Frakciju viedokļi

2024. gada 12. decembrī

 

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un pienācis laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Tajā deputāti pastāstīs par sēdē pieņemtajiem lēmumiem un skatītajiem jautājumiem.

Pirmajai šodien vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātei Mairitai Lūsei. Lūdzu!

 

M. Lūse (PRO). 

Labdien, dārgie radioklausītāji! Kā jau redzat pēc laika, šīsdienas sēde ir bijusi diezgan rāma, jo esam to pabeiguši laicīgi, tāpēc vēlos izcelt divus mazus jautājumus, kas citās sēdēs varbūt būtu paslīdējuši garām.

Viens no tiem ir plastmasu saturoša konfeti aizliegums. Mūsu frakcija virzīja ierosinājumu – Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumā noteikt ierobežojumu plastmasu saturošam konfeti, ņemot vērā, ka, piemēram, ekspedīcijā “Mana Jūra” tas ir atzīts par piekto biežāk sastopamo piesārņojuma avotu pludmalēs. Arī pilsētvidē un citās vietās bieži var gadīties redzēt šos krāsainos papīrīšus, kas nav papīrīši, bet patiesībā satur plastmasu un piesārņo apkārtējo vidi.

Ņemot vērā, ka līdzīgs aizliegums ir ieviests Francijā, tādu rosinājām ieviest arī Latvijā, un tas tika apstiprināts. No 2026. gada 1. janvāra plastmasu saturošu konfeti Latvijā nevarēs ne ievest, ne ražot. Tā kā tirgū jau pastāv alternatīvas – plastmasu nesaturoši konfeti –, iedzīvotāju ikdienu tas pārlieku neietekmēs. Šādus grozījumus ir atbalstījušas ļoti daudzas iesaistītās puses, piemēram, lauku viesu namu īpašnieki, jo kāds bezatbildīgs apmeklētājs, viesis var piesārņot vietu, ko pēc tam ir grūti sakopt.

Otrs grozījums ir deleģējums Ministru kabinetam veidot sarakstu ar vietām, kur cilvēkiem būtu obligāti nepieciešama pieeja dzeramajam ūdenim. Arī šis ierosinājums nāk no Francijas. Francijā ir noteikts, ka visās publiskajās vietās, kuras pārsniedz noteiktu kvadrātmetru platību, cilvēkiem ir jānodrošina dzeramais ūdens. Latvijā izvēlamies iet nedaudz citu ceļu. Ministru kabinetam būs jālemj, kurās vietās cilvēkiem ir jābūt pieejamam dzeramajam ūdenim. Vai tās būtu, piemēram, veselības aprūpes iestādes, izglītības iestādes, autoostas un stacijas – šo lēmumu atstāsim Ministru kabineta ziņā.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātei Mairitai Lūsei.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Valdis Maslovskis. Lūdzu!

 

V. Maslovskis (ZZS). 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien pieskaršos vienai, manuprāt, īpaši svarīgai jomai – grozījumiem Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā –, jo, kā mēs visi zinām, ūdens ir tas, ko mēs patērējam ik dienu, ik minūti, un bez ūdens cilvēks var izdzīvot tikai dažas dienas. Vēlos atzīmēt – Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas veiktās analīzes un pētījumi rāda, ka mums ir jājūtas laimīgiem un Latvija ir laimīga zeme, jo ūdens kvalitāte ir ļoti augstā līmenī. Ūdens mums ir drošs, varam pilnībā par to neuztraukties, droši varam lietot krāna ūdeni.

Kā vienmēr ne tikai Latvijā, bet, pieļauju, daudzās valstīs aktuāls jautājums ir ūdens kvalitāte daudzdzīvokļu namos. Vienmēr mums ir strīdi par ūdens patēriņa rādījumiem, par ūdens kvalitāti, par ūdensvadu aizsērējumiem. Lemjot par šo jautājumu, tika pieņemti, atbalstīti... arī neatbalstīti... grozījumi, virkne priekšlikumu, kas regulē šo jomu. Mazliet pieskaršos... apsveicami, ka tika atbalstīti priekšlikumi, kas tiešām... Ministru kabinets izstrādās noteikumus, kurās iestādēs jābūt brīvai pieejai ūdenskrāniem. Un iedzīvotājiem, atnākot uz publiski pieejamām telpām, būs iespēja lietot ūdeni, kas, manuprāt, ir diezgan svarīgs un aktuāls jautājums.

Attiecībā par ūdens filtriem un komercuzskaites mēraparātiem. Ir jāsaprot, ka viss ir mainīgs, nav viennozīmīga risinājuma. To pierāda Satversmes tiesas spriedums par to, ka esošā Ministru kabineta noteikumu norma neatbilst Satversmei. Tā lika par pienākumu segt ūdens patēriņa starpību tiem lietotājiem, kuri nesniedza rādījumus trīs mēnešus un vairāk. Satversmes tiesa norādīja, ka ūdens patēriņa starpības rašanās nav saistīta tikai ar to, ka nav iesniegti rādījumi. Tā ir saistīta ar remontdarbiem, avārijām, ūdens noplūdi, slikto ūdensvadu sistēmas stāvokli. Tātad ar šo spēkā esošo Ministru kabineta normu nebija sasniegts samērīguma un taisnīguma principiem atbilstošs rezultāts.

Arī šodien mēs diskutējām (iepriekš komisijās) par to, vai ir vai nav jāliek ūdens filtri pirms komercuzskaites mēraparātiem. Galvenais ir panākt, lai šis regulējums būtu savstarpēji... neuzliktu par pienākumu ūdens pakalpojuma sniedzējiem vai iedzīvotājiem uzstādīt šos filtrus, lai tas būtu kā tiesību jautājums, lai tiešām lemtu tehniski pamatoti, diskutējot kopā ūdens pakalpojuma sniedzējiem ar lietotājiem, iedzīvotājiem, vai ir jāuzliek filtri, vai nav jāuzliek filtri, kuri novērsīs mehānisko ūdens piesārņojumu.

Šobrīd... kas saistās ar ūdens patēriņa rezultātiem... ir elektromagnētiskie un ultraskaņas mēraparāti, un tos neietekmē mehāniskais piesārņojums. Ir dažādi risinājumi, un, manuprāt, būtu tikai saprātīgi un taisnīgi, ja iedzīvotāji paši lemtu, kādā gadījumā kurā mājā ir nepieciešams vai varbūt nav nepieciešams uzstādīt papildus šos filtrus... varbūt mājā jau katrā dzīvoklī ir uzstādīts... lai tā norma nekļūst par tādu kā piespiedu normu. Ceru uz saprātīgu dialogu.

Novēlu visiem priecīgas brīvdienas un klusu, mierīgu trešo adventi.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Valdim Maslovskim.

Vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātei Agnesei Krastai. Lūdzu!

 

A. Krasta (JV).

Labdien! No Saeimas šodienas sēdē daudziem izskatītajiem jautājumiem vēlos izcelt vienu, proti, šodien Saeima uzsāka darbu pie frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātu rosinātajiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī, kas noteiktu pienākumu valdībai ne retāk kā reizi divos gados sniegt Saeimai ziņojumu par paveikto un plānoto valsts valodas politikā.

Pēdējos gados ļoti daudz ir paveikts valsts valodas jomā, kopīgi strādājot gan valdībai, gan parlamentam. Tā ir vienotas skolas ieviešana, pārejot uz mācībām tikai latviešu valodā, arī valsts valodas stiprināšana tādās jomās kā darba tirgus, mediji, priekšvēlēšanu aģitācija un citas. Ierosinot šīs izmaiņas Saeimas darbā, mēs vēlamies parlamenta līmenī veicināt diskusijas par to, kā varam vēl vairāk panākt latviešu valodas nostiprināšanu izglītībā, darba tirgū un sabiedrībā kopumā.

Mēs vēlamies sekmēt to, ka valsts valodas statuss pastāvīgi ir viena no augstākajām prioritātēm valstī, valodas attīstība un uzraudzība ir ietverta valdības un Saeimas dienaskārtībā un šis jautājums tiek vērtēts regulāri un padziļināti. Grozījumi paredz, ka pirms ziņojuma uzklausīšanas Saeimas sēdē parlamentam jānodrošina tā publiska apspriešana Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, piedaloties deputātiem, ekspertiem un plašākai sabiedrībai.

Pēc būtības šī nav jauna ideja. Pie parlamenta deputātiem ar šo ierosinājumu bija vērsusies biedrība “4. maija Deklarācijas klubs”, aicinot paredzēt pienācīgu vietu diskusijai par valsts valodu un tās statusu parlamenta darbā, nostiprinot Saeimas kārtības rullī šādu ziņojumu, ko būtu sagatavojis Ministru kabinets, un tā izskatīšana simboliski notiktu Valsts valodas dienai tuvākajā Saeimas sēdē.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātei Agnesei Krastai.

Vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātam Amilam Saļimovam. Lūdzu!

 

A. Saļimovs (ST!)

Sveicināti, dārgie klausītāji! No mūsu frakcijas skatpunkta šodien divas svarīgas lietas, divi svarīgi jautājumi.

Viens bija mūsu likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Mūsu likumprojekts ir virzīts uz to, lai iesaldētu deputātu algas šī gada līmenī. Tas pozitīvi ietekmētu budžetu, samazinātu izmaksas, ļautu izmantot parādījušos naudu palīdzībai, teiksim, ārstiem, skolotājiem un tā tālāk, un tā joprojām. Tas ir pirmais jautājums. Diemžēl šodien ar Saeimas balsojumu tas tika noraidīts.

Otra svarīga lieta bija saistīta ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu. Mēs piedāvājām nodrošināt ūdens kvalitāti un atbildēt par tā kvalitāti ūdens piegādātājam. Ko tas nozīmē? Gadījumā ja piegādātais ūdens neatbilst kvalitātei vai ir nepieciešams uzlabot tā kvalitāti, tad piegādātājs to dara par saviem līdzekļiem, lai lietotājs šajā gadījumā nebūtu cietušais. Bet diemžēl Saeima šodien atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas piedāvājumu tā kā pārlikt šo pienākumu uz lietotājiem. Tādā gadījumā... sanāk tā, ka, ja lietotāji nav apmierināti ar ūdens kvalitāti, viņiem ir tiesības vērsties pie ūdens piegādātāja un tas var uzstādīt papildu filtrus par lietotāja naudu, kas, mūsuprāt, ir nepieņemami. Šajā gadījumā... šis priekšlikums ir ļoti labs, tas tautai, sabiedrībai ir ļoti draudzīgs, un tas bija atbalstāms. Pie tam tas bija atbalstīts arī komisijas sēdē. Visi atbalstīja. Tā ka priekš manis tas bija pārsteigums, ka daļa pat no opozīcijas, tajā skaitā LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, neatbalstīja.

Ko vēl gribētu piebilst? Es nepiekrītu Zaļo un Zemnieku savienības versijai, viņi nepārliecināja mūs par to, ka ir vairāki iemesli, kāpēc nevar pieņemt šādus likuma grozījumus. Skaidrs, ka grūtības būtu, jā, bet mēs cenšamies, strādājam tautas labā, līdz ar to jāstrādā ar grūtībām, ar problēmām... varētu būt... bet šis likumprojekts bija atbalstāms, un mēs varējām ļoti mierīgi pieņemt... un nodrošināt augstas kvalitātes ūdeni ikvienam lietotājam Latvijā, kā tas ir, piemēram, Austrijā. Tur visi... visa sabiedrība dzer, izmanto ūdeni no krāna, dzer “pa taisno” un nepērk ūdeni pudelēs veikalos.

Paldies par doto vārdu, un jaukas visiem brīvdienas!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Amilam Saļimovam.

Nākamā runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāte Ilze Stobova. Lūdzu!

 

I. Stobova (LPV).

Labdien, mūsu uzticamais radioklausītāj! Prieks ir atkal sarunāties ar jums par to, kas notiek Saeimā.

No frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ skatpunkta ir ļoti svarīgs jautājums – neatliekamā medicīniskā palīdzība, un LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ šo jautājumu uztur un pieskata, jo saprot, ka šobrīd notiek reformas, tiek samazināts gan brigāžu skaits, gan arīdzan atbalsts, kas ir pašvaldībās.

Īpaši lielu rūpi mēs turam par iedzīvotājiem Latgalē, jo LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ uzskata, ka drošība nav vis nelegālie migranti, kas atrodas pie robežas, bet drošība ir tas, ka nepieciešamības gadījumā katrs no jums var izsaukt ātro palīdzību, tai brīdī nav jābūt kādiem nosacījumiem – ja cilvēkam ir nepieciešams saņemt palīdzību, viņš to var darīt. Līdz ar to visi ierobežojumi, arī finanšu, nav pamats tam, lai mēs savus iedzīvotājus pakļautu kādam riskam. Mēs ļoti nopietni sekojam tiem notikumiem, ko dara... Veselības ministrija, lai katrs no jums varētu saņemt sev pienācīgu veselības... palīdzību.

Es arī aicinu – tad, kad jūs saskaraties ar kādām grūtībām, nebaidīties vērsties medicīnas iestādē. Protams, ir ģimenes ārsts, bet tad, kad ir aizdomas, ka ir noticis kaut kas slikts, lūdzu, zvaniet!

Šobrīd, šajā Ziemassvētku periodā, katram – kad jūs kāds gaidāt brīnumu – es novēlu, lai piepildās jūsu vēlēšanās, katrs no jums ir pelnījis to labāko, jo jūs esat mūsu Latvijas iedzīvotāji.

Gaišus un sirds siltus svētkus!

Un sekojiet mums līdzi, jo jūsu viedoklis un redzējums katram no mums ir ļoti svarīgs.

 

Vadītāja. Paldies deputātei Ilzei Stobovai.

Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājs Edgars Tavars. Lūdzu!

 

 

 

E. Tavars (AS). 

Paldies, godājamie klausītāji! Šodien mums bija divas, faktiski divas, sēdes – mēs pabeidzām skatīt 5. decembra sēdi un skatījām 12. decembra sēdes darba kārtību. Vairāki darba kārtības punkti šķietami liekas tehniski un vienkārši, bet tai pašā laikā gana nozīmīgi.

Kā jau kolēģi iepriekš minēja, vismaz APVIENOTĀ SARAKSTA ieskatā, priekšlikums iesaldēt amatpersonu... deputātu – šajā gadījumā mēs runājam par Saeimas deputātiem – atalgojumu iepriekšējā gada līmenī... attiecībā: 2024. gads pret 2025. gadu... būtu bijis pilnīgi racionāls. Mēs atbalstījām šo priekšlikumu, jo ļoti labi apzināmies ekonomikas tendences, kas tuvojas Latvijai pie pašreizējās politikas nākamajā gadā, kad ar augstu varbūtību jau gada vidū nāksies pārskatīt daudzus budžeta pamattēriņus. Tāpēc šajā gadījumā valstij, domājot Saeimu, bija jārāda priekšzīme un algu pielikums bija jāaptur. Diemžēl koalīcija atturējās un balsoja “pret” šo priekšlikumu.

Daļēji es pievienojos diskusijā par dzeramo ūdeni, jo parādām visādu... dubultu attieksmi. Vienu priekšlikumu mēs... no frakcijas PROGRESĪVIE sniedzām, ka visiem ēdinātājiem, kuriem valdība atteica samazināt PVN... tagad uzlikt papildu pienākumu nodrošināt dzeramo ūdeni bez maksas visiem klientiem, kas pēc savas būtības varbūt nav slikta iniciatīva, bet vienlaikus ar atbalstu vai... nepietiekamu atbalstu tas ir ļoti savdabīgs priekšlikums, ka mēs nenākam nozarei palīgā, kad nozare lūdz, bet tai pašā laikā uzliekam papildu pienākumu... tāpēc šodien īpaši svarīgs bija balsojums par ūdens piegādātāja pienākumu nodrošināt ūdens kvalitāti... pie katra klienta gala skaitītāja... ka nāk pietiekamā kvalitātē, ka ir atbilstošas filtrēšanas sistēmas, neaizbildinoties ar kādu publiskās infrastruktūras ūdens cauruļu kvalitāti... bet lai ūdens piegādātājs nodrošinātu šo ūdens kvalitāti. Arī par to bija negatīvs balsojums. Tā ka tas viss ir tāds... vairāk “dubultsejas”.

Tas pats ir ar priekšlikumiem par grozījumiem barikāžu dalībnieka statusa likumā, kas pēc idejas bija identiski kā aptuveni pirms gada... nedaudz vairāk kā pirms gada frakcija, kura šobrīd ir valdībā un kura iepriekš to sniedza, virzīja, kaislīgi virzīja, šobrīd balsoja “pret”, aizbildinoties ar budžeta ietekmi. Tie visi ir tādi, manuprāt, tehniski jautājumi.

Bet svarīgākais, kas stāv priekšā decembrī, manuprāt, ir Saeimas nākamās nedēļas sēde, kurā tiks skatītas divas ļoti būtiskas lietas. Pirmkārt, plānojam apstiprināt jaunu Nacionālo bruņoto spēku komandieri – Kasparu Pudānu –, kurš, viennozīmīgi, ir jaunās paaudzes militārpersona, ļoti augstas kvalifikācijas militārpersona, kas, APVIENOTĀ SARAKSTA ieskatā, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem piešķirtu citu skatu, citu attieksmi... tai skaitā zināšanas un kompetences. Mēs ļoti ceram uz labu un plašu atbalstu komandiera kungam.

Otrs būtiskākais jautājums, kas zināmā mērā ir radījis plaisu koalīcijā, bet tai pašā laikā no tā ir atkarīgs, kādu attīstību iegūs Latvijas finanšu sektors, vai mēs vairāk kreditēsim uzņēmumus un mājsaimniecības reģionos, vai radīsim jaunu konkurenci finanšu sektorā un kāda būs mūsu starptautiskā reputācija... tas ir balsojums par Latvijas Bankas prezidentu, kur mums būs izvēle starp trīs kandidātiem. Cerams, ka šī nedēļa būs pietiekami spraiga un potenciālais Latvijas Bankas vadītājs iegūs plašu atbalstu gan no koalīcijas, gan opozīcijas, lai mēs varētu teikt, ka tā ir tāda apolitiska finanšu institūcija, kas vairāk raugās uz Latvijas tautsaimniecību, finanšu sistēmu kopumā, nevis tikai un vienīgi atbalsta koalīcijas ieceres.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Edgaram Tavaram.

“Frakciju viedokļus” šodien noslēdz frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Nauris Puntulis. Lūdzu!

 

N. Puntulis (NA).

Labdien, godātie klausītāji! Es turpināšu Tavara kunga iesākto un piekritīšu, ka šķietami vienkārši jautājumi, kurus mēs šodien skatījām, nemaz tik vienkārši nebūs, tos risinot.

Turpinot šo uzskaitījumu, es minēšu jautājumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu “Rail Baltica” trasei, likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” – par stipendiju noteikšanas kārtību ārvalstu stipendiātiem. Valsts amatpersonu atbildība pret sabiedrību, ko ir rosinājusi plaša sabiedrības iesaiste un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nodevusi tālāk, – arī šis nebūs vienkāršs jautājums. Tieši tāpat kā (atkārtošu) nebūs vienkāršs jautājums arī par atbalstu barikāžu dalībniekiem. Atzīšos, arī es esmu 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes turētājs.

Iepriecinoša ir JAUNĀS VIENOTĪBAS iniciatīva – likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” – par valsts valodas stiprināšanu un Ministru kabineta ziņojumu reizi divos gados. Visā tanī uzskaitījumā man nez kādēļ pietrūka valsts valodas stiprināšanas apņēmības medijos, tostarp sabiedriskajos medijos, tieši tāpat es esmu diezgan pārliecināts, ka “Nacionālā apvienība” darbā pie šī jautājuma rosinās... nevis reizi divos gados, bet reizi gadā, kas ir ļoti būtiski.

Bet uzsvaru likšu uz jautājumu... uz “Nacionālās apvienības” rosināto priekšlikumu par pieprasījumu kultūras ministrei Agnesei Lācei “Par labu nozares pārvaldību kultūras mantojuma nozarē”. Esmu vairākkārt no tribīnes uzsvēris, ka šis ir ļoti komplicēts jautājums, kas ietver sevī gan juridisko, gan pārvaldības, gan ētikas aspektu. Es neiešu vēlreiz detaļās, vienkārši teikšu, ka tieši ētikas aspekts, veids, kā Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes dibinātājs un ilggadējais vadītājs Juris Dambis tika atstādināts no amata vai, precīzāk, pārtrauktas darba attiecības ar viņu... vai šis veids ir uzskatāms par cieņpilnu vai, tieši otrādi, par nepelnīti necienīgu. Un, vai šis gadījums kaut kādā veidā saistāms ar tendenci, ko mēs esam manījuši beidzamajā laikā, piemēram, arī Anatolija Kreipāna gadījumā, tas lai paliek šobrīd neatbildēts jautājums.

Es visiem vēlu gaišu trešo adventi!

 

Vadītāja. Paldies deputātam Naurim Puntulim.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!