Vadītāja. Sveicināti, radioklausītāji! Skan raidījums „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā, un turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodien Saeimas sēdē pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Kārlim Seržantam. Lūdzu!
K.Seržants (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pirmā ziņa, protams, bēdīga: ar nožēlu jāteic, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcija šodien mēģināja virzīt grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, kuri paredzētu pensiju indeksāciju un reālu to paaugstināšanu, bet valdošā koalīcija kārtējo reizi tos noraidīja, aizbildinoties ar to, ka valsts budžetā būs vajadzīga papildu nauda, lai gan tajā pašā laikā mēs visu laiku dzirdam stāstus par to, ka viss iet uz augšu un valsts attīstās. Diemžēl šim mērķim nauda neatradīsies, un pensionāri faktiski saņems pensiju indeksāciju, kas labākajā gadījumā no 100 latiem pensionāram iedos klāt nieka 4 latus un kas, protams, šo situāciju neatrisinās.
Otra lieta. Šodien diezgan lielā vienprātībā tika virzīti un pieņemti daži likuma grozījumi, kas turpmāk ierobežos bijušo Valsts prezidentu tā sauktos bonusus, un kā vienu no šiem grozījumiem var minēt to, ka bijušie Valsts prezidenti, ieņemot augstus amatus, kā tas šobrīd ir, kad Zatlera kungs ir Saeimas komisijas vadītājs, nevarēs saņemt šo Valsts prezidenta pensiju. Taču tas, protams, attieksies tikai uz nākošajiem prezidentiem, nevis uz tiem, kuri šos bonusus jau saņem.
Un trešā lieta, ko gribu īpaši uzsvērt un pateikt, ir saistībā ar nupat notikušajām pašvaldību vēlēšanām. Gan ZZS vārdā, gan Zaļās partijas vārdā varu teikt, ka mēs šajās pašvaldību vēlēšanās esam pārliecinoši uzvarējuši un visā Latvijā pašvaldībās mums būs vairāk nekā 300 deputātu. Un tas ir, kā saka, tāds labs atbalsts un labas pārdomas rosinošs fakts, un mēs ceram, ka uz nākošajām – jau Saeimas – vēlēšanām šie pašvaldību vēlēšanu rezultāti būs ļoti labs pamats un ka gūsim labus panākumus arī nākamajās Saeimas vēlēšanās un turpināsim aizstāvēt gan zemnieku, gan pensionāru, gan citādi apdalīto cilvēku intereses.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Seržantam.
Nākamā runās frakcijas VIENOTĪBA deputāte Ina Druviete. Lūdzu!
I.Druviete (VIENOTĪBA).
Esiet sveicināti! Šī bija pirmā Saeimas sēde pēc pašvaldību vēlēšanām, tādēļ es vēlos izteikt pateicību visiem, kas atbalstīja partiju VIENOTĪBA. Mums ir izdevies sasniegt labus rezultātus Latvijas novados – 203 deputāti! – , un to izdevies paveikt tādēļ, ka esam centušies sabalansēt gan ekonomisko, gan arī kultūras un izglītības programmu.
Tieši ar atbalstu kultūrai, ar latviešu tautas identitātes galveno simbolu – Dziesmu svētkiem – arī saistās viens no nozīmīgākajiem likumprojektiem, kas tika šajā Saeimas sēdē pieņemts, atbalstīts pirmajā lasījumā. Proti, tas ir likumprojekts „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā”, kas paredz pirmdienu pēc notikumiem bagātās Dziesmu un deju svētku nedēļas noteikt par brīvdienu, kas būtu atstrādājama šī paša gada 23.novembrī.
Kāpēc Dziesmu un deju svētku padome un Dziesmu un deju svētku rīcības komiteja uzskatīja par nepieciešamu virzīt šādu iniciatīvu, un kāpēc Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti to vienprātīgi atbalstīja? Es nerunāšu par mūsu Dziesmu svētku globālo vērtību. Tā ir saprotama pasaulē. Mūsu Dziesmu svētki jau no 2003.gada ir atzīti par cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu, un no 2008.gada tie ir iekļauti UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Šajā sarakstā tiek ietvertas tikai unikālas cilvēces kultūras vērtības, un mēs varam būt lepni, ka mūsu Dziesmu svētki ir viena no tām.
Dziesmu svētki mums bieži asociējas galvenokārt ar lielo noslēguma koncertu Mežaparkā, kurā piedalās vairāk nekā 30 000 dziedātāju un milzīgs skaits skatītāju gan Mežaparka estrādē, gan pie televīzijas ekrāniem. Taču mums jāatceras, ka Dziesmu svētki ir svētki visai Latvijas tautai un tajos piedalās gan dziesmu, gan deju, gan folkloras kopu pārstāvji, tajos savu sniegumu rāda tautas daiļamata meistari, tajos mēs varam vērot amatierkolektīvu devumu. Šajos Dziesmu svētkos notiks vairāk nekā pieci desmiti dažādu pasākumu. Lielākā daļa no tiem būs pieejami pilnīgi visiem, un mēs pilnīgi visi tātad varēsim būt dalībnieki šajos Dziesmu svētkos. Bet, protams, ir ne tikai prieks, ne tikai svētki, bet ir arī ārkārtīgi smags darbs. Un, lai izteiktu simbolisku pateicību tiem daudzajiem tūkstošiem, kas piedalījušies Dziesmu svētku rīkošanā un īstenošanā, lai Dziesmu svētki tiešām būtu notikums Latvijā, lai tas būtu ne tikai simbols, bet lai tie tiešām atbalsotos ikvienā Latvijas novadā, ikvienā ģimenē, pēc Dziesmu un deju svētku padomes iniciatīvas, kuru ir atbalstījušas arī Latvijas ministrijas un kuru ir atbalstījusi Latvijas Pašvaldību savienība, mēs esam lūguši Saeimu atbalstīt šo ierosinājumu – pirmdienu, 8.jūliju, kas seko pēc Dziesmu un deju svētkiem, pasludināt par brīvdienu. Likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā (mēs vēl gaidām priekšlikumus uz otro lasījumu šī likuma normu precizēšanai). Šāda dāvana, kas būtu gan ar simbolisku, gan ar praktisku nozīmi, būtu jāpasniedz visiem tiem, kuriem Dziesmu svētki ir vērtība, kuri ir šajā piecu gadu ilgajā sagatavošanas periodā ieguldījuši milzīgu darbu, lai mēs šo nedēļu varētu baudīt, lai varētu pārliecināt par Latvijas garīgajām bagātībām mūsu daudzos ārvalstu viesus. Un tādēļ Saeimas šīsdienas sēde man pirmām kārtām ir iezīmīga tieši ar to, ka mēs esam sākuši virzīt šos grozījumus, kuriem, tiesa, sen jau bija jābūt Dziesmu un deju svētku likumā un jāattiecas uz visiem Dziesmu un deju svētkiem.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātei Inai Druvietei.
Un tagad pie mikrofona Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (SC).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos paust Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas viedokli par grozījumiem likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”.
Patlaban tas, ka valstij ir noteikts pienākums nodrošināt bijušos Valsts prezidentus ar dzīvokli, rada sabiedrībā neizpratni. Ir jautājums par nodokļu maksātāju naudas nelietderīgu izmantošanu, un tāpēc Saeimā šodien otrajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”, kuri paredz samazināt sociālās garantijas bijušajiem Valsts prezidentiem. Likumprojektā rosināts atteikties no eksprezidentu nodrošināšanas ar dzīvokli pēc prezidentūras. Kā kompensējošo mehānismu Saeima piedāvā bijušā Valsts prezidenta ikmēneša pensijas palielināšanu. Paredzēts, ka bijušajiem Valsts prezidentiem būs arī iespēja no pensijas atteikties. Piedāvātais risinājums, mūsuprāt, ļautu saprātīgi un vienkārši plānot valsts budžeta izdevumus, jo nebūtu jātērē līdzekļi valsts dzīvokļa iegādei, uzturēšanai, remontam un komunālo pakalpojumu apmaksai. Likumprojekts arī paredz noteikt, ka eksprezidents lietošanā saņem no valsts vienu automašīnu, kuras iegādes vai nomas vērtība nepārsniedz tādas automašīnas divkāršu iegādes vai nomas vērtību, uz kādu ir tiesības valsts pārvaldes iestādes amatpersonai.
Patlaban normatīvie akti paredz skaidrus eksprezidenta... piedodiet, patlaban normatīvie akti neparedz skaidrus eksprezidenta automašīnas izvēles kritērijus. Tas nav pareizi. Debatējot par šo likumprojektu, „Saskaņas Centra” deputāts Jānis Ādamsons pauda viedokli, ka bijušajiem Valsts prezidentiem nav jānodrošina arī automašīna uz nodokļu maksātāju rēķina un nepieciešamības gadījumā bijušie Valsts prezidenti varētu vērsties Saeimas autobāzē. Taču šis „Saskaņas Centra” priekšlikums pagaidām tika noraidīts.
Esmu pārliecināts, ka sabiedrības vairākums sociālo taisnīgumu vērtē augstāk par abstraktu tiesiskumu, kas pats par sevi nenodrošina vispārēju labklājību. Domāju, ka tieši sociālais taisnīgums un labklājība ir un paliek sabiedrības lielākās daļas galvenais mērķis. Pie tā „Saskaņas Centrs” arī strādā parlamentā.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.
Atgādinu, ka jūs pašlaik klausāties raidījumu „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā. Un turpinājumā vārds Reformu partijas frakcijas priekšsēdētājam Edmundam Demiteram. Lūdzu!
E.Demiters (RP).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Gribu jums pastāstīt par Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas šodien ar Saeimas lēmumu ir nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.
Vēl pavisam nesenā pagātnē... Mēs atceramies 16.marta notikumus, kuri nebūt neviesa mums pārliecību, ka mums ar sabiedrisko kārtību šādās norises vietās viss ir kārtībā. Un tāpēc šis likumprojekts paredz konkretizēt pašvaldības tiesības, pieņemot lēmumu par pasākuma norises ierobežojumu noteikšanu vai lēmumu par pasākuma norises aizliegšanu. Likumprojektā ir paredzēts, ka lēmumu par pasākuma norises ierobežojumu noteikšanu pašvaldība ir tiesīga pieņemt ne vēlāk kā piecas darbadienas pirms pieteiktā pasākuma norises dienas. Ja pasākums pieteikts, ievērojot likumā noteikto īpašo kārtību un termiņu, tad pašvaldība lēmumu par pasākuma norises ierobežojumu ir tiesīga pieņemt ne vēlāk kā sešas stundas pirms pieteiktā pasākuma norises. Vienlaikus likumprojekts paredz precizēt un noteikt, ka policija un citas kompetentās institūcijas sniedz ne tikai atzinumu par likumā minētajiem apdraudējumiem, bet atzinumā arī norāda uz noteikto apstākļu novēršanas iespējām, izvērtējot policijas iestāžu resursus un pieejamos līdzekļus iespējamo apdraudējumu novēršanai un kārtības un sabiedrības drošības nodrošināšanai konkrētajā pasākuma laikā. Likumprojekts papildus paredz precizēt likuma normas, nosakot, ka pašvaldība pārliecinās, vai pasākums netraucēs iepriekš pieteiktus citus publiskus pasākumus, valsts vai pašvaldību rīkotus pasākumus vai iepriekš pieteiktas sapulces. Un gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka likumprojekts neierobežo un nesašaurina nevienas personu grupas vai indivīda intereses. Likumprojekts paredz konkretizēt procedūru, kādā pašvaldība pieņem lēmumu par pasākuma norises ierobežojumu noteikšanu vai lēmumu par pasākuma norises aizliegšanu.
Vadītāja. Paldies deputātam Edmundam Demiteram.
Raidījumu šodien noslēdz Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Inese Laizāne. Lūdzu!
I.Laizāne (VL–TB/LNNK).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mums gadā ir ļoti daudz svētku dienu, kad mēs svinam svētkus, un nu būs vēl arī viena diena, kurā mēs varam atpūsties pēc svētku svinēšanas. Ar patiesu prieku es varu teikt, ka šodien pirmajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā, kuri paredz brīvdienu pēc grūtas, sarežģītas, bet gandarītas darba nedēļas. Pateicoties Nacionālās apvienības iniciatīvai, pēc Dziesmu svētkiem pirmdiena būs brīvdiena, kura gan, protams, būs jāatstrādā. Šāda brīvdiena būs cieņas un pateicības izteikšana tiem 40 000 dalībnieku un 200 000 darbinieku, kas ir iesaistīti Dziesmu svētku procesa nodrošināšanā, par viņu ieguldīto darbu, jo, lai mēs baudītu svētkus, šie cilvēki ir piecus gadus gatavojušies Dziesmu svētkiem, pēdējo nedēļu grūti strādājuši, mēģinājuši, piedalījušies koncertos, vakarā priecējuši mūs ar emocionālu un saviļņojošu noslēguma koncertu, devuši mums iespēju turpmākos gadus dzīvot atmiņās un saviļņojumā par Dziesmu svētkiem, par gūto pašapziņu, lepnumu, un pēc tam naktī devušies uz mājām. Latvija šķiet maza, bet naktī pēc nedēļas darba vēl 300 kilometrus braukt un nākamajā dienā strādāt – tas patiesībā ir liels varoņdarbs. Un tāpēc es priecājos, ka Saeima atbalstīja šo Nacionālās apvienības iniciatīvu un patiešām ļaus Dziesmu svētku dalībniekiem pirmdienā vēl gūt spēkus, lai varētu turpināt strādāt un, protams, gatavoties nākamajiem Dziesmu svētkiem.
Šī ir pirmā Saeimas sēde pēc pašvaldību vēlēšanām, un es Nacionālās apvienības vārdā gribu teikt paldies visiem, kas izrādīja pilsonisko atbildību, pilsonisko aktivitāti un izvēlējās nākt uz vēlēšanām, izdarīt savu izvēli. Un Nacionālā apvienība ir Latvijā ieguvusi 157 pašvaldību deputātus, kas pārstāvēs 54 pašvaldības.
Paldies jums par uzticību! Mēs solām jūs nepievilt un arī turpmāk strādāt.
Un lai jums ir jaukas, saulainas un siltas brīvdienas!
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātei Inesei Laizānei.
Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis.
Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena! Un uz sadzirdēšanos!