Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimā tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.
Pirmajam šodien vārds Reformu partijas frakcijas deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!
V.Dombrovskis (RP).
Labdien! Šodien mums Saeimā bija ļoti interesanta diena, ļoti karstas diskusijas. Es gribētu pievērst uzmanību galvenajai diskusijai, kura bija izvērsusies.
Opozīcija, gan Zaļo un Zemnieku savienība, gan „Saskaņas Centrs”, bija diezgan solidāri iesniegusi grozījumus likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, ierosinot samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi apkurei un pamatojot šos grozījumus ar to, ka pēdējā laikā diezgan būtiski ir pieaugusi gāzes cena, taču koalīcija diemžēl šādus grozījumus atbalstīt nevarēja, vismaz ne tādā redakcijā, kādā tie bija iesniegti.
Es izstāstīšu – kāpēc.
No vienas puses, ir diezgan skaidrs: jā, gāzes cena ir būtiski pieaugusi, un tas samazināja visu Latvijas iedzīvotāju pirktspēju. Bet apskatīsim kādus divus hipotētiskos iedzīvotājus! Viens iedzīvotājs būtu vientuļš pensionārs, kurš viens (vai viena) dzīvo vienā dzīvoklī un kura (vai kuras) pirktspēja ir diezgan būtiski samazinājusies, jo tagad rēķini par apkuri ziemā būs krietni lielāki. Savukārt otrs hipotētiskais iedzīvotājs varētu būt kādas lielas pašvaldības vadītājs, kurš varētu arī ieņemt amatu kādā lielas ostas valdē, kopumā par to visu saņemot diezgan lielu atalgojumu. Un, protams, šis gāzes cenas pieaugums un lielāki rēķini par apkuri skars gan šo vientuļo pensionāru, gan šo pašvaldības vadītāju.
Es domāju: mēs visi varam piekrist tam, ka mums vajadzētu palīdzēt grūtībās nonākušam pensionāram vai pensionāriem, citiem vārdiem, tiem cilvēkiem, kuru ienākumu līmenis ir ļoti zems, – pensionāriem, trūcīgiem cilvēkiem, maznodrošinātām personām. Bet varbūt sabiedrības mērķis nav gluži tas – palīdzēt tiem, kuri tomēr ir spējīgi samaksāt tos rēķinus par apkuri, tas ir, cilvēkiem ar ļoti augstiem ienākumiem, pašvaldību vadītājiem, kuri savieno savu amatu arī ar labi apmaksātiem amatiem pašvaldību uzņēmumos, un tā tālāk. No tā diezgan skaidri izriet: ja mēs samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi šādi, kā to piedāvā opozīcija, tad mēs palīdzētu gan tiem cilvēkiem, kuriem objektīvi vajadzētu palīdzēt, gan arī tomēr tiem cilvēkiem, kuriem palīdzību nav iespējams pamatot ne no taisnīguma viedokļa, ne no ekonomikas efektivitātes viedokļa. Citiem vārdiem – nekādi nav iespējams pamatot. Tāpēc mēs aicinājām opozīciju iesniegt labāk izstrādātus priekšlikumus, kuru mērķis būtu tieši fokusēt palīdzību uz tiem cilvēkiem, kuriem šī palīdzība ir nepieciešama, un neizšķērdēt valsts resursus, jo to resursu mums diemžēl nav tik daudz.
Mēs esam gatavi konstruktīvi diskutēt par priekšlikumiem, kuru mērķis ir izvērtēt sociālo pabalstu – gan valsts, gan arī, protams, pašvaldību sociālo pabalstu – atbilstību minimālajam iztikas līmenim. Tādu diskusiju mēs vienmēr esam gatavi uzsākt, un es domāju, ka mēs tam pievērsīsimies, un principā pie tā strādā arī Labklājības ministrija (mans kolēģis Arvils Ašeradens drīz par to droši vien runās), un mēs ar lielu nepacietību gaidīsim šos priekšlikumus – konstruktīvākus, detalizētākus un, ja tas būtu iespējams, arī ar attiecīgu, labi sagatavotu anotāciju.
Tātad gaidām priekšlikumus no opozīcijas!
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Vjačeslavam Dombrovskim no Reformu partijas frakcijas.
Nākamā runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Inese Laizāne. Lūdzu!
I.Laizāne (VL–TB/LNNK).
Labdien! Šodien komisijām tika nodoti likumprojekti „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Pie šiem grozījumiem deputātu darba grupa ir strādājusi jau no janvāra, un tie paredz pasākumus, kas samazinātu pārmērīgu alkohola lietošanu. Diemžēl jāatzīst, ka alkohola pieejamība jauniešiem mūsu valstī nav problēma. Statistika liecina, ka nepilngadīgo noziegumi pārsvarā tiek izdarīti alkohola reibumā. Grozījumi paredz, ka personas vecumā no 18 līdz 25 gadiem alkoholu varēs iegādāties, ja tiks uzrādīti identifikācijas dokumenti.
Šodien komisijai nodotais likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju”” ir saistīts ar iepriekš minētajiem likumprojektiem. Tā, piemēram, tas paredz sankcijas īpašniekiem, kuru īpašumā tiek nelikumīgi tirgots alkohols.
Komisijās deputātiem būs iespējas par šiem jautājumiem uzklausīt ekspertus un turpināt debates.
Šodien Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu „Grozījumi Administratīvā procesa likumā”. Šie grozījumi attiecas uz lēmumu pārsūdzēšanu administratīvā procesa ietvaros, uz procesuālajiem termiņiem un uz piespiedu naudas apmēru tiesvedības stadijā. Grozījumu mērķis ir efektivizēt tiesu darbu, lai procesa dalībnieki būtu ieinteresēti sadarboties ar tiesu un nepamatoti nekavētu lietas izskatīšanu.
Opozīcijas pārstāvji šodien nāca klajā ar tautai tīkamiem priekšlikumiem – samazināt pievienotās vērtības nodokli apkurei un indeksēt pensijas jau no 2013.gada. Jāatzīst, ka Nacionālā apvienība kā prioritārus pasākumus uzskata sociālās nevienlīdzības un reģionu labklājības līmeņa izlīdzināšanu, paredzot tam konkrētus pasākumus – turpmāk padarīt mājokļus energoefektīvus, izveidot darba grupu un ar nozaru ekspertiem atrast instrumentus šī mērķa reālai īstenošanai.
Šajā nedēļā Nacionālā apvienība ir nosaukusi kandidātu Rīgas mēra amatam, un tā ir augstas raudzes profesionāle tiesību jautājumos, spēcīga, pieredzes bagāta personība – Baiba Broka.
Šodien ir 1.novembris – aizsākas Latvijai vissvinīgākais mēnesis. Es aicinu, sagaidot Lāčplēša dienu un mūsu valsts dzimšanas dienu, piespraust pie apģērba sarkanbaltsarkanās lentītes, pielikt pie mašīnām Latvijas karogus, vienoties 18.novembrī lāpu gājienā. Lai mums visiem gaišs un svētku sajūtas pilns novembris!
Vadītāja. Paldies Inesei Laizānei no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.
„Frakciju viedokļos” nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola. Lūdzu!
D.Reizniece-Ozola (ZZS).
Labdien, klausītāji! Kā mans kolēģis Vjačeslavs Dombrovskis jau minēja, viskarstākās debates šodien izvērsās par opozīcijas – gan Zaļo un Zemnieku savienības, gan „Saskaņas Centra” – priekšlikumu samazināt pievienotās vērtības nodokli apkurei no 12 uz 5 procentiem. Asas diskusijas un viedokļu paušana par šo jautājumu šodien notika ne tikai Sēžu zālē, bet arī pie Saeimas nama, kur pulcējās arodbiedrību un pašvaldību pārstāvji un ļoti skaidri pauda savu viedokli par šo jautājumu, uzsverot, cik svarīgi tieši šosezon jau nākt klajā ar konkrētiem risinājumiem, lai atvieglotu iedzīvotājiem smago komunālo maksājumu slogu. Diemžēl koalīcija savu attieksmi parādīja viennozīmīgi gan Sēžu zālē ar savām debatēm un argumentiem, gan arī faktā, ka ne tikvien neizgāja pie piketētājiem, bet meklēja Saeimas nama blakusdurvis, lai nemanīti iekļūtu Saeimas ēkā un izkļūtu no tās.
Kādi bija šodien argumenti, kurus mēs dzirdējām no deputātiem, runājot „pret” opozīcijas iesniegtajiem likumprojektiem, un kurus mēs esam dzirdējuši arī jau iepriekš no valdības pārstāvjiem? Viņi runāja par atbalstu mazāk turīgajiem, bet realitāte ir tāda, ka šis atbalsts mazāk turīgajiem ir tikai vārdos, nevis darbos. Mēs ļoti labi atceramies, cik vieglu roku pagājušajā gadā PVN tika samazināts visām precēm. Ne tikai ekonomisti, bet arī paši iedzīvotāji ļoti skaidri saprot, ka šis 1 procents visām precēm faktiski nozīmē, ka vislielākie ieguvēji ir luksuspreču iegādātāji. Respektīvi, nopērkot dārgu mašīnu un samaksājot nodokļos vien jau 200 tūkstošus latu, protams, uz PVN rēķina ietaupa gana lielu summu. Gan ekonomikas ministrs, gan arī šodien koalīcijas kolēģi runāja gan par ilgtermiņa pasākumiem, kas ir jāveic, lai ietaupītu uz siltuma maksājumiem, gan par biomasas stacijām un energoefektivitātes programmām, bet viņi diemžēl aizmirst, ka situācija jau šobrīd ir kritiska: iedzīvotāju parādi par apkuri ir sasnieguši gandrīz 24 miljonus jau pirms šīs sezonas, un katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir apkures parāds. Un, ņemot vērā to fonu, ka katrs piektais Latvijas iedzīvotājs dzīvo tuvu nabadzības slieksnim un katru mēnesi pieaug to ģimeņu skaits, kuras tiek izliktas no dzīvokļa komunālo maksājumu parādu dēļ, nav iespējams atlikt šī jautājuma risināšanu uz ilgāku laiku.
Ir pētījumi, kuri parāda, ka šoziem komunālo pakalpojumu rēķini līdz ar augstākiem siltumenerģijas tarifiem sasniegs rekordaugstus līmeņus. Un ģimenes jau tā taupa uz ēdienu! Jautājums – uz ko vēl var ietaupīt?
Šie paši pētījumi parāda, ka izdevumu struktūras dēļ tieši mazāk turīgie iedzīvotāji, daudzbērnu ģimenes un pensionāri būs tie, kuri cietīs visvairāk.
Jautājums ir, ka valdība un arī, kā šodien mēs redzējām, deputāti atkal pieņem visvienkāršāko lēmumu – šo maksājumu slogu atstāt pašu iedzīvotāju ziņā un labākajā gadījumā uzvelt to pašvaldību pleciem. Es vēlos arī atgādināt: nākamā gada budžetā ir paredzēts, ka pašvaldībām vairs nebūs finansējuma garantētā minimālā ienākuma pabalstam, nebūs arī finansējuma mājokļu pabalstam. Jautājums – uz kā rēķina pašvaldības varēs atbalstīt šos iedzīvotājus, kuru parādu apjoms joprojām strauji augs?
Es vēlos atgādināt, ka šis piedāvātais priekšlikums – samazināt pievienotās vērtības nodokli no 12 procentiem uz 5 procentiem – nav nekas jauns. Tas faktiski ir pirmskrīzes perioda pievienotās vērtības nodoklis. Mēs labi atceramies, ka 2009.gadā par siltumapgādi bija jāmaksā vien 5 procenti! Tad sekoja vairākas konsolidācijas, pievienotās vērtības nodokli palielināja līdz 10 procentiem, pēc tam līdz 12 procentiem, dabasgāzei vēl pievienoja arī akcīzes nodokli, un tā rezultāts: šobrīd, ja mēs salīdzinām gāzes iegādes un apkures iegādes cenas 2009.gadā un šajā gadā, tad varam redzēt, ka tās izmaksas ir pieaugušas par 80 procentiem. Un to visu diemžēl lielā mērā šobrīd valdība atstāj pašu iedzīvotāju ziņā, kam tas pilnā apmērā ir jāsedz!
Ir daudz ģimeņu, kas tieši pirms apkures sezonas sākšanās pieņem svarīgu lēmumu – palikt Latvijā vai atstāt valsti, un tas ir viens no argumentiem, ko mēs šodien izmantojām: mēs gribējām, lai ieklausās valdības pārstāvji, kuri šobrīd ļoti skaļi pauž dažādus plānus. Laikrakstu pirmajās lappusēs mēs varam lasīt par dažādām reemigrācijas politikām, ko arī ekonomikas ministrs no savas puses piedāvā. Jautājums – cik tas maksā? Vai tiešām nav izdevīgāk šobrīd ietaupīt uz apkures izmaksām no iedzīvotāju puses, varbūt neieņemt tik daudz naudas budžetā, kā ir plānots, bet vēlāk netērēt ārvalstu konsultantiem par dārgu reemigrācijas plānu izstrādi?
Paldies.
Vadītāja. Paldies Danai Reizniecei-Ozolai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam. Lūdzu!
A.Ašeradens (VIENOTĪBA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Man īpašs prieks par šodienas ražīgo darbu. Tika izskatīti daudzi likumprojekti, to skaitā virkne likumprojektu, kuru izstrādē biju personīgi iesaistīts.
Šeit es gribu pieminēt tos likumprojektus, par kuriem jau runāja kolēģe no Nacionālās apvienības, – likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un Saeimā iesniegto likumprojektu „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Pēc gada darba Saeimas darba grupai ir izdevies iesniegt pietiekami, manuprāt, radikālu likumdošanas paketi, kas turpmāk, ja šie likumprojekti sekmīgi virzīsies Saeimā uz priekšu, ļautu samazināt jauniešu alkoholismu. Kā no publiskām debatēm ir zināms, jauniešu alkoholisma līmenis Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, un īpaši nepatīkama šī situācija ir tad, ja mēs uz to skatāmies mūsu demogrāfijas kontekstā. Un es gribu īpaši pieminēt faktu, ka praktiski visās pozīcijās alkohola patēriņā jaunas meitenes jeb jaunietes šobrīd apsteidz puišus. Tas ir viens pārdomu vērts fakts.
Protams, Saeima ir saņēmusi daudzus un dažādus likumprojektus, ko varētu pieminēt un kas radioklausītājiem varētu būt interesanti, un viens no tādiem ir likumprojekts „Grozījumi Medību likumā”. Parasti šis likums izraisa milzīgas debates, jo... Un šeit arī būs jauni noteikumi, kas paredz ieviest efektīvu mehānismu medījamo dzīvnieku postījumu samazināšanā un precizē medību tiesības. Kā zinām, šobrīd sabiedrībā notiek milzīgas debates par to.
No citiem, kopumā 50, liekas, likumprojektiem, ko Saeima šodien izskatīja, es gribu pieminēt opozīcijas deputātu virzīto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, kas paredzēja pensiju indeksāciju mazajām pensijām, sākot ar nākamā gada 1.janvāri.
Diemžēl, pārstāvot valdību, Labklājības ministriju un sociālo budžetu, nevarējām šodien atbalstīt šo priekšlikumu. Nevarējām gluži vienkārši tāpēc, ka krīzes gados sociālais budžets ir iztērējis visas savas rezerves, un nākamgad sociālais budžets strādās ar 57 miljonu deficītu. Un vēl palielināt šo deficītu par 27 miljoniem – tas praktiski ir neiespējami.
Taču pilnīgi noteikti varu teikt, ka pensiju indeksācija atsāksies no 2014.gada, un, ja nākamgad sekmēsies nodokļu iekasēšana un uzlabosies nodokļu iekasēšana no „ēnu” algas, un palielināsies sociālās iemaksas, un, ja vien tas būs iespējams, lai sociālais budžets strādātu ar neitrālu rezultātu, Labklājības ministrija pati virzīs uz priekšu jautājumu par pensiju iespējamo indeksāciju. Tā ka skatīsimies, kā veicas ar sociālo iemaksu attīstību.
Jāsaka, divi likumprojekti izraisīja... aizņēma milzīgu Saeimas laiku.
Viens, ko es gribu pieminēt un par ko kolēģi nerunāja, ir likumprojekts „Grozījumi Administratīvā procesa likumā”. Es domāju, ka šie 103 priekšlikumi, ko Saeima šodien apstiprināja, ievērojami uzlabos administratīvo tiesvedību. Tika ieviestas jaunas normas, kas atļauj saīsināt procesuālos termiņus (tie ir „hroniska slimība” Latvijas tiesu sistēmā!), atļauj rakstveida procedūras ieviešanu tiesvedībā, kā arī paaugstina tiesāšanās dalībnieku atbildību par neattaisnotiem tiesas sēžu kavējumiem un par pieprasītās informācijas neattaisnotu neiesniegšanu.
Protams, otrs likumprojekts, kas izraisīja milzīgas debates, bija „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, un iesniegtie priekšlikumi bija par PVN samazināšanu siltumam un zālēm.
Kopumā paužot gan VIENOTĪBAS, gan Labklājības ministrijas pozīciju, es gribu teikt, ka mēs neatbalstām šādu vispārēju pieeju, taču piekrītam tam, ka ir nepieciešams sniegt mērķtiecīgu atbalstu tieši personām ar nelieliem ienākumiem. Un kopumā valstij ir jāstrādā pie ienākumu izlīdzināšanas shēmas, jo šobrīd mēs redzam, ka tieši ienākumu nevienlīdzība ir viens no lielākajiem draudiem līdzsvarotai valsts attīstībai nākotnē.
Un pašās beigās es gribu pateikt kādu labu ziņu.
Šodien Saeima apstiprināja tālākai virzībai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Tas ietilpst tā sauktajā demogrāfijas paketē un paredz vecāku pabalsta minimuma paaugstināšanu, un tas iet kopā ar bērna kopšanas pabalsta palielināšanu. Kopumā, ja šīs izmaiņas tiks akceptētas, tad bērnu vecāki no nākamā gada iegūs jaunu minimālā atbalsta shēmu. Bērniem līdz divu gadu vecumam tā paredzēs vienādu minimālo atbalsta apjomu... gan sociāli apdrošinātiem vecākiem, gan vecākiem, kuri nav veikuši sociālās iemaksas, – tie būs 100 lati mēnesī līdz bērna pusotra gada vecumam. Un arī turpmāk saglabāsies pabalsts 30 latu mēnesī no bērna pusotra līdz divu gadu vecumam.
Paldies.
Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam.
Un „Frakciju viedokļos” šodien pēdējais runā Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (SC).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirmām kārtām es vēlos paust mūsu frakcijas viedokli par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”. Esam tos sagatavojuši un iesnieguši, un šodien Saeimā tika izskatīti attiecīgie grozījumi.
Kādēļ šāds likums ir vajadzīgs tieši tagad? Lai nodrošinātu budžeta konsolidāciju, Latvijā jau vairākus gadus netiek veikta pensiju indeksācija. Turklāt pēdējo gadu laikā Centrālā statistikas pārvalde Latvijā novēro cenu kāpumu. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem, to skaitā pensionāriem, pēdējo gadu laikā ir samazinājušies reālie ienākumi. „Saskaņas Centra” piedāvātā pensiju indeksācija varētu skart ne mazāk kā 370 tūkstošus cilvēku.
Neskatoties uz to, ka mums ir notikušas konsultācijas gan ar arodbiedrībām, gan ar pensionāru apvienībām, kas atbalsta mūsu likumprojektu par pensiju indeksāciju, šis normatīvais akts tika noraidīts ar Saeimas vairākuma balsīm. Līdz ar to es varu apgalvot pilnīgi droši, ar vislielāko pārliecību, ka sabiedrība – atšķirībā no Saeimas vairākuma! – sociālo taisnīgumu vērtē augstāk par abstraktu un mistisku tiesiskumu, kas pats par sevi nenodrošina vispārēju labklājību, kura tomēr ir un paliek sabiedrības lielākās daļas galvenais mērķis.
Un, ņemot vērā to, ka Saeimā tiek skatīti grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, „Saskaņas Centrs” iesniedza vairākus priekšlikumus, kuri cieši saistīti savā starpā, un viens no mūsu priekšlikumu mērķiem – nekavējoties samazināt PVN apkurei līdz 5 procentiem. Daudzām Latvijas ģimenēm apkures rēķini ir smaga nasta. Tajā ir vainojama gan rekordaugstā gāzes cena, gan labējo valdību antisociālā politika. Pieaugot gāzes cenai, apkures izmaksas ir kāpušas, un, mūsu skatījumā, viens no instrumentiem, lai samazinātu iedzīvotājiem izdevumus par apkuri, ir pievienotās vērtības nodokļa samazināšana. Tas būtu reāls atvieglojums ikvienai ģimenei.
Atgādināšu, ka līdz krīzei apkurei bija 5 procentus liela PVN likme, pēc tam sākās konsolidācijas, vairākas konsolidācijas, vēl un vēl, un valdība nolēma, ka visdrošākais veids, kā papildināt budžetu, ir palielināt nodokli no 5 uz 10 procentiem jau tā nenormālajām apkures cenām mūsu valstī. Pagāja kāds laiks, un valdība, acīmredzot uzskatīdama, ka Latvijas iedzīvotāji joprojām izskatās paēduši un apmierināti ar dzīvi, pievienotās vērtības nodokļa likmi pacēla līdz 12 procentiem, turklāt tika ieviests arī akcīzes nodoklis gāzei – 12 lati par 1000 kubikmetriem. Grūti spriest par to, vai visi šie pasākumi palīdzēja cīņā ar krīzi, toties, sākoties šai ziemai, parādi par apkuri jau ir iekrājušies desmitajai daļai valsts iedzīvotāju.
Valdība apgalvo, ka ekonomika patlaban strauji attīstās. Šādos apstākļos loģiskākais solis, kas būtu jāizdara, – jāsamazina nodoklis apkurei. Mūsu skatījumā, ir nepieciešams atjaunot sākotnējo PVN likmi, kura bija 5 procentu apmērā, un atcelt akcīzes nodokli par gāzi. Tas ir svarīgi arī tāpēc, ka valsts iedzīvotāji nevar pilnībā apmaksāt iepriekšējās ziemās saņemtos rēķinus un arī turpmāk nevarēs apmaksāt tos pilnā apjomā.
Redziet, ja mūsu priekšlikums šodien būtu ticis pieņemts, tad Latvijā kopumā iedzīvotāju ietaupījums sasniegtu aptuveni 13 miljonus latu, un valsts budžets šos līdzekļus tik un tā varētu atgūt, jo, maksādami mazāk par siltumenerģiju, iedzīvotāji naudu tērētu citām precēm – tādām precēm un tādiem pakalpojumiem, kam PVN ir noteikts 21 procenta apmērā. Valsts iegūtu vairāk, un vairāk iegūtu arī desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, kas saņem minimālo algu. Tas ir ļoti būtiski! Un šodien desmitiem tūkstošu pensionāru tad būtu iespēja nopirkt zāles, nevis atdot visu savu pensiju par apkuri. Bet diemžēl arī šis „Saskaņas Centra” priekšlikums tika noraidīts.
Es uzskatu, ka šodien Saeimā ir palaista garām unikāla iespēja apliecināt, ka tautas kalpi sniedz palīdzību ne tikai bagātajiem, bet arī tiem, kam šī palīdzība ir vitāli svarīga.
Paldies par uzmanību!
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!