Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas rudens sesijas pirmā sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi” tiešraidē no Saeimas nama Rīgā.

Tūlīt deputāti pastāstīs par šodien svarīgāko. Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja vietniekam Ingmāram Līdakam.

Lūdzu!

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tiešām šī bija 11.Saeimas pēdējās sesijas pirmā sēde, un galvenais šīsdienas darba kārtības jautājums bija likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Patiesībā jau sen gaidīti ir grozījumi šajā likumā, jo jau sen mēs runājam par to, ka publiskajos iepirkumos Latvijā būtu tomēr jādod priekšroka mūsu, vietējiem, produktiem, kuri ir daudz kvalitatīvāki. Runa ir par dažādiem augļiem, dārzeņiem, piena produktiem, gaļu... Nu jau pilnīgi noteikti mēs varam teikt, ka šie mūsu produkti ir daudz kvalitatīvāki, un līdz ar to gan skolu virtuvēs, gan veco ļaužu pansionātos, gan cietumos, gan visur citur, protams, mūsu pienākums ir rūpēties par mūsu cilvēku veselību. Un līdz ar to patiesībā tiek apvienotas tādas divas lietas: pirmkārt, tiek veicināta vietējā ražotāja produktu patērēšana, un, otrkārt, mēs rūpējamies par mūsu cilvēku veselību. Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” paredz, ka līdz 30.oktobrim tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kuros tiks diezgan strikti regulēts, kā piemērot zaļā iepirkuma principu.

Jāteic, ka, protams, arī līdz šim jau varēja iepirkumos ieviest zaļā iepirkuma, nu, teiksim, komponentes, bet varbūt dažas pašvaldības baidījās: ja izsludinās, teiksim, iepirkumu uz skolas virtuves piegādēm un, nedod Dievs, kāds apstrīdēs konkursa rezultātus, tad bērni paliks neēduši vairākus mēnešus, kamēr tiks risināti šie strīdi. Nu, šobrīd ir paredzams, ka daudz drošāk varēs strādāt, un jāteic, ka šie Ministru kabineta noteikumi patiesībā jau būs pirmām kārtām tāds signāls iepirkuma veicējiem, ka arī kontrolējošās institūcijas nepaģērēs par galveno kritēriju vienmēr un visur izvirzīt zemāko cenu.

Nu, un tāds papildu arguments, ko varbūt tieši “zaļie” piemin, ir tas, ka zaļais iepirkums jau virzīts ne tikai uz šo bioloģiski pareizi ražoto produktu, bet arī uz CO₂ izmešu samazinājumu. Jo no Polijas vestais tomāts... nu, kamēr to atved, ir tomēr sadedzināts diezgan daudz degvielas, tātad ir radies gaisa piesārņojums. Un, šādi samazinot šos transportēšanas attālumus, mēs varam arī samazināt CO₂ izmešu daudzumu.

Jāteic, ka šie grozījumi Publisko iepirkumu likumā radās lielā mērā tāpēc, ka augustā tieši Zaļo un Zemnieku savienība vērsās pie Koalīcijas padomes ar 14 priekšlikumiem, kā mazināt Krievijas sankciju jeb pretsankciju, drīzāk tā teiksim, sekas Latvijas tautsaimniecībā. Nu, šis ir pirmais solītis. Es ceru, ka drīzumā mēs varētu tomēr domāt arī par grozījumiem citos likumos, piemēram, paredzēt arī tiesiskās aizsardzības procesa vienkāršošanu tiem uzņēmumiem, kurus skārušas Krievijas embargo izraisītās sekas. Un varbūt varam runāt arī par to, ka uz gadu varbūt var atbrīvot kravas transportu no attiecīgā ekspluatācijas nodokļa, jo zinām, ka arī tranzītam ir problēmas, ja pārvadātājam ir problēmas. Tā ka solīti pa solītim uz priekšu!

Un arī, protams, par Publisko iepirkumu likumu, par šo zaļā iepirkuma komponenti runājot, es nedomāju, ka būtu pareizi to attiecināt tikai uz dažādiem pārtikas produktiem. Man joprojām ir prieks par mūsu skaisto, jauko, brīnišķīgo Gaismas pili, bet man nedod mieru tas, ka mēs tomēr, ieejot šinī Gaismas pilī, staigājam pa Kanādas... Kanādas kļavas koka grīdu, nevis, teiksim, pa Latvijas oša vai ozolkoka grīdu. Es domāju, ka diezgan strikti būtu tomēr jāievieš zaļā iepirkuma komponente arī citos iepirkuma veidos, ne tikai pārtikas produktiem vien.

Tas arī viss, ko šobrīd gribēju jums teikt.

Vēlu jums jauku atvasaru! Uz sadzirdēšanos!

Vadītāja. Paldies deputātam Ingmāram Līdakam.

Nākamais runās Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mūsu frakcija visnotaļ pozitīvi vērtē to, ka šodien otrajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Enerģijas dzērienu aprites likumā. Likuma mērķis ir regulēt enerģijas dzērienu izplatīšanu un reklamēšanu. Saskaņā ar likumprojektu enerģijas dzērienus tiks aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, un šīs personas nevarēs tos iegādāties. Lai pārliecinātos par pircēju vecumu, mazumtirgotāja pienākums ir pieprasīt, lai pircējs uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Pēc mazumtirgotāja vai uzraudzības un kontroles iestādes pārstāvja pieprasījuma pircēja pienākums ir apliecināt savu personu un vecumu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Savukārt enerģijas dzērienu reklāmā ietverama informācija, kas sabiedrību brīdina par enerģijas dzērienu pārmērīgas lietošanas negatīvo ietekmi, un šādai informācijai atvēlami vismaz 10 procenti no konkrētās reklāmas apjoma.

Šodien pirmajā lasījumā tika pieņemti grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Saskaņā ar likuma 9. un 12.pantu maternitātes un slimības pabalsta piešķiršanas pamats ir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta darbnespējas lapa, darba devēja apstiprinājums par darba ņēmēja neierašanos darbā vai pašnodarbinātā apstiprinājums par nespēju gūt ienākumus darbnespējas periodā.

Tādējādi šobrīd darba devējs, aizpildot darbnespējas lapas sadaļu “Darba devēja informācija” un apliecinot, ka darbinieks darbnespējas laikā neierodas darbā, faktiski ir iesaistīts slimības un maternitātes pabalstu piešķiršanas procesā. Tas nav pareizi, mūsuprāt. Lai vienkāršotu minēto pabalstu pieprasīšanu, plānots atteikties no darbnespējas lapā iekļautā darba devēja vai pašnodarbinātā apstiprinājuma par personas neierašanos darbā periodā, par kuru izsniegta darbnespējas lapa. Turklāt Nacionālais veselības dienests pašlaik strādā pie veselības nozares elektroniskās informācijas vienotas sistēmas īstenošanas, kuras ieviešanas rezultātā ārsti pārtrauks izsniegt darbnespējas lapas papīra formātā, bet informāciju par pacienta darbnespēju ievadīs informācijas sistēmā, kur tā tiks nodota tālāk izmantošanai dažādiem saņēmējiem, to skaitā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, kura nodrošina slimības un maternitātes pabalsta piešķiršanu, Valsts darba inspekcijai un citām iestādēm, kurām normatīvajos aktos ir noteiktas tiesības šādu informāciju saņemt. Atsakoties no darba devēja apstiprinājuma uz papīra formāta darbnespējas lapas un pakāpeniski ieviešot elektroniskas darbnespējas lapas un elektronisku informācijas apmaiņu par izsniegtajām un noslēgtajām darbnespējas lapām, slimības un maternitātes pabalsta pieprasīšanai būs nepieciešams tikai pabalsta pieprasītāja iesniegums, kuru viņš varēs iesniegt VSAA arī elektroniski. Iesniegumā pabalsta pieprasīšanai personai būs jāapliecina, ka darbnespējas periodā viņa nav strādājusi. Savukārt VSAA rīcībā ir informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksu periodiem, kas dod iespēju pārbaudīt, vai darbnespējas lapa nav izsniegta par periodu, kad persona faktiski ir strādājusi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, grozījumi likuma 9. un 12.pantā paredz izslēgt tekstu, kas noteic, ka maternitātes un slimības pabalsta piešķiršanas pamats ir darba devēja apstiprinājums par darba ņēmēja neierašanos darbā vai pašnodarbinātā apstiprinājums par nespēju strādāt darbnespējas periodā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Tagad pie mikrofona Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!

J.Dombrava (VL–TB/LNNK).

Sveicināti, godātie radioklausītāji! Šobrīd kā par priekšzīmīgiem piemēriem skolēnu patriotiskās jeb valstiskās audzināšanas jomā mēs varam runāt par daudzām skolām, kur tas tik tiešām tiek īstenots, bet pārsvarā uz pedagogu entuziasma un personīgās pārliecības pamata.

Diemžēl līdzās labajiem piemēriem daudzviet šajā jomā varam saskatīt arī būtiskas problēmas. Kā liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta veiktais pētījums, tikai puse aptaujāto skolēnu vecāku uzskata, ka valstiskā audzināšana skolās notiek apmierinošā līmenī. Jārunā arī par būtiskiem trūkumiem normatīvajā regulējumā, kas pašlaik neparedz, piemēram, to, kāda rakstura informācija drīkst tikt izplatīta skolas telpās, kādas organizācijas un privātpersonas var apmeklēt skolu vai citā veidā sadarboties ar izglītības iestādēm.

Lai novērstu šos trūkumus, plaša ekspertu grupa kopā ar vairāku ministriju un to iestāžu pārstāvjiem, pedagogu, vecāku un jaunatnes organizāciju pārstāvjiem, kā arī ar Saeimas deputātiem izstrādāja Ministru kabineta noteikumu projektu par valstisko audzināšanu skolās. Noteikumos precizēta valsts simbolu lietošanas kārtība skolās, noteikts skolu atbalsts valstiska mēroga jaunatnes organizācijām, noteikti valstiskās audzināšanas uzdevumi, kuriem ir jāpievēršas audzināšanas stundās un ar kuriem pretrunā nedrīkst nonākt pedagogu rīcība mācību procesā vai ārpus tā.

Lai Ministru kabinets varētu šādus noteikumus pieņemt, ir nepieciešams deleģējums Izglītības likumā. Attiecīgu likuma grozījumu projekts šodien tika atbalstīts Saeimā, un ir cerības, ka līdz ar nākamo mācību gadu patriotiskā audzināšana jeb valstiskā audzināšana arī visā skolu sistēmā tiks ieviesta.

Papildus tam gribu arī atzīmēt, ka šodien Saeimā tika pieņemti arī vairāki citi būtiski grozījumi likumos. Viens no tiem ir mūsu Tieslietu ministrijas virzītais jautājums par elektronisko uzraudzību tiem, kuri ir izcietuši cietumsodu.

Un it īpaši vēlos izcelt pirmā mājokļa atbalsta programmu, kas šodien tika precizēta un, es ceru, jau pavisam tuvā laikā varēs uzsākt savu darbību, lai atbalstītu tās jaunās ģimenes, kas vēlas iegādāties pirmo mājokli.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Dombravam.

Atgādināšu, ka jūs pašlaik klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā. Un tālāk vārds Reformu partijas frakcijas deputātam Jānim Ozoliņam. Lūdzu!

J.Ozoliņš (RP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šīsdienas sēdē, manuprāt, galvenie bija trīs bloki.

Pirmais bloks ir saistīts ar Latvijas produktu eksporta aizliegumu uz Krieviju, kas ir skāris vietējos ražotājus. Mums ir nepieciešams veicināt pārdomātu pārtikas preču patēriņu tepat uz vietas, un to efektīvi var izdarīt, izmantojot tā sauktā zaļā iepirkuma iespējas, piemēram, ēdinot bērnus, sociālās aprūpes iestāžu iemītniekus vai slimnīcu pacientus ar svaigiem sezonāliem mūsu pašu ražotiem produktiem. Publisko iepirkumu likuma grozījumi, kas šodien tika pieņemti abos lasījumos, tiks izsludināti rīt, un arī es ceru, ka tuvākajā laikā, tas ir, pēc vienas dienas, tie stāsies spēkā.

Nākošais bloks bija saistīts ar jauno mājokļu kreditēšanas programmu. Mēs esam pieņēmuši lēmumu uzlabot iespēju jaunajām ģimenēm iegūt valsts garantētus mājokļus. Šī situācija ir būtiski uzlabota, un likums stāsies spēkā septembra laikā.

Papildus tam ir arī grozījumi līdzekļu piešķiršanā jeb valsts budžeta izlietošanā. Esam papildus piešķīruši ārstniecības iestāžu, gan ambulatoro, gan stacionāro, vajadzībām 5,4 miljonus eiro; 6 miljonus eiro esam piešķīruši piena ražotājiem Krievijas radīto problēmu risināšanai. Tāpat gandrīz 2 miljonus – 1,9 miljonus – esam piešķīruši sabiedriskajam transportam, lai sabiedriskais transports būtu efektīvs un varētu turpināt vest bērnus uz skolu un lai iedzīvotāji varētu tikt uz darbu piemērotā laikā un kārtībā.

Vēl arī tika piešķirti līdzekļi valsts autoceļu uzturēšanai. Mēs zinām, ka sezona tuvojas beigām, un ir ļoti svarīgi pabeigt visus šos iesāktos darbus laikus, lai ceļi būtu mazāk bedraini un mēs būtu pienācīgi sagatavojušies ziemas sezonai.

Tas īsumā viss. Liels paldies jums par klausīšanos. Uz satikšanos!

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Ozoliņam.

Raidījumu šodien noslēdz frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija ļoti aktīva Saeimas sēde.

Mēs pieņēmām grozījumus Publisko iepirkumu likumā, ar kuriem mēs dodam zaļo gaismu tā sauktajam zaļajam iepirkumam. Jāatzīst, ka līdz šim ir bijušas ļoti daudzas diskusijas tajā kontekstā. Daži mēģina apgalvot, ka tādi grozījumi nepieciešami un tikai tad šādus iepirkumus var piemērot. Proti, ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka vietējos ražotājus var kaut kādā veidā vairāk atbalstīt šajos iepirkumos. Un jāteic, ka līdz šim jau likums atļāva to darīt, tikai diemžēl saskaņā ar statistikas datiem ir redzams, ka aptuveni tikai 3,9 procentos no visiem iepirkumiem šādi kritēriji ir tikuši ieviesti.

Ir bijušas vairākas Koalīcijas padomes sēdes, ir aicināta arī Valsts kontrole, Iepirkumu uzraudzības birojs un arī attiecīgi iepirkumu veicēji, un ir mēģināts noskaidrot problēmas. Šobrīd mēs ar šiem grozījumiem faktiski dodam Ministru kabinetam tiesības izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kuros būs noteikti kritēriji, kādā veidā šo zaļo iepirkumu veikt. Un tas nozīmē to, ka, kā jau arī daudzās citās jomās mēs esam konstatējuši... Protams, mums ir brīvā tirdzniecība, Eiropas Savienības prasības, taču daudzas citas dalībvalstis izmanto daudz gudrākus paņēmienus, lai nodrošinātu atbalstu vietējiem ražotājiem un arī veselīgu pārtiku. Un tagad saskaņā ar šiem grozījumiem varēsim ieviest iepirkumiem tādus kritērijus kā, piemēram, svaigi sezonālie produkti, bioloģiski audzēti produkti, produkti, kuru audzēšanā nav izmantoti pesticīdi vai minerālmēsli vai kuri, teiksim, nesatur kaut kādas sintētiskās krāsvielas vai ģenētiski modificētus organismus, un līdzīgus kritērijus, pēc kuriem mēs varam sasniegt divus galvenos mērķus. Pirmais ir atbalstīt vietējo ražotāju vietējā novadā, apkārtnē, un tas nozīmē to, ka mēs palīdzam saglabāt gan darba vietas, gan arī nodrošināt lielākus ieņēmumus pašvaldību un valsts budžetā. Un otrs, protams, ir saistīts ar to, ka mēs rūpējamies par mūsu bērnu veselību, jo ir daudz izdevīgāk valstij un cilvēkiem, ja ir iespējams piegādāt veselīgu pārtiku, bioloģisko, – bioloģiski audzētu produktu – un ar to barot mūsu bērnus skolās un bērnudārzos, nevis vienkārši rīkot iepirkumus, balstoties uz lētāko cenu, un pēc tam ir iebildumi pret produktu kvalitāti.

Līdz ar to šis darbiņš šodien ir izdarīts. Un ir skaidrs, ka šis likums stāsies spēkā, iespējams, pat jau pirmdien, jo rīt tas tiks izsludināts, jo tas tika pieņemts steidzamības kārtā.

Un šis ir vēl viens piemērs tam, kas ir arī iepriekš darīts, – ka mēs varam izdomāt arī daudz gudrākus risinājumus. Protams, tas prasa laiku un arī zināmu kreativitāti, kreatīvu pieeju šiem jautājumiem, bet mēs varam arī nodrošināt to, ka mūsu, vietējie, ražotāji tiek pasargāti, – līdzīgi, kā tas bija zemes jautājumā, kur mēs, jau pavasara sesiju noslēdzot, pieņēmām šo zemes likumu.

Protams, otrs jautājums, kas arī ir būtisks, ir par budžeta līdzekļu pārdali. Šī naudiņa ir radusies no tā, ka mēs esam ieekonomējuši uz mūsu parāda apkalpošanu, un gan veselības nozarei, gan arī pieminētajai piena nozarei, kas cieš no sankcijām, gan transporta nozarei, gan autoceļu uzturēšanai ir ticis novirzīts šis finansējums.

Un pēdējā lieta, ko es vēlos akcentēt un kas arī ir ļoti būtiska, – mēs iesniedzām grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, un tie ir par pirmā mājokļa kredītu. Mēs to padarām ievērojami pieejamāku: iepriekš bija noteikts, ka 10 procentiem ir jābūt tai daļai, kas ir pirmā iemaksa, turpretim tagad mēs to samazinām uz 5 procentiem. Tas nozīmēs to, ka šajā pirmā mājokļa programmā tām jaunajām ģimenēm, kas vēlēsies iegūt mājokli, būs nepieciešama pirmā iemaksa tikai 5 procentu apmērā no kredīta summas. Tas arī ir būtisks grozījums, ko šodien veicām.

Līdz ar to būtiskāko es esmu pastāstījis. Paldies. Un veiksmīgu dienu!

Vadītāja. Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!