Galerija
„Līdzšinējais kultūras kanons ir labi aizsākts darbs, to nevajag sagraut, lai atkal nebūtu viss jāsāk no nulles, taču līdzšinējais ir jāuzlabo. Kā lielākos trūkumus redzu, ka dažādu nozaru vērtības ir sastādītas pēc dažādiem principiem, tāpat kanonā ir daudz abstraktu lietu, un cilvēki nevarēs saprast, kā īsti tās aptvert un apgūt. Kultūras kanonam jābūt vienkāršam, lai cilvēki varētu saprast, kādas ir kultūras vērtības un kā tās būtu jāiepazīst.” Tā, diskutējot par nepieciešamību pilnveidot kultūras kanonu, trešdien, 16.janvārī, sacīja Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.
Sabiedrības saliedētības komisijas priekšlikumi ietver idejas par secīguma principa ievērošanu attiecībā pret 2008.gada izstrādāto kultūras kanonu. Ir skaidri jānorāda kultūras kanona turpmākie atjaunošanas un papildināšanas pamatprincipi un pasākumi, ar kuriem tiek īstenota kultūras kanona politika. Komisijas deputāti uzskata, ka būtiski, lai kultūras kanons kļūtu par valsts politikas instrumentu kultūras, izglītības, sabiedrības saliedētības un Latvijas tēla veidošanas jomās.
Tāpat kultūras kanona atjaunošanas koncepcija jāveido ciešā sasaistē ar Izglītības un zinātnes ministriju un Latvijas institūtu. Komisija aicina kultūras vērtību uzskaitījumu veidot tādu, kas ir izteikts mākslas darbos vai kultūras objektos un katram cilvēkam uztverams konkrēti, izvairoties no abstraktiem vispārinājumiem.
„Aicinu būt ļoti piesardzīgiem ar kanona apjoma paplašināšanu, jo kārdinoša var būt vēlme salikt kanonā visu „krustām un šķērsām”. Tas šo projektu varētu tikai degradēt un sagraut,” uzsvēra I.Latkovskis. Komisija aicina nākamajā kultūras kanona kultūras vērtību atjaunošanas kārtā nepalielināt ietverto vērtību vienību apjomu ― 99 vērtības. Turklāt blakus kompaktajam un viegli aptveramajam kultūras kanonam varētu tikt izstrādāti dažādi pielikumi ― bērnu, jauniešu vai atsevišķu nozaru.
Komisijas deputāti uzskata, ka jāizvērtē iespēja kultūras kanonā ietvert arī mazākumtautību radītās kultūras vērtības, vienlaikus raugoties, lai šī prasība nekļūst par formālu pašmērķi. Jāpievērš uzmanība metodoloģijai, lai visās nozarēs, nosakot konkrētās kultūras vērtības, maksimāli tiktu ievēroti vienādi principi, kas ir viens no līdzšinējā kultūras kanona trūkumiem. Lai veiksmīgi pilnveidotu kultūras kanonu, nepieciešams iesaistīt augsta līmeņa kultūras nozares profesionāļus, uzskata komisijas deputāti.
Sabiedrības saliedētības komisijas priekšlikumi Kultūras ministrijai Latvijas kultūras kanona koncepcijas veidošanai ir izstrādāti pēc komisijas 2012.gada 12.septembra un 28. novembra sēdēm, kurās tika izskatīts jautājums par nepieciešamību atjaunot Kultūras kanonu.
Saeimas Preses dienests