„Diskusijās par eiro ieviešanu bieži tiek minēta virkne valstu, arī tā saucamās jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras tuvākā laikā neplāno pievienoties eirozonai. Taču tas ir maldīgi. Kā man pavisam nesen atzina jaunais Lietuvas premjers Aļģirds Butkevičs, Lietuvas valdība vēlas pēc iespējas ātrāku pievienošanos eiro. Arī mums tik tuvā Polija, kuras ekonomika veiksmīgi attīstās un kuras politiskā ietekme Eiropas Savienībā arvien pieaug, šogad ir uzsākusi diskusiju par pievienošanos eiro.” To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, piektdien, 22.februārī, Saeimas namā uzrunājot augsta līmeņa starptautiskas konferences „Pieredze un gatavošanās eiro” klātesošos.

Savā runā Saeimas priekšsēdētāja citēja pirmā Eiropas Centrālās Bankas prezidenta Vima Duizenberga sacīto 1998.gada nogalē, īsi pirms eiro kļuva par bezskaidrās naudas norēķināšanās vienību: „Eiro ir kas daudz vairāk, nekā vienkārši naudas vienība. Tā ir daļa no cilvēku identitātes. Tā atspoguļo to, kas šiem cilvēkiem ir kopīgs pašreiz un būs kopīgs arī nākotnē”.

„Ne bez iebildumiem, skepticisma un emocionāliem pārdzīvojumiem eiro zonas valstu iedzīvotāji atvadījās no savām markām, lirām, frankiem un šiliņiem,” sacīja S.Āboltiņa un vienlaikus atzīmēja, ka ekonomiskie apsvērumi un praktiskie ieguvumi bija eirozonas izveidošanas lēmuma pamatā. „Taču tikpat nozīmīgs bija arī politiskais vēstījums — eirozonas valstis ir gatavas pieņemt nozīmīgu lēmumu, lai nākotnē būtu savītas vēl ciešākām saitēm. Lai karš un savstarpējās nesaskaņas tiktu atstātas vēl dziļākā pagātnē. Lai Eiropas Savienības valstis būtu labāk sagatavotas globālajām izmaiņām 21.gadsimtā,” teica Saeimas priekšsēdētāja.

„Ir skaidri jāizvērtē visi ieguvumi un zaudējumi. Ikkatram ir jāapzinās, ka eiro — tā nebūs tikai naudas vienība mūsu makos vai izmaksātajās pensijās. Eiro ieviešana ir arī izdevīgāki nosacījumi aizņēmumiem un atvieglotāka dzīve uzņēmējiem. Tā ir arī lielāka stabilitāte pret ārējiem satricinājumiem un augstāki reitingi starptautiskajās kredītreitingu aģentūrās,” klātesošajiem sacīja S.Āboltiņa.

Latvijas izaugsmes interesēs ir pēc iespējas ātrāk panākt labvēlīgāku klimatu investīciju piesaistei un eksporta veicināšanai, norādīja Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot, ka, pieaugot ekonomiskajiem apgriezieniem, augs budžeta ieņēmumi, kas savukārt dos iespēju pārskatīt algas, pensijas un pabalstus.

Noslēgumā S.Āboltiņa pauda pārliecību, ka eiro nav tikai naudas banknotes un monētas. „Tas ir Eiropas integrācijas simbols visuzskatāmākajā veidā. Katram Eiropas pilsonim saprotamā un izjūtamā veidā. Tas ir līdzeklis, kas savij visu eiropiešu dzīves kopā un dod iespēju ikkatram pilsonim, izmantojot Eiropas Savienības sniegtās iespējas, vairot savas ģimenes un valsts labklājību,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Saeimā piektdien, 22.februārī, notiek starptautiska konference „Pieredze un gatavošanās eiro”. Tās mērķis ir veicināt diskusiju par Eiropas Savienības vienotās valūtas eiro ieviešanu Latvijā un iespējamajiem izaicinājumiem, kā arī iepazīties ar citu ES dalībvalstu pieredzi eiro ieviešanā.

Saeimas Preses dienests