R.Vējonis akcentē nepieciešamību stiprināt Baltijas sadarbību attīstības palīdzības jomā

(10.05.2013.)
VideoGalerija

„Baltijas reģionālā sadarbība attīstības palīdzības jomā joprojām ir par maz attīstīta. Tieši tādēļ šodien pirmo reizi Baltijas trīspusējās sadarbības ietvaros uzsāksim dialogu par attīstības sadarbību, ko zināmā mērā varētu nosaukt par reģionālo logu uz globālo vidi un dienas kārtību.” To piektdien, 10.maijā, Saeima namā atklājot starptautisku konferenci „Attīstības sadarbība: Baltijas valstu pieeja”, sacīja Baltijas Asamblejas (BA) prezidents Raimonds Vējonis.

„Attīstības sadarbība ir nozīmīga un neatņemama Eiropas Savienības darba kārtības prioritāte. Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā Baltijas valstis oficiāli pievienojās attīstīto valstu pulkam un apņēmās sniegt palīdzību jaunattīstības valstīm,” sacīja R.Vējonis, akcentējot jau līdz šim paveikto - Igaunija, Latvija un Lietuva ir noteikušas savas prioritātes attiecībā uz attīstības sadarbības stratēģijām, izstrādājušas tiesisko, institucionālo un finansiālo bāzi un sākušas īstenot projektus.

Tāpat BA prezidents klātesošajiem atgādināja - uzsākot Latvijas prezidentūru Baltijas Asamblejā un Baltijas Ministru Padomē, tika izvirzītas trīs stratēģiski nozīmīgas Baltijas valstu sadarbības prioritātes, un viena no tām ir Baltijas valstu ieguldījums attīstības sadarbības politikas veidošanā.

„Uzskatu, ka Baltijas valstis ir starptautiski atbildīgas un mērķtiecīgas valstis. Ekonomiskās krīzes laikā katra valsts ir fokusējas uz iekšējo attīstību un stiprināšanu. Tomēr ir būtiski, lai Eiropas valstis par spīti ekonomiskajai krīzei un tās sekām būtu atvērtas, atbildīgas un starptautiski iesaistītas,” uzsvēra R.Vējonis.

Savukārt Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs, uzrunājot klātesošos, uzsvēra – ES izveides pamatā bija starptautiskā solidaritāte, kas palīdzēja Rietumvalstīm atgūties pēc Otrā pasaules kara. Šodien ES turpina izrādīt šo solidaritāti, palīdzot attīstības valstīm meklēt izeju no nabadzības.

Runājot par to, kādēļ ES valstīm ir būtiski iesaistīties attīstības palīdzībā, A.Piebalgs akcentēja, ka attīstība veicina mieru, jo nabadzība ir būtisks militāro konfliktu, karu un nedrošības iemesls. Tāpat bez attīstības nav iespējama vides ilgtspēja, jo nedrošība un nabadzība sekmē neracionālu dabas resursu patēriņu. Attīstības komisārs akcentēja arī pasaules globalizāciju - ekonomiskā izaugsme attīstības valstīs pavērs jaunas iespējas arī Eiropā.

Uzrunājot klātesošos, A.Piebalgs uzsvēra, ka Baltijas valstu līdzšinējā darbība norāda uz to potenciālu būt nozīmīgām attīstības veicinātājām, vienlaikus atzīstot, ka ne vienmēr ir viegli cīnīties par attīstību laikā, kad cilvēki pašu valstīs cieš no finanšu krīzes, resursi ir tik ierobežoti un daudz citu jautājumu cīnās par uzmanību un budžeta līdzekļiem. Ir svarīgi skaidrot sabiedrībai, ka solidaritāte ar citām valstīm ir Baltijas valstu interesēs drošības, tirdzniecības un iespēju, ko tā paver, dēļ, sacīja A.Piebalgs.

Piektdien, 10.maijā, Saeimas namā notika konference „Attīstības sadarbība: Baltijas valstu pieeja”, ko organizēja BA. Konferences pirmā sesija tika veltīta ar ES attīstības sadarbību saistītajām iespējām un problēmām, savukārt otrajā konferences sesijā klātesošie diskutēja par Baltijas valstu iespējām dot savu ieguldījumu ES attīstības sadarbībā.

Konferencē tika aicināti piedalīties visu trīs Baltijas valstu parlamentu deputāti, Eiropas Komisijas, Baltijas Ministru padomes un Gruzijas, Ukrainas, Azerbaidžānas un Moldovas (GUAM) Parlamentārās Asamblejas, Baltijas jūras valstu parlamentārās konferences pārstāvji, eksperti, kā arī nevalstisko organizāciju, Latvijas Pašvaldību savienības un diplomātiskā korpusa pārstāvji.


Informācija par BA:
Baltijas Asambleja ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu sadarbības organizācija, kas dibināta ar mērķi koordinēt Baltijas valstu sadarbību parlamentārā līmenī, diskutēt par jautājumiem un projektiem, kas kopīgi visām trim reģiona valstīm, kā arī, lai paustu kopēju nostāju par politiskiem, ekonomiskiem, sociāliem un kultūras jautājumiem Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī. BA veido nacionālās delegācijas - 12 līdz 20 deputāti no katra Baltijas valstu parlamenta.


Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157633445749491/with/8725622840/
Video sižets: https://www.youtube.com/watch?v=gEo1nsdTC78
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas


Saeimas Preses dienests

Trešdien, 27.novembrī
09:00  Pieprasījumu komisijas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
15:30  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde