Frakciju viedokļi

2024. gada 14. novembrī

 

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un pienācis laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Tajā deputāti jums pastāstīs par sēdē skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajai šodien vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātei Ilzei Stobovai. Lūdzu!

 

I. Stobova (LPV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Paldies, ka esat kopā ar mums un sekojat notikumiem Saeimas namā. Šodien sēde bija ļoti spraiga, bija ļoti daudz aktuālu jautājumu. Kā viens no svarīgākajiem jautājumiem, ar ko var saskarties ikviens Latvijas iedzīvotājs, – šobrīd budžeta ietvarā tiek diskutēts par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu skaita samazinājumu. It īpaši tas skar Latgales reģionu, kur jau tā attālums līdz pilsētu centriem ir liels, un katra minūte ir svarīga, lai glābtu cilvēka dzīvību. Šobrīd mēs redzam – lai šo darbu pilnvērtīgi nodrošinātu, ir nepietiekams... tikai 1,6 miljoni līdzekļu, bet, izrādās, šīs naudas neatliek.

Mēs runājam par valsts drošību, par pierobežu, bet aizmirstam, ka galvenā drošība, kam ir jāveltī uzmanība, ir mūsu cilvēki, tie esat jūs. Līdz ar to frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ pieprasa veselības ministram sniegt paskaidrojumu, kāds ir pamatojums tam, ka tiek samazināts brigāžu skaits, līdz ar to pakļaujot cilvēku veselību riskam.

Šodien arī būtisks jautājums, kas izpaudās vairākos likumprojektos, bija saistībā ar valsts pārvaldi un tās darba organizāciju. Mēs redzam, ka joprojām pastāv pretestība parādīt atklātībā tos jautājumus, ar ko tad īsti valsts pārvalde nodarbojas... kā padarīt darbu efektīvu, lai mūsu investīcijas tiktu apsaimniekotas daudz ātrāk, lai dokumentu aprite notiktu ātrāk, efektīvāk, lai birokrātija būtu palīgs, nevis ierobežojums. Par visiem šiem jautājumiem šodien tika diskutēts un tika arī pieņemti lēmumi. Varbūt kāds tos gribēs saukt par populistiskiem, par nenozīmīgiem, bet kurš no jums nepiekritīs tam, ka efektīva aprite valsts pārvaldē ir kā laba asinsrite ar labu asinsspiedienu?

 

Vadītāja. Paldies Ilzei Stobovai no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Līgai Kozlovskai. Lūdzu!

 

L. Kozlovska (ZZS).

Labdien, Latvijas iedzīvotāji! Liels prieks, ka klausāties mūs. Mums šī nedēļa bija ļoti smaga un aktīva politiskā ziņā, un jūs jau iepriekš arī saklausījāt no kolēģes šo ļoti smago jautājumu par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pieejamību lauku reģionos, sevišķi Latgalē.

Mūsu – Sabiedrības veselības – apakškomisija otrdien ļoti ātri un aktīvi reaģēja uz masu medijos izskanējušo informāciju, uz arodbiedrības, profesionālo asociāciju aicinājumiem un pats par sevi... Latgales pašvaldību aicinājumiem. Šajā apakškomisijas sēdē mēs uzklausījām arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītājas ziņojumu, kurā tika izklāstīti šādi plāni, kas pamatā skar Latgales reģionu: pāreja uz jaunu darba režīmu – plānots samazināt brigāžu dežūru ilgumu no 24 uz 14 stundām; personāla izmaiņas – pāreja no trīs darbinieku uz divu darbinieku brigādēm, arī amata vietu samazinājums – paredzēts likvidēt 70 amata vietas, tieši ietekmējot 40 darbiniekus; brigāžu noslodzes centru pārvietošana – tas nozīmē, ka tiem cilvēkiem, kuriem nebūs darba, tiks piedāvātas attālas vietas, varbūt mainot gan dzīvesvietu, gan apgrūtinot viņu sociāli ekonomisko stāvokli.

Veselības ministrija nākamajam gadam ir plānojusi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam piešķirt papildu 2,6 miljonus, bet tas pamatā ir paredzēts sociālo garantiju un rehabilitācijas pakalpojumu uzlabošanai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem. Tajā pašā laikā pieejamība šiem pakalpojumiem Latgales reģionos samazināsies, un tas nekas, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pakalpojumu skaita intensitāte Rīgā ir daudz lielāka... Ja laukos šis blīvums, kā mums parādīja arī Cipules kundze, no dienas uz dienu katastrofāli samazinās, tas nozīmē, ka pierobeža, kas ir Latgale, kas ir Eiropas Savienības un NATO robeža, pēc būtības paliks tukša, paliks tukša... no cilvēkiem, un, ja kādi cilvēki tur paliks, viņi nesaņems neatliekamo medicīnisko palīdzību laikā un vietā.

Vēl viena lieta, par ko arī bija asas diskusijas, – ka paralēli šim pakalpojumam... šinī gadījumā, man jāsaka, ir nepieciešama mūsu uzticība, arī politiķu uzticība, valdībai, Ministru kabinetam attiecībā uz pieņemtajiem lēmumiem. Šī gada 22. maijā Ministru kabinets apstiprināja informatīvo ziņojumu par primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, sevišķi laukos, reģionos, un šinī gadījumā tas ļoti skar arī Latgali. Tātad šīs lauku piemaksas bija otrais jautājums.

Nu un pārējie jautājumi saistībā... no Sociālo un darba lietu komisijas arī skar visus mūsu Latvijas iedzīvotājus, un atkal gribu teikt, īpaši lauku reģionu cilvēkus. Tātad šie Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma grozījumi paredz vienotu sociālo pakalpojumu grozu, lai šos pakalpojumus varētu vienādi saņemt gan Latgalē, gan Pierīgā.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Līgai Kozlovskai.

Vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Andrim Kulbergam. Lūdzu!

 

A. Kulbergs (AS).

Sveicināti, klausītāji! Šodien bija tā diena, kad opozīcija varēja izspēlēt ļauno kārti, jo bija ļoti mazs pozīcijas deputātu skaits – 46, bet mēs nebijām ļauni, ļāvām šai sēdei notikt un atbildīgi piegājām šim jautājumam.

Šodien bija svarīga diena mums, visai Saeimai, jo tika publiskots izmeklēšanas komisijas par “Rail Baltica” projektu starpziņojums. Komisija ir nostrādājusi jau vairāk nekā četrus mēnešus, ir notikušas 20 sēdes, liecības devuši 57 liecinieki, 80 stundas... sēdēs pavadīta visa vasara, praktiski iziets cauri datu un dokumentu 150 gigabaitiem, ir konstatētas vairākas lietas, un šeit jūs šodien dzirdēsiet vēl divus šīs komisijas dalībniekus. Paldies viņiem visiem, kas ir ieguldījuši šo darbu.

Tie secinājumi, ko mēs visi secinām starpziņojumā, kas ir publicēts arī Saeimas mājaslapā... var redzēt, ir tas, ka... jebkurā projektu vadībā ir jābūt trīs lietām, un visas trīs galvenās lietas Latvijas vēsturē pašā lielākajā investīcijas... infrastruktūras būvē “Rail Baltica”... nav notikušas. Un tās trīs lietas ir vienkāršas: neviens nekad nav nofiksējis trases tvērumu vai šo trasi kā tādu... nofiksējis un pienaglojis, ka tā vairs nemainās; neviens tai nav noteicis konkrētu, dzelžainu budžetu un to kontrolējis; neviens nav noteicis skaidru un gaišu laika rāmi un to kontrolējis. Un tā ir bijusi vislielākā problēma – ka premjeri, kurus mēs arī esam visus šeit pratinājuši, visi ir pateikuši, ka uzticas saviem satiksmes ministriem, visi satiksmes ministri (gandrīz visi, kas ir nākuši pie mums) ir teikuši, ka viņi ir tikai kurjeri, kas pienes informāciju no ierēdņiem, ierēdņi savukārt mums stāsta, ka viņi šo informāciju ir saņēmuši no konsultantiem un ekspertiem.

Praktiski sanāk sekojoši: par tik lielu projektu un par tik milzīgu atbildību lēmumu ir pieņēmis nevis Ministru kabinets, nevis Saeima, bet pieņēmusi saujiņa ierēdņu, kuriem vēl vairāk nav bijusi kompetence, nav bijusi pieredze un nav bijušas zināšanas, kā pārvaldīt šāda līmeņa projektu, un viņi savukārt balstās uz konsultantiem. Un nekur, nevienā vietā, nav rakstīts, ka konsultantiem ir jāatbild par šāda projekta... lēmumiem!

Lūk! Mēs jau esam padarījuši lielu darbu. Galaziņojums būs pēc mēneša, un tad šinī galaziņojumā būs iekšā daudz konkrētākas lietas, par ko jūs visi mums prasāt, tātad arī vainīgos... vainīgo atbildība, arī priekšlikumi, ko darīt tālāk. Tas viss būs galaziņojumā. Šis ir kā progresa ziņojums. Gribu teikt, ka, manuprāt, mēs, izmeklēšanas komisija, jau esam paveikuši lielu darbu. Kāpēc? Tāpēc, ka “Rail Baltica” jautājums ir pacelts pašā augstākajā līmenī – premjeres līmenī, tur, kur tam ir jābūt, un beidzot mēs risinām šo jautājumu un meklējam risinājumus, kā Latvijai iziet no šī purva ārā, kā šo dzelzceļu uzlikt atpakaļ uz sliedēm un darīt to racionāli. Paliek būtisks jautājums: kur ņemt finansējumu?

Mēs turpinām savu darbu, un galaziņojumā būs arī mūsu ierosinājumi, kā risināt šīs problēmas.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Andrim Kulbergam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Nākamā runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Mairita Lūse. Lūdzu!

 

 

M. Lūse (PRO).

Labdien, klausītāji! Vērsīšu uzmanību uz tiem jautājumiem, kas līdz šim nav izskanējuši.

Šodien apstiprinājām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā virzīto priekšlikumu, kas paredz Ministru kabinetam izvērtēt esošo ārstniecības un atbalsta sistēmu bērniem, kuri lieto atkarību izraisošās vielas. Praktiski mēs uzlikām Ministru kabinetam... noteicām konkrētu termiņu, līdz kuram ir jāatrisina jautājums par bērniem, kuriem ir atkarību problēmas... par kuru ir cēluši trauksmi gan medicīnas sistēmas pārstāvji, gan organizācijas, gan vecāki un skolotāji, gan arī paši jaunieši. Par šo jautājumu esam ilgstoši runājuši gan komisijās, gan apakškomisijās. Ir pienācis laiks panākt konkrētus risinājumus.

Tāpat ļoti klusi tika pieņemts regulējums, kas Latvijā ieviesa jaunu pārkāpumu – seksuālo uzmākšanos... kad gandrīz pirms gada ratificējām Stambulas konvenciju. Tas nozīmē, ka mēs uzsākām darbu pie šajā konvencijā noteikto normu ieviešanas. Viens no šiem konvencijas pantiem norāda uz nepieciešamību nodrošināt sodus seksuālās uzmākšanās gadījumos, un no šodienas arī Latvijā ir šāda vardarbības tipa definīcija un par šādu pārkāpumu var tikt piemērots naudas sods.

Ir jāsaprot, ka seksuālā uzmākšanās – tā nav flirtēšana vai komplimentu izteikšana, tā ir uzvedība, kas cilvēkam liek justies neērti un nedroši darbavietā, izglītības iestādē, publiskā vietā. Nosakot šādu sodu, pirmkārt, mēs dodam cilvēkiem iespēju sevi aizstāvēt šādos gadījumos, otrkārt, sūtām skaidru signālu, ka šāda rīcība nav pieņemama.

Tāpat veicām grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Tika atbalstīti frakcijas PROGRESĪVIE deputātes Skaidrītes Ābramas rosinātie grozījumi, kas nosaka to, ka iestādes amatpersonām (ne darbiniekiem) aprēķinātais atalgojums katru mēnesi būs jāpublisko. Tātad iestāžu mājaslapās būs pieejama informācija par amatpersonu atalgojumu. Šādi dati ir noderīgi sabiedrībai, korupcijas pētniekiem un žurnālistiem. Žurnālistiem būs iespēja šo atalgojumu izvērtēt.

Tāpat pievērsīšos arī “Rail Baltica” jautājumam. Tas, kas jau izskanēja, – Kaspars Briškens ir pirmais politiķis, kas skaidrā valodā šo problēmu arī pateica, Kaspars Briškens norādīja gan uz izmaksu pieaugumu, gan uz to, ka līdz šim neviens cits šim jautājumam nebija nopietni pievērsies. Līdz šim nevienam citam politiķim nebija drosmes sabiedrībai un medijiem atklāti pateikt šo nepopulāro patiesību.

Mūsu politika ir atklātība. Par šo projektu aiz slēgtām durvīm vairs netiks lemts un dokumenti netiks noslepenoti. Visa informācija par “Rail Baltica” būs publiska un pieejama ikvienam.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Mairitai Lūsei no frakcijas PROGRESĪVIE.

Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Atis Labucis. Lūdzu!

 

 

A. Labucis (JV).

Dārgie klausītāji! Nu jau laikam trešo reizi pieminēsim, ka šodien Saeima izskatīja parlamentārās izmeklēšanas komisijas par “Rail Baltica” projekta īstenošanu sagatavoto starpziņojumu, kurš ir tapis pēc 16 komisijas sēdēm.

Gribu uzsvērt, ka “Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūras projekts ir ārkārtīgi nozīmīgs Latvijai un tā sekmīga īstenošana ir viens no Latvijas drošības un ekonomiskās izaugsmes stūrakmeņiem. “Rail Baltica” uzsāktais projekts ir sekmīgi jāpabeidz, savienojot visas trīs Baltijas valstis ar Eiropu, kurai esam piederīgi gan ekonomiski, gan drošības ziņā... kā arī mūs visus vieno kopīgas vērtības.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas kolēģi ir ieguldījuši lielu darbu, šķetinot apjomīgā un sarežģītā “Rail Baltica” īstenošanas apstākļus. Līdz šim paveiktā darba rezultāts ir starpziņojums, ar kuru jums, godātie klausītāji, ir iespējams iepazīties Saeimas mājaslapā.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības laikā ir noskaidrojusies virkne nepilnību projekta īstenošanas gaitā, tostarp koordinācijas trūkums starp dažādām iesaistītajām institūcijām. Starpziņojumā ir detalizēti atspoguļota lēmumu pieņemšanas hronoloģija, kā arī izdarīta virkne secinājumu par projekta “Rail Baltica” īstenošanas apstākļiem un pieļautajām nepilnībām.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija vēl turpinās darbu un galaziņojumā daudz detalizētāk izklāstīs savus secinājumus, kā arī ieteikumus turpmākajai rīcībai, lai sekmētu šī projekta īstenošanu. Jau šobrīd skaidrs, ka ir svarīgi nodrošināt, lai projekta īstenošanā iesaistītie profesionāļi pilda tiem uzticētos uzdevumus un uzņemas atbildību par savas rīcības sekām.

Satiksmes ministrijai, kura ir atbildīga par Latvijai tik nozīmīgā projekta “Rail Baltica” sekmīgu īstenošanu, aicinu uzņemties līderību un pabeigt iesākto projektu.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Atim Labucim no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Nākamais runās frakcijas “Stabilitātei!” deputāts Amils Saļimovs. Lūdzu!

 

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, dārgie klausītāji! Šodien bija asas diskusijas par Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu. No mūsu puses arī bija priekšlikumi, bet diemžēl tie netika atbalstīti. Priekšlikumi bija ļoti labi, labi ietekmētu šī likuma realizāciju. Kad prezidenta kungs nāca klajā ar iniciatīvu par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļu atlīdzību pieauguma iesaldēšanu, sabiedrība un mēs visi to uztvērām ar lielu atbalstu. Tas šķita drosmīgs un atbildīgs solis, lai reaģētu uz to, kas notiek ar atlīdzību apmēriem, kuri ir kļuvuši neadekvāti.

Šis likumprojekts bija kā simbols vēlmei sakārtot šo problēmu, taču tagad mēs saskaramies ar pārsteidzošu pagriezienu, kas, manuprāt, ir pretrunā ar sākotnējo mērķi. Pārveidojot likumprojektu, sagatavojot priekšlikumus, ir papildināti likuma pārejas noteikumi, kas faktiski tomēr paredz iespēju palielināt valžu un padomju locekļu atlīdzību par 2,6 procentiem gadījumos, ja atlīdzība 2023. un 2024. gadā netika celta.

Likumprojekta mērķis ir iesaldēt algas un atlīdzības. Sanāk, ka šie grozījumi ir tam pretrunā un nesasniedz likumprojekta mērķi. Mēs no savas puses piedāvājām samazināt to procentu, kas ir publiskais finansējums, – no
80 līdz 51 procentam, jo šobrīd sanāk tā, ka 80 procenti ļoti sašaurina kapitālsabiedrību skaitu. Ja samazinātu procentuālo daļu līdz 51, mēs paplašinātu kapitālsabiedrību skaitu. Tad sanāktu, ka likums strādātu efektīvāk.

Vēl šodien bija parlamentārās izmeklēšanas komisijas starpziņojuma, ko esam sagatavojuši 16 sēžu laikā, prezentācija. Vienvārdsakot, projekta “Rail Baltica” īstenošana šobrīd ir diezgan stagnējošā fāzē – nav skaidrs, kur ņemt finansējumu, nav skaidrs, kur virzīties, nav skaidrs, kā pareizi un precīzi izvirzīt prioritātes, lai šis projekts tiktu realizēts.

Manuprāt, visām ministrijām nepieciešams apvienoties un cieši strādāt Ministru prezidentes uzraudzībā.

Paldies. Jaukas brīvdienas visiem!

 

Vadītāja. Paldies Amilam Saļimovam no frakcijas “Stabilitātei!”.

Raidījumu “Frakciju viedokļi” šodien noslēgs deputāts Jānis Vitenbergs no frakcijas “Nacionālā apvienība”. Lūdzu!

 

J. Vitenbergs (NA).

Sveicināti! Ir grūti būt noslēdzošajam, kad liela daļa šodienas sēdes jautājumu ir izrunāti, par tiem jau ir bijis komentārs.

Arī man jāpievienojas un jāsaka paldies parlamentārās izmeklēšanas komisijai par “Rail Baltica”... īstenošanu, ieguldīto darbu. Kas attiecas uz vēsturiskajiem lēmumiem un to, kas noticis līdz šim, es domāju, ir veikts milzīgs darbs. Būs zināmi tie iemesli, kādēļ projekts ir palicis dārgāks, kādēļ pieņemti lēmumi par dažādām jaunām aktivitātēm, par jauniem objektiem, kas ir tikuši būvēti, arī par tām amatpersonām, kuras nav līdz galam bijušas atklātas un varbūt pat slēpušas informāciju no sabiedrības. Tur, es domāju, viss būs kārtībā, darbs tiks veikts.

Bet, jāsaka, tas, kas šobrīd notiek valdībā... jau ilgāk nekā gadu, kopš strādā šī valdība, nav bijis pieņemts neviens lēmums par “Rail Baltica” būvniecību, par to, kā tālāk izskatīsies trase, ko vispār būvēs. Tas ir šokējoši, un ceru, ka no tā, kā strādā izmeklēšanas komisija, valdība spēs gūt kaut kādu motivāciju un tuvākajā laikā tiks pieņemti lēmumi.

No mūsu puses arī... pats šodien kā deputāts aktīvi piedalījos debatēs un biju sagatavojis priekšlikumus... saistībā ar valsts uzņēmumu pārvaldību, ar mūsu lielo uzņēmumu – “Latvenergo”, “Tet”, “airBaltic”, “Rīgas siltums” un virkni citu kapitālsabiedrību – pārvaldību, kur vēl aizvien ir ļoti daudz nepilnību. Ar mūsu priekšlikumiem centāmies tās novērst.

Var minēt piemēru – neļaut apvienot vienam cilvēkam dažādus amatus dažādās kapitālsabiedrībās. Piemēram, vienā kapitālsabiedrībā viņš ir padomes loceklis, otrā – valdes loceklis. Tā aina ir tiešām pārsteidzoša – ir pat pieci seši dažādi uzņēmumi, kuros viens cilvēks vada... Nav pārliecības, ka cilvēki var būt tik lieli eksperti un tik daudz laika un darba veltīt tik dažādām amata vietām un darīt to ar augstu pienesumu. Aicinājām pārtraukt šo praksi, atstāt iespēju strādāt tikai vienā vietā, vienā uzņēmumā, taču šis priekšlikums netika atbalstīts un tika noraidīts.

Otrā priekšlikuma būtība – neļaut valsts ierēdņiem ieņemt amatus kapitālsabiedrībās, lai piepelnītos, kāda prakse varbūt ir bijusi vēsturiski. Aicinājām to izbeigt, bet tam šodien Saeimas sēdē nebija atbalsta.

Tas, ko varbūt gaidīja liela daļa sabiedrības, – ka pēc šī likumprojekta pieņemšanas tiks ierobežotas nesamērīgi lielās algas. Kā līderis ilgākā laika periodā te ir iezīmējies “airBaltic” vadītājs Martins Gauss, kurš iepriekšējā gadā saņēma virs 800 tūkstošiem eiro. Diemžēl pēc šiem grozījumiem... kā saka, koalīcijas pārstāvjiem nebija motivācijas strādāt, lai šo situāciju labotu... arī turpmāk Gausa kungs saņems algu virs 800 tūkstošiem un varēs justies diezgan mierīgs, jo šī alga turpmākajos gados būs pat iesaldēta.

Varbūt mērķis un sākotnējā ideja bija laba, bet līdz galam tas potenciāls... tas, ko varēja izdarīt, nav izdarīts. Tā ka sekosim līdzi un pie iespējas mēģināsim šos jautājumus aktualizēt, sakārtot un panākt atbalstu šeit, Saeimā.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Jānim Vitenbergam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!