Frakciju viedokļi
2025. gada 13. februārī
Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūs klausāties pārraidi “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama, un deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien skatīti un kādi lēmumi pieņemti Saeimas sēdē.
Pirmajam šodien vārds “Nacionālās apvienības” frakcijas deputātam Uģim Mitrevicam. Lūdzu!
U. Mitrevics (NA).
Labdien! Šodien Saeimā tika izskatīti vairāki tiešām būtiski un arī interesanti jautājumi, tomēr kā būtiskāko no “Nacionālās apvienības” puses es minētu jautājumu par tēmu, par kuru “Nacionālā apvienība” iestājas un rūpējas... tomēr šobrīd šie panākumi nav tik labi – tas ir atbalsts ģimenēm ar bērniem.
Šobrīd Latvijā kopumā šī situācija nav vienkārša, un šis gads, rādās, būs grūts ģimenēm ar bērniem un īpaši ģimenēm, kur viens vecāks audzina vienu vai vairākus bērnus. Šobrīd vislielākā problēma, jautājumu gūzma ir tieši nabadzības riska kontekstā, jo šīs ģimenes visvairāk ir pakļautas nabadzības riskam. Tamdēļ “Nacionālā apvienība” šodien iesniedza likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, kas noteiktu kārtību, kas reiz, 2004. gadā, bija, kad saskaņā ar Civillikuma 179. panta piekto daļu tika noteikts minimālais uzturlīdzekļu apjoms, ko nosaka Ministru kabinets... procentuāli, cik ir jāmaksā vecākam par bērnu, lai viņu uzturētu ar minimāliem līdzekļiem. Ja reiz, pirms 20 gadiem, tas bija vienāds gadījumā, kad to dara vecāks, kurš nedzīvo ar bērnu, un gadījumā, kad vecāks šo maksājumu neveic, to dara valsts... šis maksājums bija vienāds... tad šodien šis lielums ir atšķirīgs.
2019. gadā tika lemts, ka no 2020. gada tas vispār vairs nebūs nekādā veidā piesaistīts minimālajai algai un inflācijai, un naudas devalvācijai un tiks pārskatīts tikai reizi trīs gados... tajos brīžos, kad valsts maksā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Tas ir nepareizi, ņemot vērā, ka turpmākajos gadus minimālā alga pieaugs, arī uz šo brīdi tā ir pieaugusi, un šī atpalicība jau šobrīd ir ļoti būtiska. Bērniem līdz 7 gadu vecumam uzturlīdzekļi tiek izmaksāti par 60 eiro mazāk, tātad 125 eiro, nevis 185 eiro, kā tas ir gadījumos, kad vecāki veic šo maksājumu. Bērniem no 7 gadu vecuma Uzturlīdzekļu garantiju fonds maksā
150 eiro, bet, ja vecāki paši šo maksājumu veic brīvprātīgi, tie ir 222 eiro. Turpmākos trīs gadus tas netiks mainīts un šī plaisa palielināsies. Tamdēļ šobrīd pie nabadzības riska pazīmēm un reālā fakta, ka tas tiešām tā dzīvē arī ir, ļoti būtiski ir ievērot šo taisnīguma principu un nešķirot bērnus pēc tā, kurš ir maksātājs – vecāks vai valsts –, un atzīt, ka mums visi bērni ir vienādi un visiem bērniem pienākas līdzvērtīgi minimālie uzturlīdzekļi.
Jā, var piekrist viedoklim, ka šobrīd tie nemaksātāji, kas nav maksājuši, kuru vietā valsts ir maksājusi, kopumā sastāda apmēram... vairāk nekā pusmiljardu eiro lielu parādu valstij, tomēr šis nav arguments, lai teiktu, ka tamdēļ valsts var nemaksāt. Nesen bija gadījums, ka līdzvērtīga summa – vairāk nekā pusmiljards eiro –, ja tā var teikt, aizgāja dažās dienās “airBaltic” atbalstam.
Šis parāds, kas sakrājies par bērniem 20 gadu garumā, ir slikts, bet loģisks, un tomēr tas nevar būt par pamatu, lai šos principus nemainītu un lai turpmāk neatgrieztos pie 2004. gada principiem, ka vai nu valsts, vai vecāks nodrošina minimālus uzturlīdzekļus bērniem.
Tas arī bija galvenais, ko mēs rosinājām. Diemžēl šodien Saeimā šis mūsu priekšlikums neguva atbalstu.
Paldies.
Vadītāja. Paldies “Nacionālās apvienības” frakcijas deputātam Uģim Mitrevicam.
Nākamā runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāte Ilze Stobova. Lūdzu!
I. Stobova (LPV).
Labdien, cienījamo radioklausītāj! Vienmēr ir prieks, ka tu esi kopā ar mums un seko līdzi notikumiem valstī un Saeimā.
Šodien LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ izskatīja jautājumu, kas bija... pieprasījumu veselības ministram par zāļu jauno uzcenojuma modeli. Šis jautājums ir būtisks katram no mums, jo zāles mēs lietojam tad, kad tas ir nepieciešams, tad, kad tas ir nepieciešams mūsu tuvajiem. Mēs redzam, ka zāļu cenas Latvijā ir visaugstākās gan starp Baltijas valstīm, gan starp citām valstīm, un daudzas starptautiskās organizācijas, kā Pasaules Veselības organizācija, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, ir norādījušas, ka Latvijai ir jāveic šīs reformas. Tie, kas devušies uz aptieku, ir saskārušies ar to, ka šobrīd ir maksājums par farmaceita pakalpojumiem, un mēs zinām, ka tas izsauc nesapratni, par kādu pakalpojumu maksājam... kas faktiski nav par pakalpojumu, bet tas ir katra no mums, kas veic pirkumu, tāds kā līdzmaksājums. Būtu labi, ja šos jēdzienus mēs atbilstoši lietotu un nepiesārņotu mūsu birokrātisko valodu ar vārdiem, kuri neatbilst patiesībai.
Kā redzam, vislielāko sāpi sagādā tas, ka cenas ir pieaugušas tieši lētākajiem medikamentiem, līdz ar to ierobežojot iespējas cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kuri jau tā ir spiesti iegādāties nevis efektīvākās zāles, bet gan tās, kuras viņi finansiāli spēj atļauties. Tas ir darīts tāpēc, lai dārgākās zāles būtu lētākas, bet bieži vien mēs tieši savas finanšu rocības dēļ nemaz netiekam līdz dārgākajām zālēm. Un, ja tiek arī minēts, ka tādā veidā tiek ieekonomēts, tad, man jāsaka, šī modeļa ieviešana par katru gadu... no valsts budžeta līdzekļiem liek maksāt 9 482 256 eiro, un lielākais sadārdzinājums ir bijis tieši zemākās cenas zālēm.
Tas arī ir uzturējis šo rūpi, tāpēc mēs sekojam līdzi un analizējam to, kā mainās šī sistēma, vai patiešām tā sasniedz efektu, kaut arī tiek minēts, ka zāles ir lētākas. Lētākās zāles tiek sadārdzinātas, un mēs joprojām saglabājam atšķirību starp Lietuvu un Igauniju. Līdz ar to LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ sekos līdzi šim procesam, lai tas tomēr tiktu vērsts uz cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem.
Tā kā Saeimā šodien tika diskutēti arī daudzi citi jautājumi un mani kolēģi būs gatavi pastāstīt par pārējo, es katram no jums novēlu jauku nedēļas nogali, un, neskatoties uz to, ka ārā ir vēss laiks, esiet silti savās domās un blakus saviem mīļajiem.
Jauku nedēļas nogali, un uz tikšanos nākamajā reizē!
Vadītāja. Paldies Ilzei Stobovai no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
Nākamajai vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātei Skaidrītei Ābramai. Lūdzu!
S. Ābrama (PRO).
Labdien! Šodien bija diezgan daudz gan ļoti interesantu priekšlikumu, gan likumprojektu, par kuriem notika spraigas diskusijas, bet es kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja vēlos pievērsties diviem likumprojektiem, kuri ir nākuši no manas komisijas.
Viens no tiem ir likumprojekts “Grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā”, jo tam būs ietekme gan uz ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem, gan uz lietotājiem. Šodien šis likumprojekts tika atbalstīts trešajā, galīgajā, lasījumā, un Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu... noteikti ieteiktu ar to iepazīties gan pašvaldībām, gan ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem, gan lietotājiem, jo, pirmkārt, šajā likumprojektā tiek precizēts... tagad jau jāsaka, likumā, kas tūdaļ tiks izsludināts... tiek precizēts personu loks, kas ir tiesīgas sniegt sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus. Tas attieksies arī uz kooperatīvajām sabiedrībām, likumprojektā bija salāgotas izmaiņas ar kooperatīvās sabiedrības statusu; otrkārt, tas nosaka tiesības pakalpojumu lietotājam organizēt mehāniskā ūdens filtra uzstādīšanu pirms komercuzskaites mēraparāta. Kāpēc tas ir svarīgi?
Tāpēc, ka dažkārt tie mēraparāti rāda kaut ko stipri par daudz vai īsti nevar saprast, vai funkcionē pareizi vai ne, un ir arī tās cietās daļiņas, kas var uzkrāties un ietekmēt mēraparāta darbību. Tāpēc pakalpojuma lietotājam būtu piešķiramas tiesības – tas ir noticis – uzstādīt ūdens filtrus, lai rādījumi būtu precīzi. Protams, var pieprasīt pakalpojuma sniedzējam, lai tas organizē filtru uzstādīšanu tur, kur tas nepieciešams, lai uzlabotu pakalpojumu, tātad dzeramā ūdens kvalitāti, ārpus pakalpojuma lietotāja īpašuma zonas. Tas ir būtiski.
Otrs, par ko es vēlos pastāstīt, ir... tātad otrajā lasījumā skatījām likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Ekonomikas ministrija ir iesniegusi priekšlikumus, kā paplašināt nebanku kreditēšanas reklāmu, padarīt to redzamāku, dzirdamāku, jo līdz šim Patērētāju tiesību aizsardzības likumā bija noteikts, ka kreditēšanas reklāmas ir iespējamas tikai kreditēšanas saņemšanas vietās – vai nu mājaslapā, vai fiziski tajā iestādē, vai kaut kādā veidā, ka pakalpojuma lietotājs ir autorizējies un var saņemt uz savām lietotnēm informāciju gan telefoniski, gan elektroniski.
Ekonomikas ministrija bija izvērtējusi un konstatējusi, ka ir pienācis laiks paplašināt nebanku kreditētāju un kreditēšanas pakalpojumu sniegšanas aizsniedzamības iespējas un paredzēt plašāku reklāmas izvietošanu, bet, protams, nosakot virkni ierobežojumu, ka reklāmai jābūt godīgai, tā nedrīkst būt maldinoša, ir jāinformē, ka ir bīstami aizņemties, neizvērtējot savas iespējas, un tā tālāk, un tā joprojām.
Par šiem priekšlikumiem runāja gan “par”, gan “pret”. No vienas puses, arī Ekonomikas ministrija argumentēja, ka tie nepieciešami, lai tirgū ienāktu jauni spēlētāji, lai maksa par kredīta saņemšanu samazinātos un lai patērētājiem būtu iespējas izvēlēties un mainīt pakalpojuma sniedzēju. No otras puses, tie, kas bija “pret” (un es arī pilnīgi tam piekrītu), sacīja, ka Ekonomikas ministrijai, gatavojot priekšlikumus, tomēr bija jāveic sociālekonomisks izvērtējums par to, kas ir mainījies kopš 2018. gada, kad tika noteikti stingri reklāmas ierobežojumi; vai tirgū tiešām kreditēšana darbojas adekvāti; vai reklāmas ierobežojumi ir sasnieguši mērķi. Iebildumi bija pret to, ka joprojām tirgū ir, kā saka, tāda sastingusi, ļoti komfortabla situācija lielajiem tirgus spēlētājiem, kas nosaka augstus procentus. Mēs arī dzirdējām, ka tiek prasīts procentu palielinājums par to, ka tiek izsniegti ātrie kredīti ļoti īsā termiņā.
Ekonomikas ministrija īsti nebija veikusi šo izvērtējumu, un argumentācija no oponentu puses netika uztverta... nebija atbalstoša reklamēšanas paplašināšanai.
Likumprojekts tika skatīts otrajā lasījumā, priekšā vēl ir trešais lasījums, līdz tam ir iespēja sniegt priekšlikumus (papildinājumus, precizējumus, uzlabojumus), lai patērētāji neciestu no reklamēšanas iespēju paplašināšanas, kā saka, viegli iekrītot uz ātro reklāmu vilinājumiem un atkal nonākot parādu jūgā.
Tie bija divi būtiskākie likumprojekti, par kuriem vēlējos pastāstīt.
Paldies par uzmanību. Lai jums jaukas brīvdienas!
Vadītāja. Paldies Skaidrītei Ābramai no frakcijas PROGRESĪVIE.
Nākamajam vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Gatim Liepiņam. Lūdzu!
G. Liepiņš (JV).
Labdien, godātie radioklausītāji! No frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA puses vēlos informēt par vienu jautājumu – šodien Saeimā virzību sācis mūsu frakcijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā”. Jautājums īstenībā ir par valsts drošību. Ko šie grozījumi paredz?
Grozījumi paredz aizliegt tūrisma pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt un sniegt tūrisma pakalpojumus Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas teritorijā. Kādēļ šie grozījumi ir nepieciešami? Neraugoties uz ilgstošiem (jau kopš paša kara sākuma Ukrainā), nenogurstošiem valsts iestāžu aicinājumiem – lūdzu, nebrauciet uz Krieviju un Baltkrieviju –, braucēju skaits ir nevis samazinājies, kā tas būtu loģiski, bet – tieši otrādi – palielinājies, neskatoties uz to, ka to aicina arī Valsts drošības dienests.
Valsts drošības dienests nupat publiskotajā gada pārskatā licis ļoti būtisku akcentu un paudis satraukumu par to, ka Latvijas iedzīvotāji, dodoties (īpaši – izklaides) braucienos, tiek vervēti Krievijas un Baltkrievijas specdienestu vajadzībām. Tas notiek, atrodot dažādus ieganstus ceļotāju aizturēšanai, un tad apmaiņā pret apsūdzību atcelšanu viņi ir spiesti uzstāties Krievijas un Baltkrievijas propagandas kanālos, tāpat tiek iesaistītas vieglas uzvedības sievietes, lai radītu kompromitējošus materiālus, un tiek atrasti dažādi veidi, lai piespiestu sadarboties. Citi to dara arī labprātīgi. Diemžēl.
Tādēļ mēs vēlamies uzsvērt, ka ceļošana uz Krieviju un Baltkrieviju šobrīd ir valsts drošības jautājums. Šāda ceļošana rada problēmas gan pašiem tūristiem, gan mūsu dienestiem. Un mēs nevaram pieļaut, ka tūroperatori joprojām organizē izklaides braucienus un mūsu pilsoņi pilnos autobusos tiek vesti uz valstīm, kas nekautrējas paust vēlmi okupēt Latviju. Tātad mums kā valstij ir jādara viss nepieciešamais, lai pasargātu savus pilsoņus.
Noslēgumā vēlos citēt daļu no diviem sludinājumiem, ka cilvēki var doties tūrisma izklaides braucienos (kurus plānots aizliegt). Tātad par Baltkrieviju. Tiek aicināts iepazīt Baltkrievijas “savdabīgo kultūru”, “šeit var iegādāties kvalitatīvas preces par pieejamām cenām un apmeklēt gastronomus, kas ir ļoti līdzīgi PSRS laika veikaliem”, un tāpēc “obligāti jāapmeklē” Baltkrievija.
Otrs piemērs par Krieviju. Tiek piedāvāts brauciens pa “Transsibīrijas maģistrāli no Maskavas līdz Vladivostokai – 17 dienas, 16 naktis”, un piedāvājumā ir ekskursijas “Baikāla skaistums”, “Zelta rudens Baikālā” un citas.
Tā ka esam uzmanīgi, nedodamies šādos braucienos! JAUNĀ VIENOTĪBA ir iesniegusi grozījumus, lai aizliegtu šādus braucienus organizēt.
Tas šoreiz no JAUNĀS VIENOTĪBAS viss. Turpinās mūsu kolēģi. Jauku dienu!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Gatim Liepiņam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
“Frakciju viedokļus” turpina deputāts Ģirts Štekerhofs no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Lūdzu!
Ģ. Štekerhofs (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika izskatīti dažādi jautājumi. Nebija pati garākā sēde, kāda mums šogad ir bijusi, bet visi bija ļoti svarīgi jautājumi.
Mūsu frakcija atbalstīja JAUNĀS VIENOTĪBAS ierosināto likumprojektu par tūrisma ierobežošanu uz Krieviju un Baltkrieviju, jo mēs piekrītam viedoklim, ka šādos ģeopolitiskos apstākļos tūrisms būtu... tas tikai pastiprina cilvēku nedrošību, un valsts nepieciešamība viņiem palīdzēt ir nezināma... Kaut kādi 18 cilvēki Baltkrievijā, un nav zināms, kurā vietā, kurā cietumā viņi atrodas, kontakti nav iespējami... Tā ka ļoti jāpārdomā šāda izvēle un mānīgais vilinājums ar zemām cenām. Domāju, ka tas nav tā vērts, lai sabojātu sev dzīvi un radītu problēmas Latvijas valstij.
Atkārtoti tika skatīts jautājums par medikamentiem. Jāpiekrīt, ka regulējums ir jauns, tas vēl nav līdz galam noslīpēts. Pirmie mēneša rādītāji nav slikti, es domāju. Vidēji cilvēkiem medikamentu cenu grozs ir samazinājies par 25 procentiem. Protams, ir nianses, piemēram, cietēji varētu būt lauku aptiekas un... vispār aptieku pakalpojumi, kuru dēļ arī ir strīds par 75 santīmiem līdzmaksājuma. Zemas cenas medikamentiem proporcionāli sanāk sadārdzinājums, tas ir, medikamentiem līdz 3,5 eiro par iepakojumu, bet medikamentiem virs 5 eiro ir jūtams cenu samazinājums.
Šo jautājumu atkārtoti varētu skatīt pēc trīs mēnešiem. Tad varētu pārskatīt, nākt ar priekšlikumiem, kā radušos situāciju, tā teikt, izlīdzināt, lai visiem pilsoņiem tas būtu izdevīgi un labi.
Protams, aktuāls bija arī jautājums par Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumiem, par kuriem kolēģi jau visu izstāstīja. Tas arī mums ir svarīgs. Gribu akcentēt divas lietas.
Mēs varētu ierobežot ātro kredītu izsniegšanas ātrumu, lai nebūtu divu podziņu spiediena attālumā... un cilvēki nepieņemtu spontānus lēmumus. Teiksim, neatbalstīt kredītu ņemšanu azartspēlēm... jaunu cilvēku nepārdomātus lēmumus. Kredītu izsniegšanas laiks varētu būt diskutabls... varētu būt no nedēļas... varētu būt pēc kaut kādām stundām... lai nakts laikā nevarētu to izdarīt. Tas būtu viens jautājums.
Otrs – mēs piekrītam, ka ātro kredītu uzraudzību deleģē no Patērētāju tiesību aizsardzības centra Latvijas Bankai.
Tās īsumā būtu mūsu frakcijas piezīmes par šīsdienas sēdi.
Beidzot Latvijā ir iestājusies ziema. Sniega nav, bet parādījies ledus. Zemledus makšķerniekiem jābūt uzmanīgiem – ne asakas!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies Ģirtam Štekerhofam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Juris Viļums. Lūdzu!
J. Viļums (AS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Cik saprotu, man ir aptuveni trīs minūtes, mēģināšu ļoti īsi pateikt galveno. Droši vien, ja tik īsā laikā jāraksturo šīs nedēļas Saeimas darbs... varbūt pat ilgākā laikā... gribētos sākt ar nedaudz lirisku atkāpi.
Vakar vairāki APVIENOTĀ SARAKSTA deputāti bija Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča 70 gadu, var teikt, jubilejas priekšvakara pasākumā. Stankeviča kungs dalījās ar savas dzīves sapņiem, kuri dažādos laikos, par laimi viņam un droši vien mums visiem, īstenojušies. Es kā politiķis, kā Latvijas Republikas 14. Saeimas deputāts varu pateikt savu personīgo sapni, droši vien visas savas frakcijas sapni... mērķi – Latvijā jābūt rīcībspējīgai valdībai, un rīcībspējīga valdība sākas ar valdības vadītāju.
Diemžēl iepriekšējo valdību gāza pats valdības vadītājs. Valdību, kas šobrīd darbojas, izvirzīja... aicināja izveidot Ministru kabinetu... pašreizējais visnotaļ sabiedrībā populārais Valsts prezidents, un savā ziņā viņš uzņēmās kaut kādu atbildību par šīs valdības darbu. Valdības vadītāja, manuprāt, neizmanto līdz galam galveno uzdevumu – izveidot komandu, kas strādā kā izpildvara, lai risinātu tos jautājumus, kas mums šobrīd ir samilzuši.
Atgādināšu, ka mums valstī faktiski ir divas krīzes. Pirmā sākās 2014. gadā, īpaši pastiprinājās 2022. gadā, kad Krievija iebruka Ukrainā. Otra pēc būtības ir sākusies tagad, kad Amerikas Savienotajās Valstīs pie varas nācis prezidents Tramps. To mēs redzam pēc vakardienas notikumiem... dažādām sarunām, kas pēkšņi tiek publiskotas. Tas rada bažas par to, vai mēs kā valsts esam gatavi stāties pretim dažādiem izaicinājumiem.
Es neuzskaitīšu... sākot ar “Rail Baltica”, aizsardzību... un viss pārējais. Mums, APVIENOTAJAM SARAKSTAM, ir bažas par valdības darbu, un tas atspoguļojās arī Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā, jo bija vairāki pieprasījumi – gan veselības ministram Hosamam Abu Meri, gan ārlietu ministrei, gan izglītības un zinātnes ministrei.
Pēc būtības nevaru nosaukt nevienu ministru valdībā, ar kuru es varētu, tā teikt, lepoties un uzslavēt tā darbu. Arī sabiedrības novērtējums parāda, ka visai valdībai, valdības vadītāju ieskaitot, vērtējums ir zemāks par slieksni. Tas ir ļoti būtisks signāls, ka arī Saeimai – neatkarīgi no tā, vai deputāts ir koalīcijā vai opozīcijā, – ir atbildīgi jāizvērtē valdības darbs un, manuprāt, attiecīgi jārīkojas neatkarīgi no savas politiskās piederības, bet par labu Latvijas valstij.
Ņemot vērā, ka mans laiks iztecējis (centos būt kodolīgs), apliecinu, ka APVIENOTAIS SARAKSTS turpina darbu un cīnīsies par to, lai Latvijā būtu rīcībspējīga valdība.
Vadītāja. Paldies Jurim Viļumam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.
Pārraidē “Frakciju viedokļi” šodien pēdējais runās deputāts Amils Saļimovs no frakcijas “Stabilitātei!”. Lūdzu!
A. Saļimovs (ST!).
Sveicināti, cienījamie klausītāji! Mēģināšu ātri ieskicēt, par ko mēs šodien runājām. Arī no kolēģiem īsumā dzirdējāt, kas notiek.
Pirmām kārtām no savas puses gribu pateikt, ka tomēr Saeimas darbs, valdības darbs ir, lai uzlabotu mūsu dzīves kvalitāti, lai tomēr būtu kaut kāda attīstība, nevis mēs Saeimas sēdē skatām visādu veidu ierobežojumus. Ja vēlamies attīstīties, tad jāiet uz priekšu, jāmeklē iespējas, nevis attaisnojumi un iemesli nedarīt. Tā ir mūsu galvenā problēma.
Šodien, piemēram, izskanēja pieprasījums apturēt monitoringa sistēmas izveidi izglītības nozarē. Priekš kam mums vajadzīgs šis projekts? Ieguldīts pāri 20 miljoniem eiro. Izglītības nozare šobrīd stagnē, izglītībā ir krīze, tika atlaisti vairāki skolotāji, bet skolās skolotāju trūkst un tā tālāk... Tajā pašā laikā mēs varam atrast vairāk nekā 20 miljonu, lai kaut ko monitorētu. Vai tā ir pirmā nepieciešamība – attīstīt šādus projektus? Mums šobrīd ir ļoti daudz izaicinājumu, kas ir jārisina zibenīgi.
Saistībā ar šodienas sēdes darba kārtību. Izskatījām vairākus jautājumus. No mūsu skatpunkta galvenais ir Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums un Patērētāju tiesību aizsardzības likums.
Likumprojektam “Grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā” šodien bija trešais lasījums. Mēs jau iepriekš paudām savu viedokli saistībā ar patērētāju tiesībām – ka dzīvokļu īpašnieki gadījumā, ja ir nepieciešams uzlabot ūdens skaitītāja precizitāti, pirms galvenā skaitītāja var uzlikt papildu filtru, lai būtu precizitāte un samazinātu ūdens zudumu. Tas ir tieši ūdens piegādātāja pienākums, lai gan caurules atrodas daudzdzīvokļu mājas īpašumā. Ja gadījumā tiešām ir zudumi vai neapmierina ūdens kvalitāte, īpašnieku kopsapulce var lemt par to, lai ūdens piegādātājs tiktu ielaists pagrabā un uzstādītu šo filtru. Tas ir absolūti normāli. Ūdens piegādātājs noteiks par to maksu, viņi ar to pelna. Tam nevajadzētu būt patērētāja pienākumam.
Ir absolūti normāli, ka jūs ejat uz veikalu, kaut ko pērkat un par šo produktu, preci ir atbildīgs uzņēmums, kas to pārdod. Tas, kurš sniedz jums pakalpojumu, garantē gan kvalitāti, gan piegādi un tā tālāk. Arī šeit tas pats. Diemžēl koalīcija negribēja atbalstīt mūsu piedāvājumu gan pirmajā lasījumā, gan arī šoreiz. Gatavosimies strādāt tālāk.
Saistībā ar likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” – mēs arī esam pret ātro kredītu reklamēšanu. Ņemot vērā, ka cilvēks var spontāni kaut ko ar kredītu... ar vienas pogas spiedienu... paņemt un ļoti daudz pārmaksāt. Ātrie kredīti ir tāda riskanta veida kreditēšana, tiem ir arī milzu procenti. Mēs esam par to, lai mūsu patērētājus aizsargātu.
Tas īsumā viss. Paldies jums. Jaukas brīvdienas!
Vadītāja. Paldies frakcijas “Stabilitātei!” deputātam Amilam Saļimovam.
Līdz ar to šodienas pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!