Frakciju viedokļi

2025. gada 9. janvārī

 

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai skan pārraide “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama.

Turpmākajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par Saeimas sēdē šodien skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajai vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātei Ilzei Stobovai. Lūdzu!

 

I. Stobova (LPV).

Labdien, cienījamo klausītāj! Katram no jums es novēlu laimīgu jauno gadu, lai izdodas iecerētais un lai visiem ir stipra veselība!

Arī Saeima pēc ziemas pārtraukuma ir ieradusies un spraigi uzsākusi savu darbu. Šodien Saeima izskatīja daudzus aktuālus jautājumus. Lielākās diskusijas bija par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas platformas izveidi, kas skar katru no mums, jo bērni ir Latvijas nākotne un izglītība ir mūsu “smadzenes”. Līdz ar to ir jautājums, kāpēc mums vēl vajag tērēt līdzekļus jau tā sarežģīti pārskatāmajam izglītības un izglītošanās procesam, kāpēc mēs gribam tērēt naudu pārraudzībai un uzraudzībai, nevis mācību grāmatām un pedagogiem... jo mēs saprotam, ka tas ir svarīgākais, kas nodrošina, lai vispār izglītība būtu kvalitatīva.

Šodien Saeimā notika ļoti spraiga diskusija par klimata jautājumiem. Klimats un mūsu kopējā labjūtība valstī ir ļoti svarīga, bet vai Latvijai ir jābūt tai valstij, kas atrisinās visas klimata problēmas, ko ir radījušas tādas lielās valstis kā Ķīna, Krievija, Indija, kurām klimats ir pašā pēdējā vietā? Līdz ar to šis jautājums, kam nepiekrita Saeimas vairākums, bija kā klupšanas akmens un Saeimas darbs šodien tika pārtraukts, jo pietrūka kvoruma, lai atbalstītu šo likumprojektu.

Šodien Saeima pieņēma ļoti būtisku likumprojektu, kas ir saistīts ar alkohola apriti. Tiek samazināts alkohola tirdzniecības laiks lielveikalos, veikalos... kā arī mārketings.

Līdz ar to Saeima savu darbu uzsākusi ļoti, ļoti spraigi. Diskusijas bija dzīvas, bet sadarbība mums visiem ir laba, jo mūsu galvenais uzdevums – lai kādi būtu mūsu lēmumi, dzīves kvalitātei katram no jums ir jāuzlabojas.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Ilzei Stobovai no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Nākamajam vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Jānim Patmalniekam. Lūdzu!

 

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamās klausītājas! Augsti godātie klausītāji! Tātad, jā, patiesi, šodien noslēgusies pirmā Saeimas sēde šajā gadā. Laimīgu jums jauno gadu... uzsākot šo gadu... novēlu jums visu to labāko, veiksmi un lai viss izdodas!

Saeimai šodienas sēdē izdevās trešajā lasījumā pieņemt ilgi debatēto Alkoholisko dzērienu aprites likumu, kas paredz alkohola tirdzniecības laika ierobežojumus. Sākot no šī gada 1. augusta, alkoholu nevarēs nopirkt pēc pulksten astoņiem vakarā... un, sākot no desmitiem rītā, to varēs atkal... un svētdienās vakara ierobežojums būs līdz pulksten 18.00. Tāpat šajā likumā, kā jau kolēģe minēja, paredzēti arī citi ierobežojumi.

Manuprāt, vēl viens būtisks jautājums, ko šodien risināja Saeima... un pieņēma trešajā, galīgajā, lasījumā... pēc mana ierosinājuma tika pieņemti grozījumi Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā. Lai izbeigtu šo dalīto īpašumu, turpmāk sapulce varēs norisināties arī elektroniskā formā, proti, mājas īpašnieki ar elektronisko parakstu varēs pieņemt lēmumu par dalītā īpašuma izbeigšanu. Tas ievērojami atvieglos procedūru, un, cerams, šādu māju, kas apvienos savus dzīvokļa īpašumus ar zemes īpašumu, būs arvien vairāk.

Un trešais jautājums, ar ko sēde arī noslēdzās, bija likumprojekts “Klimata likums”. Pēc garām debatēm par klimata jautājumiem, kur... kolēģi uzsvēra daudzus jautājumus... taču jānorāda, ka klimats kopumā ir jautājums, ko visa pasaule risina, un Latvija ir daļa no pasaules sabiedrības un daļa no Eiropas Savienības. Mums, kā es uzsvēru debatēs, šī politika nāk par labu, mēs veidojam augstākas energoefektivitātes ēkas... savās mājās mums tas palīdz samazināt rēķinus, mēs ražojam arvien vairāk atjaunīgos energoresursus, tādā veidā nodrošinot cenu stabilitāti un arī to, ka kļūstam neatkarīgāki no fosilo energoresursu piegādēm, kā arī šī politika kopumā uzlabo vidi mūsu pilsētās, uzlabo gaisa kvalitāti, un tas samazina saslimšanas. Taču jāatzīst, ka daļa deputātu izvēlējās nebalsot par šo likumprojektu, un tas nozīmē, ka šodien Saeimas sēde beidzās bez šī likumprojekta atbalstīšanas pirmajā lasījumā.

Tas īsumā par šodienas sēdi.

Vēlu jums veiksmīgu atlikušo nedēļu! Veiksmīgu šo dienu! Visu labu!

 

Vadītāja. Paldies frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Jānim Patmalniekam.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Harijam Rokpelnim. Lūdzu!

 

H. Rokpelnis (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Lai jaunais gads ir izdevies un ikkatram ģimenē lietas iet raitāk nekā šeit, mūsu lielajā ģimenē – Saeimas namā! Lai gan ir lietas, ko paspējām šodien izdarīt.

Tiešām būtisks, liels solis ir sperts attiecībā uz alkohola aprites ierobežošanu. Tātad no šī gada 1. augusta alkohola iegādes laiki tiks ierobežoti, tie būs īsāki. Tas mērķēts uz to, lai ikvienu normālu iedzīvotāju tas īpaši neietekmētu, bet pamatā šie ierobežojumi tiks vērsti... vai ietekmēs cilvēkus, kam alkohola lietošana ir problēma. Mēs arī esam apņēmušies pēc gada, kad šie ierobežojumi... stāsies spēkā... objektīvi un adekvāti vērtēt, kāds ir efekts. Ir labs piemērs kaimiņos – Lietuvā –, kur ir panākumi attiecībā uz to, kādas ir... teiksim, ir uzlabojumi cilvēku veselības stāvoklī un ir mazāk bīstamu gadījumu, kas saistīti ar alkohola lietošanu. Es ceru, ka šis mūsu visu sabiedrības veselībai būs liels panākums.

Tāpat ir svarīgi, ka uz priekšu virzās grozījumi Saeimas kārtības rullī, kas stiprinās latviešu valodas lomu. Pie tā šī Saeima ir īpaši strādājusi un arī turpinās strādāt. Saeimas sēde tika pārtraukta, jo daļa no deputātiem izvēlējās neturpināt darbu un nebalsot par likumprojektu “Klimata likums”.

Jāsaka godīgi, man personīgi arī šķiet, ka daudzas lietas, kas attiecas uz klimata jomu, ir pārspīlētas. Daudzas lietas, kas izskanēja arī šodien gan no tribīnes, gan izskan kopumā publiskajā telpā attiecībā uz darbībām, kas Latvijai būtu jāveic klimata jomā... daļa ir pārspīlējumi gan vienā, gan otrā virzienā. Bet ir būtiski, ka kaut kāds lēmums šajā jautājumā agri vai vēlu mums būs jāpieņem. Nepieņēmām to šonedēļ, pieņemsim nākamnedēļ vai pēc mēneša, jo šobrīd tās ir saistības, kas mums kā valstij ir jāpilda, tie ir Eiropas līmeņa dokumenti, tās ir jāpilda gan Latvijai, gan Lietuvai, gan Igaunijai, visai Eiropas Savienībai. Un, kamēr mūsu Eiroparlamenta deputāti nav panākuši, ka šis lēmums Eiropā tiek mainīts, tas mums ir saistošs. Mums ir jāvirzās uz priekšu.

Es domāju, ka svarīgākais ir tas, kādā veidā mēs virzāmies uz priekšu, – lai tas būtu kontrolēti, saprātīgi, lai mēs šīs zaļās iniciatīvas ieviešam tiešām tur, kur tas mums ir izdevīgi, tostarp jau iepriekš pieminētajā enerģijas taupīšanā, mājokļu siltināšanā, varbūt kaut kādā saprātīgākā vai efektīvākā saimniekošanā, bet paturot prātā, ka ir riski un mēs nevaram akli skriet un tērēt līdzekļus, kuri pēc tam nedod atdevi mūsu ekonomikā. Tā ka šobrīd mums nav variantu, ir jāiet uz priekšu, un tas ir tikai mūsu rokās – iet uz priekšu saprātīgā veidā.

Tā ka es aicinu arī mūsu kolēģus Saeimā nevis bēgt no problēmas, bet atlocīt piedurknes un mēģināt kopīgiem spēkiem to risināt.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Harijam Rokpelnim.

Pārraidi “Frakciju viedokļi” turpina frakcijas “Stabilitātei!” deputāts Amils Saļimovs. Lūdzu!

 

A. Saļimovs (ST!).

Labdien, dārgie klausītāji! Vēlos jums visiem šogad novēlēt stipru veselību, izturību un visu labāko. Veiksmīgu jums šo gadu! Rūpējieties, lūdzu, par savu veselību!

Nepiekritīšu Rokpeļņa kungam par to, ka, ja mēs ierobežosim alkohola iegādāšanās laiku – divas stundas no rīta un divas stundas vakarā –, tas kaut kādā veidā varēs ietekmēt mūsu veselību. Katrs cilvēks pats rūpējas par savu veselību. Protams, es kā deputāts iesaku visiem nelietot alkoholu, bet tas laika ierobežojums, kas būs spēkā no 1. augusta, nekā nevar ietekmēt iedzīvotāju veselību. Cilvēks apzināti iet un pērk sev alkoholu, tās divas stundas no rīta un vakarā nekādā veidā nevar ietekmēt... jebkurā diennakts laikā jebkurā restorānā, bārā var iegādāties alkoholu.

Līdz ar to mēs bijām vienīgie, kuri nobalsoja “pret”. Jo – ko mēs iegūsim no tā likuma izmaiņām? Neko, vienkārši ar likumu kārtējo reizi ierobežosim, un uzņēmēju apgrozījums, peļņa samazināsies. Tas ir viss, ko mēs iegūsim. Tas bija pirmais jautājums – saistībā ar alkohola lietošanu. Vēlreiz visiem novēlu stipru veselību. Rūpējieties par savu veselību!

Otrais jautājums, kas ir svarīgs... pirms manis jau kolēģi par to stāstīja... ka šodien izcili nostrādāja opozīcija. Mēs nebalsojām par likumprojektu “Klimata likums”, jo uzskatām, ka tas radīs nopietnas sekas gan mūsu iedzīvotājiem, gan valstij vispār.

Mēs, Latvija, esam punkts uz pasaules kartes. Ir tādas valstis kā Ķīna, kur ir desmitiem tūkstošu milzīgu ražotņu, kuras piesārņo klimatu, Indija. Tām kopā ir trīs miljardi iedzīvotāju. Mēs esam pusotrs līdz divi miljoni. Lai ko mēs nedarītu... pat ja lietotu tikai elektriskos automobiļus, aiztaisītu ciet visas ražotnes... uz pasaules fona... mēs nevaram nekā vispār ietekmēt... kaut mazliet. Par to maksātu iedzīvotāji. Mēs uzskatām, ka tas ir nekorekti un nepareizi.

Pieņemsim, likuma izmaiņas... Šodien mēs nepaspējām izskatīt likumprojektu “Transporta enerģijas likums”. 1. janvārī visi ieraudzījām mūsu degvielas stacijās cenu kāpumu. Bet, ja mēs šīs visas klimata izmaiņas... respektīvi, visu zaļo kursu... ja visu pēc kārtas pieņemsim, mūsu dzīve sadārdzināsies vairākas reizes.

Visiem novēlu visu labāko. Veiksmīgas brīvdienas!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Amilam Saļimovam no frakcijas “Stabilitātei!”.

Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Česlavs Batņa. Lūdzu!

 

Č. Batņa (AS).

Labdien! Laikam būtu pieklājīgi... kā visi kolēģi... novēlēt laimīgu, veiksmīgu nākamo gadu un droši vien – izturību, jo ekonomiskās prognozes par mūsu valsts ieņēmumiem, kas šodien parādās medijos... ka atpaliek par 1,7 procentiem 11 mēnešos... šī gada budžets ir sastādīts ar pārāk optimistiskām prognozēm. Līdz ar to kuluāros jau runā, ka vasarā būs konsolidācija, kaut gan pozīcija šobrīd vēl to neatzīst, bet pati par to jau diskutē. Tas – ārpus sēdes.

Par sēdi. Gribu aktualizēt trīs galvenos jautājumus, par kuriem izvērtās plašāka diskusija.

Pirmais – Pieprasījumu komisijas atzinums par monitoringa rīku, ar kuru Izglītības un zinātnes ministrija mērīs izglītības kvalitāti, tam paredzot 21 miljonu eiro, no kuriem 18 miljoni eiro ir paredzēti no Eiropas struktūrfondiem. No savas puses mēs vērsām uzmanību uz to, vai šāda Eiropas struktūrfondu līdzekļu izmantošana ir gana lietderīga un nesīs rezultātus. Akcentēju, ka, ja tā būtu valsts budžeta nauda vai vispār... gan Izglītības un zinātnes ministrijai, gan Finanšu ministrijai... kopumā koalīcija būtu atbalstījusi... jo digitālajiem rīkiem šis finansējums ir ļoti viegli paņemams un sasniedzamais rezultāts... Pie tam nav vēl izstrādāta tehniskā specifikācija, ko mēs vēlamies sasniegt, ir tikai dažādas izpausmes.

Ja salīdzinām, ka mums šādu sistēmu vajag tikai tāpēc, ka tā ir ieviesta Singapūrā, tad es teikšu, ka ir jāpārņem arī Hārvarda universitātes monitoringa rīks, lai monitorētu visas Latvijas augstskolas. Mēs redzam, kāda ir atšķirība starp valstīm, kurās šī sistēma ir ieviesta... bet gribam šādu sistēmu ieviest, nerunājot par to, ka mums trūkst mācību līdzekļu, trūkst digitālo mācību līdzekļu, vispār trūkst pedagogu nodrošinājuma. Līdz ar to šis monitoringa rīks parādīs tikai to, ko jau šobrīd rāda OECD PISA pētījumi.

Ļoti ceru, ka šīs debates, pieprasījums un diskusija Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā šonedēļ ministrijai tomēr liks pārdomāt iespējas, kur šo naudu lietderīgāk izlietot.

Otrs jautājums. Gribu pieminēt, ka mēs joprojām izsakām bažas par projektu “Rail Baltica”. Šodien bija likumprojekts par nepiespiedu nekustamā īpašuma, kurš nav domāts pamattrasei, atsavināšanu, bet joprojām mēs veidojam cilpu uz Rīgas lidostu un atsavinām, piemēram, zemes gabalu Ziepniekkalnā. Ziņotāja sniegtā informācija nebija korekta, jo tas nenozīmē, ka mēs nemaksājam par šiem zemes gabaliem, mēs maksājam, bet tā nav piespiedu atsavināšana, respektīvi, projekta virzītājs ir vienojies ar īpašniekiem par konkrētu naudas summu (šajā gadījumā tie ir simti tūkstošu) par zemes atsavināšanu. Mēs joprojām uzskatām, ka pamattrasei jābūt prioritātei un būvēt visus infrastruktūras objektus, kas saistīti ar cilpu, šobrīd nebūtu lietderīgi.

Trešais, neapšaubāmi, ir likumprojekts “Klimata likums”. Mēs esam parlamentāra, demokrātiska valsts, koalīcijai opozīcijas deputātu lēmumi var patikt vai nepatikt, bet koalīcijai ir 52 balsis, līdz ar to, kā Rokpeļņa kungs teica, viņi var atlocīt piedurknes un apstiprināt šo likumprojektu.

Mēs neuzskatām, ka... un paldies nevis ziņotājam, bet kolēģiem, kas akcentēja, ka mūsu izmešu daudzums ir stipri minimāls un vislielākais ir tomēr četrām lielajām valstīm – Ķīnai, Indijai, Krievijai un... aizmirsu... kurām būtu jāsamazina izmešu daudzums. Uzskatām, ka likumprojekts ir jāpilnveido vai kaut kādā veidā jādefinē, ka klimata... normas Latvijā tiks ieviestas saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Parlamenta virzības maiņu. Par to daudz runā.

Lai visiem veiksmīgs darba nedēļas noslēgums!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Česlavam Batņam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Nākamajam vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Jānim Vitenbergam. Lūdzu!

 

J. Vitenbergs (NA).

Sveiciens visiem jaunajā gadā! Ja jāatzīst, kas šodien Saeimas sēdē bija svarīgākais, es teiktu, tas, ka izdevās kopīgiem spēkiem nepieļaut koalīcijai rīkoties muļķīgi. Tika iedarbināts radikāls solis, lai nevirzītos tālāk gan likumprojekts “Klimata likums”, gan likumprojekts “Transporta enerģijas likums”. Domāju, ka liela daļa koalīcijas deputātu – no PROGRESĪVAJIEM, no Zaļo un Zemnieku savienības, no JAUNĀS VIENOTĪBAS – pat nesaprot, kas šajos likumprojektos ir.

Ir tāda muļķīga vēlme par katru cenu pieņemt dažādus likumprojektus, apņemties izpildīt klimata mērķus, līdz galam nesaprotot, kā to vispār varēs īstenot. Vai mūsu sabiedrība, mūsu uzņēmēji varēs to iznest uz saviem pleciem, jo katrs mērķis un pārkārtošanās prasa zināmus līdzekļus.

Šajā likumprojektā vienīgais, kam ir paredzēti līdzekļi, ir jaunas štata vietas dažādās ministrijās. Lai jūs saprastu, par ko šeit ir runa, – saskaņā ar likumprojektu “Transporta enerģijas likums”, atbalstot šo klimata un enerģētikas ministra Meļņa piedāvāto likumprojektu, jau 2027. gadā degvielas cena pieaugs par vairāk nekā 20 centiem papildus tirgus cenai, 2030. gadā tie jau būs 30 centi, un neviens no koalīcijas nevar atbildēt, kā šī cena izskatīsies pret Lietuvu, pret Igauniju. Vai cilvēki... protams, ka nevarēs atļauties. Tas atstās iespaidu uz katru mūsu sabiedrības locekli. Tā ka pilnīgi absurdas lietas... un tā vēlme kaut plikiem, bet apsolīt pieņemt kaut ko tādu, par ko citas valstis vēl tikai diskutē un teic, ka tas nav īsti reāli, ka pētīs, ko domā valstis.

Arī lielās mašīnbūves valstis, kā Vācija, Francija, Itālija, Čehija, skaidri atzīst, ka sākotnējie mērķi – līdz 2035. gadam atteikties no iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļu ražošanas – nav izpildāmi. Viņi arī aktīvi pasaka: mēs iesim, cīnīsimies, lai šos mērķus tik strauji nepiemērotu.

Bet Latvija tai pašā laikā paskatās, kas tur ir, un par katru cenu grib pieņemt pat nesaprotot... un izskatās, ka tā realitātes izpratne ir kaut kur pazudusi. Pat Zaļo un Zemnieku savienība, kura agrāk, kā varbūt likās, šo jautājumu varētu izprast, ir pazaudējusi savu vērtību kompasu... vektoru un šobrīd nāk ar tādām iniciatīvām.

Kurš varēs atļauties maksāt par dīzeļdegvielu 20 centus dārgāk jau pēc pāris gadiem?! 2030. gadā – 30 centus?!

Tā ka mēs šodien neļāvām koalīcijai rīkoties muļķīgi un aicinājām atlikt šos jautājumus un par tiem vēl diskutēt, tos pilnveidot. Ja kaut ko gribam darīt, ieviest, tam pretī jābūt programmām un līdzekļiem. No tribīnes izskanēja viedoklis, ka mēs esam piesārņotājvalsts un videi nedraudzīgi un kas tik te slikts nenotiek. Bet mēs paši redzam – šeit nav lielu ražotņu, milzīgu piesārņotāju.

Es atceros no bērnības deviņdesmitajos gados, ka centralizētajai apkurei katlumājās bieži vien izmantoja mazutu, ogles, akmeņogles. Ir izdarīts milzumliels darbs, vairāk nekā puse šo katlumāju šobrīd izmanto šķeldu, biomasu kā kurināmo. Un kur nu vēl videi draudzīgāku resursu! Ir atjaunojams, šeit pat uz vietas iegūstams. Bet jau parādās jaunas spekulācijas par to, ka arī biomasu nevarēs izmantot kurināšanā. Tad ir jautājums – ko vispār varēs izmantot? Un es domāju, ka bažas ir pamatotas.

Aicinājām apstāties un neskriet ar galvu sienā – paņemam pauzi, paskatāmies, ko varam izdarīt, ko nevaram, un tad virzāmies uz priekšu. Es domāju, nedēļas laikā koalīcija varēs apdomāt, vai ir pareizi tas, kā mēs šodien ejam. Cepuri nost pārējām opozīcijas partijām, ka spējām vienoties, lai šo vājprātu apturētu.

Visiem novēlu veiksmīgu darba cēliena nākamo gadu, un tiekamies jau nākamajos “Frakciju viedokļos”!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Jānim Vitenbergam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

“Frakciju viedokļus” šodien noslēgs deputāte Jana Simanovska no frakcijas PROGRESĪVIE. Lūdzu!

 

J. Simanovska (PRO).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es arī vēlos sākt ar laimes vēlējumiem jaunajā gadā. Lai piepildās jūsu sapņi! Lai šis gads ir veiksmīgāks un labāks nekā iepriekšējais!

Šodien, kā jau jūs dzirdējāt arī “Frakciju viedokļos”, bija ļoti lielas deputātu viedokļu atšķirības par to, ko darīt ar likumprojektu “Klimata likums”. Mans viedoklis ir tāds, ka daļa Saeimas deputātu šodien neizdarīja savu darbu, jo izvairījās no balsošanas par šo likumprojektu. Mani pārsteidza, ka faktiski Saeimā ir lielāka klimata skepse nekā sabiedrībā, jo, ja mēs paskatāmies aptaujas, piemēram, pagājušā gada, aizpagājušā gada Eirobarometra datus, 86 procenti aptaujāto domā, ka klimata pārmaiņas ir nopietna problēma, un 67 procenti aptaujāto cilvēku domā, ka valsts nav darījusi pietiekami, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām. Diemžēl šodien mēs atkal neizdarījām savu darbu, jo opozīcija atteicās no balsošanas.

Man liekas, tas ir arī lielā mērā saistīts ar neizpratni. Deputāti ļoti daudz argumentē, ka svarīgākais ir drošības jautājumi, bet man ir jāteic, ka mums kā mazai valstij starptautisko tiesību un saistību ievērošana ir drošības jautājums. Es gribētu pieminēt bijušā igauņu prezidenta Lennarta Meri teikto, ka mazu valstu kodolieroči ir starptautiskās tiesības. Mēs esam maza valsts, maza pasaules kartē, bet tieši tas, ka radām... ka ievērojam starptautiskās tiesības, mudina arī citas valstis ievērot starptautiskās tiesības un atbalstīt mūs, tostarp drošības jautājumos.

Daudzi pieminēja karu Ukrainā, sakot, ka tā šobrīd ir vislielākā ekoloģiskā katastrofa, un es varu piekrist, ka šis karš ne tikai izmaksā ārkārtīgi dārgi un rada milzīgus cilvēku zaudējumus, bet arī rada postošu ietekmi uz vidi un pilnīgi noteikti izraisa lielus siltumnīcefekta gāzu izmešus. Tomēr mums ir jāatceras, kas apmaksā šo Krievijas karu, – 35 procenti no Krievijas valsts budžeta veido ienākumi no fosilo resursu pārdošanas, tas ir, no gāzes un naftas. Tas, ka mēs spējam atteikties no fosilajiem resursiem, samazina naudu, kas ieplūst Krievijas kasē, lai varētu uzturēt karu. Līdz ar to arī klimata neitralitāte palīdz, var palīdzēt samazināt Krievijas agresīvo uzvedību.

Mēs daudz runājām par to, ka pirmām kārtām ir jādomā par cilvēkiem Latvijā, un es pilnīgi piekrītu. Deputāti aizmirst, ka klimata krīze jau šobrīd Latvijas cilvēkiem izmaksā ļoti daudz. Jelgavas un Jūrmalas pašvaldība pagājušā gada vētras dēļ prasīja desmitiem miljonu no valsts budžeta, bet tas bija, neieskaitot to, ko zaudēja paši iedzīvotāji... kādus postījumus vētra nodarīja. Tas tieši ir klimata pārmaiņu ietekmē. Agrāk šādas vētras notika reizi 20 gados, tagad tās notiek arvien biežāk, līdz ar to mūsu izmaksas aug. Un ir arī neizpratne par to, ka... Patiesību sakot, zaļā pāreja ļautu taupīt līdzekļus un nenozīmē obligāti dārgāk... jo, piemēram, Lietuva un Igaunija jau tagad izmanto lielāku biodegvielas piedevu, bet viņu degviela nav dārgāka.

Līdz ar to mums ir jāturpina darbs. Mani pārsteidz, ka Latvijas sabiedrība daudz labāk saprot, ko nozīmē klimata krīze, un ir daudz atbalstošāka pret to, ka mēs tiešām rīkojamies, nekā Saeimas deputāti, tomēr ceru, ka mēs spēsim vairāk strādāt un panāksim izmaiņas šajā jautājumā.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Janai Simanovskai no frakcijas PROGRESĪVIE.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!