Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan raidījums “Frakciju viedokļi”, un tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmā šodien runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Aija Barča. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es esmu deleģēta ZZS frakcijas vārdā paust gandarījumu, ka Latvijas Republikas Saeima šodien atbildīgajai komisijai bez diskusijām nodeva mūsu deputātu izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, kas paredz uzsākt diskusiju par to, kā pensijas tiks indeksētas 2015.gadā. Un tur mēs aicinām izskatīt tādu jautājumu: indeksējot pensijas nākošā gada oktobrī, ņemt vērā algas indeksu nevis 25, bet 50 procentu apmērā. Un kādēļ tā mēs domājam? Tādēļ, ka šodien ir pilnīgi skaidrs, kādas būs indeksētās pensijas šī gada oktobrī, kuras saņems mūsu pensionāri (dažādi – gan valsts vecuma, gan invaliditātes, gan apgādnieka zaudējuma, gan izdienas pensijas saņēmēji), sākot jau ar 3.oktobri. Ņemot vērā, ka gada inflācija šogad, indeksējot pensijas, bija tikai 0,6 procenti... un, pieliekot klāt 25 procentus no algas indeksa, jūs paši redzēsiet, ka tiem cilvēkiem, kuri saņem ļoti mazas pensijas (un te es vēlos runāt galvenokārt par invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem), tas pielikums pie pensijas nebūs tik liels, kā mēs te visi gaidījām un stāstījām par vidējo pielikumu pie pensijas. Un tādēļ, lūk, šis likumprojekts prasīs nākošajā gadā papildus 6,2 miljonus eiro, bet, manuprāt, tas ir saprātīgi, jo Latvijā tikai 16 procenti no visiem pensiju saņēmējiem saņem pensiju, kura ir lielāka par 285 eiro mēnesī.

Likumprojekts uzsāka savu ceļu atbildīgajā komisijā, un tā ir Sociālo un darba lietu komisija, un es pilnīgi pieļauju, ka kolēģiem būs vairāki viedokļi. Iespējams, ka mēs rakstīsim arī alternatīvu likumprojektu, lai mazo pensiju saņēmējiem, nākošajā gadā indeksējot pensiju, būtu vairāk nekā šogad, bet lielajām pensijām, tātad tām, kuras ir virs 285 eiro mēnesī, iespējams, varētu pietikt ar to pašu līmeni, kāds ir šogad.

Es ļoti ticu, ka mums izdosies arī šo likumprojektu izskatīt un virzīt tālāk izskatīšanai Saeimā. Tādēļ vēlu jums mierīgas un jaukas šīs nedēļas brīvdienas. Visu labu!

Vadītāja. Paldies Barčas kundzei no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Dzintaram Rasnačam. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien runāšu par divām lietām – par bankas “Citadele” pārdošanu un par grozījumiem Imigrācijas likumā.

Vispirms par “Citadeli”. Nacionālā apvienība ir iestājusies pret bankas “Citadele” pārdošanu, un šādu pozīciju valdībā aizstāvējuši arī Nacionālās apvienības ministri. Nacionālā apvienība jau laikus mudināja valdību veikt pārrunas ar Eiropas Komisiju par pārdošanas nosacījumu maiņu. Tomēr, mūsuprāt, tas netika pienācīgi darīts. Tā kā “Citadeles” pārdošanas darījums ir slepens, Saeimai nav pieejama detalizēta informācija par darījuma nosacījumiem, un tāpēc nevaram pilnvērtīgi izvērtēt visus darījuma ekonomiskos un drošības aspektus. Uzskatām, ka politiskā atbildība par šo darījumu jāuzņemas VIENOTĪBAI, kuras pārstāvji valdībā ir atbildīgajos Ministru prezidenta, finanšu ministra un ekonomikas ministra amatos. Viņi ir vienīgie valdības locekļi, kuriem ir pieejama detalizēta informācija par šo darījumu.

Vienlaikus informējam, ka, apturot šo darījumu, arī var nodarīt papildu zaudējumus valstij, turklāt nevaram izvērtēt, kurā gadījumā tie būtu lielāki – vai darījuma apturēšanas vai turpināšanas gadījumā. Turklāt nevaram izslēgt, ka “Saskaņas Centra”... ka partijas “Saskaņa” mērķis ir panākt bankas pastarpinātu nonākšanu bijušo “Parex bankas” īpašnieku rokās, “Saskaņas” kādreizējo sponsoru, rokās. Tāpēc Nacionālā apvienība šodien neatbalstīja “Saskaņas” piedāvāto risinājumu – ārkārtas sēdes sasaukšanu.

Īsumā par Imigrācijas likuma grozījumiem. Nacionālā apvienība šodien iesniedza priekšlikumu apturēt uzturēšanās atļauju piešķiršanu Krievijas Federācijas pilsoņiem – tiem agresorvalsts pilsoņiem, kuri vēlas Latvijā iegādāties nekustamo īpašumu. Šoreiz mēs saņēmām nedaudz lielāku atbalstu, bet diemžēl koalīcijas partneru absolūtais vairākums rīkojās līdzīgi kā “Saskaņas Centrs” – neatbalstīja agresorvalsts pilsoņu skaita pieauguma apturēšanu Latvijā. Mēs esam, protams, dziļi vīlušies, bet joprojām uzstāsim uz to un turpināsim cīņu par to, lai apturētu agresorvalsts pilsoņu pieaugumu Latvijā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Dzintaram Rasnačam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

“Frakciju viedokļus” turpina frakcijas VIENOTĪBA deputāte Ilze Viņķele. Lūdzu!

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Par šodienas sēdi man ir vairākas labas ziņas un vairākas sliktas ziņas.

Sākumā par labajām. Saeima šodien atbalstīja likumprojektu, kas nodrošinās elektroenerģijas cenu kāpuma kompensāciju trūcīgām personām un daudzbērnu ģimenēm. Līdz ar to šodien ir radīta normatīvā bāze, lai pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas, kura paredzēta 2015.gada 1.janvārī, nepieciešamo atbalstu saņemtu tie cilvēki, kam tas nepieciešams.

Un otra labā ziņa. Šodien Saeimā savu ceļu līdz gatavībai uzsāka likumprojekts, kas regulēs Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām darbības mehānismus, proti, mehānismus pārtikas paku, higiēnas piederumu un bērniem arī skolas preču nodrošināšanai no Eiropas Savienības līdzekļiem tieši sabiedrības neaizsargātākajiem... neaizsargātākajai daļai.

Savukārt, runājot par sliktajām ziņām, ir jāsaka, ka šodien tika pieņemta nodošanai komisijām virkne likumprojektu, kuri, godīgi runājot, savu pieņemšanu šīs Saeimas sasaukuma laikā nepiedzīvos. Un, ja kāds saka, ka piedzīvos, tad viņš smagi maldina savus vēlētājus. Un pie šiem likumprojektiem ir pieskaitāmi arī šie divi: “Grozījumi Valsts pensiju likumā”, kā arī likuma grozījumi, kuri paredz izmainīt seksuālās audzināšanas nosacījumus izglītības iestādēs. Šie ir divi ar priekšvēlēšanu kampaņu saistīti likumprojekti, jo tas vien, ka likumprojektu nodod komisijām, nekādā veidā negarantē, ka tas likumprojekts tieši tādā veidā arī tiks pieņemts. Vēl jo vairāk tas attiecas uz pensiju indeksāciju. Pensiju indeksācijas jautājums viennozīmīgi tiks skatīts nākamā gada budžeta kontekstā, līdz ar to vēlreiz lūdzu būt uzmanīgiem un apzināties, ka šī iniciatīva faktiski rezultātu šīs Saeimas sasaukuma laikā nenesīs.

Un vēl viens jautājums. VIENOTĪBA šodien noraidīja kopā ar koalīcijas partneriem “Saskaņas Centra” pieprasījumu par bankas “Citadele” pārdošanas skatīšanu Saeimā. Jo šeit ir vairāki nosacījumi. Proti, banku “Citadele” mēs nevaram nepārdot, jo tādi ir bijuši atbalsta nosacījumi, kurus mums ir uzlikusi Eiropas Komisija, un mums šie nosacījumi ir jāpilda.

Rasnača kungs nupat minēja, ka pilnībā atbildīga par bankas pārdošanu ir VIENOTĪBA. Tie ir klaji meli, jo 2008.gadā vienošanos ar Eiropas Komisiju par to, ka banka mums obligāti ir jāpārdod, parakstīja arī Nacionālās apvienības ministri – Gaidis Bērziņš un Kaspars Gerhards.

Šobrīd izvēle bankas pārdošanai ir izdarīta par labu amerikāņu investoriem, jo otri pircēji diemžēl bija Krievijā balstīta kompānija un –pietiekami būtiski! – bankas pārdošana Krievijas investoriem šobrīd Latvijā nav pieļaujama, jo tas radītu potenciālus riskus, ka varētu notikt nākamais bankas krahs un liela nerezidentu naudas daudzuma izvietošana. Līdz ar to gribu apgalvot, ka esošais bankas “Citadele” pārdošanas scenārijs ir labākais iespējamais, cik nu tas tik sarežģītā situācijā ir iespējams.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Ilzei Viņķelei no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamais runās Reformu partijas frakcijas deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!

V.Ķirsis (RP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā jau mana kolēģe Viņķeles kundze teica, šodien ir pieņemta virkne labu un virkne ne tik labu lēmumu. Es arī runāšu tātad par diviem – par vienu labu un par vienu ne tik labu.

Par labo. Kā mēs zinām, 8.augustā Krievijas Federācija ieviesa pret Eiropas Savienību tā saukto importa embargo vairākām preču grupām – pienam, gaļai, zivīm, augļiem, dārzeņiem un tā tālāk – un tas, protams, ietekmēja arī Latviju. Visvairāk no šī embargo cieš piena ražotāji un piena pārstrādātāji. Valdība ir izstrādājusi virkni atbalsta instrumentu, kā palīdzēt šiem uzņēmējiem, un tiek runāts par palīdzību, meklējot jaunus noieta tirgus. Tāpat arī tiek izstrādātas un būs pieejamas tā sauktās kredītbrīvdienu paketes. Respektīvi, uzņēmumi varēs uz kādu laiciņu atlikt kredītmaksājumus... nu, iegūt tā sauktās kredītbrīvdienas.

Saeima šodien tātad otrajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likumprojektu par vēl vienu instrumentu, kas varētu nosacīti saukties par nodokļu brīvdienām. Proti, uzņēmumi, kuri ir cietuši no Krievijas Federācijas embargo, varēs vērsties Valsts ieņēmumu dienestā un atlikt nodokļu nomaksu uz termiņu līdz pat pieciem gadiem.

Arī patlaban bija iespējams uz laiku atlikt nodokļu nomaksu kaut kādu apstākļu dēļ, bet tas termiņš nebija ilgāks par gadu vai – atsevišķos gadījumos – pusotru gadu. Tagad tie būs pieci gadi, kuru laikā šie cietušie uzņēmumi varēs atlikt šos maksājumus. Un par cietušu uzņēmumu netiks uzskatīts kurš katrs. Tātad tie, kam ar Krieviju ir vai nu tieša sadarbība vismaz 10 procentu apmērā vai pakārtota sadarbība... Proti, ja kāds piegādā preci uzņēmumam, kurš savukārt to piegādā tālāk uz Krieviju, tad arī šādi uzņēmēji, uzņēmumi kvalificēsies šim kritērijam. Tātad tas ir jau praktisks solis jeb veids, kā valsts – tātad valdība un Saeima – atbalsta uzņēmējus.

Runājot par citām lietām, nu diemžēl jāsaka: Saeimā ir jūtams priekšvēlēšanu laiks, un tās darba kārtībā parādās dažādi, nu, es pat teiktu, populistiski un maldinoši ierosinājumi un likumprojekti. Minēšu kaut vai likumprojektu par uzturēšanās atļaujām, kas šodien tika noraidīts; arī mana frakcija lielākoties balsoja “pret” vai atturējās.

Kāpēc tas tā notika?

Pirms aptuveni gada, kad sākās plašākas diskusijas par šīm uzturēšanās atļaujām, Reformu partijas frakcija ierosināja... Tātad mēs piekrītam Nacionālās apvienības bažām par to, ka šeit varētu būt kaut kādi ekonomikas pārkaršanas vai drošības riski. Tādēļ mēs piedāvājam likumā iekļaut, ka valdībai ir tiesības lemt par šo uzturēšanās atļauju skaita samazināšanu gadījumos, ja ir kaut kādi drošības vai ekonomikas pārkaršanas riski, jo, ticiet man, valdībai ir pilna informācija par to, kas notiek, kādi ir draudi, – informācija, kāda nav pieejama deputātiem. Un, proti, tādējādi mēs panāktu, ka šo uzturēšanās atļauju kontrole tiktu balstīta uz tiešām objektīviem aspektiem, nevis, kā to piedāvāja mūsu kolēģi no Nacionālās apvienības, par to lemj deputāti, kuri vadās pēc savas brīžiem revolucionārās pārliecības, nevis pēc objektīviem datiem. Tātad savā ziņā tā ir pat... nu, es pat teiktu, tā ir sava veida divkosība, ka toreiz neatbalstīja, savukārt šobrīd paši iesniedz kaut ko, nu, savā ziņā līdzīgu, bet pilnīgi nepieņemamā interpretācijā. Tātad faktiski Reformu partijas frakcija būtu gatava runāt par šo jautājumu, diskutēt un tiešām pieņemt kādu, nu, tādu sabalansētu mehānismu, nevis vienkārši aizliegt vienai valstij un izcelt vienu valsti no šī pārējā bloka... Tad vai nu aizliedzam... Tad aizliedzam visiem, nevis vienai valstij! Kāpēc tad būtu tā jādiferencē?

Paldies radioklausītājiem. Un vēlu jauku nedēļas nogali! Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Vilnim Ķirsim no Reformu partijas frakcijas.

Un frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēgs Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es runāšu par “Saskaņas Centra” ierosinājumu apturēt bankas “Citadele” slepenu pārdošanu.

Slepenība un steiga deviņdesmito gadu privatizācijas procesa stilā, kādu valdība demonstrē šobrīd, pārdodot par zemu cenu banku “Citadele” slepeni izraudzītam, nezināmam investoram, ir pilnīgi nepieņemama. Situācijā, kad pēc Latvijas Krājbankas kraha vispār nav pieejami daudzos valsts reģionos banku pakalpojumi, laikā, kad valsts ekonomika ir pilnībā atkarīga no ārvalstu bankām un kad ekonomikai vairāk nekā jebkad ir nepieciešams atbalsts, neapšaubāmi bija un ir iespējams panākt risinājumu, kurā banka pastiprināti tiek paturēta valsts īpašumā.

Latvijas valdība pašlaik aizbildinās ar Eiropas prasībām, lai gan patiesībā visas tā sauktās prasības ir to sarunu rezultāts, kurās Latvijas valdība pati ir atteikusies pat no pastarpinātām tiesībām uz banku. Valdības īstenotā privatizācijas shēma balstās uz meliem un noklusējumiem.

“Saskaņas Centrs” uzskata, ka kategoriski nav pieņemams, ka banka “Citadele”, kurā ieguldīti simtiem miljonu no nodokļu maksātāju naudas un kura šobrīd strādā ar peļņu, tiek pārdota, nesniedzot sabiedrībai nekādu informāciju nedz par summu, nedz par pircēju, nedz arī par nosacījumiem, uz kādiem darījums tiek slēgts.

Latvijas Republikas Satversme paredz, ka Saeimas ārkārtas sēdi var sasaukt, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija aicināja visus godīgos VIENOTĪBAS, ZZS un Nacionālās apvienības deputātus, kā arī deputātus, kuri uz nākamo Saeimu kandidē no partijas “Latvijas attīstībai” un partijas “Reģionu alianse”, parakstīties par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, lai uzdotu Ministru kabinetam nekavējoties apturēt bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesu un sniegt Saeimai izvērstu ziņojumu par izvēlēto pircēju, cenu un citiem darījuma nosacījumiem. Diemžēl Saeimas vairākums neatbalstīja šo “Saskaņas Centra” priekšlikumu. Rezultātā valdība pārdos banku “Citadele” par Latvijas iedzīvotājiem un nodokļu maksātājiem neizdevīgu cenu.

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam!

Līdz ar to raidījums “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!