Frakciju viedokļi
2025. gada 6. februārī
Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Skan pārraide “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama, un turpmākajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajam šodien vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Kristapam Krištopanam. Lūdzu!
K. Krištopans (LPV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien mums bija samērā gara diena, proti, mums bija trīs sēdes: bija ārkārtas sēde, kurā mēs ievēlējām Latvijas Bankas prezidentu, tad mums bija iekavētā sēde – no pagājušās ceturtdienas – un, kā jau katru ceturtdienu... vēl viena sēde. Pieskaršos diviem jautājumiem.
Pirmais jautājums, kas, manuprāt, bija šodienas centrālais jautājums, – Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas, un otrais – iekšlietu ministra demisijas pieprasījums.
Tātad par pirmo jautājumu. Mūsu frakcija nevarēja atbalstīt Mārtiņa Kazāka atkārtotu ievēlēšanu. Šo viedokli dažādos formātos mēs esam pauduši jau iepriekš. Ir vesela virkne lietu, kas mūs kā politisko spēku neapmierina... ko viņš ir paveicis piecos gados. Pirmais, pats svarīgākais, – tie ir izaicinājumi kreditēšanā, kur, tik tiešām, salīdzinot ar citām eirozonas valstīm, mēs esam, lai neteiktu vairāk, dziļās auzās. Tāpat arī biznesa kredītu likmes mums ir otrās augstākās Eiropā, ļoti smagi iet arī ar citām metrikām finanšu sektora nozarē. Ļoti smags ir konkurences jautājums. Mums ir četras lielās bankas, un, mūsuprāt, nekas nav darīts, lai kaut kas mainītos.
Kā jau es minēju, mēs nevarējām atbalstīt Mārtiņu Kazāku, bet viņš tika ievēlēts par Latvijas Bankas prezidentu. Novēlam, lai nākamajos piecos gados viņam būtu vieglāk risināt šos jautājumus.
Otrs jautājums, kuram es gribu pieskarties, ir neuzticības pieprasījums... ne neuzticības, bet... iekšlietu ministram. Situācija, kas bija saistīta ar futbola faniem. Tribīnē kāpa vairāki deputāti, arī no mūsu frakcijas. Jā, šī situācija, kas... notika pie Brīvības pieminekļa, mums godu nedara. Arī es kāpu tribīnē un kā liels futbola fans varu apgalvot, ka viss pārējais, kas notika pēc futbola mača, it sevišķi, ja mēs salīdzinām ar iepriekšējo spēli, kas bija pret Turcijas klubu, patiesībā tika ļoti, ļoti labi novadīts...
Beigās bija balsojums, un iekšlietu ministrs saglabāja savu... pozīciju.
Tas īsumā, ko es gribēju jums, klausītāji, pastāstīt par šodienas sēdēm.
Un gribu arī visām Dacēm vārdadienā novēlēt priecīgus brīžus.
Paldies.
Vadītāja. Paldies frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Kristapam Krištopanam.
Nākamā runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāte Agnese Krasta. Lūdzu!
A. Krasta (JV).
Labdien, godātie klausītāji! No šodienas apjomīgā darba Saeimas sēdēs JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcijas vārdā vēlos izcelt trīs jautājumus.
Šodien beidzot tika ieviesta skaidrība saistībā ar Latvijas Bankas prezidenta amatu. Ar 67 balsīm, tātad ar konstitucionālu balsu vairākumu, Saeima šajā amatā apstiprināja Latvijas Bankas līdzšinējo prezidentu Mārtiņu Kazāku, kura reputācija, zināšanas un pieredze ir neapstrīdama, tāpat kā spēja strādāt šajā amatā no pirmās dienas, lai veicinātu mūsu valsts ekonomikas attīstību un izaugsmi, kur Latvijas Bankai ir būtiska loma.
JAUNĀS VIENOTĪBAS vārdā apsveicam Kazāka kungu un vēlam izdošanos turpmākajā darbā.
Tāpat šodien Saeima uzsāka darbu pie frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA sagatavotā likumprojekta “Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums”, kas paredz aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iegūt nekustamo īpašumu Latvijā. Ierobežojumus jebkāda veida nekustamā īpašuma iegūšanai paredzēts attiecināt ne tikai uz abu šo agresorvalstu fiziskajām un juridiskajām personām, bet arī uz tādām juridiskajām personām... kur tiem pieder būtiska daļa vai kuru patiesie labuma guvēji ir šo valstu pilsoņi... lai nepieļautu nekustamo īpašumu potenciālu nonākšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu ietekmē.
Mēs dzīvojam skarbā realitātē, mums kaimiņos ir naidīgs agresors, kurš uzbrūk dažādos veidos, tādēļ jārīkojas preventīvi, lai novērstu jebkādas iespējas Krievijai un Baltkrievijai iejaukties mūsu iekšējās lietās. Pie šī likumprojekta turpināsim darbu Juridiskajā komisijā, lai preventīvi stiprinātu mūsu valsts iekšējo drošību.
Parlaments otrajā lasījumā šodien apstiprināja arī frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA virzītos grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz, ka ne retāk kā reizi divos gados Ministru kabinetam būtu jāsniedz Saeimai ziņojums par paveikto un iecerēto valsts valodas politikā un par to būtu rīkojamas debates Saeimā Valsts valodas dienai tuvākajā Saeimas sēdē. Ierosinot šādas izmaiņas Saeimas darbā, mēs vēlamies parlamenta līmenī veicināt diskusijas par to, kā vēl varam panākt latviešu valodas lomas stiprināšanu izglītībā, darba tirgū un sabiedrībā kopumā. Apstiprinot šo likumprojektu trešajā lasījumā, paredzēts, ka pirmais šāds ziņojums un debates Saeimā varētu notikt jau šogad.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Agnesei Krastai no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
Nākamajai vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātei Jekaterinai Drelingai. Lūdzu!
J. Drelinga (ST!).
Paldies par doto vārdu.
Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien bija izskatīti vairāki interesanti jautājumi. Viens no tiem bija mūsu pieprasījums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieka Gundara Tropa rīcību”. Pieprasījumā tika uzdoti vairāki jautājumi, un mēs gaidām atbildes no ministra.
Izskatījām arī iedzīvotāju iniciatīvu, kura paredz grozījumus Farmācijas likumā. Šī iniciatīva ir līdzīga mūsu iesniegtajam likumprojektam, kas paredz valstij pārņemt vai atcelt recepšu maksu – 75 centus. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu farmaceitiskos pakalpojumus visiem iedzīvotājiem, īpaši maznodrošinātajām iedzīvotāju grupām. Ir nepieciešams novērst situāciju, ka medikamenti kļūst vēl dārgāki, 75 centu... maksas atcelšana samazinās finansiālo slogu iedzīvotājiem un uzlabos veselības aprūpes pieejamību. Šī iniciatīva tika izvirzīta izskatīšanai komisijā.
Neatbalstījām dažus priekšlikumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredzēja atļaut valsts ģimnāzijām rīkot iestājpārbaudījumus. Šos priekšlikumus mēs neatbalstījām, jo pēc skolu apvienošanas reformas ir reģioni, kur ģimnāzija ir vienīgā skola, kur var saņemt 12 klašu izglītību... kā arī, beidzot 9. klasi, bērni kārto valsts pārbaudījumus, un papildus noslogot bērnus nav nepieciešams.
Paldies par uzmanību. Jauku nedēļas nogali!
Vadītāja. Paldies Jekaterinai Drelingai no frakcijas “Stabilitātei!”.
Nākamais runās “Nacionālās apvienības” frakcijas deputāts Jurģis Klotiņš. Lūdzu!
J. Klotiņš (NA).
Labdien, cienītās dāmas un godātie kungi! Sākšu ar to, ka šodien mēs, frakcija “Nacionālā apvienība”, pieprasījām iekšlietu ministra Riharda Kozlovska demisiju sakarā ar policijas tādu... nespēju, Iekšlietu ministrijas nespēju paredzēt Nīderlandes fanu uzvedību pie Brīvības pieminekļa, kādu mēs to redzējām pirms divām nedēļām. Es ceru, ka mūsu paustā kritika tiks ņemta vērā un Iekšlietu ministrija turpmāk strādās proaktīvāk, lai šādus incidentus novērstu.
Norādīšu uz to, ka grozījumus Saeimas kārtības rullī par valsts valodas debatēm mēs bijām iesnieguši jau 2023. gada rudenī. Toreiz tie netika atbalstīti. JAUNĀ VIENOTĪBA nesen tos pārformulēja un iesniedza atkal. Katrā ziņā gandarījums, ka likumprojekts tiek virzīts tālāk, un es ceru, ka jau šogad mums būs valsts valodas debates Saeimā. Tām jābūt katru gadu kā pilnvērtīgām debatēm.
Mēs debatējām arī par vēja elektrostacijām, ELWIND projektu. Es aicināju neatbalstīt Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma grozījumus. Es uzskatu, ka Latvijas ainavas ir mūsu tautsaimniecības resurss. Un viena no šīm ainavām, neapšaubāmi, ir Kurzemes jūrmalas rietumu krasts. Šis projekts ir pārāk grandiozs Latvijai un pārāk dārgs. Arī to būvēt jūras šelfā... Un elektroenerģiju plānots piegādāt Vācijai. Mums jau rezervētās jaudas vēja elektrostacijām Latvijā pārsniedz mūsu vajadzības. Šīs lietas ir jāsabalansē. Protams, mums ir vajadzīga pašu ražota enerģija pilnā apjomā, bet mēs nedrīkstam atņemt vietējām kopienām tos dārgumus, kas mūsu valstī ir.
Šodien ievēlējām Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli Ievu Kalderausku (līdz šim arī tur ir strādājusi) ar cerību, ka viņa turpinās uzturēt šajā iestādē Latvijas Republikas Satversmei un mūsu nacionālajām interesēm atbilstošu darbu mediju uzraudzībā.
Latvijas Bankai ir svarīgi iesaistīties analītiskajā darbā un palīdzēt iestādēm labāk izprast tos jautājumus, kas saistīti ar ģimenes valsts politiku, atbalsta politiku ģimenēm Latvijā, sevišķi to, kas saistīts ar nevienlīdzības pareizu izpratni, un turpināt strādāt, lai kredīti būtu pieejamāki. Protams, pārstāvēt Latvijas intereses Rietumeiropā – Eiropas Centrālajā bankā.
Paldies. Jauku vakaru!
Vadītāja. Paldies Jurģim Klotiņam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.
Nākamā “Frakciju viedokļos” runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Jana Simanovska. Lūdzu!
J. Simanovska (PRO).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien esmu ļoti gandarīta, jo mēs par Latvijas Bankas prezidentu apstiprinājām Mārtiņu Kazāku. Manuprāt, tas ir ļoti labs lēmums. Kā debatēs norādīja frakcijas PROGRESĪVIE vadītājs Andris Šuvajevs, pirms septiņiem gadiem Latvijas Banka atradās pamatīgā reputācijas bedrē un pāri bija korupcijas ēna, bet šobrīd Latvijas Banka ir cienīta un ļoti augsti vērtēta iestāde arī starptautiskajā mērogā, un tas lielā mērā ir tieši Mārtiņa Kazāka nopelns.
Tas, ko mēs vēlētos redzēt Latvijas Bankas darbā, ir pienesums tieši ar pētniecisko darbu, analizējot tautsaimniecības situāciju Latvijā, it īpaši skatoties uz aktuālajām tēmām. Kā dzirdējām no kolēģa, tā ir ģimeņu sociālā neaizsargātība, nevienlīdzība, nabadzība, bet arī jautājumi par to, kā dekarbonizēt finanšu sektoru un panākt ilgtspēju un konkurētspēju. Tāpēc ceru uz turpmāku... un vēlu turpmāku auglīgu darbu Latvijas labā.
Šodien mēs ievēlējām Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli Ievu Kalderausku. Leila Rasima, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja, uzsvēra, ka Kalderauskas kundze sevi ir parādījusi ļoti profesionāli un bija spēcīgākā no 10 kandidātiem, tieši tāpēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija novērtēja viņas līdzšinējos darbus, skaidro vīziju par turpmāko padomes darbu un viņas lomu padomē, lai nostiprinātu mediju neatkarību. Apsveicu Kalderauskas kundzi un vēlu panākumus darbā.
Vēl, man liekas, ļoti svarīgi bija tas, ka Saeima atbalstīja pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”. Šo grozījumu mērķis ir novērst zaļmaldināšanu. Tas ir ļoti svarīgi, īpaši šobrīd, kad pieaug patērētāju interese par ekoloģiskiem produktiem, bet diemžēl tirgū varam atrast ļoti daudz maldinošu paziņojumu bez pamatojuma, kas, no vienas puses, samazina patērētāju uzticību ekoloģiskajiem produktiem, no otras puses, kaitē tirgum, kropļo tirgu, jo faktiski ļauj uzņēmējiem bez labiem ieguldījumiem vienkārši pārdot savus produktus it kā zaļākus. Domāju, ka tie būs ļoti vērtīgi grozījumi, un turpināsim darbu, lai tos uzlabotu.
Vēlu visiem veiksmīgi noslēgt nedēļu!
Vadītāja. Paldies Janai Simanovskai no frakcijas PROGRESĪVIE.
“Frakciju viedokļus” šodien noslēgs Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Līga Kļaviņa. Lūdzu!
L. Kļaviņa (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos runāt par diviem likumprojektiem.
Manuprāt, vieni no ļoti būtiskajiem ir galīgajā lasījumā pieņemtie “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Pašvaldībās nereti vērsās īrnieki, kuriem dzīvojamās telpas bija izīrētas jau vairāk nekā 20 gadus kā palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā. Viņi interesējās par iespējām iegādāties konkrēto dzīvojamo telpu, taču līdz šim to nevarēja izdarīt, bija jārīko konkurss un šo telpu izsole. Ar šiem grozījumiem būs iespēja vērsties pašvaldībā un lūgt šo vairāk nekā... tātad ilgākā laikā īrēto dzīvokli atsavināt.
Manuprāt, tas ir ārkārtīgi būtiski arī pašvaldībām, kurām šīs telpas nav nepieciešamas. Tās nav saimnieciski izdevīgas, un nav lietderīgi tās uzturēt, tāpēc ir jāinformē īrnieki, jāpiedāvā viņiem šīs telpas nopirkt, un to šie grozījumi arī paredz. Es ceru, ka tas būs vēl viens lielisks instruments, kā pašvaldībās iedzīvotājiem saņemt atbalstu dzīvojamās telpas nodrošināšanai.
Kā otro vēlos minēt mūsu sagatavoto likumprojektu (sadarbībā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību un Izglītības un zinātnes ministriju) “Grozījumi Izglītības likumā”, kura mērķis ir atjaunot sociālā atbalsta programmu pedagogiem, kuri varētu zaudēt darbu skolu reorganizācijas vai likvidācijas gadījumos. Šāda programma bija pirms pieciem gadiem, un mēs rosinām Izglītības un zinātnes ministriju to atjaunot, lūdzam rast tam nepieciešamo finansējumu. Regulējums attiektos uz tiem pedagogiem, kuriem, zaudējot darbu, būtu palikuši trīs gadi līdz pensijai, tātad viņi varētu saņemt sociālo atbalstu. Šis likumprojekts tika atbalstīts un virzīts tālāk izvērtēšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Par tā tālāko virzību mēs jūs informēsim.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Līgai Kļaviņai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Līdz ar to “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos citreiz!