Galerija

„Izglītības ministram jāpārdomā katrs izteikums par mūsu izglītības sistēmu, jo ministra izteikumiem par augstskolu kvalitāti ir pat lielāka ietekme uz Latvijas augstskolu konkurētspēju, nekā finansiālajiem ieguldījumiem vai sakārtotiem likumiem,” uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete trešdien, 7.novembrī, komisijas deputātiem tiekoties ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli. I.Druviete sacīja, ka komisijas deputātiem ir bažas par pašreizējo Latvijas akadēmiskās inteliģences sistemātisko noniecināšanu, kas nevis veicina, bet gan kavē izglītības sistēmas attīstību un apdraud gan Latvijas izglītības kvalitāti, gan mūsu valsts intereses. „Izglītības ministra negatīvajā retorikā par izglītības sistēmu kritiskā robeža ir pārkāpta, un aicinu no tās atteikties, cik vien ātri iespējams,” uzsvēra I.Druviete.

Ministra negatīvā retorika par „sapuvušu augstskolu sistēmu”, „atpalikušo akadēmisko inteliģenci” un „slikto augstskolu kvalitāti” kavē Latvijas augstskolu starptautisko konkurētspēju un izglītības reformas, kritiku pauda I.Druviete. Atbildot uz I.Druvietes kritiku, ministrs akcentēja, ka acīmredzot pastāv atšķirīga izpratne par komunikācijas veidu, un sacīja, ka dod priekšroku diskusijām, kurās tiek runāts tieši un polemiski. Vienlaikus R.Ķīlis pauda viedokli, ka aicināt studentus mācīties valstī, kur netiek runāts par izglītības sistēmas problēmām, nav laba stratēģija – pareizāk būtu atzīt problēmas, rīkoties un tad ieinteresēt studentus par Latviju kā valsti kvalitatīvām studijām. I.Druviete vērsa uzmanību, ka izglītības sistēmas problēmas Izglītības komisijā netiek noliegtas - par tām tiek ne tikai runāts, bet arī darīti reāli darbi. Komisija gatava pat radikālām pārmaiņām, ko pierāda arī pirms gada tapušie apjomīgie grozījumi Augstskolu likumā. Tie tika pieņemti, pateicoties ciešajai sadarbībai ar Latvijas augstskolu mācībspēkiem un nevalstiskajām institūcijām.

Komisijas deputāte Janīna Kursīte–Pakule (Vienotība) atzina, ka izglītības saturā problēmas ir, tomēr jautājums par komunikācijas veidu ir ļoti būtisks. Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš pauda viedokli, ka, diskutējot par negatīvām lietām, svarīgi ievērot diskusiju formātu, lai tā neieilgst un problēma nekļūst pārspīlēta. Arī Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta direktore Maija Kūle atgādināja, ka kritikas mērķis ir identificēt problēmu un parādīt risinājuma iespējas, nevis sakūdīt sabiedrību.

Savukārt komisijas deputāts Jānis Vucāns (ZZS), kurš bijis iniciators šai diskusijai par ministra retoriku, akcentēja, ka izglītība ir labklājības priekšnoteikums un, runājot pat izglītības reformu, vēl joprojām nav skaidrs redzējums par izglītības un tautsaimniecības nozaru sasaisti.

J.Kursīte–Pakule akcentēja, ka, runājot par problēmām augstākās izglītības sistēmā, tās nevajadzētu vispārināt un rūpīgi jāvērtē katra nozare. Arī R.Ķīlis atzina, ka situācija augstākajā izglītībā nav vienlīdzīga visās jomās, piemēram, veselības aprūpes, inženierijas un metālapstrādes studiju nozares ir kvalitatīvas, tomēr vadības un ekonomikas nozarēs ir nepieciešami uzlabojumi. Ministrs atgādināja, ka izglītības reformu ietvaros plānots rūpīgi izvērtēt tās studiju programmas, kurаs ir vērts turpināt atbalstīt.

Augstākajā izglītībā pastāv divi subjekti – augstskola ar tās pasniedzējiem un studenti. Arī studentiem jāatceras, ka viņi ir ne tikai augstākās izglītības patērētāji, bet arī pašiem ar savu motivāciju jāsniedz ieguldījums augstākās izglītības kvalitātes celšanā. Tādējādi nav taisnīgi kritizēt vienīgi augstskolu pasniedzējus, sacīja Baltijas starptautiskās akadēmijas pārstāve Ilze Ostrovska.

Atbildot uz Latvijas studentu apvienības prezidenta Edvarda Ratnieka un Rektoru padomes priekšsēdētāja Arvīda Barševska izteikto kritiku, ka ministra negatīvie izteikumi par Latvijas izglītības sistēmu veicina masveida emigrāciju studiju nolūkos uz ārvalstīm, R.Ķīlis oponēja, ka jau 2009.gadā un 2010.gadā aptuveni pieci tūkstoši cilvēku bija aizbraukuši studēt uz ārvalstīm, tādēļ ministra izteikumiem nav tieša sakara ar Latvijas iedzīvotāju aizbraukšanu. A.Barševskis arī uzsvēra, ka stratēģija, kā piesaistīt ārvalstu studentus un atgriezt Latvijā aizbraukušos mūsu valsts iedzīvotājus, ir kļuvusi par valsts drošības jautājumu.

Sēdes noslēgumā I.Druviete norādīja, komisija nav tiesas sēde, bet par visiem jautājumiem jārunā atklāti un tieši un nav pieļaujama ne atsevišķu personu, ne sociālo grupu, ne nozaru viedokļa neuzklausīšana un noniecināšana. Diskusijai turklāt jābalstās uz patiesu informāciju – piemēram, patiesībai neatbilst apgalvojums, ka Koalīcijas padome konceptuāli atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos Augstskolu likuma grozījumus. Koalīcija ir vienojusies par darba grupas izveidi, bet par grozījumu saturu vienošanās nav bijusi, atgādināja komisijas priekšsēdētāja.


Saeimas Preses dienests