Frakciju viedokļi
2025. gada 10. aprīlī
Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un pienācis laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Tajā deputāti pastāstīs jums par sēdē skatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un citām aktualitātēm.
Pirmajai šodien vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!
R. Petraviča (LPV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija ļoti īsa sēde, bet es informēšu par svarīgāko, kas šodien tika pieņemts.
Juridiskajai komisijai tika nodots Valsts prezidenta ierosinātais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””. Kopš 2013. gada Valsts prezidentam nav iesniegts un Saeimā nav izskatīts neviens vēlētāju izstrādāts likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts. Tas rada šaubas par to, vai vēlētājs tiešām var realizēt savas tiesības. Tas, kas tiek darīts ar šiem plānotajiem likuma grozījumiem... tātad pirmais – tautas nobalsošana ir noteikta likumā, un otrā... Satversmē. Problēmas ar tautas nobalsošanu ir jau kopš Satversmes pieņemšanas brīža, un, nemainot Satversmi, nekādas lielās izmaiņas nevar tikt panāktas. Prezidenta iesniegtais likumprojekts samazina no gada uz pusgadu parakstīšanās laiku, kas nepieciešams, lai notiktu referendums, samazinot slieksni no vienas desmitās uz vienu divpadsmito daļu... bet arī tas ir labāk nekā nekas, un prezidentu par to var tikai uzslavēt.
Otrs posms ir referendumi, un attiecībā uz tiem samazināts nav nekas, jo tad jālabo, kas ir noteikts Satversmē. Juridiskā komisija, protams, skatīs, izvērtēs, un tiks sniegti arī priekšlikumi, kas varētu uzlabot procesu, kādā veidā vēlētājs var izteikt savu gribu, jo referenduma slieksnis šobrīd tiešām nav sasniedzams.
Otrs jautājums, kas tika skatīts, attiecās uz Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes precēm un šo valstu produktu tirdzniecības aizliegumu Latvijā. Tika noraidīta šīs iniciatīvas izskatīšana Saeimā, bet tika nodots komisijai... jo arī mūsu partija uzskata, ka būtu jābūt kopīgam regulējumam ar Eiropas Savienību, kopā ar sankciju paketēm, jo vieni paši mēs neko ļoti ietekmēt nespējam, mūsu apgrozījums ir tik ļoti niecīgs, ka tas nekādu iespaidu uz Krieviju neatstātu, drīzāk gan uz mums pašiem. Būtu jāvērtē arī medikamentu imports... ko mēs importējam no šīm valstīm, vai tos var aizstāt ar citiem, lai mēs nenonāktu situācijā, ka trūkt atsevišķu medikamentu.
Vēl gribu uzsvērt, ka šodien pirmajā lasījumā tika atbalstīts likumprojekts “Biobanku likums”. Šobrīd nav vienota biobanku likuma, kas apgrūtina gan izpēti, gan bioloģisko paraugu uzglabāšanu... tai skaitā saglabājot privātuma neaizskaramību. Apstrāde, uzglabāšana, nodošana pētniecībai – to visu regulēs Biobanku likums.
Tika iesniegti grozījumi Iesniegumu likumā, kas iestādēm noteiktu sniegt atbildes ne vēlāk kā 10 dienu laikā līdzšinējā mēneša vietā.
Tas man arī viss. Paldies.
Vadītāja. Paldies Ramonai Petravičai no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
Nākamā runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāte Ilze Vergina. Lūdzu!
I. Vergina (JV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien starp daudzajiem izskatītajiem jautājumiem viens no būtiskākajiem un svarīgākajiem bija saistīts ar ģeopolitisko situāciju... Latvijā. Tas ir likumprojekts, kas turpina būtisku izglītības reformas posmu, proti, atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas vispārējās un profesionālās vidējās izglītības programmās.
Gribu uzsvērt, ka šis likumprojekts paredz loģisku un mērķtiecīgu pārejas procesa turpinājumu. Tas sniedz skaidras tiesiskās garantijas izglītojamiem, kuri uzsāks vai turpinās izglītību 2025./2026. mācību gadā. Viņiem būs tiesības neuzsākt vai neturpināt krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvi, un izglītības iestādes, sadarbojoties ar dibinātāju vai valsti, nodrošinās alternatīvas apgūt citu svešvalodu, piemēram, angļu, vācu vai franču valodu. Gribu īpaši uzsvērt, ka ar šo tiek ieviesta vienota un konsekventa pieeja svešvalodu apguvei visā izglītības sistēmā, stiprināta Latvijas izglītības satura kvalitāte un atbilstība Eiropas un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstu izglītības standartiem, un tam ir vēl citi būtiski ieguvumi.
Viennozīmīgi ir saprotams, ka šāda pāreja uz jauninājumiem izglītības sistēmā rada arī jautājumus, un mēs vēlamies uzsvērt to, ka likumprojekts respektē skolēnu uzsāktās izglītības gaitas. Tie, kuri jau apgūst krievu valodu kā otro svešvalodu, varēs pabeigt šo kursu līdz programmas noslēgumam. Tādējādi tiek ievērots tiesiskās paļāvības princips. Tas, kas šobrīd ir ļoti, ļoti būtiski un svarīgi, – mēs neesam pret kādu valodu, tas ir tāds skaidrs solis par saskaņotu, kvalitatīvu un eiropeisku izglītību Latvijā, un mēs esam par to, lai bērniem ir mūsdienīga, uz nākotni vērsta izglītība. Šis ir viens no tādiem ļoti būtiskiem jautājumiem. Tam es arī – no frakcijas – vēlējos pievērst uzmanību. Frakcijā esam parakstījuši šo likumprojektu... šos grozījumus, tādēļ vēlējos par to jums pastāstīt.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Ilzei Verginai no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Līgai Kļaviņai. Lūdzu!
L. Kļaviņa (ZZS).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mūsuprāt, šodien ļoti būtisks bija likumprojekts “Grozījumi Iesniegumu likumā”. Zaļo un Zemnieku savienība bija iniciators, un paldies kolēģiem, kas atbalstīja šīs iniciatīvas virzību Saeimā pirmajā lasījumā. Arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbalstījusi likumprojektu “Grozījumi Iesniegumu likumā” pirmajam lasījumam.
Kāpēc par šo runājam? Tāpēc, ka darbiem birokrātijas mazināšanā ir jāiet kopā ar runām. Daudzi no jums, rakstot iesniegumus, ir ilgi gaidījuši atbildes, un tad, kad tās saņemtas, tās ir bijušas garas un ļoti nesaprotamas. Šī likumprojekta būtība un jēga ir pirmām kārtām samazināt iesniegumu izskatīšanas termiņu. Ja līdz šim atbilde bija jāgaida 30 dienas, tad mēs piedāvājam šo termiņu samazināt līdz 10 darbdienām. Būtiski, ka projektā ir paredzēts – ja šis jūsu kā iedzīvotāja iesniegums varbūt nav adresēts pareizajai iestādei, tad pati iestāde pārsūtīs to citai iestādei, kurai ir nepieciešams sniegt atbildi uz šo iesniegumu. Mēs uzskatām, ka šādam ierosinājumam ir jēga un ka tas gan samazinās administratīvo slogu, gan mazinās birokrātiju, un aicināsim iestādes un iestāžu darbiniekus nerakstīt šīs garās vēstules, kuru “tulkošanai” dažreiz ir nepieciešams piesaistīt pat speciālistu. Tāpēc, strādājot tālāk, aicināsim iesniegt racionālus priekšlikumus otrajam lasījumam. Protams, vienmēr var uzlabot, un ceram, ka šis likumprojekts savu gaitu turpinās sekmīgi un mēs varēsim runāt – jau soli pa solim – par birokrātijas mazināšanu.
Otrā lieta, par ko es vēlos šodien informēt, – par šonedēļ Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā notikušajām ļoti būtiskajām sēdēm. Viena no sēdes tēmām bija demogrāfija un nākotnes izglītības izaicinājumi. Mīļie radioklausītāji, dati nav iepriecinoši, un par to mums stāstīja zinātnieki. 2024. gada 1. septembrī 1. klasi uzsāka 21 tūkstotis skolēnu, bet 2030. gadā mēs sagaidīsim vairs tikai 13 tūkstošus skolēnu, un tieši šis aspekts ir ļoti būtisks, kāpēc jāpievērš uzmanība demogrāfijas ietekmei uz izglītības kvalitāti. Pamatizglītībā skolēnu kritums būs vēl jūtamāks, tāpēc arī zinātnieki mums, Saeimas deputātiem, komisijā norādīja, ka šīs reformas, kas ir uzsāktas, būs jāturpina, jo demogrāfijas skaitļu nepielūdzamā ietekme būs jūtama arī turpmāk. Būtisks aicinājums ir nepaļauties spiedienam samazināt finansējumu, bet turpināt ieguldīt – turpināt ieguldīt mūsu bērnos, mūsu nākotnē, jo izglītības kvalitāte mums tomēr ir ļoti svarīga.
Nobeigumā es gribu teikt, ka tās prasmes un mācīšanās pieredzes, kādas būs nākotnē sagaidāmas un par ko mēs aktīvi diskutējam arī Saeimas komisijā, par ko runā gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan izglītības pārvaldes un visi skolu vadītāji... kas arī tika apstiprināts trešdienas sēdē... kurā mums prezentēja ziņojumu par līderību izglītībā... Tikai ļoti izcili skolu direktori spēj atbalstīt izcilus skolotājus un radīt... izcilus skolēnus. Šajā digitālajā laikmetā patiesi mums būs nepieciešamas pārmaiņas, un tās būs kā jauna forma, kurai mums būs jāspēj pielāgoties. Un pats būtiskākais – būs nepieciešamība visu laiku mācīties. To es novēlu jums, cienījamie radioklausītāji, – būt aktīviem, mācīties neatkarīgi no tā, kurā vecumposmā esat.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Līgai Kļaviņai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātei Saeimas priekšsēdētājas biedrei Antoņinai Ņenaševai. Lūdzu!
A. Ņenaševa (PRO).
Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien mums, teikšu tā, bija diezgan dinamiska un īsa sēde, bet tomēr arī daudz svarīgu jautājumu tika izlemts. Es no PROGRESĪVO puses minēšu dažus.
Šodien otrajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā”, kas attiecas uz skolēnu mācību uzņēmumiem. Šis bija mūsu kolēģa Ata Švinkas izstrādāts likumprojekts... un aktīvi virzīts. Gadiem skolās ir tāda brīnišķīga mācību forma, kurā jaunieši mācās veidot savus pirmos uzņēmumus. Un kaut kādā mērā viņi visus šos gadus bija tādā nezināmā formā attiecībā uz nodokļu režīmu – vai viņiem ir jāmaksā vai nav jāmaksā nodokļi, vai ir jāreģistrē... Mācību nolūkiem šis ir brīnišķīgs veids, kā trenēties uzņēmējdarbībā, un tas sevī ietver arī nodokļu nomaksu vai vismaz izpratni par to, pie kādiem ieņēmumiem iestājas vajadzība maksāt nodokļus.
Man ir prieks, ka likumprojekta otrajā lasījumā nebija priekšlikumu. Līdz ar to viss iet savu gaitu – skolēnu mācību uzņēmums kā nodokļu maksātājs būs jāreģistrē tikai tad, ja apgrozījums pārsniedz trīs tūkstošus eiro gadā. Savukārt līdz šim slieksnim tad darbojamies – mācāmies brīvi un piedalāmies tirdziņos, kas ir pieejami skolēniem.
Vēl viens svarīgs likumprojekts, ko šodien atbalstījām pirmajā lasījumā, ir “Grozījumi Interešu pārstāvības atklātības likumā”. Arī komisijā bija spraigas diskusijas par to. Tātad mēs to procesu – reģistru, kur jāreģistrējas interešu pārstāvjiem jeb tautā saucamajiem lobistiem, – atliekam. Vai tas ir labi vai slikti, vai tas ir labs signāls vai slikts – tas ir jautājums. Tieslietu ministrijas arguments, kāpēc nevar šogad ieviest šo reģistru, bija tiešām pamatots: ir gan finansiālas izmaksas, gan joprojām vairākas, teiksim, birokrātiskas neskaidrības un šķēršļi. Līdz ar to nolemts termiņu pagarināt līdz 2028. gadam, bet ir arī pagaidu variants, ka turpinās gan brīvprātīgā reģistrēšanās, gan, kā mēs zinām, arī partijas uztur vairākus savus lobiju reģistrus un godprātīgi reģistrē tur visas tikšanās. Protams, citi vēl ne līdz galam...
Bet mūs dara bažīgus tas, ka šajos grozījumos ir arī vēlme atvieglot interešu pārstāvjiem iespēju reģistrēt visu to, ko viņi pārstāv, bet nereģistrēt fizisko personu, attiecīgi, kas ir tiesīga pārstāvēt... Par šo mēs runāsim tālāk, jo... ja kāds atnāk pārstāvēt firmu vai uzņēmums atnāk pārstāvēt kādas intereses... vai viņu pilnvarotā persona un tā netiek reģistrēta kā persona, kas pārstāv šī uzņēmuma intereses, tad, protams, ir iespējas... Arī viens cilvēks, ja tas nav reģistrēts, var pārstāvēt vairāku intereses un tādā veidā izvairīties no caurskatāmības, kas ir viens no svarīgākajiem elementiem šajā likumprojektā. Tāpēc, protams, skatīsimies uzmanīgāk, sniedzot priekšlikumus uz otro lasījumu.
Manuprāt, šodien tie bija būtiskākie likumprojekti.
Paldies. Lai visiem veiksmīga diena!
Vadītāja. Paldies Antoņinai Ņenaševai no frakcijas PROGRESĪVIE.
Nākamais runās frakcijas “Stabilitātei!” deputāts Amils Saļimovs. Lūdzu!
A. Saļimovs (ST!).
Paldies par doto vārdu.
Sveicināti, dārgie klausītāji! Nav noslēpums, ka visā pasaulē ir diezgan sarežģīti laiki, visi gaida, kādā veidā pasaules ekonomiku ietekmēs ASV prezidenta Donalda Trampa ieviestie muitas tarifi. Arī mēs, Latvijas iedzīvotāji, gaidām, un mums ir jāgatavojas tam. Šajā sakarā vēlos teikt, ka ikviens likumprojekts, ko skatām, jāvērtē ļoti detalizēti, jo ietekme būs negatīva – IKP samazinājums, inflācijas paaugstināšanās, ietekme, protams, būs arī Eiropas Centrālās bankas procentu likmei un tā tālāk, un tā joprojām. Līdz ar to katrs likumprojekts, ko mēs skatām, jāvērtē tā: ja ir kaut vai minimāla negatīva ietekme uz ekonomiku, nav laiks šādu likumprojektu skatīt, to vajag atstāt uz labākiem laikiem.
Šodien diemžēl komisijai tika nodots vienu šāds likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, kurš ievieš papildu prasības degvielas un kurināmā operatoriem. Tas nozīmē, ka viņiem būs jāiegādājas visādas kvotas, būs monitorings, papildināsies visādi ziņošanas slogi un tā tālāk, kas galu galā ietekmēs galapatērētāju, un tas nozīmē, ka cena būs augstāka. Par šo likumprojektu var runāt daudz. Diemžēl tas būs mūsu komisijā. Runāsim un mēģināsim rast kompromisu, kas mazāk ietekmēs mūsu ekonomiku.
Vēl mums šodien izdevās apturēt “Nacionālās apvienības” lēmuma projektu “Par visa veida Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču un produktu tirdzniecības aizliegumu Latvijas teritorijā”. Tas ir tas ierobežojums... Skaidrs, ka viņiem ir vēlme cīnīties pret produktiem, bet situācija ir šāda: ja gadījumā aizliegtu to produktu tirdzniecību Latvijā, tas atkal galu galā ietekmētu produktu cenu.
Tā ka paldies kolēģiem par atbalstu, par to, ka mums izdevās tomēr apturēt šāda veida ierosinājumu.
Paldies, un jaukas brīvdienas!
Vadītāja. Paldies Amilam Saļimovam no frakcijas “Stabilitātei!”.
Nākamais runās frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Jānis Vitenbergs. Lūdzu!
J. Vitenbergs (NA).
Sveiciens visiem klausītājiem! Šodien sēdē bija virkne jautājumu, kuri skar ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, kuri stiprina... mūsu izglītības sistēmā atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves.
Sēdē bija diezgan asas diskusijas... un bez pārsteigumiem – šeit ir politiskie spēki, kuri bremzē vai nekad neatbalsta lēmumus, kas samazina sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju.
Pirms brīža dzirdējām, arī kolēģis teica, ka šī ideja ir noraidīta. Vēl aizvien ir virkne uzņēmumu, daudz uzņēmumu Latvijā, kuri sadarbojas ar Krieviju un Baltkrieviju, kuri katru mēnesi importē produktus desmitiem miljonu eiro apmērā. To var redzēt mūsu veikalu plauktos, ka ir tādas preču grupas no Krievijas un Baltkrievijas kā saldumi, konservēti produkti, saulespuķu sēklas, saldinātie dzērieni, arī alkohols, tējas, pārtika bērniem, pat veļas pulveri, citas saimniecības preces, trauki, kancelejas preces, kas tik vēl ne... Tas apjoms tiešām ir liels, un ir sajūta, ka tas pieaug, tādēļ arī bija šāda iniciatīva – liegt tirgot Latvijā veikalos šīs preces no 1. jūlija. Palīdzēt arī vietējiem ražotājiem, jo...
Jāsaka paldies tiem uzņēmumiem, kuri ir pieņēmuši lēmumu vairs netirgot Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces. Mūsu uzņēmumi var saražot to pašu, var saražot labāk, un šajos apstākļos tā ir absurda situācija, ka pircēji, bieži vien nezinot, nopērk šajās valstīs ražotos produktus, tādējādi atbalstot šo valstu ekonomiku, šo valstu ražotājus, netieši barojot “kara mašīnu”.
Atbalsta nebija. Bija virkne politiķu, koalīcijas deputātu, kuri balsojumā atturējās vai nebalsoja vispār, bet atbalstu sajutām no divām frakcijām, divi politiskie spēki – APVIENOTAIS SARAKSTS un “Nacionālā apvienība” – patiesi atbalstīja.
Gribētos ticēt, ka tas nenogulsies kādā atvilktnē komisijā un ka šo jautājumu tiešām skatīs. Ir pagājuši daudzi gadi, un vienmēr tiek lietots attaisnojums – ja Eiropa kopēji lems, tad mēs atbalstīsim. Trīs gadu laikā Briselē nav panākts atbalsts kopējām sankcijām. Mēs varam lemt uz vietas – lokāli –, ko tirgot vai netirgot.
Apmeklējot dažādas veikalu ķēdes, veikalus, apskatot sortimentu... pārdevēju, īpašnieku attieksme ir nepieņemama – viņi apgalvo: mēs tirgosim, ko gribam. Mūsu vietējie produkti bieži vien tiek diskriminēti, jo šīs veikalu ķēdes un veikali pieder Krievijas pilsoņiem. Tāda šobrīd ir situācija, tādēļ šis jautājums tika virzīts.
Otrs – īsumā pieskaršos krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvei. Tiem jauniešiem, kuri mācās vai uzsāks mācības vidusskolās, arodskolās, būs iespēja atteikties un pateikt: nē, es negribu mācīties krievu valodu kā otro svešvalodu, gribu mācīties angļu, franču, vācu vai kādu citu Eiropas Savienības valodu. Viņiem būs tāda iespēja. Pamatskolā tas jau sakārtots, bet vidusskolā līdz šim nebija.
Kolēģe Ilze Indriksone, kura strādā šajā komisijā, sagatavoja šos grozījumus, parakstījuši arī citu frakciju kolēģi. Ceru, ka šis nenoputēs komisijas vadītāja atvilktnē, bet tiks virzīts uz priekšu, jo nekas jau nav beidzies, diemžēl nekas nav beidzies.
Vairāk nekā trīs gadus norit Krievijas sāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā. Mums ir jāstiprina sava valoda, jāsamazina kara ietekme... kultūras telpā, valodas lietošanā, ļoti svarīgi – arī ekonomiski. Enerģētikas sektorā esam to izdarījuši, bet ir nepieciešams spert nākamos soļus. Citādi ir ziemas miega izjūta gan Saeimā, gan valdībā.
Paldies. Veiksmīgu dienu! Turpinām strādāt.
Vadītāja. Paldies Jānim Vitenbergam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.
Raidījumu “Frakciju viedokļi” šodien noslēgs frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Juris Viļums. Lūdzu!
J. Viļums (AS).
Labdien! Prieks jūs visus uzrunāt. Īsumā izstāstīšu, manuprāt, šodien aktuālāko no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” viedokļa. Man jāpievērš jūsu uzmanība Latvijas austrumu teritoriju problēmām.
Droši vien esat daudz dzirdējuši, ka Latvijā ir ļoti izteikta reģionu nevienlīdzība. Man jums jāatgādina, ka divus ar pusi gadus... Starp citu, vēl 2022. gadā, īsi pirms Saeimas vēlēšanām, Ministru kabinets... aizbrauca uz Ludzu un uzklausīja vietējo pašvaldību viedokļus, pēc tam secināja, ka patiešām ir jāizstrādā īpašs rīcības plāns Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai. Pagāja divi ar pusi gadi, beidzot šī gada sākumā šis rīcības plāns ir ieraudzījis dienasgaismu, un tajā ir uzskaitītas dažādas labas aktivitātes. Kopumā ministrija ir uzskaitījusi pat 644 miljonus, kas šī rīcības plāna ietvaros varētu tikt izlietoti un ieguldīti Latvijas austrumu teritorijās, tas ir, Latgalē un Alūksnē.
Skatot šo rīcības plānu Latgales apakškomisijā, arī vakar kopā ar Ilgtspējīgas attīstības komisiju sīkāk izvērtējot, ir jāsecina, ka tajā ir ļoti daudz aktivitāšu, kuras tiktu īstenotas neatkarīgi no šī rīcības plāna apstiprināšanas. Tāpēc mēs ar kolēģiem sagatavojām deputātu jautājumu Ingai Bērziņai, kas ir viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre un reizē Ministru kabineta īpaši izveidotās Latvijas austrumu pierobežas sociālekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas tematiskās komitejas vadītāja. Tajā ietverti vienkārši jautājumi saistībā ar manis iepriekšminēto rīcības plānu: kuras aktivitātes un kuri pasākumi tajā dokumentā ir patiešām specifiski austrumu teritoriju ekonomisko izaicinājumu risināšanai, un cik liels finansējums ir šīm specifiskajām aktivitātēm? Citādi šobrīd izskatās, ka rīcības plānā ir sarakstīts viss kaut kas, kas vienalga būtu īstenots gan Latgalē, gan Vidzemē, gan Kurzemē, gan Zemgalē, līdz ar to ir negodīgi no valdības puses to pasniegt kā tādu lielu sasniegumu.
Es pat gribu lietot salīdzinājumu... Protams, vēlu labu veselību Romas pāvestam un saprotu, ka Romas pāvests lūdzas par visu kristiešu labo veselību un labajiem nodomiem visā pasaulē. Piedodiet manu ironiju... šajā rīcības plānā varētu ierakstīt, ka Romas pāvests īpaši lūgsies par Latvijas austrumu teritoriju iedzīvotājiem.
Gaidīsim atbildi no ministrijas. Noteikti savos sociālajos tīklos padalīšos ar jums ar atbildēm.
Otra lieta – pavisam īsi jāpieskaras gaidāmajām Latvijas pašvaldību vēlēšanām. APVIENOTAIS SARAKSTS startēs 38 pašvaldībās, kopā mums ir 914 deputātu kandidāti. Izvērtējiet savā pašvaldībā mūsu piedāvājumu, jums ir izvēle.
Strādājam aktīvi. Šīs nedēļas nogalē Rēzeknē notiks Latvijas Zaļās partijas ikgadējais kongress, kas mani personīgi īpaši priecē. Sekojam līdzi politikai, rīkojamies paši un darām visu, lai Latvija visā tās teritorijā, visās malās būtu attīstīta un droša.
Paldies jums par uzmanību. Strādājam tālāk!
Vadītāja. Paldies Jurim Viļumam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.
Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!