Frakciju viedokļi

2024. gada 6. jūnijā 

 

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”.

Deputāti tiešraidē pastāstīs par sēdes jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajai vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātei Jekaterina Drelingai. Lūdzu!

 

J. Drelinga (ST!).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija samērā īsa darba kārtība, taču bija interesanti likumprojekti un lēmumu projekti. Viens no tiem bija “Nacionālās apvienības” lēmuma projekts “Par Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, kuri strādā Latvijas skolās” – par pedagogu atbrīvošanu no amatiem. Pašlaik tie ir 200 pedagogi.

Gribu atgādināt, ka Latvijā ir liels pedagogu trūkums, un mēs šo situāciju varam pasliktināt vēl vairāk. Ja šie pedagogi joprojām strādā izglītības iestādēs, tad tie ir izgājuši vairākas pārbaudes, un tiem ir Latvijas Republikas izglītība. Varu apgalvot, ka viņi māca pēc Latvijas izglītības programmas, nevis pēc Krievijas vai Baltkrievijas programmas un bērni saņem kvalitatīvu izglītību. Ar šo rīcību mēs pazemojam pedagogus, viņu darbu un pasliktinām valsts situāciju.

Frakcija “Stabilitātei!” neatbalstīja šo lēmuma projektu un pateicas tiem deputātiem, kas uzklausīja mūsu viedokli un mainīja domas, ar savu balsojumu neatbalstot šo lēmuma projektu.

Joprojām uzskatām, ka mēs nevaram lemt par Rēzeknes domes atlaišanu, jo domi ir ievēlējuši Rēzeknes iedzīvotāji, tātad tā ir viņu izvēle, kā arī maz laika paliek līdz pašvaldību vēlēšanām. Nav pārliecības, ka pilsētas pagaidu administrācija varētu uzlabot situāciju Rēzeknē un sniegt palīdzību pilsētas iedzīvotājiem, tāpēc mēs neatbalstījām likumprojektu.

Paldies par uzmanību. Jaukas brīvdienas!

 

Vadītāja. Paldies deputātei Jekaterinai Drelingai.

Nākamais runās frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Artūrs Butāns. Lūdzu!

 

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien “Nacionālā apvienība” bija sagatavojusi lēmuma projektu, kas liegtu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem strādāt Latvijas skolās, jo, kā mēs uzzinājām no Izglītības un zinātnes ministrijas, izrādās, 214 agresorvalstu pilsoņi ikdienā skolo mūsu jauniešus, skolēnus. Mūsuprāt, tas ir kaut kas neiedomājams NATO un Eiropas Savienības dalībvalstī, ka terorismu atbalstošas valsts pilsoņi strādā skolās, tiek uzturēti par valsts budžetu un audzina mūsu jauno paaudzi. Tā ir arī ņirgāšanās par pārējiem skolotājiem – Latvijas pilsoņiem – un izglītības sistēmu kopumā.

Par spīti atsevišķu frakciju, tostarp PROGRESĪVO, iebildumiem, šis lēmuma projekts tika nodots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kur tas tiks skatīts un virzīts uz priekšu.

Nākamā lieta – arī “Nacionālā apvienība” atbalstīja likumprojektu “Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums” otrajā lasījumā. Konsekventi esam iestājušies par to un uzskatām, ka Bartaševiča korupcijas skandāli un nespēja vadīt domi ir jāatrisina, atlaižot domi. Tas ir politisks lēmums.

Vēl vēlos norādīt, ka šodien no prokrieviskajām partijām bija centieni mīkstināt Imigrācijas likumu attiecībā uz tiem Krievijas pilsoņiem, kas uzturas Latvijā – neprasīt viņiem kārtot valsts valodas eksāmenu vai attiecināt to uz kaut kādu mazāku grupu –, bet visi šie centieni sašaurināt vai mīkstināt... vai padarīt labvēlīgākus apstākļus Krievijas pilsoņiem no “Nacionālās apvienības” un Saeimas kopumā tika noraidīti.

Noslēgumā vēlos teikt – ir būtiski, ka šodien tika pieņemts likums par Lestenes luterāņu baznīcu un Otrā pasaules kara piemiņas vietu ar Lestenes memoriālu, uz ko “Nacionālā apvienība” ilgstoši ir uzstājusi. Pie tā kopā ar Aizsardzības ministriju un Kultūras ministriju ilgstoši ir strādājušas arī vairākas organizācijas – “Daugavas Vanagi” un Latviešu karavīru piemiņas biedrība “Lestene”. Tā ka šis ir labs, svarīgs un valstisks solis, kas piešķir statusu leģionāru memoriālam Lestenē, un tādā veidā mēs tuvojamies arī valstiskam taisnības augšāmcelšanās brīdim... kas rakstīts arī Lestenes Brāļu kapu piemineklī.

Paldies visiem. Novēlu aktīvi piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās un pildīt savu pilsonisko pienākumu.

Visu labu!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Artūram Butānam.

Vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Andrim Kulbergam. Lūdzu!

 

A. Kulbergs (AS).

Sveiciens, radioklausītāji! Šodien mums, APVIENOTAJAM SARAKSTAM, bija tāds mazs, bet svarīgs priekšlikums tajā ziņā, ka... Diemžēl šobrīd Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā mēs dzirdam – prokremliskie spēki Rīgā un citviet ir izlīmējuši savus plakātus ar uzsaukumu pret nacionālismu. Kā to vispār saprast? Mūsu valsts pamatlikumā – Satversmē – skaidri noteikts, ka Latvija ir demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts, Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, tāpēc... Tātad pret nacionālismu sludinošā saukļa autori tiešā veidā iestājas pret Latvijas valsts būtību, mūsu valsts uzdevumiem un mērķiem. Mēs kā atbildīgi tautas pārstāvji varam atbildēt uz to.

Šodien tika iesniegts likumprojekts, kuru deputāti praktiski simtprocentīgi atbalstīja, ka autotransportam – automašīnām, piekabēm, motocikliem – varēs izvēlēties valsts numurzīmes ar Latvijas valsts ģerboni, lai šo nacionālo piederību cilvēki varētu sludināt, braucot ārpus Latvijas. Mēs zinām, ka daudzi tautieši dzīvo un strādā... un brauc uz Norvēģiju, Zviedriju, Spāniju, Portugāli, Vāciju. Mēs gribam pievienoties tai saimei... kā lietuviešu brāļiem, kā austriešiem, slovākiem, horvātiem un slovēņiem, kam uz transporta numurzīmēm ir ģerbonis. Turpmāk cilvēkiem būs iespēja izvēlēties šādi paust savu identitāti un nest Latvijas vārdu tālāk.

Prieks, ka likumprojekts tika nodots komisijai. Cerams, drīzumā mēs to skatīsim un arī ieraudzīsim rezultātu uz ielas.

Otrs šodienas jautājums, svarīgs jautājums, par ko mēs daudz esam dzirdējuši, – likumprojekts “Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums”. Šodien otrajā lasījumā tika pieņemts tas, ka Rēzeknes dome ir jāatlaiž. Gribu teikt, ka tam bija jānotiek jau pirms diviem mēnešiem vai pat agrāk, jo dome nebija spējīga izveidot budžetu. Tā parādu nasta, kas Rēzeknei gūlās virsū, bija bezatbildīgas darbošanās rezultāts. Nekā citādi to nevar nosaukt. To aizņēmumu dēļ, tā cauruma, kas šobrīd Rēzeknē ir, dēļ valstij diemžēl jāstartē iekšā, jāskatās, kas tur ir, un praktiski jābalsta. Nevar būt tā, kā šodien izskanēja runās, ka Rēzeknes darboņiem, kas ir izsaimniekojuši pilsētu, jāļauj turpināt to darīt. Tas, manuprāt, ir pret jebkādu loģiku, ir jābūt saimnieciskai... nu, praktiski jāglābj pilsēta.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Andrim Kulbergam.

Vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!

 

E. Zivtiņš (LPV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ja jau iepriekšējais runātājs nobeidza ar Rēzekni, tad es sākšu ar Rēzeknes jautājumu.

Manā skatījumā, šī ir klaja varas izmantošana savām, tā teikt, marginālajām vajadzībām. Faktiski mēs nevaram uzvarēt tiešajās vēlēšanās Rēzeknē, tāpēc jāizmanto vara, jāizmanto pozīcija, lai noņemtu cilvēkus nost no trases, tā teikt, un divu gadu garumā varētu izšeptēt visu to, kas Rēzeknē ir. Jo mūsu, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, skatījumā, šobrīd... problēmas bija ne tikai Rēzeknē. Rēzekne visas problēmas ir novērsusi un pilnā mērā nodrošina visus pakalpojumus, kas nepieciešami iedzīvotājiem.

Šeit ir runa tikai par to – vai tu esi koalīcijā, vai tu neesi koalīcijā. Tās pilsētas, kuras ir koalīcijā, tādas kā Jēkabpils, Jelgava, Valmiera, Gulbene, Talsi... tur tādi paši un līdzīgi pārkāpumi, tikai par tiem neviens nerunā.

Manā skatījumā, šis ir ļoti slikts precedents, jo, pirmkārt, neroc citam bedri, pats tajā iekritīsi, otrkārt, ar tieši tādiem pašiem soļiem varēs nākamie... jo pie varas jau mūžīgi nebūs, nāks citi un izmantos visu to pašu pret tiem, kas šobrīd to grib izmantot pret Rēzeknes iedzīvotājiem. Šajā sakarā es tikai varu pateikt – tas ir... visa tā ņemšanās ap to... ir divi iemesli.

Pirmais iemesls ir tāds, ka Rēzeknē godīgās vēlēšanās uzvarēt nevar. Otrs – lai noslēptu visas neizdarības, kas šobrīd stāv aiz esošās valdības, aiz esošās varas. Lai iedzīvotāji zinātu – tiklīdz beigsies vēlēšanas, uzreiz tiks skatīti jautājumi un, visticamāk, tiks pieņemti visi nodokļu celšanas varianti: pacelta PVN likme, pacelts nekustamā īpašuma nodoklis saistībā ar kadastriem.

Mūsu skatījumā... LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ uzstāj, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir jāatceļ pilnībā, tas ir netaisnīgākais nodoklis, kāds vien var būt. Nekustamā īpašuma nodoklis ir jāatceļ un jākompensē pašvaldībām šie 200 miljoni ar to, ka tiks pārdalīts uzņēmumu ienākuma nodoklis par labu pašvaldībām, lai tās būtu ieinteresētas šo jautājumu risināt un attīstīt savās teritorijās... pašvaldības.

Šobrīd sanāk tā: jo tu gribi labāk dzīvot – uzfrišini savu māju, remontē jumtu, taisi jaunu skursteni –, jo tev kadastrs būs lielāks, nodoklis būs lielāks. Tas ir absolūti netaisnīgi. PVN... tekstilizstrādājumiem nodokļi būs augšā. Es jau nerunāju par “Rail Baltica”... salīdzinājumā – Tallinā stacija izmaksāja 50 miljonus, Latvijā trūkst piecu miljardu, faktiski tas ir bankrots. Visas šīs problēmas kopsummā vainagojas ar to, ka tiek atrastas citas problēmas, par kurām runāt, – Rēzekne... tamlīdzīgi jautājumi. Manā skatījumā, tas ir netaisnīgi.

Nekas, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nāks pie varas – mēs visas netaisnības izlabosim.

Paldies par uzmanību. Visiem jaukas brīvdienas un – uz sadzirdēšanos!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Edmundam Zivtiņam.

Nākamā runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Jana Simanovska. Lūdzu!

 

J. Simanovska (PRO).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūs jau dzirdējāt, šodien bija ļoti intensīva sēde, mēs pieņēmām ļoti daudzus lēmumus.

Es gribu atkārtot par to pašu Rēzekni. Es klausījos, ko Valsts kontrole teica pēc tam, kad viņi bija veikuši revīziju. Tā strādāt nedrīkst! Tas bija pārkāpums pārkāpuma galā, ko es dzirdēju.

Es gribu teikt – šodien tika atvērts Administratīvās atbildības likums. Tas dod mums iespēju izdarīt vienu svarīgu labojumu, proti, panākt to, ka tie, kas pārkāpj partiju finansējumu, saņem administratīvo sodu, mēs varam paredzēt lielāku noilgumu, kad var ierosināt sodu pēc šāda pārkāpuma izdarīšanas.

Atceramies gadījumu ar partiju “Latvijas attīstībai” – bija daudzi aizdomīgi ziedojumi, bet faktiski nekādi sodi netika piespriesti, jo bija iestājies noilgums pēc pārkāpuma izdarīšanas brīža, kas ļāva pašai partijai apgalvot, ka nekas tāds nav bijis, tā varot turpināt. Tas ir absolūti nepieļaujami, jo faktiski šādi pārkāpumi ir viens no paņēmieniem valsts izzagšanai.

Vēl es gribu atzīmēt svarīgu jautājumu, jūs jau dzirdējāt, – par aizliegumu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem strādāt Latvijas skolās. Manuprāt, tas ir ārkārtīgi nepatīkams un populistisks solis, jo faktiski viņi nedomā par cilvēkiem, kas ir politiskie bēgļi, jo, lai cilvēki, kas ir politiskie bēgļi, piemēram, atteiktos no Baltkrievijas pilsonības, viņiem ir jāgriežas Baltkrievijas vēstniecībā, kas ir absolūti nedroša vieta politiskajiem bēgļiem.

Piemēram, mēs zinām, ko dara Krievija ar saviem politiskajiem bēgļiem – viņus indē. Baltkrievija nosēdina civilo lidmašīnu, lai arestētu savu politisko aizbēdzēju. Tā ka tas ir absolūti populistisks lēmuma projekts, lai uzkurinātu kaislības, bet faktiski mēs vēršamies pret cilvēkiem, kas Latvijā ir atraduši patvērumu no agresīva režīma.

Vēl es gribu teikt, ka ir ļoti nepatīkama steidzamība ar likumprojektu “Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā”. Tas samazinātu iespējas pilsoņiem pārsūdzēt... par teritoriālo plānojumu. Pārsūdzības laiku vēlas samazināt no diviem mēnešiem uz vienu mēnesi, kas varbūt sākumā neizklausās kas liels, bet cilvēki, kas šādas pārsūdzības ir gatavojuši, teic, ka tas tomēr prasa pietiekami daudz laika.

Es domāju, mēs visi esam pret birokrātiju, bet mums vienmēr jāskatās, kas ir svarīgākie procesi. Mēs nevaram samazināt birokrātiju, mums ir jāsamazina tas, ko valsts un pašvaldības iestādes dara uz birokrātijas rēķina, uz ierēdņu rēķina. Mēs nedrīkstam vērsties pret cilvēktiesībām... pārsūdzēt. Tāpēc mēs pilnīgi noteikti neatbalstījām steidzamību. Uzskatu, ka šis jautājums ir nopietni jāizdiskutē, jo daudzām organizācijām bija iebildumi.

Tas arī svarīgākais.

 

Vadītāja. Paldies deputātei Janai Simanovskai.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Augusts Brigmanis. Lūdzu!

 

A. Brigmanis (ZZS).

Labdien! Par Rēzekni. Protams, jautājums ir ļoti strīdīgs, diskutabls. Ir daudz trūkumu, manuprāt, Rēzeknes dome ir strādājusi ne tajā labākajā saimniekošanas praksē. Jautājums ir tikai par to, cik šī atlaišana ir likumīga, arī juristu domas ir dažādas. Faktiski pret atlaišanu zināmā mērā bija Saeimas Juridiskā biroja viedoklis.

Līdz ar to Zaļo un Zemnieku savienība izvēlējās šo jautājumu neatbalstīt. Mēs balsojām “pret” atlaišanu. Pastāv zināmi juridiski riski, pastāv risks, ka, apstrīdot šo jautājumu, attiecīgās institūcijās Saeimas lēmums varētu tikt noraidīts. Skatīsimies, kā būs, katrā gadījumā pašreiz balsojums Saeimā liecina par to, ka Rēzeknes dome varētu tikt atlaista.

Otrs jautājums ir tas, kas Zaļo un Zemnieku savienībai vienmēr ir bijis tuvs, – reģionālā politika. Ir atvērts jautājums par virkni novadu... atdalīšanos... ka neapvienot lielās pilsētas ar piegulošiem novadiem. Zaļo un Zemnieku savienībai ir savi priekšlikumi, pašreiz notiek darbs Saeimas atbildīgajā komisijā. Skatīsimies, ar ko šis viss rezultēsies.

Trešā lieta, ko es gribu pateikt, – Zaļo un Zemnieku savienība neatbalsta PVN nodokļa palielināšanu. Cik esmu informēts, tāds viedoklis nevalda arī koalīcijā, koalīcijas partneru vidū, līdz ar to tā būtu atbildīga pozīcija no mūsu puses – pateikt, ka PVN nodoklis netiks palielināts. Tas, ka darbs pie nodokļiem notiek un tam ir izveidota konkrēta darba grupa, ir taisnība. Notiek diskusijas par to, kāda varētu būt tālākā virzība, bet par šo konkrēto nodokli – es jums varu apliecināt, ka tāda saruna faktiski nenotiek.

Pēdējais, ko es gribu, – aicināt visus pilsoņus izpildīt savu pienākumu, doties pie vēlēšanu urnām un balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Paldies jums.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Augustam Brigmanim.

Pārraidi “Frakciju viedokļi” šodien noslēdz frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāte Agita Zariņa-Stūre. Lūdzu!

 

A. Zariņa-Stūre (JV).

Labdien, radioklausītāji! JAUNĀS VIENOTĪBAS vārdā šodien vēlos izcelt divus darba tematus, par kuriem runājām Saeimas sēdē. Viens ir tagadnes jautājums, otrs ir pagātnes sakārtošanas un cieņas jautājums.

Pirmais – šodien jau vairākkārt pieminētais likumprojekts “Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums”. Mēs to šodien skatījām otrajā lasījumā un balsojām par to. Mazliet komentēšu iemeslus... kā jūs noteikti esat dzirdējuši, gan Finanšu ministrija, gan Valsts kontrole savos ziņojumos ir norādījušas uz būtiskiem finanšu pārkāpumiem. Tā ir vienīgā pašvaldība, kura līdz 21. februārim nevarēja tikt galā ar savu budžetu, un arī martā, kad tas tika pieņemts, tas bija, kā atzina Finanšu ministrija, ļoti, ļoti nekvalitatīvs. Tālākajā darbībā pašvaldības dome neizrādīja konstruktīvu sadarbību un demonstrēja savu nekompetenci un arī apzinātas prettiesiskas darbības jautājumos, kas saistīti ar ļoti atbildīga novada, atbildīgas valstspilsētas pašvaldības budžetu.

Visas šīs darbības neliecināja par to, ka domes attieksme varētu mainīties. Arī finanšu līdzekļi nav tādi, lai pašvaldība varētu patstāvīgi funkcionēt. Valsts nevar bezatbildīgi noskatīties un pieļaut šādas darbības, tāpēc kā vienīgais risinājums ir šis likumprojekts – par domes atlaišanu un pagaidu administrācijas iecelšanu. Būt atbildīgiem, iecelt administratoru, kas palīdz pašvaldībai un iedzīvotājiem atbildīgi saimniekot tālāk.

Otrs, kā jau es teicu, manuprāt, ir ļoti cieņpilns jautājums – šodien trešajā lasījumā pieņēmām likumu par Lestenes luterāņu baznīcu un Otrā pasaules kara piemiņas vietu ar Lestenes memoriālu. Šis ir ļoti, ļoti cieņpilns jautājums, kas bija jāsakārto, jo Lestene kā piemiņas vieta... kur divu varu spēlēs bija ierautas daudzas Latvijas ģimenes, ir karojis brālis pret brāli... Starp divām lielām okupētājvalstīm – Padomju Savienību un Vāciju – latviešu karavīrs ir bijis tas, kurš ir bijis gan tur, gan tur. Ļoti svarīgi bija šo likumu pieņemt, apliecinot to, ka mēs nodrošinām vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu, mēs godinām to latviešu karavīru piemiņu, kuri krita kaujās šo divu lielvaru spēlītēs.

Būtiski, ko likums arī noteic, – ka mēs saglabājam, palīdzam attīstīt, palīdzam pētniecībā... gan tieši Lestenes memoriālu, gan blakus esošo Lestenes luterāņu baznīcu, kura kara laikā un okupācijas gados ir ļoti cietusi. Pateicoties Rundāles pils ilggadējam direktoram Imantam Lancmanim un viņa domubiedriem, kuri ir riskējuši pat ar represijām... viņi ir atraduši iespēju, kā izglābt un saglabāt daļu šīs baznīcas unikālā interjera. Pateicoties viņiem un arī tam, ka ir pieņemts likums, šī baznīca varēs piedzīvot savu atdzimšanu un tālāko attīstību.

Šie divi mums likās tādi ļoti, ļoti būtiski jautājumi.

Arī es aicinu būt atbildīgiem un sestdien iet vēlēt, atdot savu balsi par Latvijas nākotni, par Latvijas drošību, jo tas pie šībrīža politiskās situācijas ir ļoti, ļoti atbildīgs solis, kas jāizdara.

Paldies jums.

 

Vadītāja. Paldies deputātei Agitai Zariņai-Stūrei.

Līdz ar to šodienas pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!