Izglītības, kultūras un zinātnes komisija: jāpanāk finansējuma palielinājums zinātnei

(06.02.2013.)
Galerija

„Valstij nedrīkst būt vienaldzīga attieksme pret zinātni, zinātnes finansējumu un cilvēkiem, kas virza mūsu valsts augšupeju. Skaidri jāapzinās valsts pienākums nodrošināt zinātnei likumā noteikto minimālo atbalstu.” To trešdien, 6.februārī, Latvijas Zinātņu akadēmijā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem, zinātnes pārstāvjiem, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem pārrunājot zinātnes ilgtspējīgas attīstības un finansējuma jautājumus, uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.

Komisijas priekšsēdētāja informēja, ka lūgs IZM gatavot valsts budžeta grozījumu projektu zinātnes bāzes un grantu finansējuma palielinājumam.

Klātesošie zinātnes pārstāvji vērsa uzmanību, ka pētniekiem no valsts finansējuma netiek garantēts atalgojums pat minimālās algas apmērā. „Runājot par detaļām, esam pazaudējuši cilvēku. Izglītības un zinātnes ministriju aicinu domāt par konkrētu cilvēku likteni konkrētos institūtos. Ja atradīsim risinājumu, piemēram, šim kliedzošajam gadījumam, kad izcilam vēstures pētniekam jāpelna iztika celtniecībā Zviedrijā, novērsīsim vairākus simtus šādu gadījumu nākotnē,” akcentēja I.Druviete.

Aizvadītajā gadā Latvijas Zinātnes padomē (LZP) iesniegtajiem zinātniskajiem projektiem tika veikts starptautisks novērtējums. 64 procenti projektu saņēma augstu novērtējumu, un LZP pieņēma lēmumu tos finansiāli atbalstīt, tomēr to var realizēt tikai daļēji, finansējot tikai 18 procentus projektu, piešķirot 2,26 miljonus latu, jo pārējiem nepietiek līdzekļu, sacīja LZP priekšsēdētājs Andrejs Siliņš. Kopumā teicamo projektu finansēšanai būtu nepieciešami 8,9 miljoni latu.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis akcentēja, ka pastāv problēmas ar izglītības un zinātnes koncepciju valstiskā līmenī. Ir nepieciešams politisks atbalsts zinātnieku sociālajai aizsardzībai, sacīja O.Spārītis, vienlaikus paužot bažas, ka augstskolu un zinātnisko institūtu sociālo struktūru negatīvi ietekmēs augstskolu konsolidācija un programmu apvienošana. Vienlaikus O.Spārītis vērsa uzmanību, ka zinātnieku projektu izvērtējums IZM kavējas vairākus mēnešus, kā rezultātā tiek pārkāpti likumi, pētniekiem netiek laikus izmaksātas algas un institūtiem rodas finansiālie zaudējumi.

IZM valsts sekretāra vietniece Lauma Sīka vērsa uzmanību, ka šis gads ir izšķirošais sarunās ar Eiropas Komisiju, lai noteiktu ieguldījumu prioritātes pētniecībā. Tāpat L.Sīka sacīja, ka valsts mūsdienās vairs nav vienīgais darba devējs zinātniekiem un citviet pasaulē valsts budžeta dotācija pētniecībai ir neliela daļa no kopējā finansējuma.

I.Druviete uzsvēra, ka netiek apstrīdēta Eiropas Savienības struktūrfondu un sadarbības projektu ar citu valstu zinātniekiem nozīme, bet zinātnei nepieciešamais pamats ir noteikts Latvijai saistošajos konceptuālajos dokumentos. Tāpat komisijas priekšsēdētāja sacīja, ka nav pareiza nostāja ― finansēt tikai pašus labākos. „Piramīdas virsotne nevar pastāvēt, ja nav fundamenta, paša pamata, un tas ir jāaudzina ― pēctecīgi, domājot arī par jaunajiem zinātniekiem,” uzsvēra I.Druviete.

Bāzes finansējuma mērķis ir arī atrast veidu, kā nodrošināt sociālo atbalstu zinātniekiem starpposmos starp vairākiem nozīmīgiem pētījumiem, tomēr ir jāpilnveido tā aprēķināšanas formula, sacīja L.Sīka.

Komisijas priekšsēdētāja atzinīgi vērtēja zinātniskos institūtus, kas pēdējā gada laikā veikuši lielu darbu savas darbības izvērtēšanā un racionālā pieejā līdzekļu izmantošanā, un informēja, ka komisija pie zinātnes finansējuma jautājuma vēl atgriezīsies.

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157632698472865/with/8450544302/
Izmantojot materiālus, atsauce uz Saeimas Kanceleju obligāta!

Saeimas Preses dienests

Pirmdien, 2.decembrī
13:50  Saeimas Prezidija sēde