Galerija
Pašreizējā finansiālā situācija veselības aprūpes slimnīcu sektorā nav pieņemama, un jautājums jārisina nekavējoties. Par to trešdien, 17.jūlijā, ar reģionālo slimnīcu vadītājiem un atbildīgajiem ierēdņiem diskutējot par veselības aprūpes situāciju valstī, vienisprātis bija Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti. Komisija vienojās sūtīt vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un finanšu ministram Andrim Vilkam ar aicinājumu rast papildu finansējumu slimnīcu sektoram jau nākamā gada budžetā.
Slimnīcām netiek kompensēts izmaksu sadārdzinājums, kā tas ir citās ārstniecības iestādēs. Finansējuma pārdale starp Rīgas un reģionu slimnīcām ir netaisnīga. Zemā un nevienlīdzīgā atalgojuma un pārpūles dēļ ārstniecības speciālisti nevēlas strādāt Latvijas slimnīcās, izvēloties turpināt darba gaitas ārvalstīs vai privātajā sektorā. Liela daļa iedzīvotāju nespēj segt ārstēšanās izdevumus – medikamentus un vizītes pie speciālistiem – saslimšanu sākumā un nonāk stacionārajā aprūpē ar smagām veselības problēmām, kuru ārstēšana ir ļoti dārga. Tās ir dažas no problēmām, ko šodienas komisijas sēdē akcentēja reģionālo slimnīcu vadītāji.
„Nenoliedzami ir pakāpeniski jātuvojas valdības deklarācijā noteiktajam finansējumam veselības nozarei ― 4,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta, tāpēc vēlamies uzklausīt Ministru prezidenta redzējumu, cik ilgā laikā tas tiks sasniegts,” uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. „Vienlaikus vēl ir daudz neatbildētu jautājumu, piemēram, kādēļ ir slimnīcas, kuras sniedz stacionāro palīdzību krietni vairāk cilvēkiem, nekā tām piešķirts finansējums, taču vienlaikus ir tādas, kuras neapkalpo plānoto iedzīvotāju skaitu,” akcentēja komisijas priekšsēdētāja.
Atbildot uz komisijas deputāta Vitālija Orlova (SC) jautājumu, kad pēdējo reizi pārskatīti ārstniecības tarifi, Nacionālā veselības dienesta direktors Māris Taube apliecināja, ka tarifu sistēma nav mainīta jau vairākus gadus, tomēr precīzākus norēķinus veicinās pāreja uz samaksu par diagnozi un reāli veikto ārstniecību.
Savukārt komisijas deputāte Elīna Siliņa uzsvēra, ka, nepārrēķinot ārstniecības tarifus, lai tie atbilstu reālajām izmaksām, nebūs iespējams iedzīvināt obligāto veselības apdrošināšanu. Tāpat E.Siliņa akcentēja - Veselības ministrija nerīkojas kā atbildīgs saimnieks, vēršot uzmanību uz Valsts kontroles secinājumiem, ka Rīgas slimnīcas rekonstrukcijas darbiem iepirkumos ne vienmēr izvēlējušās lētākos iespējamos risinājumus.
Savukārt komisijas priekšsēdētājas biedrs Arvils Ašeradens pauda bažas par stratēģiska rakstura problēmām veselības aprūpes plānošanā, jo, kā norādīja slimnīcu vadītāji, neatkarīgi no finansējuma apjoma ambulatorajai ārstniecībai stacionārajā aprūpē pacientu ar ļoti smagām slimībām skaits aug.
Sēdes noslēgumā komisijas priekšsēdētāja apliecināja, ka komisija turpinās vērtēt iespējas, kā paaugstināt finansējumu un panākt tā taisnīgu pārdali slimnīcu sektoram un veselības aprūpes nozarei kopumā.
Saeimas Preses dienests