Frakciju viedokļi 2013.gada 16.maijā

(20.05.2013.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Pirms brīža noslēgusies Saeimas sēde, un jūsu uzmanībai tiešraidē no Saeimas nama Rīgā skan „Frakciju viedokļi”. Kā ierasts pēc Saeimas sēdes, deputāti jums tūlīt pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimā tika skatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajam šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!

A.Judins (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima izskatīja vairāk nekā 40 jautājumus. Mēs uzsākām darbu ar grozījumiem Maksātnespējas likumā, likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”, likumā „Par nodokļiem un nodevām” un vairākiem citiem normatīvajiem aktiem.

Man gribētos pievērst uzmanību diviem normatīvajiem aktiem, par kuriem mēs šodien diskutējām. Viens no tiem ir likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Šodien mēs sākām strādāt ar mūsu valsts konstitūcijas grozījumiem, kuri paredz, ka turpmāk Satversmes tiesas tiesneša ievēlēšana notiks atklāti. Kā zināms, mēs ievēlam amatpersonas atklāti. Kādreiz tie bija aizklāti balsojumi. Mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi vēlētāju priekšā balsot atklāti, lai vēlētāji redzētu, kā rīkojas deputāti. Bet patlaban saskaņā ar Satversmi Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšana joprojām notiek, aizklāti balsojot. Juridiskajā komisijā, kā arī Saeimas sēdēs mēs diskutēsim par šo jautājumu, un es ļoti ceru, ka šodien uzsāktais darbs tiks pabeigts sekmīgi un turpmāk arī Satversmes tiesas tiesnešus mēs ievēlēsim atklāti.

Nākamais jautājums, par kuru es gribu runāt, ir jautājums par grozījumiem likumā, kas regulē simbolikas lietošanu publiskos pasākumos. Kā ir labi zināms, mums ir divi normatīvie akti, kas regulē šo jautājumu. Viens likums paredz aizliegumu lietot totalitāro režīmu, nacistisko un padomju, simbolus piketos, demonstrācijās, gājienos. Bet publiskajos pasākumos tas nav aizliegts. Un šodien mums bija ļoti karsta diskusija saistībā ar šo jautājumu. Mēs uzskatām, ka simboli, kas saistīti ar totalitāriem režīmiem... šos simbolus nedrīkst izmantot. Un mēs uzskatām, ka ir jāaizliedz attiecīgās simbolikas lietošana. Diemžēl mums ir oponenti, kas uzskata, ka joprojām Latvijā ir vieta gan sirpim ar āmuru, gan arī citiem simboliem, gan svastikai un citiem priekšmetiem. Mēs asi diskutējām. Saeimas vairākums atbalstīja priekšlikumu, kas turpmāk neļaus izmantot attiecīgos priekšmetus publiskos pasākumos.

Grozījumi ir pārstrādāti, ir iesniegti vairāki priekšlikumi, un patlaban ir paredzēts, ka tad, ja attiecīgos simbolus lietos, lai slavinātu minētos režīmus vai noliegtu tos noziegumus, kas tika izdarīti, attiecīgo priekšmetu lietošana būs aizliegta. Mēs pieņēmām likumprojektu šodien otrajā lasījumā. Ir skaidrs, ka arī pirms trešā lasījuma būs iesniegti jauni priekšlikumi, bet, es domāju, ir pilnīgi skaidrs, ka Latvija nav tā valsts, nav tā zeme, kur attiecīgos simbolus ir iespēja lietot. Un es ļoti ceru, ka Saeimas deputāti, konstruktīvi strādājot gan komisijā, gan darba grupā, gan arī Saeimas sēdē, arī trešajā lasījumā pieņems attiecīgu normu un aizliegs attiecīgo simbolu lietošanu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Andrejam Judinam no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamā runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Inese Laizāne. Lūdzu!

I.Laizāne (VL–TB/LNNK).

Labdien! Turpināšu kolēģa Judina kunga teikto. Es arī uzskatu, ka šodienas sēdē ļoti svarīgs jautājums bija likumprojekts „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”. Par šo likumprojektu bija visasākās debates, visilgākās debates, un tas liecina, cik ļoti svarīgi tas ir mūsu sabiedrībai, cik mūsu sabiedrībai ir dažāda vēsturiskā atmiņa.

Vēlos jums citēt, ko šis likumprojekts paredz, par ko bija visasākās debates. Ir runa par aizliegumu... Ko publiskos pasākumos ir aizliegts izmantot? Tātad ir aizliegts „izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un himnas, to armiju uniformas, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju simbolus – sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni...” Šajā punktā ir norādīti arī izņēmuma gadījumi: „...izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu.”

Gribu piebilst, ka komisijas darba grupā piedalījās profesionāļi no Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Kultūras ministrijas un darba grupa ļoti rūpīgi izvērtēja katru teikumu, katru priekšlikumu šajā likumprojektā.

Nenoliedzami, šis ir ļoti sarežģīts likumprojekts, un likuma piemērošana arī, visticamāk, būs ļoti sarežģīta. Un svarīga būs tiesu prakse, svarīgs būs samērīguma princips.

Tas ir pirmais solis, lai nevis šķeltu sabiedrību, bet – tieši otrādi! – saliedētu. Lai neapvainotu tos cilvēkus, kuriem sāp viena vai otra vēstures daļa.

Šis likumprojekts Saeimā šodien tika pieņemts otrajā lasījumā, un patiešām darbs turpināsies, un ceru, ka veiksmīgi izdosies šo likumprojektu arī īstenot.

Vēlos vēl piebilst, ka svētdien ir Vasarsvētki. Pēc latviešu tautas ticējumiem, ja pērkons rūc pirms Vasarsvētkiem, būs auglīga vasara. Saposīsim mājas ar meijām, aiziesim uz baznīcu! Lai mums un jums visiem priecīgi Vasarsvētki!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātei Inesei Laizānei.

Nākamajai vārds Reformu partijas frakcijas deputātei Initai Bišofai. Lūdzu!

I.Bišofa (RP).

Labdien, augsti godājamie radioklausītāji! Ja skatāmies statistiku attiecībā uz to, kā šodien Saeima strādāja, tad jāteic, ka kopumā tika izskatīti 45 jautājumi, no tiem 22 bija iesniegtie likumprojekti.

Jāteic, ka liels darbs tagad sāksies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, jo tieši šī komisija saņēma visvairāk likumprojektu izskatīšanai – 10 likumprojektus. Tālāk seko Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ar sešiem likumprojektiem, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija – ar diviem. Arī Juridiskā komisija saņēma divus likumprojektus, no kuriem viens būs ļoti rūpīgi visiem deputātiem jāvērtē, jo tas attiecas uz likumprojektu, kas paredz grozījumus Valsts kontroles likumā. Sabiedrībā jau bieži izskan jautājums par to, vai Saeima lietderīgi izmanto tai piešķirtos līdzekļus, un tādēļ arī viens no likumprojekta jautājumiem būs par to, vai ļaut Valsts kontrolei turpmāk veikt revīziju arī Saeimā.

Un, kā jau kolēģi minēja, viens no ļoti būtiskiem jautājumiem ir par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmes 85.pantā, turpinot iesākto darbu saistībā ar aizklātās balsošanas izslēgšanu no Saeimas dienaskārtības un tādējādi stiprinot gan sabiedrības uzticēšanos Saeimai, gan arī katra deputāta pienākumus un atbildību.

Es vēlos pastāstīt vēl par divām aktualitātēm, kas ļoti attiecas uz nevalstisko sektoru un kas tika skatītas šajā nedēļā Saeimas komisijās.

20.maijā notiks kārtējais Saeimas un nevalstisko organizāciju forums „Stabilitāte. Partnerība. Attīstība”. Sociālo un darba lietu komisija skatīja šo jautājumu, pārrunāja ar saviem sadarbības partneriem, kā labāk šo jautājumu organizēt, un tēma pirmdien būs „Sociālā labklājība jaunietim, ģimenēm, iedzīvotājiem”, kurā kā centrālo tomēr skatīsim jautājumu par jauniešu iespējām dzīvot labklājībā savā valstī. Tādēļ varam tikai aicināt katras nevalstiskās organizācijas pārstāvjus, kuriem šis jautājums ir aktuāls, piedalīties pirmdien kopīgajā forumā.

15.maijs ir Starptautiskā ģimenes diena, un bija tāda sakritība, ka tieši vakar Pieprasījumu komisija noklausījās Latvijas valdības sagatavoto ziņojumu iesniegšanai ANO Bērnu tiesību komitejai. Jāteic gan, ka pēdējais šāds ziņojums tika iesniegts 2004.gadā un divi ziņojumi no valdības visā šajā laika posmā netika iesniegti. Šajā sakarā jāteic, ka ļoti svarīgi ir arī nevalstiskajām organizācijām, kuru darbība ir vērsta uz bērnu interešu aizstāvību, pievērst tam uzmanību un sniegt savus atzinumus, jo tieši tā mēs varam visi kopā rūpēties par mūsu bērniem.

Un jāteic, ka šajā komisijā mēs saņēmām ļoti patīkamu informāciju, jo Reformu partija jau pagājušajā gadā vērsa uzmanību uz to, ka mums ir jāsamazina bērnu skaits Latvijas bērnunamos. Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Allika kungs apstiprināja, ka Labklājības ministrija ir uzsākusi darbu pie pakāpeniska bērnunamu skaita samazinājuma programmas izstrādes. Un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Reira kungs atzina, ka mūsu valstī ir vajadzīgs attiecīgs pilotprojekts un visiem kopā jādomā, kā to iekļaut 2014.gada budžetā, un kāda no pašvaldībām varētu izmēģināt to. Sniedzot lielāku atbalstu sociālajiem darbiniekiem un palielinot to darbinieku skaitu, kuri preventīvi strādā ar šīm ģimenēm, mēs varētu nonākt pie situācijas, ka mums no ģimenēm bērni nebūtu jāņem ārā.

Zīmīgi, ka tieši vakar katrs no simts Saeimas deputātiem no rīta varēja saņemt lācīti, ko bija sagatavojusi SOS Bērnu ciemata asociācija kopā ar Latvijas Audžuģimeņu biedrību, un lācītim klāt bija pievienota zīmīte ar aicinājumu katram no deputātiem, balsojot par 2014.gada budžetu, atcerēties par tiem bērniem, kuri atrodas bērnunamos.

Un es gribu uzrunāt katru no Latvijas ģimenēm šajā nedēļā, kad mēs atzīmējām Starptautisko ģimenes dienu. Aicinu padomāt. Mēs esam stipri ļaudis, mēs esam sirsnīgi, un mūsu sirdis ir mīlestības pilnas. Varbūt arī katrā no mūsu ģimenēm mēs varam kādam bērnam, kurš ir palicis bez savas ģimenes, dot iespēju izaugt ģimenē. Un paldies visiem, kuri to jau ir izdarījuši.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Initai Bišofai no Reformu partijas frakcijas.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā šodien runās deputāte Ilona Jurševska. Lūdzu!

I.Jurševska (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā jau mana kolēģe pieminēja, šodien Saeimas debates bija diezgan aktīvas, bet jāsaka, ka, protams, atkal visaktīvākās un karstākās debates notika tieši sēdes noslēgumā. Un tās bija debates, kas notika atkal par mūsu ideoloģijām, par mūsu vēstures dažādām interpretācijām, un tās bija saistībā ar likumprojektu „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”. Patiesību sakot, šis likumprojekts tiek virzīts un pie tā tiek strādāts ar vienu mērķi – lai tas reglamentētu padomju un nacistiskās simbolikas izmantošanu, jo Saeima, proti, likumdevējs, vēlas novērst kara ideoloģijas slavināšanu un propagandu.

Lai arī atsevišķi politiskie spēki nenoliedzami saskata šajā likumdošanas iniciatīvā iespēju vairot savu politisko kapitālu, es tomēr esmu pārliecināta, ka likumdevējam pirmām kārtām ir jādomā par šī ieviestā regulējuma kvalitāti un arī sekām; iespējams, varbūt ne tik daudz šobrīd jādomā par saviem politiskajiem ieguvumiem, it īpaši tādā gaisotnē, kad, kā mēs zinām, tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Patiesību sakot, tā būs tieši Valsts policija, tas būs tas drošības dienests, kuram būs jākontrolē šī likuma izpilde tad, kad šie minētie likuma grozījumi būs stājušies spēkā. Savukārt iedzīvotāji būs tie, kam būs jāzina šī normatīvā bāze un tā būs arī jāievēro. Iedomājieties, piemēram, situāciju, ka pasākuma laikā (var pat pieminēt šo 9.maija pasākumu) uz Uzvaras parku atnāk uzvalkā tērpies vīrs, kuram pie krūtīm ir piesprausta šī godazīme! Sakiet, lūdzu, kādā veidā lai Iekšlietu ministrijas darbinieks interpretē šīs simbolikas parādīšanos publiskā pasākuma laikā? Vai tas tiks interpretēts kā tāds piemiņas... kā fakts, ka cilvēks ir atnācis godināt kritušo karavīru piemiņu, vai tiks interpretēts kā totalitārā režīma slavināšana? Tātad jautājums ir ļoti nopietns. Es domāju, ka sasteigta lēmuma pieņemšana šajā gadījumā noteikti nav pieņemama, un darba grupai ir jāturpina strādāt, lai precīzi noteiktu, kas tiek domāts ar šo nacionālo... šo ideoloģisko simboliku, kas būtu jāaizliedz, un kādā veidā tas tiks ieviests dzīvē. Līdz ar to ceram, ka likumprojekts, kamēr tas savu ceļu mēros līdz trešajam lasījumam, tiks papildināts ar patiešām vērā ņemamiem un nepieciešamiem papildinājumiem, kā arī grozījumiem, lai cilvēkiem un arī tiem dienestiem, kam būs jāseko līdzi šī likuma izpildei dzīvē, būtu skaidrs, simtprocentīgi skaidrs, ar kādām sekām ir jārēķinās, ja kāds pasākuma apmeklētājs vēlēsies slavināt un propagandēt vienu vai otru totalitāro režīmu.

Tālāk. Šodien izskanēja ļoti būtisks jautājums par turpmāku caurskatāmības un atklātības veicināšanu tieši lēmumu pieņemšanas procesā Saeimā. Runa bija par amatpersonu ievēlēšanu, šajā gadījumā – par Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanu atklātā balsojumā. Jāteic, ka pērn Saeima jau pieņēma likumu, kas paredz gan Valsts prezidenta, gan Satversmes tiesas tiesnešu, valsts kontroliera, tiesnešu, ģenerālprokurora, Satversmes aizsardzības biroja direktora, kā arī citu, Saeimas kārtības rullī neminētu, amatpersonu ievēlēšanu, apstiprināšanu, iecelšanu amatā, atbrīvošanu, atlaišanu no amata, atklāti balsojot par katru atsevišķi. Būtībā bija dažāda argumentācija, un jau toreiz kā viens no galvenajiem argumentiem par labu aizklātai balsošanai izskanēja tas, ka tādējādi tiek nodrošināta, iespējams, objektīvāka un neatkarīgāka lēmumu pieņemšana, jo tādējādi tiek pieļauts deputātu sirdsapziņas balsojums.

Taču, no otras puses, šie aizklātie balsojumi nonivelē, varētu teikt, vēlētāja uzticēšanos, jo vēlētājs tādā gadījumā nevar pārliecināties par sava izvirzītā deputāta vārdu atbilstību viņa rīcībai. Jo, ja mēs zinām, ka atsevišķos gadījumos ir bijusi tāda pieredze, ka deputāta patieso nostāju atklāj tikai viņa balsojumi, kas dažubrīd ir bijuši arī aizklāti. Un līdz ar to ierosinātie un šodien komisijai nodotie grozījumi paredz, ka arī Satversmes tiesas tiesnesis tiks ievēlēts atklātā balsojumā.

Tas arī īsumā bija viss, ko es jums vēlējos šodien pateikt saistībā ar Saeimas sēdi.

Es gribu novēlēt visām Latvijas ģimenēm priecīgu šo nedēļu, kā arī tuvojošos Vasarsvētkus, it īpaši tāpēc, ka vakar mēs atzīmējām Starptautisko ģimenes dienu ne tikai Eiropā, bet arī šeit, Latvijā. Un mēs ļoti labi zinām, cik grūti šobrīd ir ģimenēm ar bērniem dzīvot, izdzīvot šajā ekonomiski sarežģītajā laika posmā. Bet es aicinu: skatīsimies ar gaišāku skatu nākotnē, un gan jau viss būs labi!

Priecīgus jums Vasarsvētkus! Paldies.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Ilonai Jurševskai.

„Frakciju viedokļus” noslēdz Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos informēt par to, ka Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti šonedēļ vērsās pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa ar lūgumu neizsludināt grozījumus Pilsonības likumā un nodot tos Saeimai otrreizējai caurskatīšanai.

Valsts vadītājam adresētajā vēstulē „Saskaņas Centra” deputāti norāda, ka tiesības uz dubulto pilsonību iegūst tikai Latvijas Republikas pilsoņu atsevišķas grupas. To valstu sarakstā, kuru pilsonība var pastāvēt kopā ar Latvijas pilsonību, iekļautas tikai Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis, NATO, kā arī Austrālija, Jaunzēlande un Brazīlija, un valstis, ar kurām Latvija noslēgusi līgumu par dubulto pilsonību. Sarakstā nav iekļauta, piemēram, Krievijas Federācija un Baltkrievija, un citas NVS valstis, kā arī Izraēla un vēl vairākas citas pasaules valstis.

Mēs esam pārliecināti, ka Latvijas Saeimas vairākums, sadalot pasaules valstis „pareizajās” un „nepareizajās”, sašķiro un diskriminē arī savus pilsoņus. Šāda selektīva pieeja neved uz likumprojektam izvirzīto mērķi – nodrošināt Latvijas pilsoņu kopuma saglabāšanu. Gluži pretēji! Likumprojekts neļauj tūkstošiem Latvijas pilsoņu un viņu pēctečiem saglabāt saikni ar valsti, faktiski atgrūž viņus no valsts. Mēs uzskatām, ka grozījumi nonāk pretrunā ar spēkā esošā Pilsonības likuma 4.pantu, kur teikts, ka Latvijas pilsoņi ir vienlīdzīgi savās tiesībās un pienākumos. Tāpēc mēs lūdzām Valsts prezidentu neizsludināt likumu, nodot to Saeimai otrreizējai caurskatīšanai, jo parlamentam ir jāstrādā pie kļūdu un brāķa novēršanas, lai visi Latvijas pilsoņi savās tiesībās un pienākumos būtu patiešām vienlīdzīgi.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Trešdien, 18.decembrī
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
08:45  Saeimas Prezidija sēde
09:00  Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas kopsēde
09:00  Pieprasījumu komisijas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēde
09:30  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde