Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama Jēkaba ielā skan „Frakciju viedokļi”, un Saeimas deputāti jums tūlīt pastāstīs par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Neapšaubāmi, nākamā gada budžets ir pats svarīgākais gada likumprojekts, taču šogad, pēc mūsu domām, tas ir vērsts tikai uz vienu mērķi – ieviest eiro Latvijā. Citi mērķi ir atstāti novārtā, mūsuprāt.

Varas partijas saskaņā ar likumu „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” un citiem likumiem gatavojas palielināt attiecīgo valdes locekļu mēnešalgu. Valdība plāno arī paaugstināt atlīdzību valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām, ierēdņiem. Acīmredzot šai kategorijai krīze ir jau beigusies un iestājušies krīzes noslēguma svētki.

Valdība, mūsuprāt, nav pietiekami pievērsusies bezdarba samazināšanai un labklājības līmeņa paaugstināšanai, taču ir apsēsta ar valsts parāda samazināšanu, ar šo ideju.

Šādu budžetu mēs atbalstīt nevaram arī tā iemesla pēc, ka šis dokuments ir sagatavots bez Saeimas lielākās frakcijas piedalīšanās. Līdz ar to šodien mēs nobalsojām „pret”. Taču mēs gatavosim savus priekšlikumus, piedāvāsim koalīcijai savu redzējumu un tālāk rīkosimies, skatoties uz to – atbalsta vai neatbalsta mūsu ierosinājumus, mūsu redzējumus.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam – Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam.

Nākamajam vārds Reformu partijas frakcijas deputātam Jānim Ozoliņam. Lūdzu!

J.Ozoliņš (RP).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Valsts ekonomiskās attīstības svarīgs priekšnoteikums ir finansiālā stabilitāte, un tāpēc, kā mēs redzam, mēs esam turējušies pie iepriekš nospraustā kursa uz budžeta deficīta samazināšanu. Ir plānots, ka 2013.gadā budžeta deficīts būs 1,4 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, un arī turpmākajos gados mēs samazināsim savu tēriņu apmēru un turpināsim strādāt, lai būtu gan izdevumu, gan ienākumu attiecība līdzīga. Citiem vārdiem sakot – mēs tērēsim tik, cik mēs nopelnām, nevis vairāk.

Runājot par stabilitāti, vēlos atgādināt, ka, sākoties šai krīzei, mēs tērējām vairāk, nekā patiesībā pelnījām, mēs zaudējām finanšu tirgus uzticību, un mums bija ļoti grūti pašiem neatkarīgi pieņemt lēmumus. Tā mēs nonācām līgumsaistībās jeb starptautisko aizdevēju, teiksim, jūgā, kur faktiski bija ļoti grūti pieņemt Latvijas iedzīvotājiem vēlamus lēmumus. Taču, lūk, ar šo gadu mēs esam noslēguši šo starptautisko aizdevēju programmu un sākam veiksmīgi atmaksāt parādus, un pildām savus solījumus, un tāpēc mēs faktiski finanšu jautājumos esam ieguvuši – būtiski! – neatkarību. Šis budžets būs savā ziņā indikators tam, vai jaunā Saeima un valdība spēj patstāvīgi pieņemt ilgtermiņa lēmumus, jo tā vēlme tērēt vairāk, nekā mums ir, joprojām ir saglabājusies.

Mēs rūpīgi apskatīsim piedāvātos risinājumus, īpašu vērību pievēršot gan demogrāfijas jautājumiem, gan darba vietu radīšanai, gan ekonomikas attīstībai.

Kā galvenā tāda prioritārā lieta, kas mums ir jāatceras, ir tā, ka Latvijai ir jāsagatavojas Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā, un gatavošanās ir jāsāk nekavējoties. Jāuzsver ir tas, ka tā ir unikāla iespēja Latvijai sevi parādīt, un mums jāspēj ne tikai īstermiņā saglabāt šo ekonomisko augšupeju, bet arī ilgtermiņā to noturēt.

Runājot par ekonomikas attīstību, vēlos atgādināt, ka tieši pēc Reformu partijas uzstājīga pieprasījuma ir mums izdevies jau šogad samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi un tā tuvāko gadu laikā vēl samazināsies par 5 procentiem.

Faktiski gribētos aicināt kolēģus gan no sabiedriskā sektora, gan mūsu partnerus no koalīcijas un arī no opozīcijas konstruktīvi spriest par iesniegto budžeta likumprojektu un diskusiju ceļā nonākt pie Latvijas iedzīvotājiem visvēlamākā risinājuma.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Ozoliņam no Reformu partijas frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Jānim Reiram. Lūdzu!

J.Reirs (VIENOTĪBA).

 

Labdien! Šodien mēs Saeimā esam komisijām nodevuši 2013.gada valsts budžeta projektu. Pēdējo četru gadu laikā šis ir pirmais budžets, ko valdība sagatavojusi patstāvīgi, bez tiešas starptautisko aizdevēju līdzdalības. Šis budžets apstiprina mūsu valsts finansiālo neatkarību. Tas ir arī pirmais izaugsmes budžets. Jau šogad esam sasnieguši tādu izaugsmes rādītāju, kādu starptautiskie aizdevēji Latvijai prognozēja tikai 2017.gadā.

Šajā budžetā ietverta tautsaimniecības izaugsme, nodokļu mazināšana, labklājības palielināšana. Tam būtu jākalpo par pamatu, lai Latvijas tautsaimniecība nākamajā gadā būtu ar straujāku izaugsmi un lai mūsu budžeta deficīts būtu viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.

Šis ir pirmais gads, kad budžeta veidošanā nav bijusi doma par budžeta samazināšanu, bet ir izdevies paredzēt papildu finansējumu valsts prioritārajiem mērķiem.

Nenoliedzami pirmais šāds mērķis ir demogrāfija. Un demogrāfija nav tikai pabalsti. Demogrāfija nozīmē atbalstu strādājošajiem, atbalstu veselībai, atbalstu izglītībai un drošībai mūsu valstī.

2013.gadā valsts budžetā demogrāfijas jautājumu risināšanai ir paredzēti 38 miljoni latu, 2014.gadā – 54 miljoni latu un vēl pēc gada – 67 miljoni. Tātad nākamajos trijos gados valsts demogrāfijas jautājumu risināšanā ieguldīs 159 miljonus latu, turklāt apzinoties, ka vienlaikus ar dzimstības veicināšanu jādomā arī par atbalstu tām ģimenēm, kurās jau aug bērni.

Galvenie demogrāfiju stimulējošie pasākumi ir izmaksu griestu samazināšana „māmiņu algām” (Labklājības ministrijas speciālajā budžetā 2013.gadam ir paredzēti 6,5 miljoni latu, 2014.gadam – 6,7 miljoni latu), sociālās apdrošināšanas iemaksu paaugstināšana personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz pusotram gadam (Labklājības ministrijas budžetā paredzēti 1,4 miljoni latu), bērna pieskatīšanas pabalsts (līdz 50 latiem) – alternatīva ģimenēm, kurām nav iespējams bērnus 2013.gadā un 2014.gadā nodot bērnudārzos.

Papildus iepriekš minētajiem līdzekļiem 2013.gada budžetā ir paredzētas vēl vairākas prioritātes – Vispasaules Latviešu dziesmu un deju svētki, Baltijas studentu dziesmu un deju svētki „Gaudeamus”, Skolēnu dziesmu un deju svētki, „Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014.gadā”, kā arī Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā 2015.gadā.

Savukārt ministriju griezumā lielākie budžeta līdzekļu piesaistījumi ir Veselības ministrijai, Satiksmes ministrijai, Kultūras ministrijai.

Atgādināšu, ka kopš 2008.gada šis budžets ir pirmais, kura ietvaros finansējums tiek piešķirts papildus, nevis samazināts. Veiksmīga finanšu plānošana mums ļāvusi veikt nozīmīgas izmaiņas nodokļu politikā. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis trīs gadu periodā samazināsies no 25 uz 20 procentiem, un pievienotās vērtības nodokļa likme jau tika samazināta no 22 procentiem uz 21 procentu.

Arī valdības deklarācijā ietvertā apņemšanās virzīties uz sabalansētu budžetu vērsta uz ekonomisko izaugsmi. Arī Eiropā varam lepoties ar labiem izaugsmes rādītājiem. Tā, piemēram, šā gada pirmajā pusē un otrajā ceturksnī mums ir 5,1 procentu liels pieaugums salīdzinājumā pret iepriekšējo periodu.

Es uzskatu, ka šis ir ļoti labs attīstības budžets, un komisijām būs nopietns darbs, izanalizējot visus budžeta piedāvājumus. Ir arī 30 likumprojekti, kas ir pavadošajā paketē. Komisija izvērtēs visus likumprojektus, un, domāju, opozīcijas bažas par to, ka tiks nesamērīgi celtas algas kapitālsabiedrību vadībai, ir pāragras, jo komisijā mēs visus jautājumus izanalizēsim.

Tā ka koalīcijas partijas atbalstīja šā budžeta nodošanu, bet arī, izskatot budžetu, strādāsim un runāsim arī ar opozīcijas partijām, lai būtu budžetam pirmajā un otrajā lasījumā nozīmīgāks atbalsts.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Jānim Reiram.

Nākamā šodien runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Aija Barča. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

 

Labdien! Mans uzdevums – paust to viedokli vai tās sajūtas, kas mums, opozīcijas frakcijai, bija šodien Saeimas sēdē.

Protams, Saeimā tika komisijām nodots 2013.gada budžets un vairāk nekā 30 pavadošie likumprojekti, bet mūs ļoti izbrīnīja, ka šodien Saeimas sēdē nebija absolūti neviena ministra, nebija arī Ministru prezidenta.

Nu, tā skumji! Tas nozīmē vai nu to, ka budžets nav sevišķi kvalitatīvs un ir tā kā neērti par paveikto darbu, vai arī to, ka ministri un Ministru prezidents jau ir piemirsuši, ka viņu darba devējs ir Latvijas Republikas Saeima.

Jā, mums visiem Latvijā tiek uzsvērts, ka mēs krīzi esam pārvarējuši un sākusies strauja izaugsme, tā teikt – izrāviens, bet, skatoties uz Saeimai nodoto 2013.gada budžetu un it sevišķi uz pavadošajiem likumprojektiem, ir redzama tāda bēdīga lieta, ka jau uz šodienu ģimenes valsts pabalsts, kas ir ļoti niecīgs Latvijā... likumā tie ir 8 lati par bērnu šodien... Ar nākošo gadu varētu ģimenes saņemt par katru nākošo bērnu dubultotu šo ģimenes valsts pabalstu: ja ir divi bērni ģimenē – 16 latu, trīsbērnu ģimenei – 24 lati. Tas kopumā būtu 48 lati mēnesī trīsbērnu ģimenei šodien esošo 24 latu vietā. Nu tomēr likumā... tas tiek jau noliegts, un, kā šeit mums likumprojektos rakstīts, tā tas ar nākošo gadu nebūs.

Vairāk nekā 30 pavadošo likumprojektu vidū nav arīdzan grozījumu likumā „Par valsts pensijām”. Tas nozīmē, ka nebūs atrisināts jautājums par pensiju indeksāciju, nebūs atrisināts arī jautājums par darbā gūta kaitējuma atlīdzību; tas ļoti daudzus cilvēkus Latvijā tagad uztrauc. Protams, nav domāts arī par to, lai palielinātu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Tas ir 45 lati... Tas, kas ir saistīts ar minimālās pensijas aprēķināšanu... 75 lati, ko ģimene saņem par bērnu invalīdu vai arī ko saņem pats invalīds no bērnības, ja viņam ir 18 un vairāk gadu... Neatkarīgi no invaliditātes grupas – pirmā, otrā vai trešā – sociālā nodrošinājuma pabalsts ir viens un tas pats.

Gribētos teikt, ka... Kaut gan kolēģis Jānis Reirs, kas vada Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, saka, ka ir priekšlaicīgs mūsu satraukums par grozījumiem likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, es tomēr gribētu, lai šodien sabiedrība dzird, ka, lūk, šeit gan ir atrasta iespēja valdes locekļiem gan valsts, gan pašvaldību kapitālsabiedrībās, it sevišķi tajās kapitālsabiedrībās, kas strādā kā ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, paaugstināt algu. It kā nevainīgi koeficienti – no „6” uz „10”... Un ko tas nozīmē? Ja Finanšu ministrija prognozē, ka strādājošo mēneša vidējā darba samaksa valstī 2012.gadā ir 478 lati, kaut gan ļoti daudzi cilvēki Latvijā ne tuvu nesaņem tādu darba samaksu mēnesī, tad viņiem – neapšaubām, ka tie ir kvalitatīvi un kvalificēti darbinieki! – darba samaksa mēnesī būs 4780 latu. Vienīgi jācer, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šie koeficienti tiks nedaudz mīkstināti, jo tomēr būtu jāapzinās, kā dzīvo pārējā Latvija.

Un vēl viena tāda, manuprāt, tāda pozitīva ziņa, ka mēs, tas ir, Sociālo un darba lietu komisija, esam vienojušies, ka, gatavojoties pirmajam lasījumam, organizēsim komisijas sēdes kopā ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Un 17.oktobrī mēs uzklausīsim Labklājības ministriju, Veselības ministriju un, protams, arī Finanšu ministriju un atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai aicināsim ministrus personīgi ierasties šajā kopsēdē. Aicināsim arīdzan mūsu sadarbības partnerus (tās būs gan nevalstiskās organizācijas, gan arodbiedrības – gan tās, ko pārstāv Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, gan arī tās, kas pārstāv mediķu organizācijas –, gan pensionāru, gan invalīdu organizācijas) un tad kopīgi runāsim par tām lietām, ko varētu vēl izdarīt uz budžeta otro lasījumu. Tātad tepat – Saeimas Sarkanajā zālē.

Paldies, ka uzklausījāt! Vēlu mierīgu un skaistu atvasaru šīs nedēļas noslēgumā. Paldies, ka uzklausījāt!

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Aijai Barčai.

Un „Frakciju viedokļos” šodien pēdējā runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Inese Laizāne. Lūdzu!

I.Laizāne (VL–TB/LNNK).

 

Labdien! Ir apsveicami, ka valsts budžeta projekts Saeimas komisijām tiek iesniegts jau oktobra sākumā. Un ļoti svarīgi ir arī tas, ka šis pēc ilgāka laika ir budžeta projekts, kuru valdība ir sagatavojusi bez starptautisko aizdevēju norādījumiem. Gribu piebilst, ka neviens starptautiskais aizdevējs neiestāsies par mūsu tautas nākotni – tā ir mūsu šodienas atbildība, lai Latvijas valsts ar tās iedzīvotājiem patiešām piedzīvotu saules mūžu.

Nacionālā apvienība ir pārliecināta, ka budžeta palielinājums, kas paredzēts 147 miljonu ietvaros... Būs paredzēti prioritārie mērķi, kas ir demogrāfijas pasākumi, un mūsu koalīcijas partneri tiešām pievienosies Nacionālās apvienības priekšlikumiem šo pasākumu atbalstīšanai, un šis finansējums budžetā tiks atrasts.

Ļoti būtisks likumprojekts, kas šodien tika pieņemts, ir arī „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Šis likumprojekts paredz mazināt nevienlīdzīgās konkurences situāciju, kādā šobrīd atrodas Latvijas nacionālie komercatkarīgie televīzijas kanāli salīdzinājumā ar retranslētajiem ārvalstu televīzijas kanāliem. Stiprināt nacionālo informatīvo telpu var tikai tā – stimulējot Latvijas mediju satura veidošanu. Un šī likumprojekta redakcija paredz arī to, ka ir jāveido jauns... jānosaka, jādefinē televīzijas programmu pamatpiedāvājums – tāda programmu pakete, kurai jābūt iekļautai televīzijas operatoru piedāvājumā skatītājiem. Un pie šī uzdevuma ir ķērusies Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, un ļoti ceram, ka jaunais regulējums stāsies spēkā 2014.gada 1.janvārī.

Šodien Saeimas sēdē pirmajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts „Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”. Īsumā: šis likumprojekts paredz paplašināt Operas valdes sastāvu no viena valdes locekļa līdz četriem valdes locekļiem, tādējādi padarot valdes lēmumus „caurspīdīgākus”, lai Operas kvalitāte būtu tikai pozitīvāka un progresīvāka. Līdz ar to arī tiek stratēģija apstiprināta uz trim gadiem, un es ceru, ka mūsu kolēģi pievienosies priekšlikumu iesniegšanai un mēs spēsim izveidot ļoti kvalitatīvu Latvijas Nacionālās operas likumu.

Latvijā ar Miķeļdienas nosvinēšanu ir iestājies veļu laiks. Un es aicinu apmeklēt mirušo piemiņas vietas, jo Latvijā pašlaik notiek kapos svecīšu vakari. Aicinu vakaros mājās iedegt sveces gaismu, smelties šajā siltumā un smelties gudrību no mūsu aizgājējiem, atcerēties un godināt viņus.

Lai jums gaiša, jauka atvasara un rudens sākums!

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātei Inesei Laizānei.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties! Visu labu!