Frakciju viedokļi
2025. gada 16. aprīlī
Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”.
Deputāti tiešraidē pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajai šodien vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātei Jekaterinai Drelingai. Lūdzu!
J. Drelinga (ST!).
Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien tika izskatīti un nodoti komisijām vairāki interesanti likumprojekti. Viens no svarīgākajiem bija likumprojekts “Par pievienošanās atsaukšanu Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu”, ko izskatījām otrajā lasījumā un steidzamības kārtā.
Šis jautājums skar daudzus cilvēkus, īpaši tos, kas dzīvo pierobežā. Mīnas nešķiro – karavīri vai civiliedzīvotāji, vai dzīvnieki. Mēs nevaram saviem iedzīvotājiem nodrošināt pilnu drošību. Ir zināms, ka par mīnu upuriem katru gadu kļūst tūkstošiem cilvēku. Izstāšanās no šīs konvencijas tikai pasliktinās situāciju. Ļoti žēl, ka vairākums šodien šo likumprojektu atbalstīja, ka politiskas un ekonomiskas intereses ir svarīgākas nekā cilvēku dzīvības.
Šodien iesniedzām pieprasījumu satiksmes ministram Atim Švinkam “Par Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” valdes priekšsēdētāja amata kandidātu atlasi un atalgojumu”. Tā kā Martinu Gausu atlaida no darba un šobrīd jau vairāki kandidāti izteikuši vēlmi kļūt par valdes priekšsēdētāju, tas bija pamats vairākiem mūsu jautājumiem – kādas prasības tiks izvirzītas kandidātam; vai kandidātam ir jābūt ar latviešu valodas zināšanām vai Latvijas pilsonim; kāda būs alga – un citiem jautājumiem, kas ir svarīgi mūsu iedzīvotājiem, jo viņu nodokļi nodrošina šiem kandidātiem visai lielas algas.
Paldies par jūsu uzmanību. Priecīgas Lieldienas!
Vadītāja. Paldies deputātei Jekaterinai Drelingai.
Vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātei Aivai Vīksnai. Lūdzu!
A. Vīksna (AS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien, kā jau pirms Lieldienām, bija īsa, spraiga un aktīva Saeimas sēde. Es gribu pievērsties vienam jautājumam, ko mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, ierosinājām un kas ir būtisks visiem Latvijas nodokļu maksātājiem. Tas skar tā sauktos e-rēķinus. Pats svarīgākais – mēs iesniedzām priekšlikumu, lai šie e-rēķini... pagarinātu... vēl uz gadu. Tas stātos spēkā tikai 2027. gada 1. janvārī. Kāpēc? Četras lietas.
Pirmām kārtām, kā tika solīts, līdz 1. maijam vajadzēja pieņemt Ministru kabineta noteikumus... Vēl gan ir kā studentiem... iesniegt pēdējā dienā.
Otrs – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā bija VARAM ministre Bērziņas kundze, kas norādīja, ka līdz 2026. gada 1. janvārim visu sistēmu sagatavot nebūs iespējams. Līdz ar to ir loģiski – pagarināt... uz gadu. Tas, protams, neliecina, ka problēma atlikta.
Trešā lieta, ko norāda darba devēji, uzņēmēji, arī datorprogrammu izstrādātāji, – ir jādefinē, kas ir e-rēķins. Vai tas ir tikai grāmatvedībā... nosūtīt šo rēķinu no vienas grāmatas uz otru... vai tomēr tajā norādām pakalpojumu... preces... kas ir ļoti būtiski, lai uzņēmumos nebūtu gan rēķins, gan vēl preču pavadzīmes.
Ceturtā lieta, kas arī ļoti būtiska, – mūsu pārvaldē visiem zināmā “Latvija.lv” strādā lēni. Ja mēs visi sākam tajā darbības, tā apstājas, nestrādā. Tātad ļoti daudz ir jāizdara valsts pārvaldē infrastruktūras nodrošināšanai “Latvija.lv”.
Tā ka darba ir daudz. Tās problēmas nav senas, tās jau ir no 2019., 2020. gada... darba grupām... bet nav atrisinātas. Un pāri visam – paralēli jāveic grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, lai mēs to varētu lietot kā attaisnojuma dokumentu. Arī šeit ir jāveic izmaiņas.
Darba ir daudz, esam sākuši, kā jau visi zinām, birokrātijas samazināšanu. Šis būs viens solis... neliksim uzņēmējiem stresot, bet plānveidīgi un profesionāli sagatavoties šim procesam... vienu gadu ilgāk.
Tā kā tuvojas Lieldienas... tie ir ģimenes svētki... krāsosim olas, šūposimies augstu, augstu, lai mūsu ekonomiskā izaugsme būtu tikpat saulaina, kā mums visiem būs šīs Lieldienas. Priecīgas jums Lieldienas!
Vadītāja. Paldies deputātei Aivai Vīksnai.
Nākamais runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāts Edmunds Zivtiņš. Lūdzu!
E. Zivtiņš (LPV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pieskaršos tikai divām lietām. Šodien iezīmējās ļoti interesanta tendence – tā teikt, konservatīvo, labējo partiju uzvara vienā jautājumā un veselā saprāta zaudējums Saeimā. Par ko ir runa?
Veselais saprāts bija... sākot ar Stambulas konvenciju, turpinās visi murgi, kas skar dzimumu līdztiesību, it kā mums Latvijā nebūtu... Viens no šiem jautājumiem bija par to, lai vadošajos amatos būtu līdzsvarota pārstāvība – gan vīrieši, gan sievietes. To gribēja noteikt ar likumu.
Manā skatījumā... šoreiz ne tikai manā un LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ skatījumā, arī Saeimas vairākuma skatījumā... šis likumprojekts netika atbalstīts, netika nodots komisijām – tā teikt, nobalsots par to, lai tādu murgu, kurus paredz Stambulas konvencija, šeit, Saeimā, vismaz šodien nebūtu.
Otrs jautājums, kas, manā skatījumā, ir ļoti būtisks un kurā mēs tā kā zaudējām veselo saprātu, ir izstāšanās no Otavas konvencijas. Lai arī atbalstītāji stāsta, ka tas ir signāls... Es varētu piekrist, ka tas tiešām ir signāls Krievijai – ka mēs darīsim tā, kā mēs gribam... Bet jāsaka – ne jau velti mēs pievienojāmies, ne jau velti Latvija pievienojās šai konvencijai, un tas ir apakšā... Šis likums un šī konvencija faktiski ir rakstīti ar cilvēku asinīm. Un neko labu tas nedod, jo kari, pat simtgadīgie kari, vienmēr beidzas... ar pārrunām... un šīs nevadāmās mīnas paliek.
Savulaik, pirms gada, diviem, armijas komandieri stāstīja, ka ir daudz efektīvāki veidi, kā cīnīties un kā aizstāvēt savu dzimteni. Diemžēl izskatās, ka šobrīd politiķi aizmālē cilvēkiem acis... par to situāciju, kāda šobrīd ir valstī... ka mums ir iztrūkums budžetā, nepietiek naudas, zāles pensionāriem kļūst aizvien dārgākas, tagad zobenu iepirkums par gandrīz miljonu eiro... Nu, manā skatījumā, šis likums ir tikai un vienīgi, lai aizmālētu cilvēkiem acis. Jāsaka, frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nostāja ir tāda, ka par mieru ir jācīnās nevis ar kājnieku mīnām, bet – diplomātiem un politiķiem. Tāda nostāja mums bija, ir un būs, un mēs kategoriski neatbalstām izstāšanos no Otavas konvencijas.
Visiem jaukas brīvdienas, priecīgu Lielo piektdienu un priecīgas arī Lieldienas! Uz tikšanos!
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Edmundam Zivtiņam.
Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Andrejam Vilkam. Lūdzu!
A. Vilks (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Gribu veltīt uzmanību trim likumprojektiem, kuri šodien tika izskatīti Saeimas sēdē.
Pirmais likumprojekts, kuram jau pieskārās Zivtiņa kungs, – “Kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās nodrošināmā dzimumu līdzsvara likums”, kas reglamentētu šo līdzsvaru ar likumu. Pamatojums ir saistīts ar to, ka nav dzimumu līdzsvara kapitālsabiedrību padomēs un valdēs. Tātad nepieciešams (to nosaka likumprojekta 4. pants), ievēlot atbilstošā amatā, ievērot atklātības principu un atšķirīgas attieksmes aizliegumu neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, arī dzimuma. Šajā gadījumā ir pretruna starp to, ko nosaka likumprojekta mērķis, un principu, kādā veidā tas tiek deklarēts.
Gribu pievērst uzmanību arī tam, ka šajā likumprojektā tika noteikts, ka tiem subjektiem, kuri pieņem darbā, teiksim, nodarbinātos kapitālsabiedrības valdē vai padomē, katru gadu jāsagatavo informācija par dzimumu pārstāvniecību tās valdē un padomē. Tajā laikā, kad mums risinās... zināmā mērā birokrātijas samazināšana... droši vien tas nav pietiekami pamatoti. Līdz ar to šis likumprojekts tika noraidīts.
Gribu vērst uzmanību arī uz to, ka otrajā lasījumā steidzamības kārtībā tika izskatīts un pieņemts likums “Par pievienošanās atsaukšanu Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu”. Latvija pievienojās šai konvencijai 2005. gada 19. maijā. Situācija, bez šaubām, 2005. gadā bija kardināli cita, ja salīdzinām ar pašreizējo. Ir jāatzīst, ka pašreiz jūtam militāri stratēģisku zināmā mērā... agresiju, kas nāk no mūsu austrumu kaimiņiem. Ir nepieciešams nodrošināties, lai mēs nesagaidītu kaut kādus pārsteigumus. Šajā gadījumā kājnieku mīnas, bez šaubām, ir viens no resursiem, ko iespējams izmantot, lai mēs nodrošinātu savu drošību. Ir jāatzīst, ka Baltijas valstis pēc būtības ir vienotas, izstājoties no konvencijas. Mēs strādājam vienoti šajā procesā.
Pēdējais, kam gribu pievērst uzmanību, – ka pirmajā lasījumā tika atbalstīts “Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums”. Likuma mērķis ir uzlabot ugunsdrošību valstī, samazināt ugunsgrēku skaitu, ugunsgrēkos bojāgājušo skaitu un materiālos zaudējumus. Ja paskatāmies statistiku par zaudējumiem, bojāgājušajiem, tad no 2018. līdz 2022. gadam ugunsgrēkos bojāgājušo cilvēku skaits ir 416. Un tiek lēsts, ka tikai saistībā ar šiem cilvēku zaudējumiem radīti zaudējumi 300 miljoni eiro... vairāk nekā 300 miljoni eiro. Tie ir ļoti lieli zaudējumi. Likumprojekts paredz to, kādas organizācijas funkcionē, kādi ir viņu pienākumi, kāda ir atbildība, lai nodrošinātu ugunsdrošības līmeni.
Paldies par uzmanību. Visiem vēlu jaukas, saulainas, patīkamas, priecīgas Lieldienas un visu jaukāko, un visu labāko!
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Andrejam Vilkam.
Nākamā runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāte Irma Kalniņa. Lūdzu!
Irma Kalniņa (JV).
Labdien, Latvijas klausītāji! Mans vārds ir Irma Kalniņa, es esmu Jaunās VIENOTĪBAS biedre. Politikas lauciņā pa šiem 30 gadiem šo to esmu arī sapratusi. Šobrīd esmu arī NATO Parlamentārajā asamblejā un arī Ārlietu komisijā. Ārlietās ļoti dziļi esmu iegājusi sakarā ar to, ko šodien mūsu kolēģi teica par Otavas konvenciju.
Jūs jau droši vien nojaušat pēc manas latviešu valodas, ka es neesmu dzimusi, augusi Latvijā. Mani vecāki bija Otrā pasaules kara bēgļi, spiesti Latviju atstāt, es piedzimu Ņujorkā, mans brālis – bēgļu nometnē, mans nelaiķa vīrs Ojārs Ēriks Kalniņš – arī bēgļu nometnē. Tātad mēs kā bēgļu ģimene esam sapratuši, ko tas nozīmē – ciest karu. Tāpat kā visi latvieši, kas vēl palika Latvijā, tāpat kā latvieši, kas tika izsūtīti uz Sibīriju... un kur nu vēl visās pasaules malās.
Man Ukrainas karš ir ļoti personīgs. Izstāšanās no konvencijas man personīgi ir ļoti sāpīga lieta, jo sakarā ar to, ka mums kaimiņvalstī ir agresors Putins... Ja viņš rīt izbeigtu karu, mums vispār nevajadzētu izstāties no Otavas konvencijas. Šobrīd notiek it kā miera sarunas, bet miera sarunas nevirzās uz priekšu. Un mēs dzirdam no citas administrācijas, ka Putina kungs nemaz nav tik ļauns. Es domāju, ka, dodot solījumu kā Saeimas deputāte, es devu solījumu sargāt un atbalstīt Latvijas suverenitāti. Jā, mīnas nav vienīgais atrisinājums, kas Latvijai būtu, bet šobrīd tas ir tas, kas mums ir.
Protams, ar modernajām tehnoloģijām, viss kopā... Bet, lūdzu, neaizmirstiet, klausītāji, ka mēs to nedarām vieni paši, mēs to darām koordinācijā ar Poliju, Lietuvu, Igauniju un Somiju. Šodien arī bija sarunas ar Zviedriju, un viņi arī ir dziļās pārdomās, ko tas vispār nozīmē.
Otrs – ir daudz dezinformācijas par mīnām. Mīnas tiks izliktas tikai tad, kad būs tas brīdis, par ko es nemaz negribētu runāt ar jums... Tiklīdz Latvija kļūs nedroša, šīs mīnas tiks izmantotas. Modernās tehnoloģijas arī var pateikt, kur tās mīnas ir. Tas, ka mēs dzirdam pretrunīgu informāciju par mīnām... Es gribētu prasīt tiem pašiem cilvēkiem, kas ļoti atbalsta ASV administrāciju... un es zinu, ka mums jāstrādā kopā, un to saku kā transatlantiskais deputāts, kas vada deputātu grupu sadarbībai ar ASV un deputātu grupu sadarbībai ar Kanādu... es viņus ļoti cienu un respektēju viņu viedokli, bet arī Amerika nav Otavas konvencijā. Un tad būtu jājautā: kāpēc gan ne... kopā ar Krieviju un ar Irānu... Tāpēc šis ir otrais lasījums. Mēs vēl koordinēsim savu darbu, mēs vēl runāsim.
Es esmu ļoti lepna, ka Ināra Mūrnieces kundze kā Ārlietu komisijas vadītāja vada un ar saviem priekšlikumiem... es papildināju tikai ar vienu priekšlikumu... ka mēs varam sadarboties kopīgi, neskatoties, vai mēs esam opozīcija vai pozīcija. Šī ir Latvijas drošība, šī ir jūsu drošība, jo gala beigās Baltijas valstis, Somija un Zviedrija – mēs aizsargājam pārējo Eiropu.
Paldies par uzmanību. Pēc tik ļoti smagas tēmas es gribētu vērst jūsu uzmanību uz saulaini skaistām brīvdienām. Esiet kopā ar ģimeni, ar saviem bērniņiem un mazbērniņiem un priecājieties! Mīliet Latviju!
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātei Irmai Kalniņai.
Nākamā runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Līga Rasnača. Lūdzu!
L. Rasnača (PRO).
Labdien! Es esmu Līga Rasnača un pārstāvu frakciju PROGRESĪVIE. Man ir liels gandarījums par šīsdienas sēdi, ka izdevās virzīt tālāk izstāšanos no Otavas konvencijas. Mani vecāki ir piedzīvojuši Otro pasaules karu un pieredzējuši Latvijas neatkarības zaudēšanu uz ilgu laiku, es to negribētu piedzīvot. Domāju, kājnieku mīnu konvencijas atsaukšana tikai vairos Latvijas iedzīvotāju drošību.
Vēl kāds svarīgs... vēl vairāki jautājumi šodien tika skatīti attiecībā uz budžetu un finanšu iestādēm, un mūsu frakcijai ir viedoklis, ka, iespējams, vajadzētu nedaudz intensīvāk strādāt pie nākamā gada budžeta, kurā 5 procenti jānovirza aizsardzībai.
Trešais punkts, par ko gribu kādu vārdu teikt, ir... par to, ka neizdevās atbalstīt likumprojektu “Kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās nodrošināmā dzimumu līdzsvara likums”. Dažas frakcijas neslēpti līksmoja par to. Gribu teikt, ka tie, kas tā līksmoja, bija arī pret kājnieku mīnu konvencijas virzību. Un es domāju, ka tie nebija par to, lai mūsu kapitālsabiedrības veiksmīgāk darbotos. Jo, atrodoties ārpus Saeimas, esmu bieži dzirdējusi sabiedrības viedokli par kapitālsabiedrību valžu un padomju darbu, kas būtu uzlabojams. Es domāju, ka augstāks dzimumu līdzsvars – nav runa par pilnīgu vienādību, bet vienkārši lielāku pārstāvniecību – varētu būt veids, kā uzlabot šo valžu un padomju darbu.
Paldies, man viss.
Vadītāja. Paldies deputātei Līgai Rasnačai.
“Frakciju viedokļus” šodien noslēdz frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāte Ināra Mūrniece. Lūdzu!
I. Mūrniece (NA).
Sveicināti radioklausītāji! Patiešām paldies, ja kāds vēl ir sagaidījis šī raidījuma noslēgumu.
Vispirms šodienas galvenais jautājums – ir beidzot pieņemts lēmums, galīgais lēmums, par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas. Paldies visiem parlamentāriešiem, kas atbalstīja un balsoja par Ārlietu komisijas virzīto likumprojektu. “Nacionālā apvienība” jau sen aicināja izstāties no konvencijas – vairāk nekā pirms gada –, un tad es būtu tikai priecājusies, ja kolēģi būtu ieklausījušies mūsu aizsardzības ekspertu viedokļos un agrāk būtu izdarījuši to, ko mēs beidzot kā parlaments izdarījām tikai šodien. Labs lēmums, pareizs lēmums, bet varējām agrāk.
Šodien tikāmies arī ar vēstniekiem, ar starptautisko organizāciju pārstāvjiem, kuri uzdeva jautājumus: kā tad tā, kā jūs tā izstājaties? Bija gan neizpratne, gan atbalsts. Bija šie jautājumi jāskaidro. Tad jāsaka: mūsu zemessardze ir par izstāšanos, mūsu bruņotie spēki ir par izstāšanos. Mēs stiprinām austrumu robežu, un tieši tur ir doma: ja būs nepieciešams, tad šīs kājnieku mīnas arī izvietos, un nevienam ienaidniekam nav jāsper kāja mūsu Latvijā, un, ja vajag, tiks pielietoti visi ieroči, lai Latvija tiktu nosargāta. Tā ir viena lieta.
Otra lieta. Es gribētu redzēt un dzirdēt, kā mūsu valdība virzās uz priekšu ar 5 procentu sasniegšanu aizsardzības jomai. Un nekādu zelta zobenu pirkšanas, nekādas pārmērības un izšķērdības! Mums ir jādomā par pretgaisa aizsardzības sistēmām, par artilēriju, par armijas skaitlisko sastāvu, un ir nepieciešams to kāpināt, bet tas nozīmē – ātrāk jāiet uz priekšu ar Sēlijas poligonu un vēl, un vēl.
Un tad varētu teikt paldies mūsu sabiedrotajiem, piemēram, zviedriem. Šodien parlamentā viesojās Zviedrijas Riksdāga spīkers Andreass Norlēns kopā ar deputātiem. Zviedri nāk ar 500 papildu karavīriem uz Latviju. Nu, skaisti, mums ir laba aizsardzības sadarbība, bet tas nozīmē, ka jādara vairāk, lai šo infrastruktūru stiprinātu, lai zviedriem, arī itāļiem, kuri palielinājuši savu kontingentu, kanādiešiem un citiem būtu jēdzīgas, sakarīgas mācības un ciešami dzīves apstākļi šeit.
Trešā lieta – es gribētu arī redzēt un saprast, kā tiek risināti jautājumi ar “Rail Baltica” un “airBaltic”, kāds ir plāns virzībai uz priekšu, tur vēl ir kavēšanās un tādas jēdzīgas, praktiski skaidras rīcības trūkums.
Bet pavisam novārtā palikusi demogrāfija. Ir prieks dzirdēt, ka viena otra pašvaldība ar tādiem lielākiem pabalstiem atbalsta bērna ienākšanu ģimenē, bet kur paliek valsts politika? Diemžēl šajā valdībā tā ir aizgājusi un aizslīdējusi kaut kur tādā... nu, pilnīgi dibenplānā.
Gribētos vēlēt Latvijai Lieldienās – lai valdība būtu rīcībspējīgāka, lai būtu skaidrāka demogrāfijas politika, lai ģimenēs dzimtu arvien vairāk bērnu un lai mums būtu miers! Priecīgas Lieldienas!
Vadītāja. Paldies deputātei Inārai Mūrniecei.
Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos jau pavasara sesijā!