Izglītības un zinātnes ministrijai sporta nozares jautājumu risināšanā aktīvāk jāsadarbojas ar pašvaldībām, kopīgi lemjot par valsts līdzekļu izlietojumu sporta objektu būvēšanā. To otrdien, 23.oktobrī, Saeimas Sporta apakškomisijas deputātiem tiekoties ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, uzsvēra apakškomisijas priekšsēdētājs Ivans Klementjevs.
„Pašlaik varam novērot situāciju, ka vairākās pašvaldībās par valsts līdzekļiem uzbūvētās sporta bāzes stāv dīkā vai tās izmanto ļoti maz cilvēku. Tajā pašā laikā Latvijā ir vairākas pašvaldības, kurās nav nevienas sporta skolas. Izglītības un zinātnes ministrijai aktīvāk jāpārrauga, kā pašvaldības izlieto valsts līdzekļus, vai kopīgi jāvienojas par nepieciešamo sporta objektu celšanu,” akcentēja I.Klementjevs. Savukārt apakškomisijas deputāts Guntars Bilsēns (RP) pauda viedokli, ka racionālāk būtu koncentrēt sporta kompleksus ar daudzpusīgām iespējām sportot lielajās pašvaldībās, nevis vairākus mazus sporta objektus mazajās pašvaldībās. R.Ķīlis atzina, ka ir daudz neatrisinātu jautājumu saistībā ar esošo sporta būvju izmantošanu, tomēr ministrs raugoties piesardzīgi uz jaunu objektu celtniecību.
Runājot par sporta pedagogu atalgojuma problēmas risinājumiem, R.Ķīlis informēja: „Sporta pedagogiem piedāvāsim variantu no nākamā gada palielināt to atalgojuma budžetu par 200 tūkstošiem latu. Tāpat plānojam par 200 tūkstošiem latu palielināt kompensāciju pašvaldībām par izmaksām treneru atalgojumam”. Kā iemeslu, kādēļ līdz šim bija apgrūtinātas iespējas paaugstināt sporta pedagogu un treneru algas, R.Ķīlis norādīja uz valdības un sporta pedagogu memoranda trūkumu un informēja, ka sporta pedagogu organizācijas un valdība plāno divu mēnešu laikā to sagatavot.
Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs vērsa ministra uzmanību uz Latvijas Sporta muzeja problēmām, tostarp nepietiekamajiem budžeta līdzekļiem un cilvēkresursiem un vaicāja par iespējām tam palielināt finansējumu. Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta un jaunatnes lietu departamenta vadītāja Ulrika Auniņa informēja, ka ministrija ir informēta par muzeja problēmām, tomēr neredz iespēju palielināt tā budžetu. Ministrs atgādināja, ka muzejs var pretendēt uz Eiropas struktūrfonda līdzekļiem jaunatnes politikas un izglītošanas īstenošanai. Apakškomisijas deputāti vienojās iesniegt priekšlikumu nākamā gada budžeta grozījumiem palielināt finansējumu Latvijas Sporta muzejam par 15 tūkstošiem latu.
Savukārt apakškomisijas sekretārs Dzintars Ābiķis aktualizēja mūsdienu prasībām atbilstoša sporta stadiona trūkumu, kur rīkot starptautiska mēroga vieglatlētikas sacensības, norādot, ka citās valstīs sporta stadions ir viens no svarīgākajiem pilsētas reprezentācijas būvobjektiem.
Atbildot uz I.Klementjeva jautājumu par plānoto Eiropas struktūrfondu līdzekļu apguvi, ministrs informēja, ka Nacionālā sporta padome atbalstīja sporta nozares iekļaušanu Nacionālajā attīstības plānā, kā arī sporta nozari plānots iekļaut izglītības pamatnostādnēs nākamajam plānošanas periodam, kas atvieglotu Eiropas struktūrfondu līdzekļu programmēšanu.
Foto no apakškomisijas sēdes: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157631834571377/with/8115617311/
Izmantojot fotogrāfijas, atsauce uz Saeimas Kanceleju obligāta!
Saeimas Preses dienests