Frakciju viedokļi
2025. gada 16. janvārī
Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Deputāti tūlīt tiešraidē pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajam šodien vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Ainaram Latkovskim. Lūdzu!
A. Latkovskis (JV).
Sveicināti! Mani kolēģi noteikti daudz stāstīs par dažādajiem likumprojektiem un grozījumiem, kas šodien sēdē tika skatīti, bet es pieskaršos tikai diviem. Nacionālās drošības komisija, kuras priekšsēdētājs es esmu, iesniedza Saeimai izskatīšanai un Saeima šodien atbalstīja un nodeva Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai divus likumprojektus – grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā un grozījumus Imigrācijas likumā.
Kāpēc Nacionālās drošības komisija šādus priekšlikumus ir sagatavojusi? Tie ir tapuši ilgākā laikā, strādājot kopā ar mūsu drošības iestādēm.
Grozījumi robežas likumā ir attiecībā uz speciālajām atļaujām... caurlaidēm, lai varētu uzturēties pierobežā... saistībā ar izbūvi. Šādas atļaujas varēs saņemt, tikai izejot arī Valsts drošības dienesta pārbaudi.
Imigrācijas likums paredz, ka NVS pilsoņiem, kuri ir saņēmuši vīzu vai uzturēšanās atļauju citas Eiropas Savienības valsts vēstniecībā, ierodoties Latvijā... un nešķērso mūsu valsts robežu... būs elektroniski jāaizpilda speciāla veidlapa, kurā būs jānorāda informācija par ieceļošanas mērķi... atrašanos Latvijā, kontaktinformācija par ieņemamajiem vēlētajiem amatiem, par dienestu bruņotajos spēkos... savu valstu drošības iestāžu... pieredze... un vēl vairāki precizēti jautājumi.
Kāpēc mēs to darām? Latvija kopš pilna apmēra Krievijas iebrukuma Ukrainā uz savas austrumu robežas... un robežas ar Baltkrieviju un Krieviju ir izvietojusi arī valsts drošības darbiniekus, kuri veic papildu intervēšanu, līdz ar to mūsu robežas šķērsošanas gadījumu skaits ir samazinājies, bet tas ir palielinājies Igaunijas un Lietuvas pusē. Mūsu robežu ar Krieviju šķērso pat līdz trim reizēm mazāk Krievijas pilsoņu nekā caur Igauniju, līdz ar to mums nav informācijas, ar kādiem mērķiem, kāpēc viņi dodas uz Latviju vai šķērso Latvijas teritoriju, izbraucot uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Plus tādas valstis kā Ungārija, kas atrodas Šengenas zonā... ir mīkstinājusi nosacījumus, kādi nepieciešami, lai saņemtu vīzu Ungārijas vēstniecībā Krievijā. Šie nosacījumi ir mīkstināti, līdz ar to tādu Krievijas un NVS pilsoņu, kas varētu apdraudēt mūsu drošības situāciju, iekļūšana ir palielinājusies.
Tāpēc no 1. septembra mums būs ieviesta sistēma, kurā varēs salīdzināt, līdzīgi kā kādreiz pandēmijas laikā... kuru elektroniski vajadzēs aizpildīt. Godīgiem pilsoņiem no šīm valstīm tas nesarežģīs situāciju, bet tiem, kas šeit iebrauc, lai provocētu, tas būs apgrūtinājums. Neaizpildot šo anketu vai sniedzot nepatiesus datus, soda nauda būs līdz diviem tūkstošiem eiro.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Ainaram Latkovskim.
Vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātam Amilam Saļimovam. Lūdzu!
A. Saļimovs (ST!).
Sveicināti, dārgie klausītāji! Šodienas dienaskārtībā... mūsu frakcijas skatpunktā bija divi svarīgi jautājumi. Pirmais – kā jau pagājušoreiz mēs minējām, bija norauts kvorums un Klimata likums netika izskatīts, netika pieņemts, arī šodien mēs to neskatījām... kopā ar Transporta enerģijas likumu. Ļoti patīkami bija dzirdēt no Klimata un enerģētikas ministrijas, ka viņi tomēr nevēlas bīdīt, teiksim tā, pret tautu... tāda veida likumprojektus, kuri nav izdiskutēti līdz galam, jo, neskatoties uz to, ka tas viss nāk no Eiropas Komisijas, tās visas direktīvas, galu galā tam būs ietekme uz tautas... maku, līdz ar to vajag normāli, līdz galam izdiskutēt un rast kaut kādu kompromisu ar mazāko ietekmi uz tautas finansēm.
Kas šodien vēl bija svarīgs? No mūsu puses bija iniciatīva veikt grozījumus Farmācijas likumā, lai 75 centi, kas jāmaksā patērētājam par recepšu zāļu iegādi... lai tos segtu Nacionālais veselības dienests no valsts budžeta līdzekļiem, jo 75 centi – tas ir daudz. Tas ir ļoti nenormāls cipars, it īpaši pensionāriem, jo viņiem jāpērk zāles ik mēnesi, un tas ir diezgan būtiski, ja jāpērk divas, trīs, četras zāles, beigās sakrājas diezgan nozīmīga summa.
Šodien mēs skatījām arī grozījumus likumā “Par zemes dzīlēm”, kuru mērķis ir samazināt birokrātijas slogu, bet likumprojektam bija priekšlikumi arī no Klimata un enerģētikas ministrijas, kuri ir pretrunā ar birokrātijas mazināšanu... kur viņi ar likumu deleģē Ministru kabinetam, lai noteikumu ietvaros varētu apturēt licences.
Tas no frakcijas viedokļa... īsumā par šodienas darba kārtību.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Amilam Saļimovam.
Nākamais runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāts Atis Švinka. Lūdzu!
A. Švinka (PRO).
Labdien, cienījamie raidījuma “Frakciju viedokļi” klausītāji, “Latvijas Radio” klausītāji, programmas “Klasika” klausītāji! Es no savas puses arī gribētu akcentēt atsevišķas lietas.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien virzīja trīs iniciatīvas, ko Latvijas Republikas iedzīvotāji bija virzījuši caur Saeimu... un tālāk tika nodotas komisijai izskatīšanai.
Es gribētu akcentēt... ko arī mans kolēģis Ainars Latkovskis minēja, – par grozījumiem Imigrācijas likumā un grozījumiem Latvijas Republikas valsts robežas likumā. Tā kā es strādāju Nacionālās drošības komisijā un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā... tad šie likumprojekti tiek virzīti, lai tālāk stiprinātu mūsu Latvijas drošību.
Bet kā vienu no svarīgākajiem šodien skatītajiem likumprojektiem akcentēšu likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, kas tika skatīts otrajā lasījumā... kur galvenā lieta bija, ka, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību, valsts valodas apguvi, pilnvērtīgu atbalsta pasākumu saņemšanu, socializēšanās iespējas, prasmi sadarboties, kā arī kritiskās domāšanas prasmi, obligātās izglītības vecumu sasniegušais nepilngadīgais Ukrainas civiliedzīvotājs, kuram ir tiesības saņemt pagaidu aizsardzības statusu, triju mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas pagaidu aizsardzības statusa saņemšanai uzsāk pirmsskolas izglītības programmas vai vispārējās pamatizglītības programmas apguvi klātienē Latvijā reģistrētā izglītības iestādē. Protams, ir izņēmumi, ja veselības apstākļu dēļ... bet tas ir kopumā, kā Latvijā tas ir pieņemts. Šis ir ilgi diskutēts jautājums. Pirmais... bija doma jau no šī mācību gada ukraiņu bērnus integrēt un mudināt klātienē apmeklēt skolas, bet tika dots papildu laiks, viens papildu gads, lai varētu labāk apgūt valodu, adaptēties, un tad ar nākamo mācību gadu visi ukraiņu bērni varētu klātienē apmeklēt skolas.
Tas no manas puses šoreiz viss.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Atim Švinkam.
Vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātei Ilzei Stobovai. Lūdzu!
I. Stobova (LPV).
Labdien, cienījamo klausītāj! Šodien Saeimā mēs, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, iesniedzām ļoti būtiskus grozījumus Latvijas Republikas Satversmē. Laikā, kad jau otro mēnesi pēc kārtas Latvijā dzimst mazāk nekā tūkstoš bērnu, mēs vēlamies nostiprināt Satversmē jēdzienu, ka valsts atzīst, ka pastāv tikai divi dzimumi – vīrietis un sieviete... un neveicināt, kā arī neatbalstīt mākslīgi veidotu dzimšu izplatību.
Varbūt kādam no ļoti mūsdienīgi domājošiem politiķiem liekas, ka tā ir tāda nevērība, bet ikviens, kurš redz faktus un datus par to, kāda situācija ir Latvijā – Latvijas sabiedrība pakāpeniski izmirst... tāpēc LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ vēlējās nostiprināt šos divus dzimumus – sievieti un vīrieti. Ja pat pasaule izdomās bērnus radīt kolbā un maisīs... kam tik iedomājamus brīnumus, pamats tam vienmēr būs vīrišķais un sievišķais.
Politiķi, kam nav svarīgs Latvijas nākotnes jēdziens, šo frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ ierosinājumu noraidīja. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ uzturēs domu, ka pastāv tikai divi dzimumi – sieviete un vīrietis.
Esam vērīgi, domājam un skatāmies, kā mūsu Latvijas nākotni redz politiķi, un pievēršam uzmanību tam, kādas ir viņu vērtības!
Paldies jums, un jauku nedēļas nogali!
Vadītāja. Paldies deputātei Ilzei Stobovai.
Nākamais runās frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Edvīns Šnore. Lūdzu!
E. Šnore (NA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es runāšu par trijām lietām, kuras šodien skatīja Saeima.
Pirmā lieta – par drošības jautājumiem, kurus Saeima skatīja, atbalstot likumprojektus “Grozījumi Imigrācijas likumā” un “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Tā bija “Nacionālās apvienības” iniciatīva, kuru pauda un līdz šai stadijai novirzīja Jānis Dombrava Nacionālās drošības komisijā, tagad likumprojekti nodoti Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.
Runa ir par to, ka vajag stiprināt kārtību uz valsts robežas attiecībā uz NVS pilsoņiem... par Krievijas, Baltkrievijas un citu NVS valstu pilsoņu uzturēšanos šeit, Latvijā, un mūsu robežas šķērsošanu. Šī iniciatīva nenoliedzami stiprinās valsts drošību, un pašreiz iniciatīvas virzība Saeimā ir sākta.
Otrā lieta, par ko es vēlējos runāt, ir likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, kuru šodien Saeima skatīja otrajā lasījumā. Es biju iesniedzis divus priekšlikumus, kuru būtība īsumā ir tāda, ka rosināju attiecināt šo likumu, Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, uz Ukrainas sievietēm, bērniem un senioriem, bet neattiecināt uz personām, kuras ir mobilizējamas... pakļautas mobilizācijai Ukrainas bruņotajos spēkos. Tātad runa ir par vīriešiem attiecīgajā vecumā – tādu Latvijā no Ukrainas ir aptuveni 10 tūkstoši. Tas, ko es rosināju, bija nevis runāt par to, ka viņus vai nu vajag uzreiz izraidīt, vai darīt ko tamlīdzīgu, bet vienkārši neattiecināt uz viņiem tās privilēģijas, kuras paredzētas šajā likumā (dažādas piemaksas, atlaides pie ārsta un tā tālāk). Tātad, īsāk sakot, nepiemaksāt Ukrainas vīriešiem, kuri izvairās no dienesta savā valstī, nepiemaksāt viņiem par to, nestimulēt viņus, teiksim, tā dēļ.
Kāpēc es iesniedzu šādu priekšlikumu? Tāpēc, ka Ukrainā nenoliedzami ir liela problēma ar cilvēkiem armijā, tātad nepieciešami karavīri, un Ukrainas prezidents ne vienreiz vien ir vērsies pie Rietumvalstīm par šo jautājumu. Latvija, es domāju, varētu šajā ziņā palīdzēt. Bet diemžēl priekšlikumu noraidīja. Tagad likumprojekts ies uz trešo lasījumu, un arī tam es iesniegšu priekšlikumus.
Trešā lieta. Šodien mēs izskatījām vairākas iedzīvotāju iniciatīvas, tostarp iniciatīvu par to, ka 11. novembri vajadzētu noteikt par oficiālu svētku dienu. Mūsuprāt, tā ir ļoti laba iniciatīva. Mēs arī paši savulaik kaut ko līdzīgu bijām iesnieguši, diemžēl to noraidīja.
Tagad tā ir pilsoņu iniciatīva. Kāpēc tā ir laba? Tāpēc, ka mēs zinām, ka 11. novembrī ir plaši pasākumi visiem sabiedrības slāņiem, ģimenēm. Lai varētu visu savienot – ir gan lāpu gājieni, arī jaunas tradīcijas tiek ieviestas, piemēram, Uzvaras parkā pēc pieminekļa nojaukšanas. Lai varētu visu kompleksā veidā attīstīt un pilnvērtīgi šīs lietas turpināt, mēs uzskatām, ka būtu labi, ja būtu tāda svētku diena. Šī iniciatīva tika virzīta Saeimā tālāk.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Edvīnam Šnorem.
Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Augusts Brigmanis. Lūdzu!
A. Brigmanis (ZZS).
Labdien, cienījamie klausītāji! Pirmā lieta, par ko gribu runāt, ir strīdīgais klimata likums, kas pagājušajā Saeimas sēdē izsauca diezgan asu reakciju, rezultātā Saeimas kvorums tika norauts. Mēs – Zaļo un Zemnieku savienība – šo jautājumu pārrunājām frakcijā, valdes sēdē kopā ar ministru Kasparu Melni. Ņemot vērā to, ka šis likums ir ļoti apjomīgs (ietver daudzas normas) un vēlamies turpināt iesaistīt šī likuma tālākā apspriešanā sabiedrību, pēc ministrijas iniciatīvas likumprojekts “Klimata likums” šodien no darba kārtības tika izņemts. Turpināsim pie tā strādāt, lai tas būtu sabiedrībai izskaidrots, pieņemams un atbalstāms. Tā ir viena lieta.
Otra lieta. Gribu runāt par sabiedrības iniciatīvām, kuras šoreiz bija trīs. Ļoti labi, ka opozīcija zināmā mērā attapās un pēc pirmās kvoruma noraušanas saprata, ka šajā sēdē ir svarīgi šīs iniciatīvas izskatīt. Kvorums tika atjaunots.
Viena no šīm iniciatīvām ir par normu, kas sabiedrībā izsaukusi ļoti lielu ažiotāžu un neapmierinātību, tas ir, par OCTA. Šis jautājums arī Zaļo un Zemnieku savienībai atrodas dienaskārtībā, un mēs plānojam (līdzīgi kā sabiedrība – iniciatīvu) iesniegt no deputātu puses priekšlikumu, ka OCTA tiešām nav piemērojama tam transportam, tām tehnikas vienībām, kas netiek izmantotas sabiedriskajā kustībā – darbā vai vispār apritē.
Otro iniciatīvu jau pieminēja kolēģi. Domāju, ir pienācis laiks to atbalstīt – noteikt Lāčplēša dienu par svētku dienu. Mēs redzam sabiedrības attieksmi un patriotisko noskaņojumu, kas valda šajā konkrētajā dienā. Manuprāt, šī iniciatīva ir atbalstāma.
Trešā sabiedrības iniciatīva – ka politiskajām partijām, kas rīkojas pretēji Satversmē noteiktajām normām un pieņemtajiem uzstādījumiem, jāliedz valsts finansējums – man arī liekas absolūti atbalstāma lieta.
Visas iniciatīvas nodotas attiecīgās komisijas rīcībā. Līdz ar to viņiem ir visas iespējas šos jautājumus virzīt tālāk, pilnveidot un dot jau tālākam atbalstam Saeimai.
Tie ir jautājumi, kas šodien bija darba kārtībā. Paldies jums par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Augustam Brigmanim.
Pārraidi “Frakciju viedokļi” šodien noslēdz frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāte Linda Matisone. Lūdzu!
L. Matisone (AS).
Labdien, godātie radioklausītāji! Vairākas lietas, kuras vēlos akcentēt pēc Saeimas šodienas sēdes.
Pirmām kārtām vēlos iebilst iepriekšējam runātājam par to, vai var vai nevar noraut kvorumu. Manuprāt, korektāk būtu teikt – vai koalīcija var vai nevar nodrošināt kvorumu. Tas ir svarīgi – ja ir stabila koalīcija, tad arī kvorumu var nodrošināt. Labā ziņa ir tā, ka kvoruma nenodrošināšanas rezultātā no darba kārtības Saeimā tika izņemti neviennozīmīgi vērtētie likumprojekti – “Klimata likums” un “Transporta enerģijas likums” –, kuru pieņemšanas gadījumā būtiski tiktu ietekmēta mūsu tautsaimniecības konkurētspēja un tas skartu katra iedzīvotāja maciņu.
Latvija ir viena no zaļākajām valstīm Eiropā un pasaulē, mums ir vieni no zemākajiem CO2 izmešiem. Šie nebūt nav tie likumi, kas šobrīd būtu jāpieņem par katru cenu. Mums ir citas prioritātes, ar ko šobrīd strādāt un rūpēties par tautas labklājību un tautsaimniecības attīstību.
Ir vēl viens svarīgs likumprojekts, kas šodien Saeimā tika izskatīts, – “Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā”. Es biju iesniegusi vienu priekšlikumu, kura būtība ir šāda – laikā, kad cīnāmies ar dārgām “Rail Baltica” kļūdām, mēs ieliekam šķībus pamatus vēl vienam kļūdainam projektam, un tas ir atkrastes vēja parks ELWIND. Šodien mums bija vēsturiska iespēja ar vienu lēmumu – šo konkrēto priekšlikumu – ietaupīt aptuveni 250 miljonus eiro, ja ELWIND tiktu būvēts Zēģelnieku sēklī, nevis Alku sēklī. Tie nav mistiski skaitļi, bet aprēķini no Ekonomikas ministrijas 2022. gada informatīvā ziņojuma. Pēc jūras izpētes bija paredzēts Alku sēkli aizstāt ar Zēģelnieku sēkli.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē Ekonomikas ministrijas pārstāvji izteicās, ka vēja parki iespējami tikai piecos jūras laukumos, tomēr šādi apgalvojumi liecina, ka ministrija nav lasījusi jūras plānojumu, kur norādīts, ka ir vēl piecas teritorijas, kurās iespējama vēja parku izbūve pēc bioloģiskās daudzveidības izpētes. Viens no tiem ir Zēģelnieku sēklis. Atkārtošos – ir iespēja ietaupīt aptuveni 250 miljonus eiro uz elektrotīklu savienojumiem vien, kas tālāk ietekmēs gan valsts budžetu, gan elektrības cenas, gan pārvades tarifus. Vai tiešām mēs jau esam pieraduši pie “Rail Baltica” miljardiem, ka ELWIND 250 miljoni tāds nieks vien šķiet? Diemžēl koalīcija ar savu balsojumu parādīja, ka tas tiešām tā ir.
No manis īsumā viss. Novēlu jums veiksmīgas un skaistas brīvdienas.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātei Lindai Matisonei.
Līdz ar to šodienas pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!