Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai tiešraidē no Saeimas nama skan „Frakciju viedokļi”, un, kā ierasts, pēc Saeimas kārtējās sēdes deputāti jums pastāstīs par šodienas aktualitātēm parlamentā un arī citiem jautājumiem.

Pirmajai šodien vārds Reformu partijas frakcijas deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei. Lūdzu!

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Labvakar, godātie klausītāji! Šodien Saeima tik tiešām savā sēdē pieņēma vēsturisku lēmumu. Proti, pēc ļoti ilga un arī debatēm pilna darba mēs šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēmām grozījumus Pilsonības likumā. Šo likumu gaida ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji, latvieši dažādās pasaules malās, jo šis ir likums, ar kuru mēs arī nostiprinām iespēju pastāvēt dubultajai pilsonībai.

Bieži vien ir dzirdēts jautājums, kāpēc tik ilgi bija nepieciešams veikt šo darbu un kāpēc šo dubulto pilsonību Saeima nevarēja pieļaut ātrāk. Tad nu es vēlos paskaidrot, ka šodien pieņemtais likums nodrošinās, ka dubulto pilsonību varēs iegūt ne tikai tie bērni, kas dzims dažādu tautību vecāku ģimenēs, kā tas ir noticis līdz šim, bet arī visi tie pieaugušie, kuri nepaguva trimdā reģistrēties līdz 1995.gadam un iegūt dubulto pilsonību, kā arī visi viņu pēcnācēji, kā arī visi tie, kuri dažādu apstākļu dēļ ir devušies vai nu uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur ieguvuši citu valstu pilsonību, vai uz NATO, vai uz Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm, kas ir Šveice, Īslande... Un šobrīd mēs varam teikt, ka mēs esam mūsdienīga valsts, tāpat kā citas Eiropas Savienības valstis, kuras redz, ka... Tas, ka cilvēki uz kādu laiku izbrauc un varbūt pat iegūst citā valstī pilsonību, nepārcērt saikni ar Latviju. Mums ir svarīgs katrs Latvijas pilsonis. Mums ir svarīgi, lai Latvijas pilsoņiem arī ārpus Latvijas bērni dzimtu, būdami Latvijas pilsoņi, un mēs ļoti ceram, ka viņi atgriezīsies, ka tieši Latvijas pilsonība, bērnam izaugot un apzinoties, ka viņš ir Latvijas Republikas pilsonis, būs tas impulss, kura dēļ viņš atgrieztos Latvijā –dzimtenē.

Un bija ļoti daudz debašu – un ļoti smagas debates! – arī par to, kāpēc ir jāuzskaita valstis, kāpēc nevar atļaut dubulto pilsonību ar pilnīgi visām valstīm. Jāteic, ka tādā ziņā Latvija jau šobrīd ir pavērusi ļoti plašu iespēju. Arī NATO valstīs nemaz nav tik plaši izplatīts tas, ka dubultā pilsonība ir atļauta. Tātad mums ir ļoti plašas iespējas salīdzinājumā ar citām valstīm.

Mēs šodien esam arī nostiprinājuši risinājumus nozīmīgos jautājumos attiecībā uz naturalizāciju. Proti, naturalizācijai pēc būtības ir jābūt tādai, lai par Latvijas pilsoņiem kļūtu tie, kuri grib un var būt patiesi savas valsts patrioti. Un ne jau tās pārbaudes ir tas svarīgākais, lai latvietis... lai Latvijas cilvēks kļūtu par Latvijas pilsoni. Svarīgākā ir viņa apziņa. Līdz šim, jāsaka, vairāk tika pārbaudītas tiešām tikai un vienīgi zināšanas. Tagad likumā būs nostiprināts, ka tomēr, tāpat kā citās valstīs, būs jāpārliecinās, ka šī persona ar savām darbībām nav vērsusies pret Latvijas valsti. Un tādējādi mēs būsim tāda pati valsts kā citas demokrātiskās valstis, kuras ar ļoti lielu rūpību izturas pret savas valsts pilsonību un to, lai pilsonība nebūtu tikai un vienīgi formāls process.

Svinīgais solījums turpmāk nebūs tikai un vienīgi formāli jāparaksta; likumā ir noteikts, ka tas tiks dots tiešām svinīgos apstākļos, lai tiem cilvēkiem, kuri naturalizēsies, tie būtu svētki un lai viņiem tas būtu patiesi liels notikums. Un tas ir arī mūsu abu pušu pienākums – gan mums jābūt priecīgiem, ka patiešām lojāli cilvēki pievienojas Latvijas pilsonībai, gan arī cilvēkiem, kuri to dara, jāsaprot, ka tas ir ļoti nozīmīgs solis viņu dzīvē.

Šodien pieņemtie Pilsonības likuma grozījumi stāsies spēkā 1.oktobrī. Šis laiks ir nepieciešams, lai vēl izstrādātu dažādus Ministru kabineta noteikumus, jo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, kura būs atbildīga par visu šo iesniegumu virzību, tik tiešām ir nepieciešams šajā sakarā kārtot dažādus praktiskas dabas jautājumus. Tādēļ likums nevar stāties spēkā uzreiz. Taču mēs ticam, ka no 1.oktobra visas iestādes, to skaitā ārvalstīs esošās konsulārās iestādes, kuras varēs izsniegt pilsoņu pases tiem tautiešiem, kas dzīvo ārvalstīs, būs gatavas tam pieplūdumam, jo tas varētu radīt interesi par dubultās pilsonības iegūšanu.

Līdz ar to es gribu apsveikt šodien mūs visus šajā vēsturiskajā dienā. Tiešām ir noslēdzies tāds ļoti ilgs debašu posms, un 11.Saeima un 11.Saeimas koalīcija, proti, Reformu partija, VIENOTĪBA un Nacionālā apvienība, ir panākusi to, ko citas koalīcijas iepriekš nespēja. Iepriekšējās koalīcijas vienmēr koalīcijas līgumā noteica, ka Pilsonības likums ir negrozāms. Savukārt mēs esam panākuši to, ka cilvēkiem vajadzīgas lietas ir sakārtotas, un tādējādi 11.Saeima ir iegājusi vēsturē ar tiešām praktisku, lielu soli pretim visu iedzīvotāju vajadzībām.

Vadītāja. Paldies deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei no Reformu partijas frakcijas.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Jānis Vucāns. Lūdzu!

J.Vucāns (ZZS).

Labvakar! Arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti, kaut arī mēs strādājam opozīcijā, šodien atbalstīja grozījumus Pilsonības likumā, balstoties uz tiem pašiem argumentiem, uz to pašu motivāciju, par kuru tikko stāstīja mana kolēģe Inese Lībiņa-Egnere.

Taču šovakar es gribu runāt par mazliet citu jautājumu, kurš arī šodien bija Saeimas darba kārtībā un tika skatīts steidzamības kārtībā. Proti, tas ir jautājums, kas skar procesus augstākajā izglītībā. Augstākajā izglītībā mums bija izveidojusies tāda situācija, ka to reformu gaitā, kuras notiek Izglītības un zinātnes ministrijā, virkne augstskolu un virkne augstākās izglītības studiju programmu bija nokļuvušas krīzes situācijā, jo bija aizkavējusies tā sauktā studiju virzienu akreditācija. Ar labojumiem Augstskolu likumā jau apmēram pirms vairāk nekā gada mēs pārgājām uz studiju virzienu akreditāciju. Līdz tam bija studiju programmu akreditācija, bet šis process praktiski nebija uzsākts. Un lielā mērā tas tā bija noticis tāpēc, ka, manā skatījumā, Izglītības un zinātnes ministrijā nebija sakārtoti procesi – iekšējie procesi. Šodien pēc Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikuma... Lai izbēgtu no tās situācijas, ka šogad virknei augstskolu diplomi absolventiem būtu jāizsniedz bez valsts ģerboņa, Saeimas komisija nāca ar priekšlikumu pagarināt līdz 30.jūnijam akreditāciju tām studiju programmām, kuras iepriekš jau bija akreditētas, un atzīt par akreditētām tās studiju programmas, kuras līdz šim bija strādājušas uz licences pamata un kuras bija iesniegušas akreditācijai visus nepieciešamos dokumentus. Tas ir krīzes risinājums. Šis risinājums tika veidots, sadarbojoties ar Izglītības un zinātnes ministriju, ar tās jauno vadību, un praktiski šis risinājums tika veidots ultimatīvā veidā no Saeimas puses, jo mēs ļoti gribam panākt to, lai beidzot šī studiju virzienu akreditācija sāktos, lai sāktos reāla darbība, nevis tikai runāšana par to, ka šādai darbībai ir jānotiek. Un šajā gadījumā tātad tas ir kompromisa lēmums, un es ļoti ceru un mani kolēģi Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā arī cer, ka tiešām tas ir pirmais solis, lai visi tie procesi, kuriem augstākās izglītības jomā jau sen bija jānotiek, tiešām sāktos un lai ne tikai tie mūsu jaunieši, kas šopavasar cer saņemt diplomus, bet arī tie jaunieši, kuri šajā vasarā stāsies augstskolās, būtu pārliecināti, ka viņi stājas kvalitatīvās studiju programmās – izvērtētās, akreditētās studiju programmās, kuru akreditācija ir notikusi tā, kā civilizētā valstī ir jānotiek.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Vucānam.

Nākamais runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” deputāts Dzintars Rasnačs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien tiešām Saeimai bija ļoti gara un debašu pārpilna sēde. Jāsaka, ka divi būtiskākie jautājumi, kas šodien tika izskatīti, protams, bija grozījumi Pilsonības likumā un grozījumi likumā, ar kuru ir saistīts pašvaldību deputātu statuss.

Runājot par pašvaldību deputātiem, pret kuriem ir izvirzītas apsūdzības smagos vai sevišķi smagos noziegumos, jāteic, ka konceptuāli, protams, mēs atbalstām šo deputātu tiesību ierobežošanu, taču tas risinājums, kādu piedāvāja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ir tiesiskai valstij neatbilstošs gan pēc formas, gan pēc būtības, jo tiesiskā valstī lēmums par tiesību ierobežošanu būtu tomēr jāpieņem tiesai, nevis procesa virzītājam. Cita lieta, ka tiesai jāstrādā ātri un operatīvi šajā lietā... šādās un līdzīgās lietās. Un, protams, uz trešo lasījumu mēs strādāsim, lai būtu risinājums un lai nebūtu te savstarpēju pārmetumu, ka viens atbalsta to, otrs atbalsta to deputātu, trešais – vēl nez ko. Mēs atbalstām tiesisku risinājumu, un trešajā lasījumā, es ļoti ceru, mēs to atradīsim. Strādājot pie šī risinājuma, mēs redzam arī to, ka lielai lomai te vajadzētu būt tieši ģenerālprokurora motivētam pieteikumam tiesai par konkrētā pašvaldības deputāta tiesību ierobežošanu, ja pret viņu ir izvirzītas apsūdzības smagos vai sevišķi smagos noziegumos.

Nākamā lieta, protams, ir divus gadus veidotie Pilsonības likuma grozījumi. Teikšu tā: formāli tie ir grozījumi, bet par 80 procentiem tā ir jauna šī likuma redakcija. Un, jāsaka, tas ir atbilstoši 21.gadsimta nosacījumiem. Dubultās pilsonības institūts tiek ieviests un nostiprināts, lai nostiprinātu to pasaulē dzīvojošo latviešu saikni ar savu tēvzemi, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar visu laiku dzīvot Latvijā, bet kuriem šī saikne ir ļoti, ļoti nepieciešama.

Es apsveicu apakškomisijas vadītāju Ingmāru Čaklo, es apsveicu visu Juridisko komisiju, man pašam arī gandarījums, ka es šajā apakškomisijā ilgu laiku strādāju. Tā ka šodien tiešām ir milzīgi labi padarīta darba, tāda gandarījuma sajūta.

Un noslēgumā, godātie radioklausītāji, es vēlētos atgādināt, ka no tā, cik aktīvi mēs būsim 1.jūnijā, pavisam drīz, pašvaldību vēlēšanās, – ka no tā būs atkarīga arī, protams, nākamajos četros gados mūsu pašvaldību darbība un zināmā mērā arī mūsu dzīve. Un galvenais, ko es vēlos atgādināt: esiet, lūdzu, aktīvi! Un izmantojiet arī iespēju iepriekš balsot! Ja sestdienā, 1.jūnijā, to nevarēsiet darīt, varēsiet to darīt iepriekšējās trijās dienās tajā vēlēšanu iecirknī, kurā jūs esat vēlētāju sarakstos. Jums par to daudzkārt atgādinās Centrālā vēlēšanu komisija, bet es domāju, ka vairākkārt to atgādināt ir nepieciešams tieši tādēļ, lai mēs visi aktīvi būtu šajās pašvaldību vēlēšanās.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Dzintaram Rasnačam.

Frakciju viedokļu izklāstu turpina Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas vienpadsmit deputāti vienbalsīgi pieņēma lēmumu balsot pret Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Kā pozitīvas šā likuma izmaiņas varu minēt to, ka zināmā mērā sakārtoti trimdinieku un dubultās pilsonības jautājumi. Nepilsoņu bērni tikai pēc viena vecāka iesnieguma varēs reģistrēties Latvijā kā pilsoņi. Tomēr mēs uzskatām, ka kopā ar atsevišķu likuma normu liberalizāciju Pilsonības likums kļūs vairākiem cilvēkiem nelabvēlīgāks. Likumprojekts dala Latvijas pilsoņus pirmās un otrās šķiras pilsoņos, ievieš papildu ierobežojumus naturalizācijai un ir vērsts uz atteikšanos no politiskās nācijas principa, kas nostiprināts Satversmē.

Mēs esam pārliecināti, ka sākotnējais labais mērķis – atvērt Pilsonības likumu, lai veiktu izmaiņas, kas ļauj saglabāt Latvijas pilsonību, pieņemot citas valsts pilsonību, – nav sasniegts pilnā mērā. Piedāvātā Pilsonības likuma redakcija sašķiro pasaules valstis un Latvijas pilsoņus „pareizajos” un „nepareizajos”, nostiprina elitāru klubu politiku. Rezultāts ir tas, ka cilvēki ir sašķelti un sašķiroti vismaz trijās kategorijās – Rietumu latviešos, Austrumu latviešos un vietējos latviešos. To valstu sarakstā, kuru pilsonība var pastāvēt kopā ar Latvijas pilsonību, iekļautas tikai Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis, NATO valstis, kā arī Austrālija, Jaunzēlande un Brazīlija un valstis, ar kurām Latvija noslēgusi līgumu par dubulto pilsonību. Sarakstā nav iekļauta Krievijas Federācija un citas NVS valstis, Izraēla un vairākas citas pasaules valstis.

Mēs esam pārliecināti, ka Latvijas valsts, sadalot pasaules valstis „pareizajās” un „nepareizajās”, sašķiro un diskriminē savus pilsoņus. Piemēram, Latvijas pilsonis, kurš devies peļņā uz Lielbritāniju un vēlas pieņemt šīs valsts pilsonību, nokļūst izdevīgākā situācijā nekā Latvijas pilsonis, kurš aizbraucis strādāt uz Krieviju vai Baltkrieviju un vēlas pieņemt šo valstu pilsonību.

Turklāt piedāvātās Pilsonības likuma redakcijas 1.pantā apgalvots, ka pie Latvijas valstsnācijas pieder latvieši un līvi. Mēs uzskatām, ka šī norma nozīmē atteikšanos no politiskās nācijas koncepcijas, kas ietverta Satversmē. Tas nozīmē, ka valdība neiekļauj Latvijas valstsnācijā personas, kas pieder pie nacionālajām minoritātēm, – krievus un poļus, baltkrievus un ukraiņus, ebrejus, lietuviešus un citus Latvijas pilsoņus. Latvijas pilsoņus!

Līdz ar to mēs, 11.Saeimas „Saskaņas Centra” frakcijas deputāti, nevaram atbalstīt likumprojektu, kas vērsts uz Latvijas pilsoņu segregāciju un sabiedrības sašķeltības padziļināšanu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Un frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz frakcijas VIENOTĪBA deputāts Ingmārs Čaklais. Lūdzu!

I.Čaklais (VIENOTĪBA).

Labvakar, godātie radioklausītāji! Šodien tiešām ir nozīmīga diena, un nozīmīga diena tā, protams, ir Pilsonības likuma sakarā.

Jau Pilsonības likuma grozījumus iesniedzot 10.Saeimā, mēs formulējām, ka tie ir nepieciešami faktiski vairāku konkrētu lietu dēļ. Viena no tām bija tiesībpolitiski nozīmīga: šis regulējums nepieciešams Latvijai kā nacionālai valstij, lai Latvija nezaudētu savu pilsoņu kopumu un lai viņi nezaudētu identitāti globalizācijas, eiropeiskās integrācijas un ekonomiskās migrācijas procesos.

Šodien Saeima, apstiprinot šo likumprojektu, faktiski ir paveikusi divu gadu... pabeigusi divu gadu darbu un to procesu ir noslēgusi ar konkrētu likumprojektu. Man jāsaka, ka tagad ir laiks ikvienam izlasīt šo likumprojektu un saprast, kas katrā normā ir paredzēts, jo mēs esam tiešām ne tikai uzlabojuši vienu vai divas normas, bet esam pārkārtojuši likumu – no pilnīga dubultās pilsonības nolieguma esam pārgājuši uz dubultās pilsonības pieļaujamību. Mēs esam izdarījuši to, par ko daudzas Eiropas valstis vēl diskutē un nav izlēmušas – darīt vai nedarīt, kā darīt. Mēs esam šo darbu pabeiguši. Mēs esam pabeiguši to kvalitatīvi, mēs esam procesu veikuši kvalitatīvi un tiešām izvērtējumu esam balstījuši uz analīzi un ļoti garām un plašām debatēm.

Protams, var apsveikt ikvienu, kuru tas skars un kurš kļūs par Latvijas pilsoni, vai nu iegūstot jaunu pilsonību, vai atjaunojot savu pilsonību. Priecāšos par ikvienu no tiem, kas savu saikni ar Latvijas valsti varēs saglabāt, pateicoties šai jaunajai likuma redakcijai.

Tieši šodien varbūt ir vērts atgādināt, ka 25.pantā mēs esam ierakstījuši tādu trešo daļu, kas ļoti... it kā vienkāršā formā pasaka, ka ikviens, kam Latvijas pilsonība ir atņemta vai kurš ir no tās atteicies, var to atjaunot.

Šodien pieņemot šo likumprojektu, Saeima, tātad valsts, šajā gadījumā ne tikai dod iespēju atjaunot šo pilsonību, atgūt, bet valsts arī atvainojas. Atvainojas par to, ka varbūt nedaudz par lēnu mēs esam kustējušies šajā jautājumā, varbūt par grūtu ir bijis pats šis process, lai pieņemtu ātrus lēmumus, un varbūt arī nav pareizi... nebūtu bijis pareizi pieņemt tos ātri. Bet valsts atvainojas, ka tā ir gadījies, un saka: „Ikviens no jums ir vajadzīgs Latvijai. Ikviens! Un tāpēc mēs ļoti ceram, ka tas nebūs tikai tāds juridisks akts, ka jūs atjaunosiet šo pilsonību, bet ikviens no jums tiešām reāli, arī emocionāli, atjaunos šo saikni.”

Noslēdzot visu šo procesu, neapšaubāmi, ieguvums ir arī nepilsoņu bērnu jautājumā. Situācija ir tāda, ka vairs nav nepieciešama abu vecāku izteikta griba reģistrēt bērnu par pilsoni; pietiek ar viena vecāka izteiktu gribu, un tā ir pietiekami vienkārša procedūra.

Neapšaubāmi, nozīmīgi ir tas, ka ikviens trimdinieks var tagad atjaunot šo pilsonību, šo saikni ar valsti, vistiešākajā veidā un pilnā apjomā.

Tikpat nozīmīgi ir arī grozījumi, kas ir paredzēti attiecībā uz naturalizācijas ierobežojumiem, jo, mūsuprāt, ne tik nozīmīgi ir noteikt kādus ierobežojumus, bet nozīmīgi ir pateikt mūsu redzējumu, ka mēs gribam redzēt ikvienu, kas ir gatavs būt lojāls šai valstij, gatavs būt šīs valsts sastāvdaļa un darīt to atklāti un patiesi. Ja tas neatbilst šai situācijai, tad laikam tomēr ir jābūt zināmiem ierobežojumiem.

Tā ka visas šīs lietas ir likumā.

Likumā ir arī ļoti precīzi definēts tā mērķis; tas ir precīzi un, manuprāt, ļoti korekti definēts jaunajā redakcijā, lai katrs saprastu, ko Latvijas valsts ar šo likumu vēlas sasniegt, kādu Latvijas valsts vēlas redzēt savu pilsoņu kopumu, kāpēc un kur.

Vēlreiz apsveicu visus! Neskatoties uz to, ka mani kolēģi bija šodien ļoti noguruši un neļāva man pēdējā uzstāšanās reizē pabeigt manu sakāmo, es gribu teikt milzīgu paldies ikvienam no tiem cilvēkiem, kas bija iesaistīti šajā procesā. Es to saku gan kā apakškomisijas vadītājs... Tur tiešām, varu teikt, arī opozīcija strādāja ļoti kvalitatīvi tajās lietās, kas skāra juridiskās pozīcijas. Tur, kur mūsu ideoloģijas atšķiras, neapšaubāmi, tas tā vienmēr būs, bet tas tomēr bija ļoti kvalitatīvs darbs. Es gribu teikt paldies ikvienam no tiem, kas darba grupā strādāja, ikvienam no ekspertiem, ikvienam no tiem, kas konferencē piedalījās, ikvienam no tiem, kas ministrijas sastāvā meklēja labākos risinājumus, labākās formulas šā likuma redakcijām.

Tāpat es gribu pateikt paldies Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Pasaules brīvo latviešu apvienībai un citām latviešu diasporas organizācijām. Tas ir mūsu kopējais panākums. Tagad mums atliek gaidīt Ministru kabineta noteikumus. Un, kā teica viens no maniem kolēģiem, likuma vērtējums būs tajā brīdī, kad mēs redzēsim, ka pilsoņu skaits pieaug. Es esmu pārliecināts, ka tā būs. Laipni aicināti visi mājās!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Ingmāram Čaklajam.

Līdz ar to tiešraide „Frakciju viedokļi” šodien izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties. Jauku jums vakaru! Visu labu!