Frakciju viedokļi
2025. gada 6. martā
Vadītāja. Sveicināti, radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un pienācis laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē pastāstīs jums par sēdē skatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un citām aktualitātēm.
Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Uldim Augulim. Lūdzu!
U. Augulis (ZZS).
Labdien, cienītie radioklausītāji! Šodien Saeima apstiprināja jaunus ministrus, un es gribu uzsvērt, ka Zaļo un Zemnieku savienības virzītais jaunais labklājības ministrs Reinis Uzulnieks atbilst šim savam ieņemamajam amatam. Reinim ir vairāk nekā 10 gadu pieredze sociālajā jomā, viņš ir bijis Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs un savu darbu ir veicis ļoti labi. Viņam ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, kurā tika virzīti vairāki jautājumi, tai skaitā par senioru dzīves uzlabošanu, panākot to, ka šogad būs pensiju indeksācija pensijām līdz 1500 eiro un neapliekamais minimums – 1000 eiro. Turklāt pašlaik notiek aktīvs darbs pie demogrāfijas plāna ieviešanas vai, pareizāk sakot, virzīšanas Ministru kabinetā, kas dos iespēju jautājumus skatīt horizontāli, ne tikai pabalstu virzienā, bet arī jaunu mājokļu un veselības aprūpes atbalstīšanā, kā arī pirmsskolas izglītības iestāžu un pakalpojumu sniegšanā. Tā ka mēs ceram, ka mūsu iesāktie darbi tiks turpināti un labklājības ministrs savu darbu veiks atbilstoši tam, kā ir iecerēts.
Nākamais, ko es gribu pieminēt, ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šodien Saeimā trešajā, galīgajā, lasījumā tika pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” par to, ka gadījumos, kad darba devēji... ja būs saslimuši darbinieki, būs iespējams palīdzēt ar ārstēšanai nepieciešamajām zālēm, medicīniskajām iekārtām vai ko citu, kas attiecas uz medicīnu, un šie maksājumi netiks aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Attiecīgi tas, kas šobrīd tiek gatavots arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā, ir grozījumi Iesniegumu likumā, saīsinot laiku, kurā jāatbild uz iesniegumiem, lai mēs mazinātu birokrātiju un pēc iespējas ātrāk cilvēki varētu saņemt informāciju.
Tāpat mēs pašlaik, redzot, ka sabiedrībā ir sašutums par to, ka ir palielinājušās un visu laiku palielinās pārtikas cenas, strādājam pie tā, lai piedāvātu samazināto pievienotās vērtības nodokli un citus atbalstus, lai mazinātu pārtikas cenas, un to mēs arī tuvākajā laikā virzīsim parlamentā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Uldim Augulim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātei Ilzei Indriksonei. Lūdzu!
I. Indriksone (NA).
Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien Saeimā bija daudz būtisku un svarīgu lēmumu. Gribu izstāstīt par trim no tiem.
Informatīvi varu teikt, ka mēs neko daudz negaidām no jaunā valdības restarta vai jauno ministru apstiprināšanas. Divus no ministriem mēs neatbalstījām. Atbalstījām labklājības ministru, jo pēc tikšanās ar topošo labklājības ministru, sapratām, ka viņa prioritātes ir arī mūsu prioritātes tieši demogrāfijas jautājumos. Viņš ir apņēmības pilns cīnīties par demogrāfijas situācijas uzlabošanu vai faktiski negatīvās, traģiskās lejupslīdes apturēšanu. Noteikti sekosim līdzi viņa darbiem, atbalstīsim arī ar priekšlikumiem, ar tikšanās reizēm un diskusijām, lai vislabākajā veidā to varētu īstenot.
Šodien mūsu deputātu sagatavotie divi likumprojekti, kas, mūsuprāt, ir ļoti svarīgs papildinājums Saeimas darbam, tika nodoti komisijām. Viens no tiem ir “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, kas paredz īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un mikroliegumus nenoteikt militāro bāzu, kā arī dažādu stratēģiskās, kritiskās infrastruktūras objektu teritorijā, lai tie neapdraudētu un netraucētu drošībai svarīgos procesus. Ceram, ka pēc iespējas ātri un efektīvi tiks veikts darbs, lai šo projektu virzītu tālāk un īstenotu jau kā likuma grozījumus.
Otrs likumprojekts ir “Grozījumi Filmu likumā”, kas faktiski ir jau otrais mūsu mēģinājums nodrošināt iespēju Latvijā latviešiem un latviešu bērniem skatīties kino uz lielā ekrāna valsts valodā, jo šobrīd tāda iespēja viennozīmīgi netiek nodrošināta un bērniem nākas palikt mājās, jo vienīgais piedāvājums kinoteātros ļoti bieži ir nevis valsts valodā, bet visbiežāk tā, protams, ir krievu valoda. Tāpēc mūsu izvēle bija... Sākumā iesniedzām likumprojektu par grozījumiem Valsts valodas likumā, kurš diemžēl... drīz jau būs divi gadi, kā tas tiek turēts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas atvilktnē un netiek tālāk skatīts Saeimā, tāpēc ķērāmies pie lietas un iesniedzām citu likumprojektu, lai nodrošinātu, ka filmas, kas paredzētas bērniem līdz septiņu gadu vecumam, tiek demonstrētas ar audioceliņu valsts valodā un arī tiek subtitrētas valsts valodā, kas ļoti būtiski ir ne tikai cilvēkiem, kas runā latviski, lasa latviski, bet arī personām ar īpašām vajadzībām, vājdzirdīgiem cilvēkiem, kas faktiski nedzird, bet labprāt apmeklē kino un lasa titrus valsts valodā. Ceram, ka arī šis likumprojekts tiks virzīts, izvērtēts un vislabākajā veidā ātri īstenots dzīvē kā likuma grozījumi.
Trešais jautājums, par ko gribu jūs informēt, ir Izglītības likuma grozījumi, kas ilgstoši tapa Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izveidotā darba grupā. Diemžēl no labās ieceres uzlabot tālmācības kvalitāti un nodrošināt vislabākās iespējas mūsu bērniem saņemt kvalitatīvu izglītību, protams, izvērtējot rādītājus un faktiski ne vienmēr labāko kvalitāti tālmācībā... diemžēl likumprojekts atnāca uz Saeimu kā pilnīgs aizliegums tālmācībai, ko mēs nevaram atbalstīt. Mūsu frakcija par šo likumprojektu nebalsoja, nevarēja atbalstīt tādā veidā. Diemžēl šis likumprojekts tika pieņemts pirmajā lasījumā, bet mēs noteikti arī komisijā turpināsim strādāt, lai šo likumprojektu grozītu atbilstoši vislabākajām interesēm, kas nodrošinātu tiem bērniem un jauniešiem, kam ir nepieciešams izmantot tālmācību vai nu dzīvesvietas dēļ, vai dažādu citu apstākļu dēļ, kā arī bērniem, kuriem ir medicīniska rakstura vai nu veselības problēmas, vai arī grūtības iekļauties parastās klātienes skolas vidē noteikti šo iespēju izmantot labā kvalitātē. Atslēgas vārdi, protams, ir – jānodrošina arī ļoti laba kvalitāte.
Kopumā var teikt, ka šodien Saeima strādāja ļoti aktīvi, daudz laika tika veltīts arī Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem. Un šobrīd mēs gribam teikt, ka kopīgie risinājumi tiek rasti, lai Saeima arī turpmāk varētu īstenot visas jūsu kā vēlētāju iecerētās iniciatīvas.
Mēs apņemamies strādāt arī turpmāk tikpat efektīvi, kaut arī darba laiks, kā saka, beidzies, bet mēs vēl turpinām strādāt, un ceram arī nākamajā ceturtdienā turpināt tikpat kvalitatīvu darbu kā šodien.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Ilzei Indriksonei no frakcijas “Nacionālā apvienība”.
Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Andris Kulbergs. Lūdzu!
A. Kulbergs (AS).
Sveiki, klausītāji! Svarīgākais jau šodien ir tikai viens, tas svarīgākais jautājums ir mēģinājums to noklapējušo valdības motoru iedarbināt atkal no jauna. Nu redzam to, ka, jaunu degvielu ielejot jau noklapējušā motorā, īsti to nevar iedarbināt. Tāpēc šodien mēs bijām saudzīgi, jo praktiski valdība nevar kvorumu savākt – šodien 45 balsis tikai ir un nav gluži rīcībspējīga šeit, Saeimā. Un to arī parāda tas, ka tikai 6 procentiem iedzīvotāju ir ticība, ka šis restarts kaut ko var dot.
Kāpēc es to gribu teikt? Tāpēc, ka, nomainot trīs sejas pret citām trim sejām, netiek risināta galvenā problēma, pamatbūtība. Mēs jau zinām, kāpēc šai valdībai ir milzu problēmas. Milzu problēmas bija nespējas risināt “Rail Baltica” jautājumu dēļ, nespējas risināt “airBaltic” jautājumu dēļ, arīdzan ostu, arīdzan “Latvijas dzelzceļa”... Tās bija samilzušas problēmas, kas nav tikai vienas Satiksmes ministrijas un satiksmes ministra Briškena kunga problēma... tā ir problēma gan Siliņai, gan vēl lielāka problēma tā ir tieši finanšu ministram, Finanšu ministrijai, kam būtu bijis jānes šis cauri.
Un šeit es gribu brīdināt klausītājus par to... mēs šobrīd novērojam situāciju, ka šeit ir 4 × 4 restarta plāns iesniegts arīdzan no jaunās restarta valdības un ka ar jauniem ministriem... bet restarta plānā jūs neko, neviena vārda neatradīsiet par “Rail Baltica”. Jūs neko neatradīsiet par galvenajām problēmām, kas eksistē.
Problēma numur viens ir tā, ka tagad, jau martā, vajadzētu samazināt budžeta izdevumus, tātad valdības izdevumus, par 65 miljoniem eiro. Tas netiek darīts. Kāpēc? Tāpēc, ka budžets ir būvēts uz pārāk optimistiskiem 2,9 procentiem IKP, bet šī prognoze jau ir nokritusi uz 1,2 un krīt vēl. Un, ja šo taupību neieslēdz tagad, tūlīt, tad nākošmēnes tas jau izvēršas par 71 miljonu, pēc mēneša – jau 75 miljoni... un tā katru mēnesi. Šī taupība jāieslēdz nekavējoties! Valdības deklarācijā tas nekur nav minēts. Finanšu ministrs izvairās no šīs situācijas. Mēs, visa Latvija, vienkārši nonāksim... būs paralizētas visas ministrijas... pie tā, ka būs jau radikāli jāsamazina izmaksas.
Kā es minēju, galvenā problēma ir tā, ka mēs nefokusējamies uz pašu būtiskāko – aizsardzību. Aizsardzības ministrijas darbs nav pietiekams, Iekšlietu ministrijas darbs nav pietiekams... un ļoti būtiski – mūsu ārlietas, kur esam ļoti švaki pārstāvēti, kā mēs redzam līdz šim.
Tā ka diemžēl es nedodu nekādas lielas cerības restartam, jo šis restarts ir neiespējams.
Otrs jautājums, kas ir ļoti aktuāls un izraisīja lielas debates, ir tieši tālmācība. Tālmācības liegums no 1. līdz 9. klasei, kas būtībā ir šajā likumprojektā. Tā vietā, lai risinātu kvalitātes problēmu tālmācībā, mēs paņemam un vienkārši labāk izslēdzam tālmācību ārā – tas ir risinājums. Piedošanu, man tik daudz zvanu pēdējās divās nedēļās nav bijis nekad. Gan soctīklos, gan e-pastos man personīgi cilvēki izmisīgi prasa: lūdzu, Andri, APVIENOTAIS SARAKST, nāciet talkā, kaut kādā veidā risiniet šo jautājumu, jo ir pietiekami liels skaits bērnu ģimenēs, kas ir aizbraukušas īslaicīgi uz ārvalstīm strādāt, kas grib uzturēt savas mācības jauniešiem gan sportā, gan apmaiņas programmās, kā arī bērnu, kas nav veselības ziņā spējīgi apmeklēt skolu.
Ir jābūt risinājumam. Nu nevaram mēs šo atstāt bez tā, tāpēc... mēs noteikti iestāsimies un nākošnedēļ... jau šobrīd gatavojam priekšlikumus, lai tomēr saglabātu šo iespēju un racionāli pieietu kvalitātei, nevis vienkārši izslēgtu.
Šie bija tie svarīgākie punkti, mūsuprāt, šodien. Visu veiksmi!
Bet ir nopietni jāpadomā par to, ka mums ir jābūt rīcībspējīgai valdībai, kas tūlīt pieņem lēmumus, jo laiks tikšķ, un laiks, mūsu dārgais laiks, ir arī mūsu nauda.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Andrim Kulbergam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.
Tagad vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātei, Saeimas priekšsēdētājas biedrei Antoņinai Ņenaševai. Lūdzu!
A. Ņenaševa (PRO).
Labvakar, dārgie klausītāji un Latvijas iedzīvotāji! Nedaudz tomēr atsaucoties uz kolēģu teikto. Protams, var kritizēt, var runāt daudz, bet var darīt. Šodienas sēde tai skaitā ir parādījusi, ka deputāti ir spējīgi strādāt, darīt un pieņemt daudz svarīgu lēmumu, tai skaitā arī apstiprināt trīs jaunus ministrus. Tāpēc es gribu uzsvērt to, ka šodien bija arī no PROGRESĪVO puses apstiprināts jauns ministrs, kas jau ir veiksmīgi strādājis šeit, Saeimā, kā deputāts un arī kā parlamentārais sekretārs Aizsardzības ministrijā. Tas ir Atis Švinka, un šodien Saeimas deputāti viņu ir apstiprinājuši kā jauno satiksmes ministru.
Es gribu tikai uzsvērt, ka Atis jau ir sācis strādāt šodien kā jauns ministrs, bet ar pieredzējušu komandu Satiksmes ministrijā un arī parlamentāro sekretāru, kas jau iepriekš strādājis Satiksmes ministrijā. Viņa prioritātes būs finanšu kontrole, atklātība, sabiedriskais transports, reģionālā savienojamība un ceļu satiksmes drošība.
Es novēlu viņam izturību šajā izaicinošajā amatā un šajā izaicinošajā laikā. Zinu, ka ar lielo pieredzi privātajā sektorā kā lielam, veiksmīgam uzņēmējam pirms ievēlēšanas Saeimā viņam ir visa nepieciešamā pieredze un prasme, lai veiksmīgi sāktu risināt un turpinātu risināt satiksmē samilzušās problēmas un izaicinājumus. Veiksmi viņam ar to!
Bet cits likumprojekts, kas mums šodien ir bijis, neapšaubāmi, ir par tālmācības, tā teikt, sāgu, es to tā nosaukšu. Es gribu izskaidrot klausītājiem to, ka šis likumprojekts ir atnācis no pašas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un tā primārais mērķis ir sakārtot vai, teiksim, meklēt risinājumus problēmām un izaicinājumiem, kas mums šobrīd ir ar dažādu kvalitāti un ar dažādām iespējām mūsu bērniem un jauniešiem Latvijā iegūt kvalitatīvu izglītību, tai skaitā dažādos veidos. Tāpēc viena sadaļa, kas ir ļoti svarīga, manuprāt, šajā likumprojektā, ir terminoloģija – mēs sāksim ar to, ka skaidri definēsim, kas ir klātienes mācību process, kurš ietver arī kombinētās mācību sastāvdaļas, un kas ir tālmācība, kas ir nevis pedagogu vadīts (kā klātienē), bet patstāvīgi vadīts izglītības process. Tie ir tie pirmie soļi, kas mums ir jāpaveic, lai saprastu, kā tad mēs tālāk skatāmies uz mūsu kopējo sistēmu.
Protams, dzirdam visus izaicinājumus, kas ir saistīti ar potenciālu tālmācības ierobežošanu, tāpēc nekur nesteidzamies, ļoti rūpīgi izvērtējam gan veselības izaicinājumus, gan, piemēram, zināmus sportistu izaicinājumus vai vajadzības pie tālmācības, tai skaitā neaizķeram vispār un neaiztiekam vidusskolu, bet runājam par to, no kura tieši vecuma ir iespējama patstāvīgā mācīšanās bez pedagogu vadības, bez vecāku vadības, jo vecāku vadīta ir mājmācība. Un tad šo visu diskutēsim komisijā.
Gribu kaut kādā ziņā mēģināt nomierināt arī daudzus satraukušos vecākus par to, ka neviens šeit neskrien uz priekšu, jo komisijā, ja nebūs izdiskutēti un nebūs pieņemti visi tie izņēmumi, kas mums ir vajadzīgi, lai ietu uz priekšu, tad, protams, tas nebūs arī uz priekšu virzīts tālāk.
Arī daudzi citi svarīgi jautājumi tika šodien diskutēti, bet tiešām bija tik intensīva sēde, ka izvēlējāmies skaidrot šos divus jautājumus.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Antoņinai Ņenaševai no frakcijas PROGRESĪVIE.
Nākamā runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāte Ilze Vergina. Lūdzu!
I. Vergina (JV).
Labvakar, dārgie klausītāji! Es arī gribu pastāstīt par šodienas sēdi. Jāpiekrīt kolēģei, ka tik tiešām sēde bija gana gara un bija arī daudz diskusiju un daudz izdarītu darbu.
Viens no galvenajiem bija tas, ka šodien Saeima ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja trīs jaunus ministrus: Daci Melbārdi par izglītības un zinātnes ministri, Reini Uzulnieku par labklājības ministru un Ati Švinku par satiksmes ministru. Pirms tam, kas tiešām pozitīvi, iepazināmies arī frakcijās ar ministru redzējumu un darāmajiem darbiem, kas viennozīmīgi šajā pietiekami sarežģītajā laikā, kāds šobrīd ir Latvijā, runājot par ģeopolitisko situāciju, ir svarīgi, – šo nozaru ilgtermiņa attīstība, reforma, piemēram, izglītības nozarē, izvērtēšana un samērošana ar iespējamo finansējumu, efektīva pārvaldība un risinājumi. Un, kā sapratām, tie visi būs ministru dienaskārtībā.
Es gribu teikt, ka, runājot par izglītības un zinātnes ministri, kas ir no Jaunās VIENOTĪBAS, Daci Melbārdi, kurai ir liela pieredze tieši kultūras un arī izglītības darbā un Eiropas Parlamentā, jau sarunās šobrīd saprotam, ka tik tiešām ir iedziļināšanās nozares jautājumos un tāda praktiskā uzklausīšana par sasāpējušiem darāmajiem darbiem, kas tagad ir ministres dienaskārtībā... Noteikti arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un frakcijā atbalstīsim, lai varētu darbi virzīties uz priekšu.
Tika skatīts arī tālmācības regulējuma jautājums, par ko jau iepriekš kolēģi runāja. Gribu teikt, ka tik tiešām, pie šī jautājuma ķeroties, viens no galvenajiem bija tieši kvalitātes kritērijs, kurš tika izvirzīts kā prioritārs, un tas arī būtu jāatstāj kā viens no galvenajiem, manuprāt, fokusiem, uz ko šobrīd mēs ejam. Un, tā kā tālmācība ir svarīgs mūsdienu izglītības elements, ir būtiski nodrošināt skaidrus nosacījumus tās organizēšanai.
Lai dotu iespēju visām iesaistītajām pusēm rūpīgi izvērtēt un iesniegt priekšlikumus, termiņš priekšlikumu iesniegšanai ir pietiekami garš. Sekosim līdzi. Šie priekšlikumi ir jāiesniedz, lai tik tiešām būtu arī iespējami izņēmumi, lai mēs atbalstītu situācijas, kad tālmācība ir nepieciešama, piemēram, bērniem ar veselības problēmām, jau minētajiem sportistiem, māksliniekiem, tāpat arī diasporas skolēniem.
Laiks pēc kovida pandēmijas ir cits, un šis bija viens no iemesliem, kāpēc tālmācība tik ļoti uzsāka savu ceļu. Ir jāsaprot, ka... mums ir jāņem vērā tas, kas pasaulē jau ir noticis, runājot arī par mākslīgo intelektu.
Lūk! Un es jau arī, pieminot mākslīgā intelekta jautājumu... Viens no šodienas tādiem būtiskiem jautājumiem bija mākslīgā intelekta attīstība Latvijā. Mākslīgais intelekts jau tagad veido jaunas iespējas ekonomikā, zinātnē un izglītībā. Latvijai ir iespēja kļūt par līderi šajā jomā, veidojot inovatīvu un starptautiski konkurētspējīgu vidi, un plānotais mākslīgā intelekta veids ir nozīmīgs solis, kas sekmēs pētniecību, jaunuzņēmumu izaugsmi un digitālās kompetences attīstību. Vienlaikus par mākslīgā intelekta regulējumu un ētiskajiem principiem tiek runāts, lai tehnoloģiju pielietošana notiktu sabiedrības interesēs, un, manuprāt, šodien šis tik tiešām ir viens no tādiem ļoti, ļoti būtiskiem jautājumiem. Liels solis ir sperts uz priekšu. Mēs bieži skatāmies uz savām kaimiņvalstīm, ko tās ir izdarījušas, bet šis tik tiešām ir labs piemērs, kā ātri var paveikt uzdevumus.
Šodien šie Saeimā pieņemtie likumi un grozījumi aptver tādas nozīmīgas jomas, es par citām arī nerunāšu, bet darbs turpināsies, un risinājums Latvijas attīstībai un konkurētspējai notiek.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Ilzei Verginai no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
Nākamais runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāts Kristaps Krištopans. Lūdzu!
K. Krištopans (LPV).
Labvakar, dārgie radioklausītāji! Kā jau mani kolēģi minēja, šodienas centrālais notikums bija trīs jauno ministru apstiprināšana. Protams, šis nav tas restarts, kuru mēs, opozīcija, un, es pieļauju, arī lielākā daļa sabiedrības bija gaidījusi, bet jāstrādā ir. Tāpat mums bija iespēja satikties arī ar ministriem frakcijā. Mēs redzam, ka viņi ir apņēmības pilni uzsākt darbus, bet mums ir pamatotas aizdomas, ka jēgpilnus rezultātus no viņiem nespēsim sagaidīt, jo realitāte ir tāda, ka mums ir “Rail Baltica” jautājums, mums ir “airBaltic” jautājums, un ir diezgan skumji, ka neviens no ministriem neizvēlējās kāpt tribīnē un paust mērķus, kā savas nozares izaicinājumus tālāk risināt.
Tāpat, manuprāt, ļoti svarīgi bija tas, ka tika ievēlēti divi Latvijas Bankas padomes locekļi. Kazāka kungs neļaus man samelot – es esmu bijis ļoti kritisks gan par viņa darbību, gan par visu Latvijas Bankas darbību kopumā... gan no Saeimas tribīnes, gan arī citos formātos... bet vakardien man bija iespēja satikt abus kandidātus Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Varu teikt, ka abi kandidāti ir ļoti kvalificēti, starp citu, viņi turpina darbus pie iesāktajām lietām, tādēļ mēs, frakcija, dodam viņiem uzticības kredītu un vienlaikus gribam novēlēt, lai viņi ir vokāli, lai viņi ir prasīgi, lai nebaidās kritizēt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, lai nebaidās kritizēt arī parlamentu un izpildvaru, jo visi tie izaicinājumi, ar ko pašlaik finanšu sektors saskaras, tā pati gausā finansēšana, tas pats jautājums par banku konkurences neesamību, – tas viss ir jārisina, un to var izdarīt tikai kopā.
Vēl es gribu pieminēt likumprojektu, kuru mēs iesniedzām, bet kuru diemžēl neiekļāva šodienas sēdes darba kārtībā. Likumprojekts ir par nekavējošu birokrātijas mazināšanu. Brīdī, kad mums ir fiskālie izaicinājumi gan iekšējā drošībā, gan ārējā drošībā, kad mums jākrāj katrs eiro, mūsuprāt, jāķeras klāt pie izdevumu posteņiem, tie ir jāsamazina. Un es jums varu iedot nelielu ieskatu – Latvijā kopā ir 890 tūkstoši strādājošo, no tiem publiskajā sektorā strādā 290 tūkstoši, tas ir, 34 procenti. Igaunijā – 24 procenti. Tas nozīmē, ka mums ir... šo balto apkaklīšu, kuras mēs varētu, teiksim tā, atlaist, lai mūsu budžeta slogs būtu daudz, daudz, daudz mazāks.
Ar to es arī beigšu... bet uz nedaudz skumjas nots. Šodien Saeimas sēdē vienam no operatoriem kļuva slikti, diemžēl viņš uz īsu brīdi zaudēja samaņu. Paldies dievam, mums Saeimas sastāvā ir dakteri, kuri ļoti operatīvi piegāja šai situācijai, un es ļoti ceru un, esmu pārliecināts, arī mani kolēģi cer, ka operators ir atlabis. Mēs visi viņam vēlam labu veselību. Ar to arī beigšu.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Kristapam Krištopanam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
Raidījumu “Frakciju viedokļi” šodien noslēgs frakcijas “Stabilitātei!” deputāts Amils Saļimovs. Lūdzu!
A. Saļimovs (ST!).
Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Pirms manis kolēģi jau pastāstīja par šodienas spraigo diskusiju... par dienaskārtību... kā mums šodien gāja. No mūsu skatpunkta par to pašu “slaveno” restartu arī diemžēl ir diezgan lielas bažas... ka tas restarts, balstoties uz mūsu viedokli, nav tas īstais, tā ir restarta imitācija, jo amata vietas paliek esošajām partijām, faktiski tur nekas nemainās. Ņemot vērā, ka katra no partijām jau pirms tam tā kā pārstāvēja attiecīgās ministrijas, no savas puses iedeva viskvalificētākos, teiksim tā, meistarus... tagad ir diezgan lielas bažas par to, ka notiks tiešām kaut kas pozitīvs.
Atbalstām Valsts prezidenta ieteikumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai par to, ka vajag saņemties. Tiešām saņemties vajag, tas ir nepieciešams, un ir jāstrādā. Jāstrādā uz valsts attīstību, nevis jādomā tikai par kaut kādām ārējām problēmām. Ir īstais laiks padomāt arī par iekšējām problēmām. Un mēs... principā šī koalīcija, šī valdība strādā, lai tikai ierobežotu... labs piemērs ir šodienas tālmācības likums – Izglītības likums saistībā ar tālmācības jautājumu.
Priekš kam virzīt šo jautājumu? Kā 21. gadsimtā var ierobežot tālmācību? Vēsturiski bija tā, ka tālmācību nebija iespējams realizēt, jo nebija sakaru... nav sakaru. Tagad mēs esam 21. gadsimtā, mums ir internets, mums ir videozvani, varam atrasties vienā pasaules galā un mācīties otrā pasaules galā. Tā šobrīd ir nepieciešamība. Un visi tie ierobežojumi ierobežo mūsu attīstību. Šodien mēs runājam par mākslīgo intelektu. Mēs esam tādā laikmetā, ka drīz jau virtuālā pasaule pārvarēs reālo, un šādā brīdī vēlamies ierobežot tālmācību. Tieši otrādi – mums vajag šo jomu attīstīt, jo vairāk, jo labāk. Jāiet uz priekšu.
Atgriezīsimies pie restarta jautājuma. Mēs šobrīd neredzam nevienu iemeslu, lai šī valdība sāktu... turpinātu strādāt valsts labā, tautas labā, sabiedrības labā. Mēs koncentrējamies vairāk uz kaut kādiem jautājumiem... braucam uz Ameriku, skraidām apkārt Baltajam namam, domājam, ko pateiks Ukrainas prezidents, domājam, ko pateiks Donalds Tramps... un tā tālāk. Mums jākoncentrējas tieši uz Latviju, uz mūsu sabiedrību.
Mums tie visi ierobežojumi... mēs runājam par kaut kādām... es ļoti atvainojos par tādu rupjību... par muļķībām – ierobežot, nezinu, citu valodu, izņemot latviešu valodu parlamentā, aizliegt skatīties filmas citā valodā... Nu, tiešām tas... Es vēlos aicināt visus, lai mēs strādātu tikai un vienīgi uz valsts attīstību, mums jādomā par savu tautu, par izglītību un mums jāattīstās. Tiešām – visiem vajag saņemties.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Amilam Saļimovam no frakcijas “Stabilitātei!”.
Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!