VideoGalerija

Cienītā priekšsēdētājas kundze!

Augstais parlament!

Man ir patiešām milzīgs gandarījums par iespēju uzstāties Latvijas Saeimas sēdē. Jau pats jūsu parlamenta nosaukums raisa asociācijas ar Polijas Seimu, kura priekšsēdētāja esmu es. Vārdi „Saeima” un „Seims” atspoguļo mūsu valstu un tautu tuvumu. Mūs vieno vēsture. Senā un jaunākā vēsture.

Polijas un Latvijas vēsture daudznacionālās Žečpospolitas ietvaros 16. – 18.gadsimtā. Tik milzīgi mūsu vēstures notikumi kā kauja pie Kirholmas jeb Salaspils 1605.gadā, notikumi, kas saistīti ar karaļu Sigismunda Augusta un Stefana Batorija laikiem.

No tuvākiem laikiem varam atgādināt ļoti nozīmīgo Rīgas Politehnikuma lomu. Tās absolventi bija Polijas Republikas prezidents Ignacijs Moscickis, uzvarētājs pie Montekasīno Vladislavs Anderss un tūkstoši izcilu Polijas inteliģences pārstāvju.

Mēs nevaram aizmirst arī par Polijas un Latvijas ieroču brālību Latgales kampaņas laikā, kurā piedalījās Juzefs Pilsudskis. Par kopīgo vēsturi var runāt ļoti daudz. Bet mums, parlamentāriešiem, vēl svarīgāka ir šodiena.

Mūsu valstu politika un kopējās intereses ir īpaši tuvas. Baltijas virzienam Polijas politikā ir stratēģiska nozīme. Pirms pāris dienām NATO samitā Čikāgā tika pieņemts lēmums turpināt gaisa telpas patrulēšanas misiju, par ko esmu īpaši lepna. Lepna tāpēc, ka brīdī, kad saku šos vārdus, Latvijas debesu drošību sargā poļu piloti. Tā būs arī turpmāk.

Ziemeļatlantijas bloka solidaritāte ir miera, attīstības un labklājības garantija. Rāmis jeb ietvars, kurā mēs attīstāmies, ir Eiropas Savienība. Ar patiesu gandarījumu var konstatēt, ka mūsu pozīcijas Eiropas debašu laikā lielākoties ir ļoti tuvas. Sarunās par Eiropas Savienības ilgtermiņa budžetu Polija un Latvija aizstāv kopīgo kohēzijas politiku un iestājas par daudz godīgāku kopējo līdzekļu sadalījumu kopējai lauksaimniecības politikai. Mēs cenšamies kopīgi gādāt, lai Austrumu partnerības programma būtu reāls instruments, kas atbalsta demokrātiskās un tirgus pārmaiņas arī pie mūsu partneriem Austrumos.

Cienītā priekšsēdētājas kundze!

Godātie deputāti!

Mūsu balss Briselē ir labi dzirdama arī tāpēc, ka Latvija un Polija ir valstis, kas gūst ekonomiskos panākumus. Neraugoties uz kārtējo ekonomiskās krīzes vilni, mūsu ekonomika attīstās, un ar milzīgu gandarījumu varu teikt, ka mūsu valstis attiecībā uz ekonomisko izaugsmi savstarpēji sacenšas par līdera pozīciju apvienotajā Eiropā. Tas ir īpašs iemesls, dārgie kolēģi, lai jūs apsveiktu jūsu valstī. Latvija ir izkļuvusi no ļoti dziļas krīzes. Mēs Polijā ar apbrīnu skatāmies, kā jūs veicat reformas un konsolidējat budžetu. Es lieliski zinu, es brīnišķīgi zinu, cik grūti mums – sabiedrības pārstāvjiem – pieņemt sabiedrībai sāpīgus lēmumus, tomēr tā ir mūsu atbildība ilgākā perspektīvā, nevis tikai viena sasaukuma laikā. Es zinu, ka pēc brīža jūs atgriezīsieties pie diskusijas un balsošanas par grūtām ekonomiskām problēmām. Es zinu, ka Latvijas parlamentāriešiem nepietrūks gudrības un izturības, to īpašību, kuras padarīja Latviju par lielisku paraugu visai Eiropai.

Cienītie klātesošie!

Kā Polijas Seima maršale es šajā forumā īpaši gribētu pateikties Latvijai par lieliskajām attiecībām starp Latviju un šeit dzīvojošajiem poļiem. Tas ir lieliskas un gudras divu tautu savstarpējas sadarbības piemērs. Neraugoties uz budžeta grūtībām, Latvijā lieliski darbojas poļu skolas, sabiedriskās organizācijas, mediji un kultūras institūti. Ik gadus Polijā viesojas lieli kori, piemēram, koris Jutrzenka no Rēzeknes, pārstāvot ne tikai poļu kultūru, bet arī slaveno Latvijas koru dziedāšanas tradīcijas.

Liels paldies par atbalstu poļu minoritātei Latvijā. Bet es lūdzu arī nedaudz vairāk. Esmu pārliecināta, ka Saeima, pieņemot grūtus lēmumus par budžetu, atcerēsies arī par minoritātēm, it īpaši par atbalstu kultūrai un izglītībai.

Komunisma laiki ir mūs attālinājuši, tādēļ tagad rūpes, pirmām kārtām, par zinātni, vēsturi un jaunatnes audzināšanu palīdz pārvarēt trūkumus un veidot kopīgu nākotni. Šai nākotnei jābalstās uz savstarpēju ekonomisko izdevīgumu.

Vakar pastaigas laikā Rīgā es ievēroju, ka veikalos daudz produktu ar uzrakstu – ražots Polijā. Es zinu, ka, izņemot 2009.gadu – krīzes gadu, mūsu preču apgrozījums ik gadu pieaug. Esmu pārliecināta, ka lielie infrastruktūras projekti – tādi kā Rail Baltica, Via Baltica, elektrolīniju un gāzesvadu savstarpējie savienojumi vēl vairāk nostiprinās mūsu ekonomiskās saites. Es ceru, ka apmēram 300 firmām, kas darbojas Latvijas tirgū, pievienosies arī citas. Pašreizējā politika, es zinu, – tā ir veiksmīgu nosacījumu veidošana ekonomiskajai sadarbībai un sadarbībai tīri cilvēciskā plāksnē.

Poliju un Latviju nešķir robežas, atliek tikai pārvarēt nepamatoto sajūtu, ka mēs atrodamies tālu viena no otras. Tas tad arī ir uzdevums mums, parlamentāriešiem. Es priecājos, ka mūsu starpparlamentu sadarbības grupās ir tik daudz izcilu parlamentāriešu. Grupu priekšsēdētāji pirms dažām dienām tikās Varšavā, bet tagad viņiem ir iespēja tikties šeit pie jums, Rīgā.

Es zinu, ka mūsu sadarbības grupas var rēķināties ar manu atbalstu, kā arī manas kolēģes – Solvitas Āboltiņas atbalstu.

Ja jau es šeit pieminu priekšsēdētājas kundzi, ir vērts uzsvērt sieviešu lomu Polijas un Latvijas attiecību veidošanā. Protams, mana uzstāšanās būtu nepilnīga, ja es šeit neatgādinātu par Itu Kozakēviču – pēc neatkarības atgūšanas pirmās Latvijas Saeimas deputāti, kura parakstīja arī Neatkarības deklarāciju, leģendāro Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāju. Neapšaubāmi, ar viņu, kuru traģiska nāve priekšlaicīgi izrāva no Latvijas un Polijas sabiedriskās dzīves, mēs būtu tikuši tālāk, nekā esam šodien.

Nobeigumā atļaušos atgādināt par vēl vienu lielisku sievieti, poļu dzejnieci Kažimiru Illakovičuvnu, kura dzimusi Latgalē, bet visu mūžu pavadījusi Varšavā un Poznaņā. Viņa bija Juzefa Pilsudska ilggadēja asistente un Polijas Ārlietu ministrijas darbiniece. Savas dzīves novakarē viņa rakstīja (es atļaušos citēt): „Man dzimtene vienmēr paliks Lietuva un Latvija. Viss pārējais – Varšava, Poznaņa – bija un ir ārvalstis. Visa mana ainava ir no turienes – no manām dzimtajām pusēm.”

Es ceru, ka kopīgi ar priekšsēdētājas kundzi mēs kopsim šīs tradīcijas, šo mantojumu, sieviešu mantojumu, veidojot starp Latviju un Poliju jaunus draudzības tiltus.


Video ar Polijas Seima priekšsēdētājas Evas Kopačas uzrunu Saeimas sēdē: https://www.youtube.com/watch?v=A98Trg5zP4g