Frakciju viedokļi
2025. gada 13. martā
Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Deputāti tūlīt tiešraidē pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajai šodien vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!
R. Petraviča (LPV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien lielāko dienas daļu aizņēma debates par Ministru prezidentes ziņojumu par Ministru kabinetā paveikto un iecerēto... un par tā saukto restartu. Kā jau es debatēs norādīju, Evikas Siliņas valdība man atgādina tādu vecu žiguli, kas grab un klab, bieži noslāpst, un tikko to varēja knapi pielaist ar tā saucamā restarta palīdzību. Tomēr premjere ir piedāvājusi valdības 4 × 4 uzrāviena prioritātes. Un, kā es arī norādīju, man šķiet, ka uzrāviens birokrātijas mazināšanai par 25 procentiem... paliks tikai runas par birokrātijas mazināšanu, jo jau 2023. gadā bija izveidota speciāla tematiskā komiteja, kuru vadīja pati premjere un kuras uzdevums bija mazināt birokrātiju un veicināt demogrāfiju, noteikt demogrāfijas politiku, bet laikam vairs nav ne šīs komitejas, ne arī kaut kas ir lietas labā izdarīts.
Valdība arī lielījās, ka ir palielināts ienākumu slieksnis, minimālais ienākums tātad palielināts no 20 līdz 25 procentiem no mediānas. Bet, kā mēs zinām, realitātē 1 procents no pensiju 2. līmeņa tika paņemts birokrātijas vairošanas izdevumiem, maznodrošinātām personām tika atņemtas pārtikas pakas, samazināts mājokļa pabalsts un dzīve kļuva grūtāka, nevis vieglāka. Vēl tika slavēts, ka pensionāriem ir palielināts neapliekamais minimums līdz 1000 eiro, kas ir tiesa, taču tiek noklusēts, ka 16 procenti no senioriem saņem minimālo pensiju un 41 procents (tie ir 177 tūkstoši senioru) saņem pensiju līdz 500 eiro, tā ka viņiem vēl ir ļoti tālu līdz 1000 eiro neapliekamajam minimumam.
Tāpat kā panākums tika prezentēts arī tas, ka ir saglabāta 12 procentu samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme svaigiem augļiem, bet diemžēl pati Jaunā VIENOTĪBA arī paaugstināja šos 5 procentus uz 12 procentiem un tagad to pasniedz kā tādu sasniegumu, šo paaugstināto likmi nosaucot par pazeminātu.
Tāpat tika minēts, ka tiek turpināts darbs pie demogrāfijas un ka labklājības ministram ir uzdots nākt ar plānu... iesniegt plānu demogrāfijas uzlabošanai, taču tas plāns jau sen ir uzrakstīts un prezentēts komisijā. Ja gribētu, šos pabalstus varētu palielināt kaut vai rītdien, tikai ja tam ir nauda, bet, ja tam nav naudas, tad godīgi arī jāpasaka, ka naudas demogrāfijai nav.
Vēl šajā ziņojumā tika pieminēts “Rail Baltica” ieviešanas scenārijs Latvijā, lai gan zinām, ka realitātē tam naudas nav, bet turpinām runāt, ka būvēsim vilcienu caur Rīgu. Būs arī paviljons par miljonu, bet tikai jautājums – kur tam visam būs nauda?
Arī restarts bija tāds – lai nekristu viens ministrs, satiksmes ministram kompānijā pielasīja vēl divus ministrus. Bet tas neatrisina jautājumu... ka tam visam naudas nav.
Vēl šodien frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ bija iesniegusi pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei par tālmācības aizliegšanu pamatskolas līmenī, jo mēs uzskatām, ka tālmācības saglabāšana ir obligāts priekšnosacījums. Tālmācību izmanto bērni, kuri nevar mācīties klātienē: gan bērni, kuri ir piedzīvojuši vardarbību un mobingu skolā un tur nevar atgriezties, gan bērni ar veselības problēmām, gan tie, kas aktīvi sporto, gan tie, kuru vecāki ir devušies prom no Latvijas, un, lai viņi saglabātu saikni ar Latviju un pabeigtu skolu Latvijā, viņi izmanto tālmācību. Līdz ar to mēs esam ļoti pret tālmācības likvidēšanu.
Tas man arī šodien viss.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātei Ramonai Petravičai.
Tagad vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātam Kasparam Briškenam. Lūdzu!
K. Briškens (PRO).
Sveiciens visiem radioklausītājiem! Vēlos akcentēt trīs svarīgas lietas Saeimas šodienas sēdē.
Pirmkārt, vēlos apsveikt Līgu Rasnaču, kuras deputātes mandātu šodien Saeima apstiprināja. Viņa pievienojās PROGRESĪVO frakcijai. Viņa ir Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore, ļoti spēcīgs papildinājums mūsu komandai un arī Saeimai kopumā.
Otra ļoti svarīgā lieta – šodien komisijai tika nodots likumprojekts “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”. Vēsturiski šis īpašais Ukrainas civiliedzīvotājiem noteiktais neapliekamais minimums tika noteikts laikā, kad vēl piemēroja diferencēto neapliekamo minimumu, un tajā laikā Saeima noteica, ka Ukrainas civiliedzīvotāji saņemtu pusi no maksimālā Latvijas rezidentam pieejamā neapliekamā minimuma. Kā zināms, no šī gada 1. janvāra saskaņā ar nodokļu reformu šis rezidentiem savulaik diferencētais neapliekamais minimums ir aizstāts ar vienotu neapliekamo minimumu. Un tas, ko piedāvā šis svarīgais grozījums, – arī Ukrainas civiliedzīvotājiem pielīdzināt neapliekamo minimumu, kas šobrīd viņiem ir 260–510, tieši tāpat kā Latvijas pilsoņiem. Mēs turpinām atbalstīt Ukrainu, mēs turpinām atbalstīt Ukrainas civiliedzīvotājus, kas, protams, nes arī ļoti svarīgu pienesumu Latvijas ekonomikā.
Visbeidzot trešā lielā tēma – Ministru prezidentes ziņojums par aizvadīto gadu. Neatkārtojot to, kas šodien ļoti garās debatēs tika pārrunāts, vēlos akcentēt trīs svarīgas lietas.
Es pats noteikti sagaidu aktīvāku pieeju industriālajai politikai mūsu nozaru attīstībai, nevis tādu abstraktu runāšanu par ekonomikas dubultošanu, bet patiešām koncentrēšanos uz mums ļoti svarīgām nozarēm – šeit es varu minēt gan aizsardzības industriju, gan tehnoloģiju nozares, tai skaitā mākslīgo intelektu, kvantu skaitļošanas tehnoloģijas, kiberdrošības, dronu nozari. Ļoti svarīgi ir turpināt attīstīt lauksaimniecības kooperatīvu darbību. Ļoti svarīgi ir veidot “sauso ostu” infrastruktūru, lai Latvijas graudkopji eksporta sezonā varētu efektīvi nogādāt savu produkciju mūsu ostās tālākam eksportam. Var sadarboties arī ar kokrūpniecību, ir iespējams arī smago autotransportu nākotnē pārnest uz dzelzceļu, bet ļoti svarīgi, lai šīs Latvijai stratēģiskās nozares tiktu atbalstītas īpaši. Visbeidzot arī koksnes... būvniecība. Mums, protams, ir ļoti liela šī dabas bagātība, jādomā veidi, kā būt pašpietiekamiem un arvien vairāk izmantot dažādas koksnes tehnoloģijas būvniecības nozarē, sākot no līmētās koksnes tehnoloģijām līdz koksnes karkasa mājām un tā tālāk.
Otra svarīgā lieta, protams, jautājums – kur ņemt naudu? Svarīgi arī Finanšu ministrijai nevis čīkstēt par budžeta deficītu, nevis domāt tikai un vienīgi par ārējā parāda augstajām apkalpošanas izmaksām, bet turpināt aktīvu darbu pie ēnu ekonomikas samazināšanas. Svarīgs piemērs. Igaunijā ēnu ekonomika ir par 10 procentpunktiem no IKP mazāka nekā Latvijā. Ja mēs to pārvēršam naudas vērtībā, tie ir apmēram četri miljardi, kas ir tas naudas apjoms, no kura daļa netiek iekasēta nodokļu veidā Latvijas kopējā budžetā. Tāpēc, lai mēs atbalstītu iepriekš uzskaitītās nozaru prioritātes, būtu ļoti svarīgi mobilizēt visus valstij pieejamos resursus, tai skaitā valsts budžetā, protams, arī strādāt ar komercbanku sektoru, strādāt ar attīstības institūciju “Altum”, lai mobilizētu kapitālu šo ļoti stratēģiski svarīgo nozaru tālākai attīstībai.
Visbeidzot tas, kas šodien tika pieminēts mazāk. Ir ļoti svarīgi arī valdībai strādāt kā komandai. Izšķiroša ir tieši komandas līderes – Ministru prezidentes – loma. Svarīgi ir uzņemties atbildību. Es runā dzirdēju daudzus “es”, “es”, “es”, “man”, “man”, “man”, gribētu vairāk dzirdēt – “mēs”, “mums”. Pie tam mums visiem kopā, ne tikai koalīcijai iepretim opozīcijai, bet visiem kopā, tai skaitā šeit, Saeimā, 100 deputātiem... Tāpēc ir ļoti svarīgi arī Ministru prezidentei koncentrēties nevis tikai uz pozitīvajām lietām un nozaru ministru rokās atstāt problēmjautājumus... Šis nav laiks politiskām intrigām, šis nav laiks priekšvēlēšanu populismam, mums visiem kopā jāstrādā, lai mēs stiprinātu Latvijas drošību, konkurētspēju un sociālo aizsardzību.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Kasparam Briškenam.
Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājs Edgars Tavars. Lūdzu!
E. Tavars (AS).
Esiet sveicināti! Šodien bija diezgan gara Saeimas sēde. Mēs izskatījām 30 darba kārtības punktus, sākot ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas ikgadējo ziņojumu Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto, pie kā es arī visvairāk pakavēšos, un tad mēs izskatījām ļoti būtiskus punktus par likumprojektu “Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”. Mēs runājām par patvertnēm – kur un kā tās ir iespējamas; kas mums vēl tiek plānots un ko mēs esam paveikuši, lai šī civilās aizsardzības sadaļa būtu citā līmenī nekā līdz šim. Ļoti nozīmīgs likumprojekts šodien tika skatīts Saeimā.
Mēs beidzām arī ar Tvaika ielu 2... šajā gadījumā, domājot par nekustamā īpašuma atsavināšanu psihiatrijas slimnīcas vajadzībām. Visi diezgan zīmīgi punkti.
Es gribu vairāk pakavēties pie Evikas Siliņas ikgadējā ziņojuma parlamentā. Īsumā uzsverot, bija diezgan uzskatāmi redzama divu dažādu viedokļu paušana, sākot no valdības pārstāvjiem, kuri ziņoja, ka viss ir ļoti labi... Šajā ikgadējā ziņojumā 55 reizes ir uzsvērts vārds “tiks” – “tiks darīts”, “tiks uzlabots”, “tiks mainīts” kaut kad nākotnē –, bet nevienu reizi šajā ziņojumā mēs nevaram atrast vārdu “izdarīts”. Vēl jo vairāk, redzot ārējos apstākļus, militāros draudus šeit pat, Latvijas robežas otrā pusē, un īpaši to, kas notiek Ukrainas kontekstā, cilvēki daudz vairāk grib dzirdēt jautājumus: kā mēs pasargāsim savu valsti, savus iedzīvotājus militāri, ekonomiski un sociāli? Un šīs sadaļas ļoti nopietni šajā ziņojumā iztrūkst – tā, kas ir paveikts.
Mazākas lietas ir paveiktas. Tur arī zināmā mērā ir jāuzsaka valdība. Nav tā, ka viss būtu slikti. Ir iekšlietu struktūru darbiniekiem pielikts pie atalgojuma, beidzot sākta tilta būvniecība Salacgrīvā un vairākas citas mazākas lietas, bet galvenie jautājumi, uz ko sabiedrība gaida atbildes drošības kontekstā diemžēl tādā līmenī, kāds būtu nepieciešams, izpaliek.
Attiecīgi es prognozēju, ka tuvākajā laikā pie šiem jautājumiem būs jāsāk ļoti nopietns darbs. Valdības restarts ar 4 × 4 šajā ziņojumā tiek likts pilnīgi katrā rindkopā. Tiek likts pēdiņās, arī ziņojuma autori to liek pēdiņās. Faktiski, nomainot parlamentāros sekretārus pret ministriem, mēs kādu būtisku valdības izrāvienu nevaram sagaidīt, tamdēļ Saeimas opozīcija šo ziņojumu vērtē samērā kritiski. Bet mēs uzskatām, ka viss vēl nav zaudēts, šī sasaukuma laikā varam veikt zināmas izmaiņas koalīcijā, lai lietas vērstu uz labu. Tas īsumā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Edgaram Tavaram.
Tagad vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Līgai Kļaviņai. Lūdzu!
L. Kļaviņa (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es gribu atzinīgi novērtēt šodien vienbalsīgi Saeimā atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Iesniegumu likumā”, kas paredz... manuprāt, ļoti būtisku šķērsli... ātruma un efektivitātes nodrošināšanā dokumentu apritē... tātad turpmāk atbildes fiziskajām personām būs jāsniedz 10 dienu laikā līdzšinējo 30 dienu laikā. Šis likumprojekts ir nodots komisijai izvērtēšanai, un es ceru, ka visi Saeimas deputāti šādu, manuprāt, lielisku priekšlikumu atbalstīs.
Tāpat gribu vērst uzmanību uz komisijās notikušo darbu šajā nedēļā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tika skatīts likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” trešajam lasījumam, tika arī apstiprināts un virzīts tālāk uz Saeimu izskatīšanai un galīgai apstiprināšanai. Šeit būtiskie grozījumi ir tie, kas ļauj augstskolām pieņemt pieteikumus reģistrācijai studijām vēl tad, kad nav nokārtoti centralizētie eksāmeni. Tādējādi mēs varētu veicināt mūsu labāko studentu savlaicīgu pieteikšanos, protams, paredzot, ka līgumi par studijām tiks slēgti tikai tad, kad būs iegūta vidējā izglītība un nokārtoti centralizētie eksāmeni.
Kā otru gribētu pieminēt Sociālo un darba lietu komisijā notikušo sanāksmi par sociālo darbinieku profesionālo darbu. Manuprāt, tā ir īpaša tēma, kam ir jāpievērš uzmanība, jo sociālo darbinieku profesionālā kvalifikācija ir ļoti būtiska, arī viņu atalgojuma līmenis ir svarīgs. Labklājības ministrijas pētījums apliecina, ka ilgstoši neaizpildītas vakances un darbs paaugstinātā noslodzē ir šķērslis jauniem sociāliem pakalpojumiem. Tāpēc esam gandarīti, ka komisijā šis jautājums tika rūpīgi izvērtēts.
Kā pēdējo gribu minēt ļoti būtisku jautājumu, kas šodien jau izskanēja, – iespējamo tālmācības kā mācību formas maiņu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija skatīja jautājumu par vardarbības novēršanu izglītības iestādēs, un tā tiek minēta kā viens no būtiskiem šķēršļiem, kāpēc skolēni neizvēlas mācības klātienē. Gribu minēt faktu, ka 18 procentos skolu netiek realizēta neviena programma, kas būtu vērsta uz vardarbības mazināšanu. Ir cerības uz iespējamiem grozījumiem Izglītības likumā, kurus sagatavojusi Izglītības un zinātnes ministrija un par kuriem diskutēsim. Tie paredzētu, ka ikvienā skolā būtu jābūt šādai programmai, kas strādā ar bērniem un palīdz novērst vardarbību.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātei Līgai Kļaviņai.
Nākamais runās frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!
J. Dombrava (NA).
Labdien, godātie radioklausītāji! Šodienas pirmais un plašāk diskutētais jautājums bija saistībā ar esošās valdības paveikto un iecerēto. Frakcija “Nacionālā apvienība” ir norādījusi uz trīs būtiskām problēmām.
Viena būtiskā problēma ir aizsardzības ministrs un Aizsardzības ministrijas vadība, kura pēc valdības restarta, izskatās, no vājas kļūst par pavisam vāju. Mums esošajā ģeopolitiskajā situācijā rada satraukumu tas, vai ir atbildīgi uzticēt Aizsardzības ministrijas vadību šādām personām.
Sēdē premjerministre pauda apņemšanos, ka viena no valdības prioritātēm būs likvidēt birokrātiju. Debatēs mēs norādījām uz vairākiem punktiem, kuros saskatām, ka birokrātija faktiski tikai pieaug. Viens no piemēriem ir Krīzes vadības centrs. Ir paredzēts katru gadu tērēt vienu miljonu eiro 15 papildu darbinieku algošanai, no kuriem pieci nodarbošoties ar stratēģisko komunikāciju. Paralēli vairāki stratēģiskie komunikatori jau šobrīd atrodas Valsts kancelejā. Tāpat tika norādīts uz problēmu saistībā ar nepietiekamo darbu, lai apturētu sadarbību ar Krieviju – Krievijas pilsoņu izskaušana no valsts pārvaldes iestādēm, izglītības iestādēm, krievu valodas lomas mazināšana un tamlīdzīgi.
Vēl šodien Saeimas sēdē tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”. Mēs gaidījām teju divus gadus, līdz atnesīs redakciju. Šobrīd saņemtā redakcija parāda, ka nākotnē būs paredzēts, ka būs jāveido patvertnes, bet – tik niecīgā skaitā ēku, ka faktiski tas problēmu nerisinās. Mēs otrajam lasījumam iesniegsim priekšlikumus.
Vēl būtisks jautājums, ko virza Nacionālās drošības komisija – likumprojekts “Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums”. Likums paredzēs, ka veselai virknei valsts amatpersonu būs aizliegts izceļot uz Krievijas Federāciju vai Baltkrievijas Republiku. Kā mēs zinām, mums joprojām ir dažādas amatpersonas, tai skaitā prokurori, muitas darbinieki, kurām patīk brīvdienās aizbraukt uz Baltkrieviju. Šī iespēja tiks liegta.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Dombravam.
Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Jānis Patmalnieks. Lūdzu!
J. Patmalnieks (JV).
Labdien, godātie radioklausītāji, cienījamās radioklausītājas! Šodien noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, kurā, bez šaubām, centrālais jautājums bija Ministru prezidentes Evikas Siliņas ziņojums par iepriekšējā gadā paveikto. Valdību veidojošo partiju un opozīcijas debates notika gandrīz visas dienas garumā, tika norādīts un debatēts par to, kā labāk veikt valdības darbu un kādus mērķus izvirzīt. Nevar noliegt to, ka kopumā valdība strādā Latvijas labā, un pagājušajā gadā ir paveikts daudz. Varu minēt trīs punktus, kas saistīti tieši ar mūsu drošības paaugstināšanu.
Iekšējās drošības dienesta darbiniekiem algas pieaugums vidēji ir
10 procenti, un papildus ieviests 300 eiro uzturnaudas pabalsts. Ir pabeigta žoga izbūve uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, šogad tiks pabeigta uz robežas ar Krieviju. Aizsardzības budžets šogad ir sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni, kā norādīja Ministru prezidente, – 3,65 procentus no mūsu iekšzemes kopprodukta. Tie ir darbi, kas tiek veikti, lai paaugstinātu Latvijas iedzīvotāju drošību.
No savas puses es runā uzsvēru vienu paveikto darbu, kas ir noslēdzies šajā gadā, – Baltijas valstu energotīkla sinhronizācija ar Centrāleiropas sinhrono zonu. Gandrīz 20 gadu garumā gan ministrijas, gan politiķi, gan regulators un daudzas citas iesaistītās puses ir neatlaidīgi strādājuši, lai paaugstinātu Latvijas energoneatkarību.
Papildus varu norādīt vēl divus punktus, kurus gribu uzsvērt, kas šodien ir bijuši sēdē. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tika nodots izskatīšanai likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”, kas paredz atvieglot uzņēmumu dibināšanas procedūru – neatkarīgam ekspertam nebūs jāvērtē pamatkapitāls līdz 25 tūkstošiem; palielinot pamatkapitālu, nebūs jāvērtē līdz 50 tūkstošiem eiro, to varēs darīt valde; aizdevuma prasījuma tiesības, kas rodas no bezskaidras naudas aizdevuma, arī nevajadzēs vērtēt.
Sēdes noslēgumā bija viena ļoti patīkama ziņa – ar Saeimas lēmumu tika pārdalīti papildu budžeta līdzekļi animācijas filmu nozarei. Ņemot vērā animācijas filmas “Straume” panākumus, viens miljons eiro tiks piešķirts animācijas filmu projektu konkursiem.
Lai jums veiksmīga atlikusī diena!
Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Patmalniekam.
Raidījumu “Frakciju viedokļi” šodien noslēdz frakcijas “Stabilitātei!” deputāts Iļja Ivanovs. Lūdzu!
I. Ivanovs (ST!).
Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē mēs uzklausījām Ministru prezidentes Evikas Siliņas ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Esam dzirdējuši skaļus vārdus un ambiciozus solījumus, taču tie nav realizējami.
Ziņojumā par valdības sasniegumiem un nākotnes plāniem redzam nevis konkrētus risinājumus, bet politisko retoriku bez jebkāda seguma. Mēs dzirdam par aizsardzības budžeta kāpumu līdz 5 procentiem no IKP. Taču vai kāds ir padomājis, kāda ir šī lēmuma cena? Aizsardzība ir svarīga, bet ne uz veselības aprūpes, izglītības un sociālās labklājības rēķina. Solīt trīs miljardus eiro gadā aizsardzībai, kad mūsu slimnīcās jau šobrīd ir garas rindas un ārstu trūkums, ir absurdi. Vai lielāks budžets nozīmē efektīvāku drošību? Nē, ja nauda tiek tērēta bez kontroles, ja mēs iepērkam aprīkojumu par divreiz lielākām cenām nekā tā faktiskā vērtība.
Birokrātijas mazināšana tiek solīta gadiem, bet mēs redzam tikai ierēdniecības aparāta paplašināšanos. Kā mēs varam ticēt, ka šoreiz būs citādi? Ja līdz šim nekas nav mainījies, kāpēc lai mainītos tagad? Solīt reformas bez skaidra rīcības plāna ir cilvēku maldināšana. Kamēr mēs neizskaudīsim korupciju, nekādi papildu līdzekļi aizsardzībai, veselībai vai ekonomikai nesniegs reālu uzlabojumu. Kāda jēga no lielāka finansējuma, ja tas tiek tērēts neefektīvi, nelietderīgi un nereti izšķērdīgi?
Par valdības restartu. Ministru maiņa ir bijusi formāla – krēsli tiek pārbīdīti, bet būtībā nekas nemainās. Mums vajag reālas pārmaiņas, nevis politisku spēli ar amatiem.
Šobrīd man viss.
Paldies. Visu labu!
Vadītāja. Paldies deputātam Iļjam Ivanovam.
Līdz ar to raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!