Frakciju viedokļi 2024. gada 31. oktobrī

(31.10.2024.)

 

Frakciju viedokļi

2024. gada 31. oktobrī

 

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”.

Deputāti tiešraidē pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajai šodien vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātei Aivai Vīksnai. Lūdzu!

 

A. Vīksna (AS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pēc vakardienas garās ārkārtas sēdes mūsu šīsdienas sēde ir bijusi dinamiski spraiga un ātra. Gribu akcentēt vienu likumprojektu, kas ir būtiskāks tieši nodokļu maksātājiem, uzņēmējiem – kā atvieglojums. Vakar mēs ļoti daudz teicām paldies nodokļu maksātājiem, jo tie veido budžeta naudas apjomu.

Tātad viens... par ko uzņēmēji jau zina... grozījumi Grāmatvedības likumā, kas ir izstrādāti, lai uzņēmumos un iestādēs savstarpējos darījumos par precēm un pakalpojumiem no 2026. gada 1. janvāra kā obligāts tiktu ieviests elektroniskais rēķins. Daudzi uzņēmēji jau to lieto, bet tagad tas būs obligāts. Un vēl būtisks fakts – Finanšu ministrija piekrita izstrādāt Ministru kabineta noteikumus nevis līdz 1. jūlijam, lai uzņēmējiem paliktu tikai seši mēneši, ko sagatavoties, bet līdz 1. maijam, tas nozīmē – astoņi mēneši. Tās ir ļoti labas ziņas uzņēmējiem, kuri astoņos mēnešos būs sagatavojušies.

Tas no manas puses viss. Visiem novēlu skaistas un joprojām rudenīgi zeltainas brīvdienas.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātei Aivai Vīksnai.

Vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātam Atim Švinkam. Lūdzu!

 

A. Švinka (PRO).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Savā un frakcijas PROGRESĪVIE vārdā gribu pievērst uzmanību diviem jautājumiem.

Pirmais. Deputātu starpā bija asas diskusijas par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” un “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā” nodošanu komisijām. Tieslietu ministrija bija sagatavojusi... un Juridiskajā komisijā jau bija runāts par to, ka ir nepieciešams precizēt procesus, kas notiek ar noziedzīgi iegūtas mantas, kas ir konfiskācijas procesā, pārvaldību, kas līdz šim nav līdz galam precizēts. Lai būtu šādās lietās lielāka skaidrība, tas jānosaka likumos, lai valsts uzņemas lielāku atbildību, lielāku procesa vadību, lai šīs noziedzīgi iegūtās mantas nezaudētu savu vērtību.

Protams, bija deputātu jautājumi, kādā veidā tas iespaidotu uzņēmējus. No savas puses varu pateikt viennozīmīgi, ka tas attiecas uz ļoti mazu daļu uzņēmēju, kam ir saistība ar noziedzīgi iegūtu mantu, un vispārējā kārtībā uzņēmējdarbību tas neietekmē. Bet bija runa, ka jānodod komisijai un komisijā tiks skatīts, skaidrots un virzīts tālāk.

Otrais jautājums, ko gribu pieminēt, ir grozījumi Jaunatnes likumā, kas precizē deleģējumu, pašvaldību atbildību, kā darboties ar jaunatni. Protams, šobrīd daudzās pašvaldībās šis darbs jau notiek, bet Saeimas līmenī, likumu līmenī tiek precīzāk atrunāts (kas ir ļoti labi), ka ir jāpievērš lielāka uzmanība darbam ar jauniešiem, un tas tiek deleģēts pašvaldībām.

Tas no manis šodien viss.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Atim Švinkam.

Nākamais runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāts Edmunds Zivtiņš. Lūdzu!

 

E. Zivtiņš (LPV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien īsa, bet, jāsaka, spraiga diena. Manā skatījumā, viens no svarīgākajiem, ja ne pats svarīgākais, ir tas, ka šobrīd uzņēmēji sāk mosties no miega un saprot, kas īstenībā notiek valstī. Apliecinājums tam ir pikets pie Saeimas nama, kur uzņēmēji ēdinātāji pieprasīja PVN likmes samazināšanu. Tas ir saprotams, jo lielie nodokļi spiež, žņaudz. Tas liek iet ēnu ekonomikā, ēnu zonā un nekādā veidā neraisa labo praksi – darboties, attīstīties un pelnīt... galu galā, lai valstij ir naudiņa, lai par nodokļu maksātāju naudiņu spētu samaksāt visiem pārējiem algas.

Akcentēšu Kriminālprocesa likuma grozījumus, ko izstrādājusi un piedāvā Tieslietu ministrija. Jāteic, ka tie, kas mēģinās atspēkot... tā būs tīrākā mērā vai nu nezināšana, kā šīs lietas notiek dzīvē, vai negribēšana zināt, vai tīša šo procesu piesegšana. Faktiski Tieslietu ministrija ir sagatavojusi un izstrādājusi grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz, ka turpmāk tikai uz aizdomu pamata varēs likumīgo uzņēmuma vadītāju aizstāt ar procesa virzītāja ieceltu pārvaldnieku, kam nebūs nekādas atbildības par to, kas notiks ar pārņemtā uzņēmuma mantu. Tātad tikai uz aizdomu pamata varēs arestēt līdzekļus, arestēt mantas, iecelt administratoru (vai kā viņš tiek nosaukts), vienvārdsakot – valstiska mēroga reiderisms un uzņēmumu likvidācija.

Mēs visi atceramies, kas notika laikā, kad maksātnespējas administratoru mafija izputināja bankas, pārņemot lielos uzņēmumus. Nav neviena sanācijas gadījuma, ir tikai un vienīgi izputinātas firmas, izputinātas bankas, nesamaksāti nodokļi. Raimonds Pauls joprojām nav saņēmis savus ieguldījumus, kas viņam bija “Latvijas Krājbankā” un tā tālāk, un tā joprojām. Šobrīd Tieslietu ministrija zem virsraksta, ka grib šo sakārtot, pabīda apakšā vēl vājākus noteikumus – ka varēs uzņēmējiem atņemt visu mantu tikai uz aizdomu pamata. Faktiski, ja tu esi uzņēmējs, tu jau de facto esi noziedznieks. Tā ka gaidi, ka pie tavām durvīm pieklauvēs vai nu VID, vai kāds izmeklētājs, kurš gribēs apķīlāt, atņemt tev mantu un tevi izputināt.

LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ kategoriski tam nepiekrīt. Mēs tikai tad piekritīsim virzīt šos grozījumus, kad Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas uzņēmēji, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera... visi šie atbalstīs, kad tas tiks izrunāts, atbalstīts un nonāks pie kompromisa. Kamēr ar uzņēmējiem nav runāts, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ šādu reiderismu valstī neatbalstīs.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Edmundam Zivtiņam.

Vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Artūram Butānam. Lūdzu!

 

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Izcelšu trīs lietas no šīsdienas sēdes, kas ir svarīgas no “Nacionālās apvienības” skatpunkta.

Pēc mūsu iniciatīvas šodien divi deputāti no frakcijas “Stabilitātei!” tika virzīti uz valsts valodas zināšanu pārbaudi, jo no Valsts valodas centra bija saņemta informācija, ka šie deputāti nepārzina valsts valodu piemērotā līmenī. Aizdomas par to bija jau iepriekš, bet, tā kā viņi Saeimas tribīnē kāpuši nebija, mums nebija iespēju par to pārliecināties. Pēc izskatīšanas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā tika pieņemts lēmums gan deputātu Pučku, gan deputātu Klementjevu nosūtīt uz atkārtotu valsts valodas pārbaudi, un procesa tālākā virzība teorētiski var novest līdz pat Saeimas deputāta mandāta zaudēšanai.

Iesaku jums apskatīties, kā deputāti balsoja par deputātu Klementjevu. Saeimas vairākums nenobalsoja par viņa sūtīšanu uz valsts valodas pārbaudi, bet deputāta Pučkas nosūtīšanu atbalstīja. Turpināsim informēt, kā šī iniciatīva virzīsies uz priekšu, jo uzskatām, ka jebkuras partijas deputātam, lai strādātu, sazinātos ar sabiedrību, iepazītos ar dokumentiem, ir jāzina valsts valoda vai arī – jānoliek Saeimas deputāta mandāts.

Otra aktualitāte bija sabiedriskā ēdināšana. “Nacionālā apvienība” gan koalīcijā, gan opozīcijā ir aktualizējusi PVN likmes samazināšanu ēdināšanas nozarei, lai veicinātu konkurētspēju. Nevis tāpēc, ka labi un populāri skan kādas likmes samazināšana, bet tādēļ, ka tā ir vispārpieņemta prakse Eiropā un pasaulē. Eiropā aptuveni 80 procenti iedzīvotāju bauda samazinātās PVN likmes ēdināšanai normu, tas ļauj nozarei attīstīties, veidot jaunus uzņēmumus, maksāt algas oficiāli, nevis aploksnēs, tātad palīdz apkarot ēnu ekonomiku. Saeimā par šo jautājumu jau notikušas sešas sēdes, bet tā arī līdz likuma grozījumiem neesam nonākuši. Šodien ēdinātāji, sasniedzot izmisuma līmeni, piketēja. Man bija gods viņus uzrunāt, un “Nacionālā apvienība” šo priekšlikumu sniegs budžeta pakotnē.

Trešā aktualitāte bija “Nacionālās apvienības” iesniegtais pieprasījums iekšlietu ministram par ugunsdzēsības jautājumiem, kas skar gan VUGD, gan brīvprātīgos ugunsdzēsējus. Attiecībā uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu mēs pārliecinājāmies, ka viņu atalgojums netiks pielīdzināts NBS līmenim, kā iepriekš tika solīts. Tiks palielināts, bet ne izlīdzināts. Ir virkne problēmu ar virsstundu apmaksas kārtību, ko mēs lūdzam ministram sakārtot, kā arī stiprināt brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustību. Šobrīd ir šķēršļi, lai VUGD, saņemot jaunu autotransportu, veco, lietoto autotransportu nodotu brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem. Līdzīgi ir arī ar ekipējuma trūkumu brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem. To visu varētu atrisināt likums, kuru Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi, bet nesniedz Saeimai, jo ir vajadzīgi 1,5 miljoni. Ja ir 17 miljardu budžets un mēs uzskatām, ka iekšlietu nozare, iekšējā drošība ir prioritāte, tad 1,5 miljonus ugunsdzēsējiem būtu jāspēj atrast.

Līdz ar to “Nacionālā apvienība” uzturēja šo pieprasījumu un arī turpmāk sekos līdzi, kā ugunsdzēsēji, policisti... un vispār iekšlietu sistēma tiek stiprināta ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Artūram Butānam.

Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Andrejs Judins. Lūdzu!

 

A. Judins (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vakar mēs pieņēmām budžetu pirmajā lasījumā, bet šodien Saeima turpināja darbu un izskatīja citus jautājumus.

Vēlos pastāstīt par vienu no jautājumiem, kas šodien izraisīja asas diskusijas. Proti, Juridiskā komisija iesniedza izskatīšanai Saeimā likumprojektu, kas paredz grozīt Kriminālprocesa likumu. Priekšlikuma būtība: mēs piedāvājam precizēt kārtību, kā var rīkoties ar arestēto mantu, ja tā ir akcijas vai kapitāla daļas. Arestu kriminālprocesa ietvaros var piemērot arī tagad, bet skaidrības par to, kā pareizi rīkoties, diemžēl, lasot likumu, nav.

Piedāvātā kārtība risinātu problēmas, kas patlaban pastāv, jo saskaņā ar likumu policijas darbinieks, uzskatot, ka ir nepieciešams arestēt mantu, var to ierosināt, ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu arestu piemēro, un tālāk jau izmeklētājs vai cits procesa virzītājs nodod mantu, kā viņš uzskata par pareizu. Proti, ir gadījumi, kad ir skaidrs, kam nodot mantu, piemēram, ja ir runa par transportlīdzekļiem vai nekustamo īpašumu, bet skaidrības, ko darīt ar akcijām un kapitāla daļām, nav. Patlaban viss ir atkarīgs no procesa virzītāja lēmuma.

Ir piedāvāts mainīt kārtību un noteikt, ka pirmām kārtām akcijas un kapitāla daļas tiks nodotas valsts kapitālsabiedrībai “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”. Tikai viņiem, nevis kādiem citiem uzņēmējiem. Ir piedāvāts noteikt, ka pirms nodošanas var būt konsultācija ar iespējamo pārvaldnieku. Ir paredzēts, ka šo lēmumu apstiprina izmeklēšanas tiesnesis. Proti, mēs gribam lielāku kontroli, mēs gribam, lai būtu skaidrība un atbildība. Diemžēl vairākumam tas nepatīk... pareizāk būtu teikt – nevis vairākumam, bet tiem deputātiem, no kuriem bija atkarīgs kvorums, jo būtībā mums nebija iespēju šodien nobalsot – deputāti izvilka ārā kartītes un neļāva pieņemt lēmumu. Tātad pirmajā lasījumā likumprojekts nav pieņemts.

Mums ir izdevies pārliecināt kolēģus, ka darbs jāturpina, un daļa darba ir izpildīta. Mēs turpināsim diskusijas Juridiskajā komisijā. Bija iecerēts, ka šodien varēsim pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā, bet diemžēl tas nenotika. Grūti spriest, kādi ir iemesli tādai pretestībai, bet jautājums ir ļoti svarīgs, un lielāka kontrole un atbildīga rīcība šajā jautājumā ir ārkārtīgi svarīga.

Turpināsim darbu, un ceru, ka Saeima tomēr varēs pieņemt šādus grozījumus.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Andrejam Judinam.

Nākamā runās frakcijas “Stabilitātei!” deputāte Jekaterina Drelinga. Lūdzu!

 

J. Drelinga (ST!).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien frakcija “Stabilitātei!” iesniedza likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, kura mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu atalgojuma iesaldēšanu 2024. gada līmenī, izrādot solidaritāti ar sabiedrību un veicinot sociālo taisnīgumu, kā arī nodrošinot valsts budžeta finanšu disciplīnu un ilgtspēju. Pieņemot šos grozījumus, nepilnu divu gadu laikā līdz 14. Saeimas pilnvaru beigām Saeimas deputāta mēnešalga un mēnešalgas daļa par amata pildīšanu paliktu 2024. gada apmērā.

Grozījumi palīdzētu samazināt valsts izdevumus, jo amatpersonu algu pieauguma apturēšana nodrošinātu, ka netiks tērēti papildu līdzekļi atalgojuma palielināšanai. Saeimas deputātu algu iesaldēšana palīdzētu saglabāt sabalansētu budžetu, atvieglotu spiedienu uz valsts finanšu sistēmu. Taču likumprojekta virzība parlamentā netika atbalstīta.

Rit darbs pie valsts budžeta. Vakar mēs neatbalstījām iesniegto 2025. gada budžetu pirmajā lasījumā un tā steidzamību. Iesniegsim savus priekšlikumus otrajam lasījumam. Otrais lasījums tiek plānots 4. decembrī.

Jauku ceturtdienas pēcpusdienu!

 

Vadītāja. Paldies deputātei Jekaterinai Drelingai.

Raidījumu “Frakciju viedokļi” šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Anita Brakovska. Lūdzu!

 

A. Brakovska (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Sakarā ar to, ka mani kolēģi jau pamatā jūs informēja par visiem šodienas sēdes interesantākajiem un aktuālākajiem jautājumiem, es pieskaršos budžetam, Latgales attīstības programmai un dažiem grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, ko izskata Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kurā darbojos arī es.

Vakar pēc interesantas un, manuprāt, ne pārāk solīdas pozīcijas un opozīcijas saspēles par deputātu kvorumu pirmajā lasījumā tika skatīts 2025. gada budžeta projekts. Viss kā parasti: pozīcija stāsta labos darbus, lietas, kas iekļautas budžetā, opozīcija kritizē. Katram sava loma. Tas, ka budžets nav pati pilnība, ar kuru visi ir apmierināti, tiešām tā ir. Tā ir bijis un vienmēr būs. Tas neatrisinās visas problēmas, bet, manuprāt, ir jāprot saskatīt labo, jo ir ieguldīts ļoti liels darbs. Jaunās nodokļu reformas ir saskaņotas gan ar arodbiedrību, gan ar sociālajiem partneriem.

Kāda ir mūsu galvenā vērtība? Tā ir iekšējā un ārējā drošība. Tā kā bija solīts iekšlietu darbinieku algu palielinājums, tad tas ir paredzēts.

Pašvaldību finansēšana ir būtisks jautājums, tās patiešām ir tuvāk katram cilvēkam un vislabāk zina mūsu iedzīvotāju vajadzības. Nākamajā gadā papildus nodrošināta valsts dotācija un iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījuma daļa ir pacelta no 75 procentiem uz 78. Austrumu pierobežas pašvaldības saņems valsts dotāciju drošības stiprināšanai.

Viens no galvenajiem jautājumiem ir demogrāfija. Manuprāt, ir tā (es jau gadiem to esmu teikusi), ka ir skaļas runas par to, ko mēs savai Latvijai, savai zemei varam dāvināt svētkos. Tas sākās jau simtgadē. Es uzskatu, ka lielākā dāvana – lai mūsu Latvijā būtu bērni.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām izstrādāja Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam, tagad tas ir nodots publiskai apspriešanai Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā. Tas ir īstermiņa plānošanas dokuments, kura mērķis ir austrumu pierobežā veidot atbilstošas programmas investīcijām, mobilitātei un dzīves kvalitātes uzlabošanai, kas tuvina reģiona ekonomisko konkurētspēju pārējiem Latvijas reģioniem, veicinot uzņēmējdarbību un stiprinot pierobežas drošību. Aicinu katru, kuram ir interese par šo jautājumu, iesaistīties šī dokumenta apspriešanā un iesniegt savas iniciatīvas. Īpaši Latgales iedzīvotāji, kuriem situācija Latgalē ir vislabāk zināma.

Personīgi es esmu par ceļiem, jo gadu gadiem ir zināms, ka ceļi Latgalē ir lielākā problēma, un, manuprāt, diez vai Daugavpils lidosta varētu būt prioritārāka par Latgales ceļiem. Tas attiecas uz pašvaldību gan vietējas nozīmes, gan valsts nozīmes ceļiem.

Ko vēl es gribu uzsvērt? Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā izskatām grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, lai mūsu ārzemēs esošie pilsoņi varētu balsot arī par reģioniem, nevis tā, kā ir bijis iepriekš, – viņu balsis tiek pieskaitītas Rīgai. Mēs vārdos it kā parādām savu atbalstu reģioniem, bet šī būtu viena no lietām... ja tie septiņi vai astoņi deputāti, kurus pierēķina Rīgas deputātiem... tomēr būtu no Latvijas reģioniem.

Paldies par uzmanību. Lai jums skaista diena!

 

Vadītāja. Paldies deputātei Anitai Brakovskai.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

 

 

Otrdien, 3.decembrī
08:45  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Lietuvas Republikas parlamenta priekšsēdētāju V.E. Saulius Skvernelis
09:00  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde
09:35  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas un Lietuvas Republikas parlamenta priekšsēdētāja V.E. Saulius Skvernelis preses brīfings
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
11:15  Ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa par godu Lietuvas Republikas parlamenta priekšsēdētāja V.E. Saulius Skvernelis oficiālajai vizītei Latvijas Republikā
12:00  Saeimas Sieviešu interešu aizstāvības parlamentārās interešu grupas vadītājas Ingrīdas Circenes un grupas deputātu tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Sandra Simovich un sieviešu tiesību aizstāvi, juristi Ayelet Razin Bet Or
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
13:30  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde
16:00  Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Raimonda Bergmaņa, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja Jāņa Vucāna un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Ainara Latkovska tikšanās ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Kensuke Yoshida