VideoGalerija
Saeimas Juridiskās komisijas darba prioritāte ir likumdošanas izmaiņas, kas paātrinās tiesas procesu un mazinās iespējas to apzināti novilcināt, uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.
„Tiesu spriedumam ir jābūt neizbēgamam, savlaicīgam un taisnīgam – tas ir izšķiroši svarīgi, lai augtu sabiedrības uzticība tiesu varai. Likumdevējs ir apņēmības pilns izdarīt nepieciešamos pilnveidojumus likumos, taču daudz atkarīgs arī no pašu tiesu darba – cik prasmīgi tiesneši piemēro likumos ietvertās normas,” uzsver komisijas priekšsēdētāja.
„Komisija aizvadītajā sesijā ir strādājusi pie grozījumiem visos trīs procesuālajos likumos – izmaiņas tiek veiktas gan kriminālprocesā, gan civilprocesā, gan administratīvajā procesā. Vairākas normas vērstas uz procesa paātrināšanu – lietas biežāk tiks skatītas rakstveidā, būs mazāk iespēju iesniegt blakus sūdzības,” norāda I.Čepāne, uzsverot, ka diemžēl ne visi procesa dalībnieki ir ieinteresēti, lai tiesa būtu ātra un taisnīga, pārsūdzības iespējas negodprātīgi izmantojot tiesas darba paralizēšanai.
Kā būtisku tiesu darba kavēkli komisijas priekšsēdētāja min sēžu atlikšanu veselības stāvokļa dēļ. „Tas, ka procesa dalībnieks ir salauzis roku un nevar strādāt, vēl nenozīmē, ka viņš nevar piedalīties tiesā. Šim jautājumam Saeimā bija veltīta īpaša konference, kurā deputāti nāca klajā ar priekšlikumu no veselības stāvokļa vērtēšanas izslēgt ģimenes ārstus un noteikt, ka slēdzienu par nepiedalīšanos tiesas sēdē var dot neatkarīga ārstu ekspertu grupa,” skaidro I.Čepāne. Lai paātrinātu krimināllietu iztiesāšanu, jau veiktas izmaiņas kriminālprocesa likumā, kas nosaka: lietas nebūs jāatliek, ja lietas iztiesāšanā iesaistīti vairāki prokurori vai aizstāvji un uz sēdi nav ieradies kāds no viņiem.
Ņemot vērā, ka saimniecisko strīdu risināšana tiesā ir nesamērīgi ilga un mazina Latvijas starptautisko konkurētspēju, Saeima veikusi arī izmaiņas civilprocesā. Lai disciplinētu procesa dalībniekus, noteikta striktāka pierādījumu iesniegšanas kārtība. Ja lietas dalībnieks pierādījumus iesniegs pēc termiņa notecēšanas un tiesa neiesniegšanas iemeslus atzīs par neattaisnojošiem, tā varēs uzlikt naudas sodu līdz 500 latiem. Iepriekš maksimālais iespējamais naudas sods bija 50 lati.
Tāpat civilprocesā ieviests deklarētās dzīvesvietas princips un prasības tiks celtas nevis pēc atbildētāja faktiskās vai norādītās, bet gan pēc deklarētās dzīvesvietas. Dokumenti, kas tiks sūtīti uz deklarēto dzīvesvietu, būs uzskatāmi par izsniegtiem un atbildētājs nevarēs aizbildināties, ka tos nav saņēmis.
Pavasara sesijā Juridiskā komisija vairāk nekā 20 sēdes veltījusi, izstrādājot jaunu kārtību, kādā vēlētāji var ierosināt likumus un Satversmes grozījumus. Saeimas pieņemtās izmaiņas paredz atteikties no divpakāpju sistēmas parakstu vākšanā, nosakot, ka visus likumu ierosināšanai nepieciešamos desmitās daļas vēlētāju parakstus savāc šim nolūkam izveidota iniciatīvas grupa. Parakstu vākšanas procedūru paredzēts atvieglot, paredzot iespēju tos vākt arī elektroniski, kā arī apstiprināt pašvaldības institūcijās.
Komisijas darba kārtībā ir arī likumprojektu pakete, kas paredz ieviest jaunu rīcībspējas regulējumu, kā arī modernizēt Civillikuma ģimenes tiesību daļu, jo 1937.gadā pieņemtajā likumā ietvertā regulējuma normas ir novecojušas un vairs nespēj pilnībā apmierināt mūsdienu sabiedrības vajadzības.
Kopumā izskatīšanā Juridiskajā komisijā atrodas trīs desmiti likumprojektu, pie kuru sagatavošanas komisija turpinās darbu arī sesiju starplaikā.
Saeimas Juridiskajā komisijā strādā deviņi deputāti. Komisija ir izveidojusi divas apakškomisijas – Pilsonības likuma grozījumu apakškomisiju un Tiesu politikas apakškomisiju.
Videointervija ar I.Čepāni par komisijas darbu pavasara sesijā https://www.youtube.com/watch?v=tibb62ybnz4
Izmantojot videomateriālu, atsauce uz Saeimas kanceleju obligāta.