Galerija

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 25.janvārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Komerclikumā, kas paredz noteikt tiesas uzlikto komerctiesību ierobežojumu saturu un izpildes kārtību, kā arī paplašināt iespējas piemērot vienkāršoto likvidāciju.

Diskutējot par piedāvātajām izmaiņām, komisijas deputāti atzina, ka, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, to būs nepieciešams būtiski pilnveidot.

Patlaban gan krimināltiesībās, gan administratīvajās tiesībās tiesa kā sodu personai var piemērot aizliegumu veikt noteikta veida vai visa veida komercdarbību un aizliegt ieņemt amatus komercdarbības pārvaldes institūcijās, taču likumos nav noteikts detalizēts šo aizliegums saturs un izpildes kārtība.

Lai definētu aizliegumu saturu, noteiktu Uzņēmuma reģistra rīcību un citus saistītos jautājumus, izstrādāti grozījumi Komerclikumā un citos likumos, skaidroja Tieslietu ministrijas pārstāve Baiba Lielkalne.

Plānots noteikt, ka persona, kurai aizliegts nodarboties ar komercdarbību, nevarēs dibināt jaunus uzņēmumus. Ja šī persona jau ir dalībnieks kādā uzņēmumā, lai neaizskartu tās īpašumtiesības, persona nebūs jāizslēdz no dalībnieku saraksta. Taču persona nedrīkstēs piedalīties lēmumu pieņemšanā par uzņēmuma darbību.

Ja personai būs liegts ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās, tad tā tiks izslēgta no Komercreģistra, izslēgta no valdes locekļu saraksta un tai tiks atteikti jauni pieteikumi, nosaka likumprojekts.

Ar izmaiņām Komerclikumā plānots mainīt likvidatora iecelšanas kārtību gadījumos, kad sabiedrības darbība tiek izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu. Lai novērstu situāciju, kad sabiedrības darbība ir izbeigta, bet likvidācija nenotiek, jo nav iecelts likvidators, to varēs ieteikt ikviena ieinteresēta persona. Ja neviens neieteiks likvidatoru, uzņēmumu varēs izslēgt no Komercreģistra bez likvidācijas.

Tāpat likuma grozījumi veicinās ekonomiski neaktīvo uzņēmumu ātrāku izslēgšanu no komercdarbības vides, to darot vienkāršotā likvidācijas kārtībā. Likumprojekts paredz, ka sabiedrības darbību varēs izbeigt, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistra vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, ja uzņēmumam sešus mēnešus nav valdes, sešus mēnešus nav iesniegtas nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai gada pārskats. Vienkāršotās likvidācijas process attieksies arī uz uzņēmumiem, kuri trīs mēnešu laikā nebūs novērsuši konstatēto pārkāpumu, ka ar vairāk nekā pusi darbiniekiem nav noslēgti rakstveida darba līgumi, paredzēts iesniegtajā likumprojektā. Deputāti noskaidroja, ka šiem kritērijiem patlaban atbilst 80 tūkstoši komercsabiedrību.

Likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā” un ar to saistītās izmaiņas Kooperatīvo sabiedrību likumā komisija šodien atbalstīja skatīšanai pirmajā lasījumā. Par likumprojektiem trīs lasījumos jālemj Saeimai. Saistītās izmaiņas citos likumos tiek skatītas citās Saeimas komisijās.

Saeimas Preses dienests