījums, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo iniciatīvu turpina virzīt uz priekšu un šodien šī iniciatīva tika atbalstīta pirmajā lasījumā.

Noslēgumā es vēlos uzsvērt, ka šonedēļ ir sākušies darbi pie Latvijas austrumu robežas nostiprināšanas. It īpaši es vēlos nosūtīt vēstījumu tiem cilvēkiem, kas dzīvo pierobežas zonā: jūsu mājas tiks aizsargātas. Tā ir pozitīva ziņa – neviens nevarēs mūsu zemē brīvi ienākt iekšā.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Jānim Dombravam.

Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Atis Labucis. Lūdzu!

 

A. Labucis (JV).

Labdien, dārgie radioklausītāji! Šodien vēlos runāt par diviem likumprojektiem, kas nāk no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas saistībā ar atbalstu uzņēmējdarbībai.

Pirmais, ko ziņoja kolēģis, bija par likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, kura mērķis ir radīt pozitīvu ietekmi uz jaunas lieljaudas sadales sistēmas pieslēguma pieejamību un komercdarbības attīstību, galalietotājiem tieši samazinot izmaksu slogu šāda jauna pieslēguma izveidei. Piedāvātās izmaiņas ir, ka izmaksu sadalījums būs proporcijā 50 pret 50 starp galapatērētāju un... otru pusi tad segs valsts. Un būvdarbus veiktu, piemēram, “Sadales tīkls”.

Otrs likumprojekts, kas savā ziņā saistās ar šo likumprojektu, ir “Grozījums likumā “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai””. Vārdu sakot, 2014. gadā Valmierā tika identificēta teritorija, kas 2017. gadā ar likumu tika nodota industriālā parka infrastruktūras izveidei Valmieras pilsētas pašvaldībā ar kopējo platību nedaudz vairāk par 100 hektāriem.

Valmieras pašvaldība aktīvi strādā ar potenciālajiem investoriem, galvenokārt – ārvalstu investoriem, kas ir ieinteresēti investēt un strādāt šeit ilgāk nekā 30 gadu periodā. Skatoties uz starptautisko praksi – lai investors pieņemtu lēmumu investēt Valmierā, būtiskais faktors ir tieši termiņš, cik ilgi termiņa garantijas varētu sniegt investoram. Šobrīd Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ir noteikti vispārējie publiskas personas mantas iznomāšanas termiņi līdz 30 gadiem. Plāns ir šajā likumprojektā rosināt termiņus atkarībā no investīciju apjoma, respektīvi, šos 30 gadus atstāt, ja investīcijas nepārsniedz 30 miljonus, savukārt dot 45 gadus, ja investīcijas ir līdz 70 miljonu eiro apjomā, un 70 gadus – ja investīcijas ir līdz 100 miljonu eiro apjomā.

Gribu uzsvērt, ka šīs divas lietas saistās ar uzņēmējdarbības atbalstu.

Tas no manas puses viss.

Paldies par uzmanību, un klausītājiem jaukas brīvdienas!

 

Vadītāja. Paldies Atim Labucim no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Nākamais runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāts Edmunds Cepurītis. Lūdzu!

 

E. Cepurītis (PRO).

Labdien visiem! Runāt vairāk uz noslēguma daļu ir gan izaicinājums, gan priekšrocība, tāpēc vairākus no minētajiem tematiem gribu ielikt kontekstā.

Pirmais – saistībā ar nodokļu politikas izmaiņām. Šodien mēs izskatījām lēmuma projektu, ka attaisnoto izdevumu atmaksas slieksni varētu paaugstināt, un atbilde no Saeimas vairākuma bija, ka tas būtu jāskata kopā ar nodokļu politiku.

Es gribu pievienot kontekstu šim jautājumam – attaisnoto izdevumu slieksni (šobrīd – 600 eiro) un to, ko mēs zinām no nodokļu politikas: šādu slieksni pārsniedz ļoti maz Latvijas iedzīvotāju. Pārsvarā attaisnotos izdevumus, iesniedzot deklarācijas, izmanto cilvēki ar lielākiem ienākumiem. Protams, ir jāiztērē diezgan daudz līdzekļu, lai vispār līdz šim slieksnim tiktu. Tāpēc man liekas tik svarīgi to skatīt kopumā ar to, kas notiek nodokļu politikā, jo ir jāuzdod jautājums: vai mums šobrīd svarīgākais ir samazināt nodokļus tiem cilvēkiem, kam jau ir salīdzinoši lieli ienākumi, vai tomēr lielāku uzsvaru likt un meklēt iespējas, kā tiem cilvēkiem, kam šobrīd klājas visgrūtāk, kam ieņēmumi ir viszemākie, sniegt lielāku atbalstu.

Šis varbūt būtu tāds rīks, kas palīdzētu tikai tādai grupai, kam ir lielāki ienākumi, bet aizmirstu par to daļu, kam ir zemāki ienākumi. Protams, būtu jāsamazina izdevumi saistībā vai nu ar veselību, vai citiem svarīgiem pakalpojumiem. Tas, manuprāt, bija pamatojums, kāpēc Saeimas vairākums šo ieceri noraidīja vai vismaz atlika uz skatīšanu kopumā ar citām nodokļu izmaiņām.

Otrs daudz minētais jautājums šeit bija saistībā ar sankcionēto personu īpašumiem un aplikšanu ar lielāku nodokli. Man liekas, kolēģi to jau ļoti daudz komentēja, es gribēju piebilst, ka tā ir daļa no plašākas tendences, par ko daudz runā Eiropas Savienībā: kā Krievijai būt atbildīgai par visiem tiem noziegumiem, visiem tiem zaudējumiem, kas šobrīd tiek radīti Ukrainai, Ukrainas tautai. Tas princips šobrīd veidojas vienkārši, ka ir ļoti daudz dažādu Krievijas īpašumu – Krievijai pietuvinātu personu, sankcionētu personu īpašumu –, kas var būt daļa no šī stāsta. Tas nozīmē, ka šo īpašumu dažādu veidu papildu aplikšana... peļņas aplikšana ar nodokļiem var būt viens veids, kā likt Krievijai skaidri redzēt, ka atbildība būs jāuzņemas un radītie zaudējumi būs jāsedz. To var sākt darīt jau tagad, izmantojot šos īpašumus, novirzot iegūtos ieņēmumus Ukrainas atjaunošanai, piemēram, atjaunojot jau šobrīd sabombardētās daudzdzīvokļu mājas.

Trešā lieta, kam es gribu pieskarties un ko ielikt lielākā kontekstā, ir likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Man liekas, tā ir ļoti laba Klimata un enerģētikas ministrijas iniciatīva. Būtība izmaksu sadalījumam 50 un 50 procenti ir tāda, ka mēs veicinātu jaunu pieslēgumu veidošanos arī tādiem objektiem... droši vien rūpnīcām tas varētu būt, varētu būt kādi lielāki objekti, kas izmanto elektrību... Pirmām kārtām tas ir labi, jo mēs esošo infrastruktūru ar jaunajiem pieslēgumiem varam izmantot efektīvāk, tas pat nerada nekādas papildu izmaksas, lielākajā daļā gadījumu šie jaunie pieslēgumi paši sevi atmaksā no tā, kas ir jāmaksā par sadales tarifiem.

Man liekas, ir arī svarīgi, ka mēs vairāk veicinām pāreju uz elektroenerģijas infrastruktūru – prom no, piemēram, dabasgāzes infrastruktūras, dabasgāzes izmantošanas, jo, lai ko mēs arī Latvijā darītu, dabasgāzi mēs papildus šeit neatradīsim, nekādas atradnes neiegūsim, bet elektrību mēs varam saražot šeit, uz vietas. Tāpēc mēs varam būtiski stiprināt Latvijas energoneatkarību ar maziem soļiem. Šis ir viens no tiem – pārejot vairāk uz elektrības izmantojumu, prom no importētajiem energoresursiem.

Tas viss no manas puses.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Edmundam Cepurītim no frakcijas PROGRESĪVIE.

“Frakciju viedokļus” šodien noslēgs Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis. Lūdzu!

 

H. Rokpelnis (ZZS).

Labdien, cienījamie klausītāji! Sākšu ar lietām, kas ir Saeimas sēžu aizkadrā.

Piemēram, administratīvi teritoriālā reforma. Jautājums atkal ir aktualizējies, tuvākajā laikā Saeimā tiks skatīts šis likums, jo jāpieņem lēmums par Varakļāniem – kur Varakļānu pašvaldībai būt. ZZS frakcija pirms mēneša ir izsūtījusi visām pašvaldībām aicinājumu domes lēmuma formā sniegt atgriezenisko saiti par to, kā pašvaldības saredz, cik veiksmīga vai, gluži pretēji, neveiksmīga ir bijusi šī reforma. Mēs lieliski apzināmies, kādas problēmas reforma ir radījusi.

Paralēli ZZS frakcija noteikti iestāsies par to, lai tās pašvaldības, kuras ir paudušas konkrētas bažas šī administratīvi teritoriālā iedalījuma jautājumā... mēs noteikti tās aizstāvēsim. Piemēram, stāsts par lielo pilsētu un tām piegulošo pašvaldību apvienošanu, kur šīs intereses, iespējas un arī vajadzības ir ļoti atšķirīgas. Tā ka par šo tuvākajā laikā noteikti vēl dzirdēsiet.

Otra tēma, kas tiek risināta, – par skolu tīklu un kā šī reforma tālāk virzīsies vai nevirzīsies. Lielais jautājums, kur tagad esam mazliet iestrēguši, ir investīciju programma pašvaldībām, jo ir skaidrs, ka, ja skolēnus vedīsim uz tālākām skolām, ir vajadzīgs transports, ir vajadzīgi sakārtoti ceļi. Esam aprēķinājuši un konstatējuši, ka būtu nepieciešama investīciju programma ar apmēram 75 miljoniem eiro gadā. Te ir liels jautājums – kur mēs to naudu atradīsim? Pie tā valdība šobrīd aktīvi strādā.

Kas sasaucas ar to, ko Cepurīša kungs minēja... par darbu fonā. Šodien noraidījām “Nacionālās apvienības” priekšlikumu par attaisnoto izdevumu sliekšņa celšanu. Skaidrs, ka tas ir jāskata kopā ar visiem nodokļiem. Esam par šo jautājumu Finanšu ministrijā aktīvi diskutējuši, arī vakardien mums bija sanāksme, kur pieskārāmies tieši šim jautājumam. Droši vien tas lielais jautājums ir – kā vispār nodokļu reforma izskatīsies. Publiskai apspriedei sabiedrībai to ir paredzēts nodot līdz jūnijam, tad arī vērtēsim.

Personīgi es uzskatu, ka attaisnotie izdevumi nav sevi attaisnojuši. Tas ir pietiekami sarežģīts process, tā administrēšana valstij izmaksā dārgi. Mēs sūdzamies, ka VID ir milzīga iestāde, bet iedomājieties – kas tas ir par darbu, kas jāvelta, lai pārbaudītu katru iesniegto čeku – vai tas ir bijis no zobārsta vai no higiēnista – un tā tālāk.

Vēl šodien noraidījām “Nacionālās apvienības” rosinājumu stingri ierobežot ārzemju studentu skaitu Latvijā. Laikā, kad visas pasaules valstis cīnās par gudrākajiem prātiem, mēģina piesaistīt spējīgus jaunus cilvēkus, tas, manuprāt, ir pilnīgi aplams gājiens. Līdz ar to mēs bijām “pret” šādu iniciatīvu.

Virzoties tuvāk tautsaimniecībai... divas ļoti labas lietas Saeimas šodienas sēdē. Jau iepriekš pieminētā atlaide jaunu elektrības pieslēgumu izveidei 50 procentu apmērā, kas pavisam noteikti būs veicinošs pasākums tam, lai attīstītos ražotnes, tai skaitā reģionos. Par reģioniem runājot, Valmieras piemērs... izgrozījām likumprojektu par zemes nodošanu Valmieras pašvaldībai, lai atļautu potenciālajam investoram šeit darboties ilgtermiņā. Ja ierobežojums bija 30 gadi – nomāt šo zemi 30 gadus –, tad šobrīd pagarinām termiņu, lai mēs varētu piesaistīt tādu investoru, kurš ir gatavs nākt un ieguldīties 40–50 gadu periodā, vārdu sakot, būt šeit uz palikšanu.

Paldies, ka klausījāties. Visiem jauku dienu!

 

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Harijam Rokpelnim.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!