Galerija
Visām juridiskajām un fiziskajām personām būs jāsniedz informācija par savu līdzdalību plašsaziņas līdzeklī, ja viņu daļa tajā ir vismaz pieci procenti. Par to trešdien, 15.jūnijā, vienojās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, apspriežot grozījumus likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”.
„Lai plašsaziņas līdzekļi kļūtu patiešām neatkarīgi, jāveic virkne pasākumu. Taču jau šobrīd varam spert pirmo soli, likumprojektā nosakot, ka esošajiem un jaunajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī veicot izmaiņas īpašnieku sastāvā, jāsniedz pilnīga un aktuāla informācija par visiem fiziskajiem un juridiskajiem īpašniekiem, kuru daļa katrā konkrētajā medijā pārsniedz piecus procentus,” uzskata komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene.
Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Anda Rožukalne deputātus šodien informēja par Eiropas Savienības pieredzi īpašnieku atklātības jautājumā. Kā vienu no atbilstošākajiem modeļiem deputāti atzina Lielbritānijas praksi medija dibināšanas brīdī pieprasīt informāciju par personām, kuru līdzdalība medijā pārsniedz piecus procentus, informāciju par maksātnespējas gadījumiem un iepriekšējo līdzdalību uzņēmumos, kas bijuši plašsaziņas līdzekļa licences turētāji.
Turklāt dibinātājam būtu jāiesniedz arī shēma, kas izskaidro kompānijas īpašumtiesības, akciju procentuālo sadalījumu un pašas akciju daudzumu citās kompānijās. Deputāti bija vienisprātis, ka ar līdzīgām normām jāpilnveido Latvijas normatīvais regulējums, kā arī jāparedz gadījumi, kad fiziskajām un juridiskajām personām var liegt dibināt plašsaziņas līdzekli. Turklāt būtu jāizvērtē jautājums par plašsaziņas līdzekļu koncentrācijas uzraudzības institūcijas kompetenci un funkcijām, kas ietvertu arī elektronisko mediju kontroli.
Komisijas priekšsēdētājas biedrs Boriss Cilevičs aicināja uz problēmu skatīties plašāk un izsvērt, vai mediju īpašnieku noskaidrošana vien ir optimāls risinājums plašsaziņas līdzekļu caurspīdīguma nodrošināšanai.
Lai vienotos par optimālajiem risinājumiem, kā samazināt īpašnieku ietekmi uz plašsaziņas līdzekļu darbu, plānots dibināt darba grupu, kurā strādās gan deputāti, gan eksperti, gan profesionālo asociāciju pārstāvji. Darba grupai būs jācenšas atrast labu juridisku risinājumu, lai, ieviešot izmaiņas esošajā regulējumā, netiktu apdraudēts kāds no demokrātiskas sabiedrības aspektiem, tostarp preses brīvība un brīvība nodarboties ar uzņēmējdarbību, informē I.Circene. Viņa piebilst, ka būtiski ir saglabāt redakcionālo neatkarību, sevišķi mainoties īpašniekiem.
Savukārt deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) aicināja, pilnveidojot likumprojektu, noteikt lielākus kontroles mehānismus arī attiecībā uz masu informācijas līdzekļiem, ja tie reģistrēti ārzonās.
Likumprojekts „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” Saeimai vēl jāskata divos lasījumos.
Fotogrāfijas no sēdes: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157626842951381/
Izmantojot materiālus, atsauce uz Saeimu obligāta.
Saeimas Preses dienests