Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies 11.Saeimas pēdējā sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Esam tiešraidē no Saeimas nama Rīgā, un tūlīt deputāti pastāstīs par šodien svarīgāko.

Pirmajam vārds Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedram Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! 11.Saeimai atvēlētos trīs gadus esam godprātīgi pildījuši vēlētājiem dotos solījumus. Frakcijas “Saskaņas Centrs” darba kārtībā bijuši daudzi jautājumi, kas saistīti ar cilvēku elementāru izdzīvošanu. Kaut arī esam opozīcijā valdībai, mēs neesam opozīcijā Latvijas tautai, un mums ir izdevies panākt konkrētus pozitīvus rezultātus. Piemēram, nodrošināt, lai invalīdiem, kas dodas vecuma pensijā, tiktu saglabātas piemaksas par darba stāža gadiem. Tieši pēc mūsu iniciatīvas valsts pievērsa uzmanību jēdzienam “bezmaksas izglītība”, un vecākiem tagad ir vairāk skaidrības jautājumā par mācību līdzekļu iegādi, salīdzinājumā ar to, kā tas bija iepriekšējos gados.

Pozitīvs risinājums ir panākts jautājumā par daudziem Latvijas iedzīvotājiem sasāpējušu problēmu – par tā sauktajām piespiedu nomas attiecībām. Pēc mūsu frakcijas iniciatīvas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sagatavoja un Saeima atbalstīja pirmo soli šīs problēmas risināšanā. No 2015.gada daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki vairs nemaksās nekustamā īpašuma nodokli zemes īpašnieka vietā un varēs risināt jautājumu par mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību, kas daudzos gadījumos ir nesamērīgi liela.

Domāju, ka tieši sociālais taisnīgums un iedzīvotāju labklājība ir galvenais mērķis lielākajai sabiedrības daļai.

Tagad īsi un kodolīgi par darāmo dabu sarakstu, kuru varētu sākt virzīt izskatīšanai 12.Saeimas pirmajās sēdēs.

Vispirmām kārtām tie ir Satversmes grozījumi, tas ir jautājums par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Domāju, ka Saeimā ir iespējams nodrošināt nepieciešamo divu trešdaļu vairākumu, lai lemtu par attiecīgajiem grozījumiem Satversmē, jo pirms vēlēšanām pieci no sešiem jaunajā sasaukumā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem pauda atbalstu idejai par to, ka Valsts prezidentu ievēlē tauta.

Otrām kārtām – Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas veidošana. Mēs to pilnīgi noteikti darīsim.

Trešām kārtām. Uzskatām, ka jāizveido arī bankas “Citadele” pārdošanas darījuma izvērtēšanas komisija.

Ceturtkārt. Frakcija “Saskaņa” attīstīs arī ideju par pašvaldības daļas palielināšanu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanas summas.

Un visbeidzot – obligāti virzīsim ideju par pazeminātu pievienotās vērtības nodokli veselīgai pārtikai.

Uzskatu, ka Latvijā dzīvo gudri cilvēki, kuri spēs novērtēt mūsu reālos darbus arī 12.Saeimā. Paldies par sadarbību un uzticību!

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Juris Vectirāns. Lūdzu!

J.Vectirāns (ZZS).

 

Labdien! Ir beigusies 11.Saeimas beidzamā sēde. Kaut arī zālē valdīja zināms emocionāls noskaņojums, deputāti tomēr ļoti aktīvi darbojās, strādāja, lai pabeigtu tos darbus, kurus ir iespējams pabeigt, un lai pēc iespējas labāk pabeigtu un nodotu nākošajai Saeimai tos likumprojektus, kurus varētu virzīt tālāk un kuri ir ļoti nepieciešami mums visiem, mūsu valsts attīstībai.

Jāteic, ka 11.Saeimā Zaļo un Zemnieku savienības frakcija darbojās ļoti veiksmīgi, risinot sociālos jautājumus, un tas ir redzams arī vēlēšanu rezultātos. Paldies jums par uzticību, ko jūs esat snieguši mums, jau ievēlot 12.Saeimu!

Jāteic, ka arī šodien mēs izskatījām ļoti daudzus svarīgus jautājumus, un viens no tiem, kas man kā karavīram ir ļoti svarīgs, ir grozījumi Militārā dienesta likumā. Tur ir runāts par karavīru mācībām, par karavīru tālāko apmācību, sociālajām garantijām un dienesta ilgumu. Tas ir ļoti svarīgi. Ir risināti, sakārtoti arī ļoti nopietni jautājumi, kas saistīti ar jaunsargu apmācību.

Par dienesta ilgumu varētu teikt, ka leitnanta izdienas laiks ir palielināts – no 35 gadiem, dzīves, mūža gadiem, palielināts līdz 45 gadiem, un viņam ir iespēja sasniegt pilnu izdienas pensiju.

Ļoti svarīgs ir arī jautājums par karavīru apmācību. Turpmāk pieaugušo apmācības programmas varēs īstenot ne tikai mācību iestādēs, bet arī Nacionālo bruņoto spēku vienībās, un tas ir ļoti svarīgi.

Mēs esam risinājuši arī jautājumu par to, lai tuvākajā laikā pieņemtu likumu, lai ar jaunsargu noslēgtu līgumu par sociālajām garantijām. Jaunsargs ņem dalību apmācībās dažādos laika apstākļos, un gan ērču izraisītās, gan visādas citas saslimšanas brīvā dabā ir iespējamas, tāpēc mēs esam izvērtējuši un likumā esam ielikuši tādas normas, kas paredz obligātu apmaksātu veselības aprūpi jaunietim, jaunsargam, un tas ir ļoti svarīgi. Ir paredzēta arī iespēja noslēgt līgumu par inventāra izmantošanu, formas tērpa izmantošanu. Un tas viss ir tāpēc, ka mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, uzskatām – un paldies arī mūsu kolēģiem, arī visi pārējie uzskata! –, ka ir ļoti svarīgi jauniešus iesaistīt militārajā apmācībā, jo caur to mēs mācām valsts aizsardzību, valsts aizsardzības mācību, un tas ir ļoti svarīgi visiem mūsu jauniešiem, un pēc iespējas plašāk mēs to lietu gribam aptvert.

Jāteic, ka ir veikti arī būtiski grozījumi Izglītības likumā: turpmāk paplašināsim izglītības iestādes padomes sastāvu tieši profesionālās izglītības iestādēs. Lai jaunieši pēc profesionālās izglītības iestādes beigšanas būtu pietiekoši labi sagatavoti savai darbībai tieši šajā jomā, tiks iesaistīti cilvēki no tām nozarēm, kurām profesionālās izglītības iestāde sagatavo savus audzēkņus.

Paldies jums par uzticību! Un turpmāk aktīvi darbosimies arī 12.Saeimas ietvaros.

Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Vectirānam.

Un tagad pie mikrofona Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Inese Laizāne. Lūdzu!

I.Laizāne (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien 11.Saeima pieņēma veselu virkni būtisku likumu grozījumu, un kā vienu no tiem es varu nosaukt trešajā lasījumā pieņemtos grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kuri paredz, ka turpmāk sabiedrība zinās, kuras personas... kuru personu vietā tā uztur bērnus. Likums paredz publicēt “Latvijas Vēstnesī” vārdu un uzvārdu tām personām, kuras nemaksā, neuztur savus bērnus un kuru vietā to dara valsts. Tādu personu mums ir vairāk nekā 28 tūkstoši, un kopumā valstij katru gadu šo bērnu uzturēšana izmaksā apmēram 110 miljonus.

Mēs uzskatām, ka tas ir ļoti būtisks likums, kam ir preventīva loma. Mēs ceram, ka ļoti daudzi vecāki aizdomāsies par to, ka ir pienākums uzturēt savus bērnus.

Šodien tika pieņemti arī Ceļu satiksmes likuma grozījumi, kas būtiski palielina ierobežojumus tām personām, kas ir braukušas alkohola reibumā, attiecībā uz viņu turpmāko darbību. Lai turpmāk šādi cilvēki nevarētu apdraudēt citu cilvēku veselību un dzīvību, grozījumi paredz kārtību, kādā viņi varēs atgūt braukšanas tiesības, un būs ļoti svarīgi, ka to viņi varēs tikai pēc kāda laika un ievērojot daudzus nosacījumus. Tāpat, lai jauniešus atturētu no apreibinošu vielu lietošanas, būtiski ierobežotas būs iespējas saņemt braukšanas atļauju cilvēkiem, kuri jau ir sodīti par apreibinošu vielu lietošanu.

Šodien tika pieņemti arī grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”, kuri turpmāk cilvēkiem, kas smēķē, liks ievērot jebkuras personas prasību nesmēķēt viņas klātbūtnē un kuri paredz aizliegumu smēķēt uz māju lieveņiem un balkoniem.

Garas debates bija par pēdējā laika ļoti aktuālo jautājumu par ministru algu palielināšanu. Nacionālā apvienība uzskata, ka Ministru prezidenta un ministru algas ir jāpalielina, bet šis brīdis nav piemērots, lai uzreiz pēc vēlēšanām Saeima – turklāt Saeima, kura beidz savu darbu! – nāktu klajā ar šādiem priekšlikumiem. Mēs uzskatām, ka ministru algas būtu jāsamēro ar reāli izdarāmajiem darbiem, ar rezultatīviem rādītājiem, un tad gan sabiedrība, gan Saeima varētu lemt par ministru algu palielinājumu.

Nacionālā apvienība ir gandarīta, ka šodien pirmajā lasījumā tika pieņemti Imigrācijas likuma grozījumi, kuri paredz uzturēšanās atļauju izsniegšanas apturēšanu Krievijas Federācijas pilsoņiem. Mēs ļoti ceram, ka jaunajā Saeimā šis likumprojekts tiks pieņemts otrajā un trešajā lasījumā, jo šis ir mūsu visu jautājums – valsts iekšējās drošības, integrācijas un kultūrvides jautājums.

Lai jums jauka nedēļas nogale! Un sekojiet līdzi 12.Saeimas darbiem!

Vadītāja. Paldies deputātei Inesei Laizānei.

Atgādināšu, ka jūs pašlaik klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā.

Un tagad vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam. Lūdzu!

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

 

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Šodien, kā jau mana kolēģe minēja, bija īpašs noskaņojums Saeimā, jo Latvijas Saeimai ir atkal izlaidums –11.izlaidums. Tas vienmēr rada tādu īpašu noskaņojumu un drusku tādas... tādas kopsavilkuma sajūtas.

Bet par parlamenta darbu jāteic, ka tas šodien bija ļoti lietišķs. Tika izskatīts milzīgs daudzums likumprojektu. Un es gribētu minēt virkni likumprojektu, kuri būs ļoti svarīgi Latvijas valsts tālākai izaugsmei.

Vispirms es noteikti gribētu minēt to, ka Saeima bez lielām debatēm izskatīja galīgajā, otrajā, lasījumā likumprojektu “Attīstības finanšu institūcijas likums”. Es esmu pārliecināts, ka šai institūcijai būs milzīga nozīme tautsaimniecības attīstībā turpmāk, jo, samazinoties ārējo investīciju daudzumam, tas būs ļoti svarīgs finanšu instruments, lai veidotu gan valsts investīciju portfeli, gan arī atbalstītu vietējos uzņēmējus ar Latvijā tik ļoti nepieciešamajiem finanšu resursiem.

Ja mēs runājam par sociālo aspektu, iedzīvotāju sociālo aspektu, es gribētu minēt divus ārkārtīgi svarīgus likumus.

Šodien karstās debatēs par Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu tomēr Saeima atbalstīja deputātes Lolitas Čigānes priekšlikumu, kas ir saistīts ar optimālāku kadastra vērtības aprēķinu dalītā īpašuma mājokļiem jeb... Tādā vienkāršā tautas valodā es gribu teikt, ka... gribētu teikt, ka turpmāk būs daudz optimālāks jeb cilvēkiem, iedzīvotājiem daudz draudzīgāks veids, kādā tiks aprēķināta šī papildu īres maksa par zemes gabaliem, uz kuriem atrodas dzīvojamās mājas, kas pieder citiem īpašniekiem.

Vēl viens ļoti svarīgs likums. Šodien ir pieņemts Sociālo un darba lietu komisijas virzītais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””. Es domāju, ka likumdevējs ir spēris milzīgu soli uz priekšu to cilvēku aizsardzībai no tabakas dūmiem, kuri nav smēķētāji. Pirmoreiz šajā likumā noformulēta ļoti skaidra tiesība, ļoti skaidra tiesību norma, kas nosaka, ka nesmēķētāja tiesības ir prioritāras pār smēķētāja tiesībām. Un, protams, ir virkne aizliegumu, kas attiecas arī uz privāto sfēru. Viens no svarīgākajiem aizliegumiem – turpmāk smēķēšana bērnu klātbūtnē būs aizliegta. Tām ģimenēm, kurās ir smēķētāji un kurās ir bērniņi, ir jārēķinās ar to, ka turpmāk nebūs iespējams smēķēt bērnu klātbūtnē. Šiem smēķētājiem ir ļoti nopietni jādomā, kā viņi rīkosies tālāk.

Protams, šis likums pieliek punktu jautājumam par aizliegumiem smēķēšanai publiskā telpā. Tātad smēķēt sabiedriskās vietās turpmāk būs iespējams tikai un vienīgi tad, ja klātesošie tam piekritīs.

Tie būtu galvenie likumprojekti, kurus es gribētu pieminēt Saeimas šodienas sēdes sarakstā.

Un katrā ziņā es gribētu frakcijas VIENOTĪBA vārdā pateikties tiem vēlētājiem, kas atbalstīja partiju VIENOTĪBA šajās vēlēšanās, un aicinu sekot līdzi notikumiem jau 12.Saeimā. Un paldies arī visiem pārējiem kolēģiem parlamentā par ražīgu darbu. Gan pozīcijā, gan opozīcijā. Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Arvilam Ašeradenam.

Raidījumu šodien noslēdz Reformu partijas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Eņģelis. Lūdzu!

K.Eņģelis (RP).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pēdējā 11.Saeimas sēde bija arī pēdējā Saeimas sēde, kurā piedalījās Reformu partijas frakcija, jo Reformu partija, kā jūs zināt, 12.Saeimas vēlēšanās nepiedalījās. Taču vairāki Reformu partijas biedri vēlēšanās startēja no VIENOTĪBAS saraksta un arī ieguva deputāta mandātu 12.Saeimā, tā ka ir cerība, ka Reformu partijas ideāli turpinās dzīvot Latvijas parlamentārajā dzīvē.

Jāatzīst, ka Reformu partijas ceļš ir bijis ļoti dinamisks un sarežģīts daudzo iekšējo un ārējo izaicinājumu dēļ. Un Latvijas politikas vēsturē Reformu partija paliks saistīta ar ne mazumu pretrunu. Taču, neskatoties uz to, ir vairākas tālejošas izmaiņas Latvijas sabiedriskajā dzīvē, kuras radās, lielā mērā pateicoties Reformu partijas ministru un deputātu iniciatīvai un aktīvajai darbībai. Un es atļaušos atgādināt par dažām no tām.

Pirmā – atklātie Saeimas balsojumi. Atklātie Saeimas balsojumi liek katram deputātam skaidrot savus apsvērumus, nodrošina parlamentārās debates par nozīmīgiem sabiedriskiem jautājumiem un tādējādi arī veicina sabiedrībā diskusiju par konkrētu lēmumu vai amata kandidātu. Te gan jāatzīmē, ka 11.Saeimai neizdevās izdarīt vēl pēdējās izmaiņas un nodrošināt, ka Latvijas parlaments balsotu arī par Valsts prezidenta amata kandidātiem atklāti. Taču izšķiršanās par šīs izmaiņas ieviešanu ir 12.Saeimas rokās.

Nākamā izmaiņa, kuru es gribētu atzīmēt, ir darbaspēka nodokļu atvieglojumi un izmaiņas darbaspēka nodokļu politikā. Tas bija viens no Reformu partijas galvenajiem uzstādījumiem – darbaspēka nodokļu samazināšana atbilstoši Reformu partijas programmai. Un, lai arī neizdevās panākt koalīcijas atbalstu tādam iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumam, kādu bija iecerējusi Reformu partija, tas tomēr atvēra diskusiju un kompromisa meklējumus. Un faktiski šī diskusija noveda pie dažādām izmaiņām darbaspēka nodokļu politikā, ieviešot arī, sākot no nākamā gada, turpmākajiem gadiem diferencētus atvieglojumus nodokļiem no darba algas. Tas principā noteikti atbilst šim sākotnējam Reformu partijas mērķim –samazināt nodarbinātajiem nodokļu slogu.

Vēl es vēlos atzīmēt likumprojektu, kurš ir saistīts ar valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības reformu un kuru 11.Saeima pieņēma jau gandrīz vai pašā savas darbības izskaņā. Šis ir ļoti būtisks likumprojekts, jo tas ievieš jaunus spēles noteikumus: tajā ir runa gan par to, kā valsts kapitāls tiks pārvaldīts caur valsts kapitālsabiedrībām, gan par to, kā tiks atlasītas atbildīgās amatpersonas, kas vadīs valsts uzņēmumus, gan arī par to, kādi būs, teiksim, nosacījumi, kuri būs valsts uzņēmumiem jāievēro savā darbībā, to skaitā caurspīdības kritēriji un kapitāla daļu pārvaldības kārtība. Un likumprojekts paredz arī sasniedzamos mērķus un darbības rezultātus.

Arī šis likumprojekts ir būtisks, lai pavērtu ceļu Latvijas dalībai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā; tas ir bijis viens no galvenajiem Latvijas ārpolitikas mērķiem tieši 11.Saeimas laikā.

Nu, kā pēdējo es vēlos minēt iniciatīvu, kas ir saistīta ar iekšlietu sektoru un par ko sabiedrība visvairāk bija informēta un arī nobažījusies, tas ir, par tā saukto legālo narkotiku ierobežošanu. Latvija ieviesa ļoti efektīvu un visaptverošu sistēmu, kas ir devusi jau skaidri redzamu rezultātu: šo vielu aprite ir jūtami samazinājusies un faktiski ir salīdzināma ar līdz šim zināmo nelegālo vielu apriti gan pēc būtības, gan arī pēc savām tendencēm. Tā ka tas ir tiešām panākums, ko Latvijas iekšlietu ministrs un Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Saeimas deputātiem ir realizējuši.

Šie ir galvenie atskaites punkti, kurus gribēju atgādināt šodien, kad noslēdzās 11.Saeimas pēdējā sēde.

Es novēlu jums arī turpmāk saglabāt interesi par Saeimas darbu un Latvijas politiskajiem notikumiem.

Paldies. Un uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Eņģelim.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauks vakars, un uz sadzirdēšanos jau 12.Saeimā!