Frakciju viedokļi

2024. gada 28. novembrī

 

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūs klausāties pārraidi “Frakciju viedokļi”.

Turpmākajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par Saeimas šodienas sēdes jautājumiem un tajā pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātam Amilam Saļimovam. Lūdzu!

 

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti! Paldies par doto vārdu. Sveicinu jūs, cienījamie klausītāji! Šodien, no mūsu frakcijas skatpunkta, bija trīs svarīgi jautājumi, bija arī asas diskusijas, un tūlīt secīgi par to jums paziņošu, pastāstīšu.

Paldies kolēģiem par atbalstu... grozījumiem Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, kur mēs lūdzam izslēgt 1. panta pirmās daļas 2. punktā, kā arī 3. panta pirmajā daļā vārdus “neatkarīgi no transportlīdzekļa lietošanas vietas un tā, vai transportlīdzeklis atradies kustībā”. Šo teikumu apdrošinātāji izmantoja, teiksim tā, pret autovadītājiem, lai spiestu viņus pirkt OCTA neatkarīgi no tā, vai transportlīdzekli lieto vai ne. Tā ka šīs izmaiņas tika pieņemtas tālākai izskatīšanai komisijā.

Kas vēl bija interesanti? Šodien runājām arī par PVN samazināšanu gan pārtikas produktiem, gan arī restorānu... ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Tur arī bija asas diskusijas. Mēs visi redzam, kādā stāvoklī tagad ir ēdināšanas nozare – tā konkrēti stagnē, un šobrīd ap 37 procentiem uzņēmumu ir būtiski parādi, kas saistīti tieši ar ēdināšanas nozari. Varat iedomāties – parādu apjoms pārsniedz 31 miljonu, kas mums rada 18 tūkstošus eiro parādu uz katru kafejnīcu, katru uzņēmēju. Tas ir nenormāli daudz! Šis sarkanais signāls dega jau diezgan sen – kopš pandēmijas laikiem. Līdz ar to mums visiem ir jārīkojas, jāglābj ēdināšanas nozare, lai tā strādātu normāli, pilnvērtīgi. Ar šo minimālo, teiksim, soli uz priekšu, samazinot PVN kaut vai... vismaz uz gadu, mēs iedotu iespēju restorāniem mēģināt attīstīties, nevis mēģināt izdzīvot, kas notiek jau pēdējos četrus gadus.

Vēl arī bija jautājums par rezerves... par degvielas stratēģiskās rezerves izveidošanu. Šeit arī ir ļoti, ļoti jūtīgs jautājums, kas jārisina, mēģinot izmantot tādus instrumentus, kas nozarei nekaitētu. Jo šobrīd sanāk tā, ka, ņemot vērā mūsu patēriņu, likums nosaka izveidot 30 tūkstošus tonnu atlikumos, teiksim, šo apjomu, šo rezervi, ko faktiski nevar izdarīt, jo mums nav tādas vietas, kur var glabāt šādu apjomu, – tas ir no vienas puses. No otras puses – pat ja mēs neglabāsim, pat ja to neizveidosim, likums nosaka maksāt par katru tonnu, tas galu galā iedos mums biļetes sadārdzinājumu, kas samazinās mūsu konkurētspēju Baltijas tirgū, kas saistīts ar “airBaltic”. Tas kaitēs “airBaltic”, kā minimums, uz 11 miljoniem gadā.

Mums jārūpējas par mūsu valsts investīcijām, ko esam ieguldījuši “airBaltic”. Līdz ar to šis jautājums ir ļoti un ļoti svarīgs.

Paldies, dārgie klausītāji, un lai jaukas brīvdienas!

 

Vadītāja. Paldies Amilam Saļimovam no frakcijas “Stabilitātei!”.

Nākamajam vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!

 

E. Zivtiņš (LPV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija ļoti interesanta Saeimas sēde, un varētu burtiski par katru jautājumu runāt, bet jāsaka tā, ka no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ mēs izvēlējāmies runāt par trīs jautājumiem. Manā skatījumā, tie ir būtiski jautājumi, kas skar ļoti daudzus Latvijas iedzīvotājus.

Proti, pirmais jautājums ir par šīm taisnīgajām kompensācijām mežsaimniecībā, jo, kā zināms, mūsu valsts ir viena no zaļākajām valstīm Eiropā un šobrīd jau Latvijā ir 18,2 procenti dažnedažādu lieguma zonu, kuras aizvien tikai palielinās un palielinās. Mūsu skatījumā, šī diskusija bija ļoti nepieciešama. Mēs nerunājam par to, ka konkrētais priekšlikums varbūt bija jāievieš par taisnīgām kompensācijām, bet vismaz jāatver diskusija par to, kā piemēro šos liegumus, kā izmaksā kompensācijas, kādi cilvēkiem ir apgrūtinājumi, jo, kā zināms, tas jau nav... nav runa par vienu cilvēku...

Tātad mūsu valstī ir 140 tūkstoši privāto mežu īpašnieku, un vienai lielai daļai no viņiem... viņus skar tieši dažnedažādu veidu liegumi. Ja ir šie saimnieciskās darbības ierobežojumi, tad cilvēkam ir liegts nodarboties ar to un viņš gūst finansiālus zaudējumus, bet kompensācijas ir nesamērīgi mazas, netaisnīgi mazas attiecībā pret tiem zaudējumiem, kādi ir šiem mežu īpašniekiem.

Līdz ar to es rosināju un arī mūsu partija rosināja šos grozījumus pārskatīt un noteikt taisnīgas kompensācijas tiem mežu īpašniekiem, kuriem ir šie liegumi. Dzirdīgas ausis mēs, tā teikt, nesarūpējām, un šis priekšlikums tika noraidīts, bet tas neko nenozīmē. Es apsolu mežu īpašniekiem turpināt cīņu par šiem jautājumiem līdz uzvarai. Ja ne šajā Saeimā, tad nākamajā mēs pieņemsim šos grozījumus.

Otrs, mūsu skatījumā, svarīgs jautājums bija kļūdu labojums – runa ir par OCTA, par to, ka apdrošināšana no 10. decembra nepieciešama visiem transportlīdzekļiem, tanī skaitā tiem, kas tiek izmantoti sezonāli. Mūsu skatījumā, protams, tas ir netaisnīgi. Un jāatzīst, ka mēs, deputāti, arī esam tikai cilvēki, un cilvēkiem ir tiesības kļūdīties, bet būtiskākais no tā visa ir atzīt savas kļūdas un labot tās. Un šodien Saeima vienbalsīgi nolēma novirzīt šos grozījumus un izskatīt nevis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kas... manā skatījumā, tieši šai komisijai jābūt atbildīgai par šo likumu. Tā ka, es domāju un esmu faktiski pārliecināts, risinājums tiks atrasts un cilvēkiem šīs rūpes un nesaprašanas tiks noņemtas.

Trešais jautājums, kas, mūsu skatījumā, ir ļoti svarīgs un skar pilnīgi visus iedzīvotājus, proti, runa ir par pievienotās vērtības nodokli. Valdošā koalīcija maldīgi stāstīja par to, ka ir piemērota pazemināta PVN likme svaigiem augļiem un dārzeņiem 12 procentu apmērā, bet nekur neizskanēja tas, ka pirms tam bija 5 procenti. Mūsu skatījumā, tas ir netaisnīgi, negodīgi un maldinoši, līdz ar to šodien tika izskatīts jautājums par to, lai pievienotu šo... atceltu atpakaļ šo pazemināto PVN likmi 5 procentu apmērā augļiem un dārzeņiem.

Šeit ir viena ļoti būtiska nianse, ko es jums gribu pateikt un ko neizprot šobrīd pie varas esošie politiķi un arī ierēdņi, kuri veido finanšu politiku mūsu valstī. Viņi nesaprot vienu lietu, un tā lieta ir šāda: šinī gadījumā mazāk ir vairāk – tā tas ir. Tanī brīdī, kad nozarei iedod šo pazemināto 5 procentu apmēru, nozare attīstās, atdzīvojas, pieaug augļu un dārzeņu lietošana, un uz apjomu mēs budžetā dabūjam vēl lielāku naudas summu nekā tad, ja ir šī paaugstinātā PVN likme.

Tā ka iesaku visiem ierēdņiem ieklausīties, un šeit ir tūkstoš un viens piemērs par šo tēmu, kā tas ir bijis dabā un kā tas notiek. Nav tikai ekseļa tabulā jāskatās uz to, ka tad, ja palielinām PVN likmi, mums ienāk vairāk nodokļu, samazinām – būs mazāk naudas. Tā tas nav, tā tas nestrādā, biznesā ir jābūt citai pieejai.

Tā ka šoreiz bija ļoti interesanta sēde. Paldies klausītājiem par to, ka noklausījāties līdz galam. Novēlu visiem priekšā stāvošās brīvdienas priecīgas un notikumiem – labiem notikumiem – bagātas!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Edmundam Zivtiņam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Nākamā “Frakciju viedokļos” runās deputāte Antoņina Ņenaševa no frakcijas PROGRESĪVIE. Lūdzu!

 

A. Ņenaševa (PRO).

Labdien, dārgie klausītāji! No frakcijas PROGRESĪVIE mēs šodien arī gribam uzsvērt dažus svarīgus jautājumus, daļa no tiem jau izskanēja, bet par visu pēc kārtas.

Mūsuprāt, šodien svarīgs bija arī noraidītais likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” no “Nacionālās apvienības”, kur bija piedāvāts aizliegt skolotājiem ar Krievijas un Baltkrievijas pilsonību strādāt mūsu skolās.

Gribētu uzsvērt dažus argumentus. Viens no tiem ir juridiskais, kur, protams... mēs saprotam, ka šāda veida aizliegumi ir pretrunā ar Eiropas Savienības noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem un regulām, kurās tiek regulētas tiesības uz darbu. Arī viens no Satversmes tiesas šīgada lēmumiem par trešo valstu pilsoņiem norāda uz to, ka šāda veida aizliegums varētu būt ar satversmības riskiem. Ja runā ne juridiskos terminos, bet pēc būtības, tad, mūsuprāt, tas, ka jau no 2016. gada Izglītības likumā skolotājiem un tiem, kas strādā skolās... izglītības iestādes vadītājam, pedagogam ir noteikta prasība būt lojālam Latvijas Republikai un tās Satversmei, tai skaitā tas, ka mūsu pedagogiem ir obligāti jāzina latviešu valoda vismaz C1 līmenī, arī paredz to, ka tie, kas šobrīd strādā skolās, ir atbildīgi par to, lai audzinātu... īstenotu patriotisku audzināšanu. Līdz ar to mēs uzticamies mūsu direktoriem, skolu vadītājiem, ka viņi ir spējīgi kontrolēt to, kādi pedagogi strādā skolās, un tie, kas šobrīd strādā, ir gan lojāli, gan arī spējīgi audzināt patriotisku nākamo paaudzi. Līdz ar to šos likumprojektus noraidījām.

Svarīgi arī, mūsuprāt, ka šodien Saeima atbalstīja mūsu frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikumu par dzeramā ūdens pieejamību. Tātad tur paredzēts, ka mēs nosakām par pienākumu kafejnīcām, kurām ir pieeja krāna ūdenim, nodrošināt to apmeklētājiem un informēt apmeklētājus par krāna ūdens pieejamību. Mēs nesakām, ka šāds ūdens ir jāpiedāvā bez maksas, kafejnīcas, ja vēlas, var prasīt maksu par šo ūdeni, ņemot vērā izmaksas, kas var rasties, gan uzstādot filtrus, gan mazgājot glāzes un tā tālāk, bet tā ir arī, mūsuprāt, ļoti svarīga iniciatīva, jo mēs jau, protams, visi kā patērētāji un kā cilvēki bieži pamanām to, ka dzeramais ūdens, kas it kā... ir dzerams un pieejams no krāna, kafejnīcās nav pieejams, savukārt tā vietā tiek piedāvāts tikai ļoti dārgs ūdens pudelēs. Tātad līdz ar to pateicamies Saeimai par to, ka šis grozījums iet uz priekšu un šodien ir atbalstīts.

Svarīgs ir arī jau kolēģu minētais OCTA, tā teikt, gadījums vai negadījums, kur jau... es pievienojos kolēģiem, ka kļūdas ir jāatzīst. Jā, šis nebija komisijā līdz galam izprasts vai korekti saprasts un arī pēc tam Saeimā nobalsojot. Līdz ar to šobrīd tas jautājums tiek pārskatīts... un tieši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija jau ir gatava to darīt – Skaidrītes Ābramas vadībā no PROGRESĪVAJIEM šo jautājumu pārskatīt un kļūdu labot, lai ir taisnīgs regulējums attiecībā pret mūsu iedzīvotājiem.

Pēdējais, ko vēlos uzsvērt. Paldies Saeimai, ka šodien atbalstīja arī
mūsu – PROGRESĪVO – deputātes Mairitas Lūses priekšlikumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Šie ir svarīgi priekšlikumi par to, ka pašvaldībām ir jāziņo ne tikai par tiem pakalpojumiem, ko tās spēj sniegt, un to, cik daudz cilvēku saņem noteiktos sociālos pakalpojumus, bet arī par nenosegtajām vajadzībām, piemēram, cilvēkiem, kas piesakās rindā uz pakalpojumu, bet pašvaldība zināmu līdzekļu ierobežojumu dēļ nespēj to piedāvāt. Kāpēc šis ir svarīgi? Lai mēs apzināmies reālo bildi par to, nevis cik mēs spējam iedot pakalpojumus, bet cik daudz mums ir vajadzību, piemēram, pēc aprūpes mājās vai pēc pakalpojumiem bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un cik mēs reāli nenosedzam. Tas, protams, palīdzēs arī saskatīt to, kāda, piemēram, ir nevienlīdzība starp pašvaldībām... par nespēju nosegt tās reālās vajadzības... Un tad mēs varētu mērķtiecīgāk virzīties uz to, lai to vajadzību nosegtu. Vienkārši atgādinu, ka šobrīd joprojām grozs... sociālo pakalpojumu grozs nav obligāts visiem, un līdz ar to pašvaldība nodrošina tikai to, ko spēj nodrošināt budžeta ietvaros.

Līdz ar to šodien bija diezgan produktīva sēde.

Paldies par klausīšanos.

 

Vadītāja. Paldies Antoņinai Ņenaševai no frakcijas PROGRESĪVIE.

Nākamais runās frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Edvīns Šnore. Lūdzu!

 

 

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie klausītāji! Es šodien runāšu par trijām lietām, par trijām “Nacionālās apvienības” iniciatīvām, kuras mēs šodien iesniedzām Saeimā.

Pirmais – jau pieminētie grozījumi Izglītības likumā. Tātad par ko ir runa? Runa ir par to, ka “Nacionālā apvienība” rosināja, ka Latvijas skolās par skolotājiem nevarētu strādāt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, tātad agresorvalstu pilsoņi. To diemžēl Saeima noraidīja. Tas ir arī ļoti... teiksim tā, diezgan dīvaini. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja arī uzstājās un stāstīja, ka faktiski darbs pie šīm lietām jau notiek un tās lietas ir jārisina, bet tajā pašā laikā īsti nepalika skaidrs, kā tas ir jārisina, jo situācija turpinās. Latvijas skolās strādā Krievijas pilsoņi, un apstākļos, kad par Latvijas ierēdni, Latvijas armijā – visur... tur var darboties un strādāt tikai Latvijas pilsonis, skolas, tātad izglītības sistēma, kurai ir ļoti liela nozīme un liels svars, audzinot Latvijas nākamo paaudzi... šajā gadījumā, teiksim, Krievijas pilsoņi var līdzdarboties un strādāt izglītības sistēmā. Mēs uzskatām, ka tas nav pareizi, un rosinājām šo kārtību izbeigt. Diemžēl to noraidīja.

Nākamā iniciatīva, ar ko nāca “Nacionālā apvienība”, bija grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā. Pēc būtības līdzīga iniciatīva par to, ka sabiedriskajos medijos Latvijā nevarētu strādāt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi. Deputāts Butāns saziņā ar SEPLP bija noskaidrojis, ka tādi ir vairāki, ka tur tiešām strādā Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, turklāt arī daļa tādu, kas ir pieņemti darbā jau pēc 2022. gada. Tā, protams, ir pilnīgi absurda situācija, pilnīgi absurda, jo mēs zinām, ka sabiedriskie masu informācijas līdzekļi, protams, ir daļa no tā, ko mēs saucam par hibrīdkaru, hibrīdkaru no Krievijas puses. No Latvijas puses, protams, ir atbilde, ir mūsu sabiedriskie līdzekļi, kas cīnās pret Krievijas propagandu. Absurdi, ka Latvijas sabiedriskajos masu informācijas līdzekļos var strādāt Krievijas pilsoņi.

Arguments, kas izskanēja, kāpēc tomēr to tā nevajadzētu atbalstīt, kā rosina “Nacionālā apvienība”, bija tas, ka tur var būt arī, piemēram, Baltkrievijas bēgļi un līdz ar to viņi nevarēs strādāt. Nu, tas ir jautājums, ko var risināt, protams, uz otro lasījumu to visu var mainīt, iespējams, pat mēs sniegsim, ka tas tā varētu arī tikt mainīts. Bet, protams, to nevar izdarīt, ja vispār to lietu noraida, kā to tagad noraidīja ar JAUNĀS VIENOTĪBAS svētību.

Uzskatām, ka tas, protams, bija diezgan apkaunojoši, bet mēs pie tā neapstāsimies un līdzīgu iniciatīvu arī visdrīzāk virzīsim turpmāk.

Pēdējais, ko es gribēju minēt, ir arī “Nacionālās apvienības” iesniegtais lēmuma projekts, kas saucas “Par tūlītēju rīcību saistībā ar latviešu skaita samazināšanos Latvijā un trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu”. Faktiski jau nosaukums lielā mērā pasaka, par ko šis lēmuma projekts bija. Tas ir par to... kamēr Latvijā ir tāda demogrāfiskā situācija, kāda tā tagad ir, proti, samazinās gan latviešu īpatsvars, gan skaits, tātad abi šie rādītāji samazinās, jābūt ļoti uzmanīgiem ar jebkādas imigrācijas, trešo valstu pilsoņu... palielināšanu. Šajā lēmuma projektā bija arī minēti konkrēti soļi, kurus mēs aicinām... kas valdībai būtu jāsper, lai attiecīgi šo situāciju vērstu par labu, jo tomēr nevaram aizmirst, ka Latvijas valsts galvenā sūtība un mērķis ir latviešu nācijas telpas un pastāvēšanas nodrošināšana. Un, ja mēs redzam, ka šīs lietas ir apdraudētas, tad, protams, kaut kas jādara, lai to mainītu. Diemžēl to arī noraidīja, bet nu, kā jau es iepriekš teicu, mēs visdrīzāk arī šajā jautājumā sniegsim līdzīgus priekšlikumus uz priekšu.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Edvīnam Šnorem no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Nākamajam vārds deputātam Jānim Vucānam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Lūdzu!

 

J. Vucāns (ZZS). 

Labdien, cienītie radioklausītāji! Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti kopā ar abu pārējo koalīcijas partneru deputātiem šodien Saeimas sēdē atbalstīja tālākai virzīšanai iniciatīvu par jau iepriekš pieminēto dzeramā ūdens piegādi jeb, pareizāk sakot, nodrošināšanu sabiedriskās ēdināšanas iestādēs tur, kur tas ūdens jau tāpat ir pieejams, tur, kur jau ir ūdenskrāns, lielā mērā... lai tiešām veicinātu to, ka Latvijas cilvēki, ejot uz sabiedriskās ēdināšanas vietām, rēķinātos ar to, ka ūdens, vismaz ūdens, ir pietiekami lēts.

Pārējās lietas, par kurām es gribu pastāstīt, ir saistītas gan ar uzņēmējdarbību, gan arī ar to, cik aktīvi ir mūsu iedzīvotāji.

Šodien Ārlietu komisijas vārdā man pašam bija jāziņo par izmaiņām Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā. Varētu likties, ka tā ir ļoti specifiska joma, bet situācija ir tāda, ka Ukrainā notiekošais karš ir veicinājis militāro ražošanu un pētniecību arī mūsu valstī, kā arī militāro un divējādi lietojamu preču pārvietošanu. Tas sāk skart pietiekami daudz uzņēmēju. Un, veicot analīzi, Saeimas Ārlietu komisija diemžēl secināja, ka šobrīd spēkā esošās likuma normas ierobežo Latvijas komersantu, it sevišķi pārvadātāju, iespējas pārvadāt stratēģiskas nozīmes preces, ja salīdzinām viņu darbības ar ārvalstu komersantu iespējām, un ka spēkā esošais likums ierobežo Latvijas akadēmiskā sektora iesaisti militāro preču pētniecībā, izstrādē (bieži vien mēs runājam par droniem un citām līdzīgām iniciatīvām) un tas ierobežo arī iespēju piedalīties Eiropas aizsardzības fonda projektos. Tāpēc, lai šīs nepilnības novērstu, tika piedāvāti grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā, kuri šodien Saeimā izgāja otro lasījumu... tika atbalstīti otrajā lasījumā. Ar šiem grozījumiem lielā mērā tika novērsta vesela virkne birokrātisko šķēršļu, kuri skar uzņēmējus.

Tika novērsta arī tāda lieta... ka cilvēki, kuri varbūt kādreiz ir... iepriekš, kaut vai jaunībā, neapdomīgi rīkojušies, lietojuši narkotikas, lietojuši vēl kaut ko un tagad ir pieauguši, bet šis ieraksts viņu pagātnē ir palicis un glabājas dažādos reģistros... ka viņiem dažādi uzņēmējdarbības veidi, kas skar tieši šo stratēģiskas nozīmes preču pārvietošanu, būtu liegti... un jaunās likuma normas tomēr paredzēs to, ka katrs šāds gadījums ir vērtējams individuāli, jo cilvēki var mainīties, un viņiem var tikt dota arī otra iespēja tad, ja viņi ir uzņēmēji.

Vēl pāris lietas, kuras es gribētu minēt. Nu te mani kolēģi par neveiksmīgajiem grozījumiem OCTA likumā jau runāja. Tā kā šis likums zināmā mērā skar arī to komisiju, kuru es vadu, – Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju... tas skar šo komisiju tādā veidā, ka kopš vakardienas tiek vākti iedzīvotāju paraksti... un es gribu teikt... lai atceltu šīs pieminētās likuma normas, ka jebkuram transportlīdzeklim, arī tam, kas nepiedalās aktīvi satiksmē, būtu jābūt šai OCTA polisei... Es burtiski pirms minūtes skatījos – 17 600 un vēl paraksti ir savākti diennakts laikā, kas, manuprāt, ir absolūtais rekords. Tajā laikā, kamēr notiek mūsu raidījums, šis parakstu skaits ir pieaudzis par
apmēram 150. Tas nozīmē, mēs redzam, kādā tempā cilvēki vienkārši reaģē uz šo, un, ja šāda ir cilvēku reakcija, tad, protams, Saeima nedrīkst nereaģēt. Un tas nozīmē, ka tuvākajās sēdēs... šodien mēs šo likumprojektu nodevām skatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, bet vistuvākajās sēdēs nāksim ar konkrētiem grozījumiem, kas šo situāciju labos.

Vēl viena lieta, ko gribēju pieminēt, kas arī skar manis vadīto Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju. Saeimā šobrīd caur vienu iniciatīvu ir atvērts arī jautājums par valsts amatpersonu atbildību, tai skaitā par materiālo atbildību. Iepriekš Satversmes tiesā tika skatīts jautājums par to, ka maksātnespējas administratori, ja viņi savā darbā ir pieļāvuši kaut kādus likumpārkāpumus, negodprātību, ka viņiem saņemtais... atalgojums netiek pilnībā izmaksāts. Šinī brīdī uz Saeimu ir atnākusi 10 463 iedzīvotāju parakstīta iniciatīva, ka šis princips būtu jāattiecina uz visām valsts amatpersonām.

Tajā diskusijā, kas mums Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā bija vakar, bija skaidrs, ka tur, kur mēs runājam par tā saucamo gabaldarbu, kur par konkrēti padarītu darbu var piemērot vai nepiemērot atalgojumu, ka tur šādu principu ir samērā viegli ieviest un droši vien arī to vajadzētu darīt. Tajā pašā laikā amatpersonas ir dažādas un viņu pienākumu uzskaitījums bieži vien ir visai komplicēts, un ir situācijas, kurās ļoti grūti nodalīt to fragmentu, ko tu esi padarījis kvalitatīvi un ko tu esi padarījis nekvalitatīvi. Bet katrā gadījumā šī diskusija par to, ka visur tur, kur amatpersonu rīcībā ir konstatēta negodprātīga rīcība, atklāti neprofesionāli lēmumi vai rīcība, uzskatāma neprasmīga rīcība vai lēmumi, negodīgas konkurences pieļaušana un tamlīdzīgi pārkāpumi, – tur droši vien mums būtu jāvirzās uz to principu, ka vai nu atalgojumu pilnībā, vai vismaz daļēji par šādām neprasmīgām rīcībām ir jāliedz saņemt. Šeit gan ir jāpiemin, ka mums joprojām spēkā ir arī Satversmes 107. pants, kas paredz, ka par katru darbu ir jābūt atlīdzībai, tai skaitā ne mazākai par valstī noteikto minimumu.

Tas tad arī šobrīd ir viss, ko es gribēju jums pastāstīt. Lai mums visiem veiksmīga atlikusī nedēļa!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Jānim Vucānam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajai vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātei Aivai Vīksnai.

 

A. Vīksna (AS).

Labdien, cienījamie radio klausītāji! Es no APVIENOTĀ SARAKSTA pateikšu tikai dažas lietas un sākšu arī ar labo, ko šodien mēs pieņēmām... Pievienotās vērtības nodokļa likumā... Ļoti ilgi gaidīts tiesiskais regulējums, un, kā tautā mēdz teikt, tas ir tā saucamais “Booking.com” pakalpojums, “Zoom” vai “Facebook”, vai “Google”... un tas ir tiem mazajiem uzņēmējiem, viesu namiņiem un pārējiem. Tātad šodien otrajā lasījumā tika pieņemti būtiski, svarīgi grozījumi attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli, kas skar tieši mazo biznesu, maziņš solis pretī mazajam biznesam, tas ir, tie uzņēmēji, kuru apgrozījums ir 50 tūkstoši eiro... līdz, kuriem nav jāreģistrējas pievienotā... reģistrā un kuri var izmantot tiesības nereģistrēties kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, bet kuri vēlas saņemt pakalpojumu no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai no trešajām valstīm... kā arī par preču iegādi... un nemaksāt pievienotās vērtības nodokli iekšzemē veiktajiem ar pievienotās vērtības nodokli apliktajiem darījumiem. Tātad būs īpašs reģistrs, šiem uzņēmējiem izsniegs pievienotās vērtības reģistra numuru ar īpašu atzīmi. Tas nozīmē, ka viņi maksās tikai par to pakalpojumu, ko saņems no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai trešajām valstīm, kā arī nebūs pienākuma iesniegt PVN deklarāciju par taksācijas periodu. Vienīgais būs... jāatzīmē, ka nevarēs atskaitīt priekšnodokli par iegādātajām precēm, saņemtajiem pakalpojumiem savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Savukārt būs nomaksājams... iesniedzot paziņojumu par pievienotās vērtības nodokļa samaksu, un būs arī atbrīvoti no pienākuma izsniegt pievienotās vērtības... rēķinu par veiktajiem darījumiem. Šis regulējums stāsies spēkā nākamā gada 1. jūlijā, jo ir jāpielāgo Valsts ieņēmumu dienestā... jāskata datubāzes, lai to varētu darīt. Tas ir, es uzskatu, šobrīd ļoti labs regulējums tieši mazajam biznesam.

Otrā lieta – mazliet īsāk, ko jau kolēģi teica par OCTA. Tātad, ja mēs kādreiz kļūdāmies un mēs... tie, kas kaut ko dara, arī kļūdās, līdz ar to kļūdas ir jālabo, un labojumiem jābūt jau pieņemtiem līdz šī gada beigām.

Trešā lieta, tikai mazliet atzīmējot, tas bija Enerģētikas likumā, kur no mūsu frakcijas – APVIENOTĀ SARAKSTA – Kulberga kungs pievērsa uzmanību par rezervju veidošanu aviācijai un kur šeit būtu... ka šīs rezerves aviācijai vajadzētu veidot tikai par, jāsaka tā, iekšējiem lidojumiem, piemēram, Rīga–Liepāja, nevis par lidojumiem Rīga–Berlīne vai
Rīga–Stokholma un tā tālāk. Tātad būtiski – mums ir jādomā arī par jautājumiem, kas šajā gadījumā varētu ietekmēt “airBaltic”, jo izmaksas būs lielas.

Līdz ar to sēde bija interesanta, spraiga, bet es jums vēlētos novēlēt, jo svētdien būs Pirmā advente, lai šis būtu tāds... Pirmās adventes laiks... un gaišs laiks, lai ģimenēs būtu miers, saticība un, galvenais, lai jūsu mīļajiem ir veselība!

Paldies jums.

 

Vadītāja. Paldies Aivai Vīksnai no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Raidījumu “Frakciju viedokļi” šodien noslēgs frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāte Agita Zariņa-Stūre. Lūdzu!

 

 

A. Zariņa-Stūre (JV).

Labdien, cienījamie klausītāji! Es pievienojos kolēģiem, ka sēde bija spraiga, interesanta un bija patiesi daudz tādu aktuālu jautājumu. No JAUNĀS VIENOTĪBAS puses arī izcelšu dažus jautājumus, bet par vienu tā mazliet plašāk: jā... bija atbalsts mazajam biznesam PVN; negadījums tiešā un pārnestā nozīmē ar pieņemto lēmumu par OCTA; ūdens nodrošināšana sabiedriskās iestādēs, kā arī vārda un uzvārda maiņas atbalsts svarīgajos dzīves gadījumos.

Sīkāk es gribētu izstāstīt JAUNĀS VIENOTĪBAS viedokli un arī savu, jo šodien uzstājos tribīnē par šo jautājumu, un tas bija jautājums par “Nacionālās apvienības” iesniegto lēmuma projektu par Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, kuri strādā Latvijas skolās. Tad es varbūt izstāstīšu, lai nerodas pārpratumi, kāda ir JAUNĀS VIENOTĪBAS nostāja un kāpēc mēs balsojām, atturoties šo lēmuma projektu virzīt tālāk.

Pilnīgai skaidrībai gribu pateikt, ka JAUNĀ VIENOTĪBA uzskata, ka Latvijas izglītības iestādēs ar skolēniem ir jāstrādā tikai lojāliem, patriotiskiem un valsts valodu zinošiem pedagogiem. Mēs uzskatām, ka lielākā daļa tāda arī ir. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, šāds rosinājums no “Nacionālās apvienības” jau nāca, un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija par šo runāja 12. novembrī. Mēs to izrunājām, un lielākā daļa deputātu atbalstīja ideju, ka šis jautājums ir jāsakārto, un vienojāmies, ka mēs kopā ar ministrijām – iespējams, ar Izglītības un zinātnes ministriju, iespējams, Tieslietu ministriju, iespējams, ar abām kopā – runāsim par šo regulējumu. Šobrīd skolās ir... skolotāji, kas strādā, ir izturējuši šo valodas filtru, viņiem ir lojalitātes filtrs, un mēs nevaram tā pārdroši salikt visus vienā katlā un pateikt nē. Mums ir jāsaprot šī problemātika, situācija un arī šie profili, lai mēs kārtējo reizi... jo valsts viņiem ir teikusi: nokārtojiet šīs prasības, varēsiet strādāt.

Tāpēc es gribu uzsvērt, ka mēs neatsakāmies šo jautājumu risināt. Vienkārši politikā laikam kādreiz notiek tādas dīvainas situācijas, ka visi komisijā vienojas, ka ar to strādās tālāk, un kāds no partneriem iesniedz nākamo, idejiski tādu pašu dokumentu. Tāpēc mēs, JAUNĀ VIENOTĪBA, uzskatījām, ka dubultā strādāt... un šis darbs nebūtu efektīvs, ja mēs tagad nākamo lēmuma projektu iesniedzam. Tātad vēlreiz vēlos uzsvērt, ka komisija strādās pie iepriekšējā iesniegtā dokumenta, jo mēs gribam, lai mūsu valstī viss notiek kvalitatīvi un tiesiski. Nu tas... papildinot to, par ko jau runāja kolēģi no citām frakcijām.

Es arī gribētu jums novēlēt šo novembra un decembra saduri gaišu gan dabā, gan mūsu sajūtās un ar patīkamām sajūtām ģimenē svētdien sagaidīt Pirmo adventi.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Agitai Zariņai-Stūrei no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Raidījums “Frakciju viedokļi” līdz ar to šodien ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!