Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Skan raidījums „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā, un turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodien Saeimas sēdē pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Augustam Brigmanim.
A.Brigmanis (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēde sākās neparasti. Deputāti ar klusuma brīdi godināja aizsaulē aizgājušo Latvijas dižgaru Imantu Ziedoni. Arī Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Zaļās partijas deputāti pievienojas šim sēru brīdim, izsaka visdziļāko līdzjūtību viņa tuviniekiem un saka šos vārdus: jā, Latvija zaudējusi dižu savu dēlu, bet viņa mantojums paliek mūžīgs.
Runājot par aktualitātēm, kas pašreiz ir svarīgas, mums, protams, galvenie ir jautājumi, kas skar cilvēkus Latvijas laukos. Vakar es tikos ar Valsts prezidentu, runājām par šiem pēdējiem rezultātiem Briselē, un, protams, es aicināju prezidentu aktīvi iesaistīties sarunā ar premjeru par nākošā gada atbalstu zemniekiem tiešmaksājumu jomā. Runājām arī par jautājumiem, kas skar Eiropas Savienības fondus. Mēs bijām vienisprātis, ka pašreiz ir nepieciešama aktīva rīcība arī no atbilstošo Latvijas institūciju puses, lai Latvijas zemniekiem būtu šis lielākais atbalsts arī no Latvijas valsts budžeta.
Vakar mēs Latvijas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā tikāmies ar jauno Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāju Andri Siliņu, pārrunājām aktivitātes, kas tiek izvērstas Pensionāru federācijā. Protams, šeit nešaubīgi galvenie jautājumi ir tie, kas skar pensiju indeksāciju, dažāda veida pabalstus, priekšlaicīgo pensionēšanos, izdienas pensijas. Nu, vesels jautājumu bloks. Arī Zaļo un Zemnieku savienība aktīvi pilda savu lomu un šos jautājumus aktualizē Saeimā. Protams, būs jautājums šī gada pavasarī – kādas aktivitātes izvērsīs paši pensionāri savu tiesību aizstāvēšanai. Protams, Zaļo un Zemnieku savienība sniegs konkrētu atbalstu šajos brīžos.
Un pēdējais jautājums, par ko gribēju runāt. Protams, mūs zināmā mērā uztrauc arī tā situācija, kāda izveidojusies satiksmes jomā. Neskaidrības ar jauno satiksmes ministru. Mēs uzskatām, ka tas bremzē šīs nozares tālāku attīstību un vadīšanu. Konkrētajā situācijā Zaļo un Zemnieku savienības vairākums ir gatavs atbalstīt premjera izvirzītā Anrija Matīsa kandidatūru, un, manuprāt, jo ātrāk mēs ar šo jautājumu tiksim skaidrībā, jo tas būs labāks signāls visā satiksmes jomā strādājošajiem.
Paldies par uzmanību. Lai jums veicas!
Vadītāja. Paldies deputātam Augustam Brigmanim.
Nākamais pie mikrofona Reformu partijas frakcijas deputāts Romualds Ražuks.
R.Ražuks (RP).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šīsdienas sēdi sākām mūsu tautas dižgara Imanta Ziedoņa aiziešanas gaisotnē, un visas mūsu Reformu partijas frakcijas vārdā vēlos pateikt, ka šis ir neaizvietojams zaudējums. Mēs esam kopā ar visu Latvijas sabiedrību, tuviniekiem un vienmēr atcerēsimies to devumu, ko Imants Ziedonis – dzejnieks un publicists – ir devis savas dzīves laikā.
No likumprojektiem, ko šodien Saeimas sēdē mēs pieņēmām, gribētu atzīmēt veselu virkni likumprojektu, kas veltīti vienam no mūsu tuvākās nākotnes mērķiem – iestāties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā vai saīsinājumā angļu burtiem OECD. Tā ir 34 attīstītu pasaules valstu organizācija, tāds kā klubs, kur pēc vienprātības principa darbojas šīs valstis ekonomikas, izglītības un citās jomās. Uzņemšana šādā organizācijā nozīmētu arī ekonomiskos labumus – zemākas aizdevumu likmes un lielāku uzticēšanos investoru pieplūduma ziņā, tāpēc daudzas valstis vēlas tajā iestāties. Tas nebūt nav viegli. Arī Krievija – mūsu lielais kaimiņš – vēl ir tikai iestāšanās procesā, kurš nemaz vēl nav beidzies. Un Latvija, kas jau 15 gadus šajā organizācijā darbojas kā pieaicinātais, reāli vēlas tur būt, un tagad parādījušās iespējas tur iestāties. Tāpēc šodien pieņēmām veselu virkni likumprojektu, lai harmonizētu, saskaņotu tos ar šīs starptautiskās organizācijas standartiem un prasībām.
Divi no likumprojektiem – „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” un „Grozījumi Krimināllikumā” –, ko iesniedza deputāts Andrejs Judins ar kolēģiem, paredz, ka par kukuļošanu var vajāt ne tikai fiziskās, bet arī juridiskās personas. Un tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo fiziskās personas var aizbraukt, pazust, arī aiziet no šīs dzīves, bet juridiskās personas tad tālāk tiek sauktas pie atbildības.
Ļoti svarīgs bija arī likumprojekts „Grozījums likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, kurš paredz to, ka nevar tikt pieskaitīti saimnieciskajai darbībai tie izdevumi, kas varbūtēji var tikt izmantoti starptautiskos biznesa darījumos kukuļošanai kādā valstī, un galvenais tā mērķis ir pievērst uzmanību šādu līdzekļu uzskaitei un nepieļaut šīs darbības legalizēšanu.
Savā vēstulē parlamentam finanšu ministrs Andris Vilks raksta, ka OECD kukuļošanas apkarošanai starptautiskajos biznesa darījumos izveidotās darba grupas nākamā sanāksme notiks 12.–15.martā Parīzē OECD mītnē. Tas varētu būt viens drošs solis tuvāk uzņemšanai šajā organizācijā.
Vadītāja. Paldies deputātam Romualdam Ražukam.
Tagad runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins.
V.Agešins (SC).
Paldies. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vairāku labējo politiķu nesenie izteikumi par to, ka, apspriežot parlamentā Zinātniskās darbības likuma grozījumus, kurus Valsts prezidents Andris Bērziņš atdevis Saeimai otrreizējai izskatīšanai, neviens deputāts nav izteicis iebildumus, neatbilst patiesībai.
Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti vēl 18.februārī vērsās pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa ar lūgumu neizsludināt likumprojektu, kas paredzēja, ka turpmāk zinātniskā darbība tehniskajā, sociālajā, kultūras vai citā jomā var tikt pārtraukta, ja valsts drošības iestādes to uzskatīs par nacionālo drošību apdraudošu.
Valsts prezidents 22.februārī nosūtīja likumprojektu parlamentam otrreizējai caurskatīšanai, ko mēs šodien pieņēmām zināšanai. Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai izklāstīta lēmuma argumentācija. Pēc mūsu domām, pašlaik tie politiķi, kuri apgalvo, ka likumprojekta redakcijas ierosināšana neraisīja deputātiem nekādus iebildumus, vienkārši mēģina novelt no sevis atbildību par pieļauto likumdošanas brāķi.
Prezidents savā Saeimas priekšsēdētājai adresētajā vēstulē ir skaidri licis saprast, ka valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un cita veida radošās darbības brīvību, kā arī to, ka valsts pienākums ir cienīt un nostiprināt akadēmisko brīvību.
Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” deputāti jau sākotnēji norādīja uz to, ka grozījumi ir ļoti vāji. Piemēram, mums izraisīja lielu neizpratni tas, ka grozījumi, kuri tik būtiski ietekmē zinātnisko darbību, negaidīti un lielā steigā tika iesniegti tikai trešajam lasījumam. Tas neļāva izvērst nopietnu diskusiju, iesaistot apspriešanā ieinteresētās puses.
Apspriežot likumprojektu, Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijā tika nolemts vērsties pie Valsts prezidenta. Sākotnēji Zinātniskās darbības likums tika atvērts, lai atrisinātu problēmu par zinātnisko atklājumu komercializāciju – par ienākumu sadali starp zinātnieku un zinātnisko pētījumu iestādi. Tā ir sasāpējusi problēma, kura steidzami jāatrisina. Te patiešām nav nekādu iebildumu, atbilstoši grozījumi bija ietverti Zinātniskās darbības likumā, kuru prezidents nodeva atpakaļ Saeimai. Tagad likumprojekta strīdīgās daļas dēļ, kura paredz pastiprināt specdienestu kontroli par zinātnisko darbību, tiek bremzēts risinājums problēmai par izgudrojumu komercializāciju, bet tas nav pieļaujams, jo zinātnes vidē šī jautājuma risinājums tiek gaidīts jau sen. Tāpēc mēs uzskatām, ka pašreizējā situācijā strīdīgos grozījumus vajadzētu izdalīt atsevišķā likumprojektā, bet grozījumus par izgudrojumu komercializāciju pieņemt steidzamības kārtā. Kas attiecas uz specdienestu tiesībām kontrolēt zinātnisko darbību, šajā jautājumā ir nepieciešama kvalitatīva un vispusīga diskusija. Paldies par uzmanību!
Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam! Atgādināšu, ka jūs pašlaik klausāties raidījumu „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā. Un tālāk vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Andrejam Judinam.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Labdien! Šodien Saeima izskatīja vairāk nekā 30 jautājumus un kolēģi ir informējuši par atsevišķiem likumprojektiem. Es arī mēģināšu pievērst jūsu uzmanību atsevišķiem, manuprāt, svarīgiem jautājumiem, par kuriem šodien Saeima pieņēma lēmumus. Un šodien tika skatīts likumprojekts, kuru sagatavoja un iesniedza „Saskaņas Centra” deputāti, – „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””. VIENOTĪBAS deputāti neatbalstīja attiecīgo likumprojektu, jo uzskata, ka attiecīgās normas būtībā neatbilst valsts interesēm. Priekšlikuma būtība ir vienkārša – tiek piedāvāts, ka sociālo nodokli par darbinieku, ja viņš ir gados jauns, darba devēja vietā maksās valsts. Es saprotu, vairākiem cilvēkiem šķiet, ka šis risinājums ir pievilcīgs, ka tā var atrisināt problēmu, var sekmēt bezdarba līmeņa samazināšanos, bet ir jāņem vērā: ja valsts maksā nodokļus par kādu cilvēku grupu, tas nozīmē, ka faktiski visa tauta maksā attiecīgo nodokli. Šis priekšlikums ir labvēlīgs vienai cilvēku grupai, bet būtībā nozīmē papildu slogu visai tautai. Tomēr Saeimas vairākums attiecīgo priekšlikumu atbalstīja un Saeimas komisijai būs jāvērtē attiecīgais likumprojekts, bet es ceru, ka tiks atrasts optimāls risinājums.
Šodien mēs runājām arī par citu svarīgu jautājumu un vairāki kolēģi no Saeimas tribīnes diskutēja par tautības maiņas likumu. Saskaņā ar Latvijas likumu cilvēks drīkst mainīt tautību, ja var pierādīt, ka viens no viņa... teiksim, viņa māte, tēvs vai vecaistēvs, vecāmāte ir noteiktas tautas piederīgie. Bet mēs šodien diskutējām par citu principu, un, manuprāt, cilvēks var mainīt tautību un valsts viņu var atzīt par latvieti, ja viņš ir piederīgs latviešu tautai, latviešu kultūrai, ja latviešu valoda viņam ir dzimtā valoda. Proti, jautājums ir par to, vai par latvieti var kļūt. Diemžēl Saeimas vairākums neatbalstīja attiecīgo likumprojektu, bet es ļoti ceru, ka šis jautājums netiks izsvītrots no mūsu darba kārtības pilnīgi un mēs tiešām diskutēsim par attiecīgo jautājumu, jo Latvija ir stipra valsts un ir spējīga adoptēt, pieņemt, uzņemt tos cilvēkus, kuri uzskata sevi par latviešiem, un pats cilvēks var noteikt, kas viņš ir, un valsts nedrīkst likt šķēršļus tiem cilvēkiem tikt atzītiem par latviešiem, kuri uzskata, ka viņi ir latvieši, jo Latvijā dzīvo daudz cilvēku, kuriem ir lietuviešu izcelsme, baltkrievu izcelsme, bet kuri ir dziļi integrēti latviešu tautā, kuri ir daļa no latviešu tautas un kuriem ir tiesības tikt atzītiem par latviešiem.
Šodien mēs arī runājām par grozījumiem Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā. Mūsu normatīvajos aktos ir paredzēts, ka juridiskajām personām var piemērot speciālus ietekmēšanas līdzekļus, ja to labā ir izdarīti noziedzīgi nodarījumi, bet diemžēl attiecīgās normas nestrādā, netiek piemērotas praksē, mums nav attiecīgo procesu un, ja uzņēmums piesārņo dabu, radot lielu kaitējumu, sabiedrībai, ja uzņēmuma labā tiek doti kukuļi, veiktas citas darbības, mēs diemžēl nevaram ietekmēt juridiskās personas un varam sodīt tikai cilvēkus.
Visiem ir zināms, cik lielas problēmas mums ir ar tiesvedību, ka dažreiz vajadzīgi vairāki gadi, lai lieta būtu izskatīta tiesā, bet mēs neko nevaram darīt ar juridisko personu, kamēr nav pieņemts lēmums ar... par... attiecībā uz fizisko personu. Mēs gribam grozīt attiecīgas normas, pie tam ātri. Un šodien Saeima atbalstīja attiecīgo jautājumu izskatīšanu. Tātad nākamajā nedēļā darba grupa strādās ar attiecīgajiem jautājumiem un jau 14.martā, es ceru, mēs pieņemsim galīgo lēmumu.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Andrejam Judinam.
Raidījumu šodien noslēdz Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Inese Laizāne.
I.Laizāne (VL–TB/LNNK).
Labdien! Šodien Saeima trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Dzelzceļa likumā un Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” nāca ar priekšlikumu papildināt šo likumprojektu ar grozījumu, kas paredz pārvadātāju darbības principus Latvijas Republikas teritorijā.
Mūsu priekšlikums ietvēra nosacījumu, ka kravu pārvadājumus uz un no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, drīkst veikt vienīgi tādi licencēti pārvadātāji, kurus tieši vai netieši efektīvi pārvalda tādas valstis vai tādu valstu piederīgie, kurās Eiropas Savienības dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir nodrošināta līdzvērtīga pieeja dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgum.
Diemžēl šis mūsu priekšlikums netika atbalstīts. Mēs uzskatām, ka tas ir ļoti svarīgs ģeopolitisks lēmums.
Bet vēlos šodien pieskarties kultūras norisēm, jo kultūras ministre ir Nacionālās apvienības pārstāve, un vēlos pastāstīt, ka notiek ļoti aktīva un veiksmīga gatavošanās Dziesmu un deju svētkiem, kas notiks šogad no 30.jūnija līdz 7.jūlijam, un Kultūras ministrijas izstrādātā efektīvā biļešu cenu politika šogad paredz, ka jebkura ieinteresētā persona varēs apmeklēt Dziesmu svētkus. Tie būs pieejami visiem. Šogad vairāk nekā jebkad agrāk ir domāts par skatītājiem, kuriem ir kustību traucējumi, lai ikviens varētu apmeklēt Dziesmu svētkus. Tāpat nav nekādu šķēršļu tam, lai darbs pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības veiksmīgi turpinātos, noslēgtos un 2014.gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka varētu būt par Eiropas kultūras galvaspilsētas centru.
2.martā, sestdien, bibliotēkā Ķīpsalā notiks bērnu un jauniešu žūrijas lielo lasīšanas svētku noslēgums, un ir ļoti patīkami secināt, ka mūsu jaunieši un bērni lasa, jo ir 17 tūkstoši lasītāju.
Nākošajā nedēļā, mēs arī ļoti ceram, realizēsies Nacionālās apvienības rosinātā ministru atskaitīšanās, un mūsu ministri būs pirmie, kas Saeimas Sarkanajā zālē aicinās gan deputātus, gan preses pārstāvjus uz atskaitēm par 2012.gadā paveikto. Ļoti ceram, ka mūsu partneri un kolēģi pievienosies un arī rosinās šādas ministru atskaites.
Šodien ir pēdējā februāra diena. Rīt sākas pavasara mēnesis, un saule spīd. Imants Ziedonis ir teicis: „Re kā, saule spīd.” Un šajā pašā dzejolī viņš saka: „Iemācies sauli.” Turpmāk mums visiem būs ļoti jādomā, kā dzīvot uz priekšu, lai sirdīs, atmiņās, domās un prātos smeltos Latvijas dižgara Imanta Ziedoņa daiļradē.
Paldies.
Lai jums veiksmīga diena!
Vadītāja. Paldies deputātei Inesei Laizānei. Līdz ar to šodienas frakciju viedokļi izskan.
Paldies, ka klausījāties. Lai jums mierīga diena un uz sadzirdēšanos!