Galerija
Eiropas lietu komisijas deputāti piektdien, 20.jūlijā, pārrunāja aktuālo situāciju Sīrijā, kur turpinās intensīvas bruņotas sadursmes starp Bašaram al Asadam (Bashar al-Assad) lojāliem bruņotajiem spēkiem un opozicionāriem. Situācija Sīrijā būs viens no 23.jūlija Eiropas Savienības (ES) Ārlietu ministru padomes dienaskārtības jautājumiem.
Komisijas priekšsēdētājas biedrs Atis Lejiņš pauda bažas par pēdējo dienu laikā vērojamo vardarbības eskalāciju Sīrijā.
„Kopš šīs nedēļas sākuma karadarbība Sīrijā notiek ne tikai Damaskas piepilsētās, bet jau arī pilsētas centrā. Nemiernieki kontrolē Irākas robežu. Ja šī robeža ir atvērta, tas nozīmē, ka netraucēti var tikt piegādāti ieroči no arābu valstīm,” sacīja Atis Lejiņš. Komisijas priekšsēdētājas biedrs arī norādīja, ka saskaņā ar neoficiālu avotu sniegto informāciju pats Asads varētu būt devies uz savu pili Latākijas provincē, kur vairums iedzīvotāju pieder alavītu minoritātei, savukārt sieva aizbēgusi uz ārvalstīm, iespējams – Krieviju.
A.Lejiņš pauda bažas, ka Krievija un Ķīna ceturtdien, 19.jūlijā, kārtējo reizi ANO Drošības padomē izmantoja savas veto tiesības, lai bloķētu ANO rezolūciju par sankciju iespējamību Sīrijai, ja Sīrijas valdošais režīms nebeigs izmantot karadarbībā smagos ieročus.
Savukārt komisijas sekretārs Igors Pimenovs pauda nepieciešamību abām konfliktā iesaistītajām pusēm – gan Sīrijas valdošajam režīmam, gan nemierniekiem – piekrist ANO un Arābu valstu līgas īpašā sūtņa Sīrijā Kofi Anana Sešu punktu plāna īstenošanai.
Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs norādīja, ka saskaņā ar opozīcijas sniegtajiem datiem 16 mēnešus ilgais konflikts prasījis jau vairāk kā 16 000 cilvēku dzīvību. Raksturojot situāciju Sīrijā, V.Makarovs atzīmēja komplicēto reliģisko un etnisko valsts iedzīvotāju sastāvu. Tradicionāli Sīrijas elites un armijas augstākās aprindas veido Asada ģimenei pietuvināti alavītu pārstāvji. Šī šiītu musulmaņu atzara pārstāvji veido tikai aptuveni 10 procentus Sīrijas iedzīvotāju. Vairākums Sīrijas iedzīvotāju - aptuveni 70 procenti - ir sunnītu musulmaņi. Tāpat valstī dzīvo lielas šiītu un kristiešu minoritātes, atzīmēja V.Makarovs.
Tāpat Eiropas lietu komisija šīsdienas sēdē apstiprināja virkni Latvijas nacionālo pozīciju ES Ārlietu ministru padomei, kas notiks šā gada 23.jūlijā, un Vispārējo lietu ministru padomei, kas notiks šā gada 24.jūlijā, – par situāciju Lībijā, Dienvidsudānā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, par ES un Ķīnas attiecībām un ES Austrumu Partnerību.
Saeimas Preses dienests