Galerija
„Satversmē garantētās tiesības iegūt bezmaksas pamata un vidējo izglītību netiek pilnībā nodrošinātas, tādēļ valdībai jāizstrādā jauni Ministru Kabineta noteikumi, kas regulē finansējuma sadali valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, nodrošinot taisnīgumu, vienlīdzību un skaidrību,” uzsvēra Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete, trešdien, 23.martā, komisijas deputātiem iepazīstoties ar Tiesībsarga ziņojumu par tiesību uz bezmaksas izglītību nodrošināšanu pašvaldību un valsts izglītības iestādēs.
Informējot par aktuālo situāciju, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere akcentēja, ka pašlaik likumā no valsts budžeta izglītības ieguvei paredzēts finansējums tikai mācību līdzekļi iegādei, kas šogad ir 1,88 lati vienam skolēnam gadā, savukārt pašvaldības līdzfinansē pārējos izdevumus. Taču pašvaldībās nav vienādas prakses finansējuma nodrošināšanā skolām, tāpēc bērniem nav vienādas iespējas iegūt izglītību. Finansējuma apjoms mācību procesa nodrošināšanai dažādās skolās ir ļoti atšķirīgs, un tas svārstās no 36 līdz 1500 latiem uz vienu skolēnu gadā, tādējādi izglītības pieejamība un kvalitāte ir atkarīga no ģimenes dzīves vietas un pašvaldības. L.Grāvere arī uzsvēra, ka mācību iestāžu prasība vecākiem pirkt mācību līdzekļus ir uzskatāma par prettiesisku, jo skola ir publiska iestāde, kas drīkst darīt tikai to, kas ir noteikts likumā.
Komisijas deputāti apliecināja savu atbalstu Tiesībsarga priekšlikumiem, kā uzlabot bezmaksas izglītības tiesību nodrošināšanu. Tie paredz noteikt, ka valstij jāfinansē to mācību līdzekļu iegāde, kas nepieciešami valsts izglītības standarta īstenošanai, izstrādāt pašvaldībām vienotu metodiku par kārtību, kādā tās piedalās izglītības ieguves līdzfinansēšanā, un vadlīnijas, kā izglītības iestādes pieprasa finansējumu. Tāpat līdz priekšlikumu realizēšanai būtu nepieciešams nodrošināt sociālo palīdzību tām ģimenēm, kas materiālā stāvokļa dēļ nevar nodrošināt bērnu izglītošanu. Tāpat likumā būtu jāprecizē termini „mācību līdzekļi” un „maksa par izglītības ieguvi”, sasaistot šo jēdzienu ar to zināšanu un prasmju ieguvi, ko paredz valsts standarts, un nosakot, kuri izdevumi sedzami no valsts un pašvaldību budžeta.
Tiesībsarga pārstāvji pauda viedokli, ka izmaiņas būtu iespējams realizēt trīs līdz piecu gadu laikā, taču komisijas deputāti uzstāja, ka izmaiņas izglītības pieejamības nodrošināšanā nepieciešamas agrāk. Deputāts Ņikita Ņikiforovs (SC) uzsvēra, ka ir jātiecas panākt uzlabojumus jau līdz šī gada jaunā mācību gada sākumam. Arī Daina Kazāka (ZRP) pauda nožēlu par lēno gaitu, kamēr praksē sāk darboties pieņemtie lēmumi, un aicināja valsts pārvaldē strādājošos apņēmīgāk un drosmīgāk virzīt procesus. Viņa arī aktualizēja jautājumu par naudas izlietojuma caurskatāmību izglītības iestādēs – vecāki vēlas iepazīties ar skolas izdevumu tāmēm, taču pašlaik šāda informācija tiem netiek nodrošināta.
Tāpat komisijas deputāti bija vienisprātis, ka normatīvajos aktos jānosaka arī vecāku pienākumi un atbildība attiecībā uz viņu bērnu izglītošanu.
Saeimas Preses dienests